Atzinums

 Vēršam uzmanību, ka jau informatīvā ziņojuma saskaņošanas ietvaros Iekšlietu ministrija izteica iebildumu pret valsts drošības iestāžu iekļaušanu to iestāžu tvērumā, uz kurām plānots attiecināt informatīvā ziņojuma projektā minēto atbalsta procesu centralizācijas modeli, tai skaitā vienota pakalpojuma centra izveidē. Valsts kancelejai, kura izteikto iebildumu ņēma vērā, informatīvā ziņojuma izziņas tabulā pie attiecīgā iebilduma norādot, ka: “Pēc saskaņošanas sanāksmes (26.01.2021) Valsts kanceleja, Valsts kase un Iekšlietu ministrija vienojas, ka IeM resors piedalīsies analīzes izpētē, taču, ja analīzes gaitā tiks secināts, ka ir grāmatvedības, personāla lietvedības un cilvēkresursu vadības daļas, kuras nevar tikt pārņemtas Vienoto pakalpojumu centrā, tad tas tiks ņemts vērā”.
Savukārt, informatīvā ziņojuma secinājumu daļas 10.punktā tika atrunāts, ka “ Vienlaikus secinām, ka atbalsta funkciju centralizācijas gaitā ir jāņem vērā dažādu resoru specifiskās funkcijas un informācijas drošība, ar kurām tā strādā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts ” par valsts noslēpumu ir atzīstama informācija par Nacionālo bruņoto spēku militārās izlūkošanas struktūrvienības un valsts drošības iestāžu struktūru, bruņojumu, finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi, informācija par drošības iestāžu štatiem un personālsastāvu, tai skaitā informācija par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem un darbinieku faktisko skaitu, kā arī citos 887.noteikumu punktos noteiktā stingrā kārtība informācijas aizsardzībai”.
Izvērtējot konceptuālo ziņojumu, vēršam uzmanību, ka minētajā ziņojumā ietvertais vienotā pakalpojuma centra izveides risinājums, ar kuru pēc būtības plānots centralizēt finanšu grāmatvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, kā arī mācību un attīstības pakalpojuma nodrošināšanu valsts pārvaldē, nav savietojams ar Valsts drošības iestāžu likumā noteikto VDD (un iespējams pārējo valsts drošības iestāžu)  darbības specifiku, kā arī ar minētā likuma 17. pantā noteikto  īpašo informācijas aizsardzības kārtību valsts drošības iestādēs. Līdz ar to  secinams, ka konceptuālā ziņojuma izstrādē nav ņemts vērā informatīvā ziņojuma secinājumu daļas 10. punktā minētais.
Norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” (turpmāk - MK noteikumi Nr.887) par valsts noslēpumu ir atzīstama informācija par valsts drošības iestāžu struktūru, bruņojumu, finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi (MK noteikumu Nr.887 2.5.1. apakšpunkts), informācija par valsts drošības iestāžu štatiem un personālsastāvu (2.6.punkts), tai skaitā informācija par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem un darbinieku faktisko skaitu (2.6.1. apakšpunkts), kā arī to personu lietām, kuras strādā valsts drošības iestādēs (2.6.4. apakšpunkts). Turklāt likuma Par valsts noslēpumu 9. panta pirmā daļa noteic, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas.
Tāpat būtiski norādīt, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 2. pantu un 15. panta piekto daļu VDD ir operatīvās darbības subjekts, kā arī veic pretizlūkošanas darbības, kas atbilstoši MK noteikumiem Nr.887 attiecībā uz operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvaroto struktūrvienību, kas veic speciālo procesuālo aizsardzību, tās personālsastāvu un tajā nodarbināto personu lietām (2.6.3. punkts) un operatīvās darbības finansēšanai paredzēto līdzekļu apmēru, sadalījumu un faktisko izlietojumu (2.7.13. punkts) ir klasificēti kā valsts noslēpums.
Ņemot vērā VDD kā valsts drošības iestādes kompetenci, kas aptver valsts drošības aizsardzību, valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzību un noziedzīgu nodarījumu valsts drošības jomā izmeklēšanu, VDD savā darbībā, tostarp informācijas apstrādē, ir nepieciešams ievērot sevišķu slepenību, lai nekaitētu nacionālās drošības interesēm un nepārkāptu valsts noslēpuma aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un jebkādas ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem aizsargājamas informācijas nonākšana plašāka personu loka rīcībā apdraud gan VDD, gan pārējo valsts drošības iestāžu pamatfunkciju valsts aizsardzības interešu īstenošanā.

