Atzinums

Drošības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas iespējams īstenot, arī nepagarinot ārkārtas situāciju.
Jau kopš 2021. gada jūlija Valsts robežsardze sadarbībā ar citiem dienestiem – Valsts policiju, Valsts drošības dienestu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi –  īsteno pastiprinātus Latvijas Republikas robežas ar Baltkrievijas Republiku pārraudzības un aizsardzības pasākumus. Šo pasākumu veikšanai tikuši piešķirti līdzekļi no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 2021.-2022. gadā tika īstenota arī pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gar Latvijas Republikas robežu ar Baltkrievijas Republiku, papildus drīzumā paredzēts izbūvēt arī pastāvīgo žogu un veiktu citus robežas infrastruktūras uzlabojumus. Pievienojamies Tieslietu ministrijas iebildei, ka ārkārtas situācijas režīms nevar būt līdzeklis dažādu valsts institūciju darba organizācijas jautājumu risināšanai. Uzskatām, ka robežas stiprināšanas un aizsardzības pasākumus iespējams veikt, arī nepagarinot ārkārtas situāciju un ievērojot trešo valstu pilsoņu, kas nonākuši pie Latvijas robežām, tiesības uz patvēruma procedūru.
 

-

Ārkārtas situācijas pagarināšana pieļauj iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus slepenības režīmā, bez iespējām veikt neatkarīgu novērošanu un sniegt atbalstu potenciālajiem patvēruma meklētājiem.
Ārkārtas situācijas pagarināšana ļaus turpināt tādu režīmu pie Latvijas Republikas robežas ar Baltkrievijas Republiku, kas liedz regulāras neatkarīgas novērošanas iespējas un rada augsni bažām par iespējamiem tiesību pārkāpumiem un vardarbīgām praksēm pret trešo valstu civiliedzīvotājiem. Kā apgalvots robežas šķērsotāju liecībās, ko apkopojuši individuāli pētnieki un starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International un ko pašlaik pārbauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs, daudzi no šiem cilvēkiem vairākas nedēļas vai mēnešus ir bijuši spiesti uzturēties mežā pie Latvijas un Baltkrievijas robežām bez iespējas legāli iekļūt kādā no šim valstīm un apmierināt savas pamatvajadzības. Daudzi no šiem cilvēkiem norādījuši uz vardarbību no Latvijas dienestu pārstāvju puses.

Mums ir bažas, ka arī šī gada maijā – jūlijā no robežas šķērsošanas atturētās personas pieredz
regulāru pārvietošanu no Latvijas uz Baltkrieviju un atpakaļ, un, iespējams, papildus vardarbību no valsts dienestu pārstāvju puses. Uzskatām, ka žurnālistiem, nevaldības organizācijām, kas sniedz atbalstu patvēruma meklētājiem, un Latvijas sabiedrībai kopumā ir tiesības zināt par norisēm pie valsts robežas, kas skar bēgļa gaitās nonākušus civiliedzīvotājus ne vien no Ukrainas, bet arī citām valstīm.
 

-

Personu atturēšana no nelikumīgas robežas šķērsošanas pārkāpj Eiropas Savienības likumus.
Vēlamies uzsvērt, ka personu atturēšana no nelikumīgas robežas šķērsošanas (atgrūšana jeb angl. pushbacks), ko paredz rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. pants, pārkāpj Eiropas Savienības likumus. Šā gada 30. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-72/22 PPU par Lietuvas rīcību, masveidā aizturot robežu nelikumīgi šķērsojušas personas, norādīja, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt šādu starptautisko aizsardzību dalībvalsts teritorijā, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi. Šo tiesību mērķis ir nodrošināt, pirmkārt, efektīvu piekļuvi starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūrai un, otrkārt, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantā garantēto tiesību uz patvērumu efektivitāti.

Izskatot lietu steidzamības kārtībā, Tiesa nolēma, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ izsludinātā ārkārtas situācijā de facto liedz trešo valstu pilsoņiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, piekļuvi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai šīs dalībvalsts teritorijā. Tiesa arī nolēma, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES, kas nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, nepieļauj tādas dalībvalsts tiesību normas, kas ļauj patvēruma meklētāju aizturēt tikai tādēļ, ka viņš/viņa šīs dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi.

Tiesa arī norādīja, ka saskaņā ar Direktīva 2013/32/ES 43. pantu dalībvalstis var noteikt īpašas procedūras uz savām robežām, lai izvērtētu starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemamību gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja uzvedība liecina, ka viņa pieteikums ir acīmredzami nepamatots vai ļaunprātīgs.
 

-

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” grozījumu projektu. Rosinām neapstiprināt projektu un vairs nepagarināt ārkārtas situāciju administratīvajās teritorijās pie Baltkrievijas robežas šādu iemeslu dēļ:

Personu, kas pēdējos trīs mēnešos likumam neatbilstošā veidā mēģinājušas šķērsot vai šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu, nelielais skaits nevar tikt vērtēts kā būtisks apdraudējums valsts drošībai.Personu, kas pēdējos trīs mēnešos likumam neatbilstošā veidā mēģinājušas šķērsot vai šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu, nelielais skaits nevar tikt vērtēts kā būtisks apdraudējums valsts drošībai.
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nosaka, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Vēlamies uzsvērt, ka salīdzinoši nelielais personu skaits, kas kopš 2022. gada 11. maija (kad stājās spēkā kopš Ministru kabineta rīkojums Nr. 324 par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 2022. gada 10. augustam) mēģinājušas šķērsot vai šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu likumam neatbilstošā veidā, nevar kalpot kā pierādījums būtiskam Latvijas valsts drošības apdraudējumam. Šā gada maijā (kopš 11. maija) no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturēti 18 cilvēki, un vienai persona tika uzņemta Latvijas Republikas teritorijā, piemērojot tai aizturētā statusu. Šā gada jūnijā no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturētas 96 personas, un 2 personas aizturētas. Savukārt šā gada jūlijā (līdz 26. jūlijam) no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturēti 16 cilvēki, un aizturēti – 9 cilvēki. Kā norādīts arī Tieslietu ministrijas atzinumā par grozījumu projektu, robežas šķērsošanas gadījumu skaits ir būtiski samazinājies, salīdzinot ar situāciju 2021. gadā un šā gada sākumā,  un tāpēc nevar būt par pamatu ārkārtējās situācijas pagarināšanai.
Turklāt pēc biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīcībā esošas neoficiālas informācijas, atturēto personu vidū ir potenciālie patvēruma meklētāji, arī ģimenes ar bērniem no kara skartiem reģioniem.
 

-