Ņemot vērā minēto un ievērojot valsts drošības iestāžu darbības specifiku, nepieciešamos informācijas aizsardzības pasākumus un augstos izlūkošanas riskus, Iekšlietu ministrija iebilst pret Valsts drošības dienesta ( un iespējams  citu valsts drošības iestāžu)  iekļaušanu to iestāžu tvērumā, uz kurām plānots attiecināt konceptuālajā ziņojumā minēto atbalsta procesu centralizācijas modeli.

Attiecīgi lūdzam papildināt ziņojumu ar viennozīmīgu  atrunu/skaidrojumu, ka konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu par atbalsta funkciju centralizāciju un vienota pakalpojuma centra izveidi finanšu un grāmatvedības, kā arī budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā, cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības jomā, nepiemēro attiecībā uz Valsts drošības dienestu ( un iespējams - citām valsts drošibas iestādēm) .

-

Provizoriskais rīcības plāns paredz Iekšlietu ministrijas pievienošanu un darbinieku pārcelšanu VPC 2026.gadā, bet sadaļā 3.1. Ceļa karte noteikts, ka atsevišķu pārraudzības iestāžu pievienošana, t.sk.,Finanšu izlūkošanas dienests tiks izvērtēts atsevišķi līdz 2030.gadam! 
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar savstarpēji noslēgto Vienošanos FID grāmatvedību nodrošina Iekšlietu ministrija, līdz ar to nepieciešams atkārtoti izvērtēt FID pievienošanas VPC termiņu!

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 29.punktu konceptuālam ziņojumam pievieno detalizētus aprēķinus par papildus nepieciešamā finansējuma ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību. Projektam nav pievienots detalizēts papildu nepieciešamā fiansējuma aprēķins, ir iekļautas tikai kopsavilkuma tabulas. Lūdzam attiecīgi papildināt projektu, tai  skaitā ar aprēķinu par jaunu amata vietu izveides izmaksām (atlīdzība, citas izmaksas).

-

No projekta izriet, ka arī resoriem būs izdevumi VPC izveidei, kas minēti 6. tabulā "Ceļa kartes un rīcības plāna izstrādē izmantotā informācija", Stratēģiskais risks: noteikts straujāks centralizācijas reformas īstenošanas temps grāmatvedības uzskaites pārņemšanai, kura īstenošanai nepieciešams izpildīties sekojošiem priekšnosacījumiem: gan Valsts kasei, gan resoriem nepieciešams piešķirt papildus amata vietas uz reformas ieviešanas laiku (provizoriski uz katru resoru pārņemšanu 4-8 amata vietas, atkarībā no resora lieluma un centralizācijas brieduma. Lai ātrāk pārņemtu resorus, kuru centralizācija plānota 2027. -2030. gadā, nepieciešamas papildus vidēji 55 amata vietas); gan Valsts kasei, gan resoriem nepieciešams piešķirt papildus valsts budžeta finansējum (IS esošo integrāciju pārnesei un konfigurācijai, procesu/klasifikāciju un datu struktūru salāgošanai, datu atbilstību nodrošināšanai, papildus amatu vietu finansēšanai, infrastruktūras izmaksām). 2023.-2026. gada periodā papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami provizoriski 11-14,8 milj. EUR.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta 4.nodaļu  "VPC izveides ietekmes izvērtējums" un 5. nodaļu " VPC izveides ietekme uz valsts budžetu" ar informāciju par resoriem. 

-

Lūdzu rast iespēju papildināt informatīvo ziņojumu, detalizētāk skaidrojot   tās realizēšanas iespējas ievērojot atsevišķu IeM sistēmas iestāžu specifiku (īpašas prasības personāla atlasē, specifisku apmācību nodrošināšana). Piemēram, ievērojot ziņojumā minēto (11. lpp. 2. teikums), ka RVS Horizon pamatā ir grāmatvedības risinājums un tas šobrīd nepiedāvā visas cilvēkresursu vadībā nepieciešamās funkcijas, pastāv bažas, ka, iegādājoties papildus moduli cilvēkresursu vadības funkciju nodrošināšanai, nebūs iespējas to savietot ar RVS Horizon, kā rezultātā informācija būs ievadāma manuāli vairākās paralēlās sistēmās. Jau šobrīd paredzam, ka VAS nespēs nodrošināt vairākumu  no Iekšlietu iestādēm (Valsts robežsardzei , Valsts policijai, Valsts uzgunsdzēsības un glābšanas dienestam) nepieciešamajām specifiskajām apmācībām, līdz ar to šo mācību organizēšana, nodrošināšana joprojām būs iestāžu funkcija. Tāpat jāpiebilst, ka tikai, uzsākot procesu, būs iespējams saprast, kā vienotā pakalpojuma centra izveide ietekmēs katras konkrētas iestādes iekšējās organizācijas procesus, kādu ieguvumu dos, kā arī vai būs iespējams ņemt vērā katras iestādes specifiku. Piemēram, 15.attēlā “Sadarbības modelis grāmatvedības uzskaites pakalpojuma nodrošināšanai” iestādēm ir paredzēts diezgan liels administratīvais slogs, bet no konceptuālā ziņojuma teksta nav saprotams, vai tika vērtēts, kādi būs nepieciešami cilvēkresursi šo procesu nodrošināšanai.
 

-

Aizstāt rīkojuma projekta 1. punkta ievaddaļā vārdus "modeļa otro variantu" ar vārdiem "otro risinājumu", ievērojot konceptuālā ziņojuma projekta terminoloģiju, tostarp konceptuālā ziņojuma projekta 3.nodaļā "VPC izveides risinājumi" minēto secinājumu, ka, "balstoties uz risinājumu izmaksu un ieguvumu analīzi, risku novērtējumu un ietekmes novērtējumu, par labāko tiek rekomendēts 2.risinājums".

-

Rīkojuma projekta 1.1. apakšpunkts paredz vienotā pakalpojumu centra valsts pārvaldē modelis saturēs ne tikai grāmatvedības uzskaites pakalpojumu saņemšanu, bet arī personāla lietvedību, budžeta plānošanas un finanšu vadību, cilvēkresursu vadību, mācību un attīstības IT risinājumu ieviešanu, taču 4. punkts nosaka pienākumu ministrijām un to padotības iestādēm pievienoties vienotajam pakalpojumu centram vienīgi grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņemšanai. Lūdzam precizēt.

-

Konceptuālā ziņojuma saturā nepastāv 9.3. apakšnodaļa, lūdzam precizēt ministrijām un to padotības iestādēm noteikto pienākumu.

-

12. tabulā " VPC nepieciešamās, ietaupītās un pārceltās amata vietas" noradītas VPC nepieciešamās grāmatvežu slodzes, kas no 38 slodzēm 2023. gadā palielinās līdz 733 slodzēm 2031.gadā. Minētās slodzes plānots pārcelt no ministriju resoriem uz Valsts kasi. Lūdzam papildināt projektu ar skaidrojumu, vai plānotas papildu telpas Valsts kasei (kas arī ir izmaksas), lai izvietotu pārceltos grāmatvežus, vai plānots cits risinājums (piem. visi strādās attālināti).

-

Par 9. tabulu " "Resoru pievienošanās prioritāte un plāns" - zemsvītras skaidrojumā par 9. tabulā iekļautajiem resotu rangiem norādīts, ka rangs ir no 1 līdz 11, kur 1 ir zemāka sarežģītība un 11 ir visaugstākā. Tai  pat laikā tabulā AIM ir norādīts 12. rangs, savukārt 11. rangs nav piešķirts nevienam resoram. Lūdzam precizēt tabulu.

-

1. Nodaļā “2.1. Izaicinājumi un iespējas cilvēkresursu vadībā” sadaļas “Cilvēkresursu vadības procesiem ir augsts digitalizācijas potenciāls, kas ļautu optimizēt un automatizēt darba plūsmas, ja tiktu ieviests vienots cilvēkresursu vadības risinājums” trešo teikumu “Piemēram, manuāli organizēts darbā pieņemšanas process, kurā darbiniekiem ir manuāli jāveic pieteikumu atlase, ir daudz laikietilpīgāks, kā rezultātā var tikt zaudētas iespējas pieņemt darbā talantīgus kandidātus.”  papildināt ar skaidrojošu informāciju kādā veidā, digitalizējot cilvēkresursu vadības procesus, tiks nodrošināts, ka darbā tiek pieņemts talantīgāks kandidāts, nevis, ja pieteikumu atlasi un vērtēšanu veic personāla  vadības darbinieks.
2. Nodaļas “2.4. Izaicinājumi un iespējas budžeta plānošanā un finanšu vadībā”:
2.1. sadaļā “Valsts budžeta izdevumu plānošanas būtiskākie elementi jāskatās vienotā ekosistēmā” nav norādīta resoru loma likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru sagatavošanas procesā;
2.2. sadaļā “Potenciāls administratīvā sloga mazināšanai” pie būtiskākajiem piemēriem būtu jāparedz arī vienots process pamatbudžeta bāzes precizēšanai, budžeta paskaidrojumu rakstu sagatavošanai, kā arī resoru resursu un izdevumi izpildes, rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildes analīzei (MK 10.04.2018. Instrukcija Nr.2), kurā ir apvienota gan skaitliskā, gan paskaidrojošā daļa.
3. Nodaļas “3.1. Ceļa karte VPC izveidei un iestāžu pārejai”:
3.1. sadaļā “Tehnoloģijas (IS risinājumi)” ir jāmin risks, ka paralēli līdz pilnīgai integrācijai vienotā sistēmā (arī vēsturisko datu izmantošanai) būs nepieciešams darbināt gan jauno vienoto risinājumu, gan šobrīd resoros izmantotās IT sistēmas.
3.2. sadaļā “Finanšu riski” un “Normatīvā regulējuma riski” papildu minētajam, ir jānorāda, ka šie riski var būtiski ietekmēt Konceptuālā ziņojuma 4. pielikumā norādīto Provizorisko rīcības plānu;
3.3. pēdējā rindkopa jāprecizē, ņemot vērā, ka Finanšu izlūkošanas dienesta grāmatvedības kārtošanu nodrošina Iekšlietu ministrija un tiek paredzēts, ka Iekšlietu ministriju pievieno VPC no 2026. gada trešā ceturkšņa, bet Finanšu izlūkošanas dienestu – no 2030. gada, līdz ar to nav saprotams, kura iestāde pārejas periodā nodrošinās Finanšu izlūkošanas dienesta grāmatvedības kārtošanu.
4. Nodaļas “3.3. Juridiskais modelis” sadaļas “VPC izveidei un darbības uzsākšanai nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos” pēdējā rindkopā nepieciešami precizējumi, norādot, ka būs nepieciešami grozījumi daudzos resoru iekšējos normatīvajos aktos, tādējādi paaugstinot administratīvo slogu.
Piemēram, Iekšlietu ministrijā, lai nodrošinātu, ka informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga budžeta plānošanas un finanšu politikas jomā ir izdoti 59 iekšējie regulējumi (galvenie iekšējie tiesību akti), bet grāmatvedības jomā 17 iekšējie regulējumi.
5. Nodaļas “3.5. VPC izveide Valsts kasē” apakšnodaļas “3.5.2. Valsts kases pakalpojumi VPC ietvaros”:
5.1. sadaļā “Grāmatvedības uzskaites pakalpojums (saskaņā ar piedāvāto risinājumu – ilgtermiņā visiem resoriem un neatkarīgajām iestādēm).” 15.attēlā norādītais sadarbības modelis grāmatvedības uzskaites pakalpojumu nodrošināšanai sadalījums paredz saglabāt lielu administratīvo slogu iestādēs, jo pirms grāmatvedības uzskaites tehniskā procesa veikšanas ir jāveic būtisks darba apjoms (izdevumu attaisnojošo dokumentu rekvizītu pārbaude, jānorāda finansējums un konts, atbilstības pārbaude līguma nosacījumiem, kā arī, konstatējot neatbilstības izdevumu attaisnojuma dokumentos, nepieciešams atgriezt uzņēmējam labošanai un pēc labotā dokumenta saņemšanas atkārtoti jāveic iepriekš norādītās darbības). Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams papildināt ar detalizētāku procesu sadalījuma izvērtējumu, kā arī papildināt ar informāciju par cilvēkresursiem, kas iestādēs nodrošinās tās atbildībā esošos procesus.
5.2. sadaļā “Resoriem/iestādēm – IT risinājums budžeta plānošanā un finanšu vadībā” 17. attēlā norādīta vispārīga informācija, vienotā risinājuma komponentē, neizdalot visus budžeta plānošanas procesus: bāzes izdevumu precizēšana® izdevumu pārskatīšana ® prioritārie pasākumi®vidēja termiņa budžeta plānošana (pieprasījumi) ® apropriāciju izmaiņas. Nepieciešams aprakstīt visus budžeta plānošanas un finanšu vadības procesus, kurus ir paredzēts centralizēt un nodrošināt vienotajā IT risinājumā, kā arī kāda automātiska datu plūsma tiks ieviesta. Turklāt šajā vienotajā IT risinājumā ir jābūt pieejamiem datiem par budžeta izpildi, budžeta programmu/apakšprogrammu līmenī, sadalījumā pa pasākumiem un iestādēm, kuras ir iesaistītas pasākuma īstenošanā.
6. Nodaļas “4.2. Finanšu grāmatvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīze” apakšnodaļas “4.2.1. Ieguvumi resora līmenī” 18. attēlā ir norādīti būtiskākie resora ieguvumi ilgtermiņā. Nepieciešams detalizētāk skaidrot norādīto slodžu samazinājuma iemeslus, ņemot vērā darba apjomu, kas tiek ieguldīts piemēram, sagatavojot priekšlikumus:
6.1. izdevumu pārskatīšanai (informācijas par dažādām izdevumu pārskatīšanas tēmām atbilstoši Finanšu ministrijas pieprasījumam, Ministru kabineta protokollēmuma projekta, Informatīvā ziņojuma, prezentāciju, aprēķinu sagatavošana);
6.2. prioritāro pasākumu pieteikumiem (aprakstu sadaļas, citas būtiskas informācijas, aprēķinu sagatavošana);
6.3. apropriācijas izmaiņām īpaši, ja tām nepieciešams Ministru kabineta lēmums (Ministru kabineta rīkojuma projekta, anotācijas, aprēķinu sagatavošana),
kā arī budžeta paskaidrojuma raksta sagatavošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav saprotams uz kādiem aprēķiniem tiek balstīta samazināto slodžu prognoze finansistiem. Resoros un iestādēs, ieviešot jaunu, vienotu budžeta plānošanas un finanšu vadības sistēmu un tajā ievadot finanšu informāciju, nesamazināsies darba apjoms, kas tiek ieguldīts darba procesā, lai sagatavotu nepieciešamos priekšlikumus.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumiem Nr. 677 “Valsts kases nolikums” Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, līdz ar to visa Konceptuālā ziņojuma tekstā nepieciešams paredzēt iesaisti un atbildību Finanšu ministrijai.
Turklāt no Konceptuālā ziņojuma nav saprotams vai tiek plānots centralizēt tikai atlīdzības aprēķina uzskaiti vai visu iestāžu darījumu grāmatvedības uzskaiti.
 

-

Izvērtēt, vai konceptuālā ziņojuma projekta 5.nodaļas "VPC izveides ietekme uz valsts budžetu" 20.tabula, kurā norādīts nepieciešamais finansējums konceptuālā ziņojuma risinājumu īstenošanai Valsts kancelejai, Valsts administrācijas skolai un Valsts kasei, papildināma ar indikatīviem aprēķiniem attiecībā uz resoriem.

-

Pārskatīt konceptuālā ziņojuma projekta 4.2.4.apakšnodaļas " Izmaksas 2027.–2030.gada periodam" 18.tabulas izmaksu pozīcijas "Darba vietas nodrošinājuma izmaksas" atbilstību norādītajam skaidrojumam "grāmatvedības speciālisti, lietotāju atbalsts, procesu eksperti, IT, projektu vadītāji u. c. piesaistītie speciālisti". Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 18.tabulā nav aizpildīta skaidrojumu sadaļa izmaksu pozīcijām: "infrastruktūras nomas izmaksas" un "darbinieku apmācības".

-

Ievērojot konceptuālā ziņojuma projekta 3.1.apakšnodaļā "Ceļa karte VPC izveidei un iestāžu pārejai" minēto, ka "pirmajā solī (2023.–2026. gadā) tiek izvēlēti prioritārie resori" un to, ka IEM resoru paredzēts centralizēt otrajā solī (2027.–2030. gadā), ierosinām pārskatīt konceptuālā ziņojuma projekta 3.1.apakšnodaļas 9.tabulā "Resoru pievienošanās prioritāte un plāns" norādīto IEM pārneses sarežģītības gala rangu "Prioritārais", kas vienlaikus norādīts VM, ZM un VARAM, kuru pārcelšana plānota līdz 2026.gadam.

-

Konceptuālā ziņojuma projekta 2.3.2.apakšnodaļā "Procesi un nozaru specifika" ir sniegta informācija, ka "atsevišķos resoros (AIM, AM, IEM), kā arī atsevišķās iestādēs, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, identificēti būtiski informācijas aprites ierobežojumi, kas saistīti ar resora/iestāžu darbības specifiku un organizatorisko darbu. Informācijas aprites ierobežojumi saistīti ar informāciju, kas satur valsts noslēpuma objektu. Attiecībā uz šiem resoriem jāņem vērā centralizācijas ierobežojumi, proti, informācijas iekļaušana atklātajās datubāzēs/informācijas sistēmās, datu konsolidācija summārajā līmenī, personāla informācijas drošības nodrošināšana u. c. Minētie aspekti jārisina, veidojot darba grupas ar resoru pārstāvjiem, pārceļot resora finanšu grāmatvedību uz VPC, izvirzot piemērotas tehniskās prasības IS un nodrošinot šo iestāžu specifikai atbilstošu organizatorisko un sistēmas vidi.". No minētās informācijas nav pietiekami skaidrs, kā uzskaitītie datu un informācijas aprites ierobežojumi, tostarp, kas tiek organizēti slepenajā vidē, tiks risināti izveidojamo darba grupu ar resoru pārstāvjiem ietvaros, lai nodrošinātu centralizācijas piemērotību AIM, AM un IEM resoru darbībai un specifiskām iestādes vajadzībām. Ierosinām rast iespēju papildināt konceptuālā ziņojuma projektu ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punkts paredz pieņemt zināšanai par Valsts kancelejai un Valsts administrācijas skolai nepieciešamām 12 jaunām amata vietām no 2026.gada 1.jūlija un par papildu līdzekļu piešķiršanu to nodrošināšanai. Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma projekta 3.1.apakšnodaļas "Ceļa karte VPC izveidei un iestāžu pārejai" 1.tabulas "Ceļa kartes un rīcības plāna izstrādē izmantotā informācija" sadaļā "Identificētie riski rīcības plāna īstenošanai" attiecībā uz stratēģisko risku norādīto, ka "gan Valsts kasei, gan resoriem nepieciešams piešķirt papildus amata vietas uz reformas ieviešanas laiku (provizoriski uz katru resoru pārņemšanu 4-8 amata vietas, atkarībā no resora lieluma un centralizācijas brieduma. Lai ātrāk pārņemtu resorus, kuru centralizācija plānota 2027. -2030. gadā, nepieciešamas papildus vidēji 55 amata vietas); gan Valsts kasei, gan resoriem nepieciešams piešķirt papildus valsts budžeta finansējumu (IS esošo integrāciju pārnesei un konfigurācijai, procesu/klasifikāciju un datu struktūru salāgošanai, datu atbilstību nodrošināšanai, papildus amatu vietu finansēšanai, infrastruktūras izmaksām). 2023.-2026. gada periodā papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami provizoriski 11-14,8 milj. EUR", attiecīgi papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar jaunu punktu par resoriem nepieciešamām papildu amata vietām un finansējumu gan minēto amata vietu nodrošināšanai, gan augstāk minētajām izmaksām reformas ieviešanai.

-