Atzinums

Lūdzam paredzēt Plāna darbības termiņu 2023.- 2027.gadam, ņemot vērā Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8. pantu un MK noteikumu Nr.737 13. punktā noteikto, saskaņā ar ko plānu sagatavo vidēja termiņa (līdz septiņiem gadiem) vai īstermiņa (līdz 3 gadiem) attīstības plānošanai atbilstoši salāgojot izstrādāto dokumentu ar augstāko nacionālā līmeņa .plānošanas dokumenta  - Nacionālā attīstības plānu 2020.-2027.gadam.
Atgādinām, ka attīstības plānošanas sistēma aptver politikas un teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību, tai skaitā  iespēju saskaņot termiņus koordinētai vienota plānošanas perioda nacionāla, reģionāla un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu izstrādei, lai plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmas tiktu izstrādātas saskaņā ar vienošanos par Nacionālo attīstības plānu un Eiropas Savienības fondu finansējumu septiņu gadu plānošanas periodam.
Papildus konstatējams, ka lielākā daļā no Plāna realizācijai nepieciešamā finansējuma ir plānots saskaņā ar plānošanas periodu 2021.–2027.gadam, proti ES fondu (KF, ERAF) 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros un Horizon Europe 2021.–2027.gadam.

Vienlaikus lūdzam izslēgt  no Ministru kabineta rīkojuma 3.punktu, kas paredz plāna atjaunošanu ik pēc 6 gadiem, kaut arī plāna termiņš ir tikai 6 gadi. Attiecīgi šis punkts paredz plāna pagarināšanu uz nenosakāmu laika periodu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.737 26.punktu  Ministru kabineta rīkojumā par plānu norāda:  par plāna izpildi atbildīgo institūciju;  termiņu, līdz kuram iesniedzams plāna ietekmes izvērtējums un  politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem. Savukārt, saskaņā ar MK noteikumu Nr.737 39.punktu starpposma izvērtējumu vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentam veic ne vēlāk kā divus gadus līdz dokumenta darbības termiņa beigām. kā arī lūdzam precizēt Rīkojuma projektu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi.
 

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 5.4.tabulā iekļautie  1.5 un 1.6 uzdevumi ir savstarpēji izslēdzoši, kas ir konceptuāla izvēle un būtu risināma konceptuālā ziņojuma formātā. Vienlaikus ES fondu finansējuma ietvaros bija plānots atbalstīt vien 16 uzņēmumus, kamēr šis projekts paredz rezultātus “Izveidota un pilnvērtīgi aprīkota 26+1 notekūdeņu dūņu centru infrastruktūra” un "Izveidota un pilnvērtīgi aprīkota 41 novada notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes infrastruktūra" kas potenciāli varētu būt 27+41 uzņēmumi. Lūdzam saskaņot projektā norādīto rezultātu (dūņu infrastruktūru skaitu) ar ES fondu finansējuma ietvaros plānotajiem rezultātiem

-

Vēršam uzmanību, ka ES fondu finansējums notekūdeņu apsaimniekošanai šajā plānošanas periodā ir pieejams 74 160 000 eiro apmērā. Projektā plānotajai notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūrai tiek prasīts finansējums 71 500 000 eiro apmērā un vienlaikus ir vairāki citi pasākumi, kuros nav saprotama iespēja tos attiecināt uz notekūdeņu apsaimniekošanu, kā arī nav saprotams vai tie tiks finansēti no  citiem SAM (šo pasākumu  kopējā summa ir 1 650 000 eiro, turklāt dažas summas ir eiro gadā, bet nav zināms periods, cik gadus tiks veikti izdevumi). Papildus vairākos uzdevumos ir plānots valsts budžeta finansējums, kur kopējā summa ir 1 200 000 eiro, no kā 700 000 eiro ir izdevumi gadā.
Lūdzam atbilstoši ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 25.6.punktam un 2.pielikumam precīzi identificēt  pasākumu izpildei pieejamo, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu un to avotus, pievienojot detalizētus aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību

-

Projekta 78. lpp definētie pasākumi (nevis uzdevumi) ir jānorāda atbilstoši MK noteikumos Nr. 737 noteiktajai kārtībai sasaitē ar plāna mērķi, politikas rezultātu, rezultatīvo rādītāju un hierarhiski augstāko, politikas ieviešanā saistīto plānošanas dokumentu, kā arī ir jānorāda pasākumu izpildes termiņš līdz pusgadam. Šāda vienota valsts pārvaldes politikas izstrādes pieeja novērš ES un valsts budžeta līdzekļu ieguldījumus, kas nav sasaistē ar valsts attīstības mērķiem, un nodrošina noteikto mērķu sasniegšanas pakāpes novērtēšanu noteiktā periodā. Vienlaikus jānorāda, ka projektā nav iekļauti tādi politikas rādītāji, kas atspoguļotu sabiedrībai to labumu, ko par sabiedrības līdzekļiem ir plānots sasniegt vides un sociālajā dimensijā. Skatīt politikas veidošanas rokasgrāmatu (https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/pkc_rokasgramata_090316_web.pdf) - Rezultāts un tā rezultatīvais rādītājs atspoguļo labumu, ko sabiedrība iegūs, ja tiks ieguldīti resursi konkrētas politikas ieviešanā, kas ir būtisks šī projekta trūkums, lai veidotu uzticēšanos starp valsts pārvaldi un sabiedrību. Ievērojot minēto, lūdzam projektu izstrādāt spēkā esošajam MK noteiktumu Nr. 737 regulējumam un iekļaut tādus politikas rezultātus, ko sabiedrība iegūs, ja pasākumi tiks ieviesti.

-

Tāpat projektā iztrūkst informācijas par pētījumiem, kas veikti esošās sistēmas inovatīviem  un lokāliem risinājumiem pie mazāku notekūdeņu dūņu pārstrādes, kas neparedz izmaksu slogu iedzīvotājiem tādu vajadzību nodrošināšanai, kas nav uzskatāmas par ekstra pakalpojumu.

-

Projekta 66. lpp sniegtais pamatojums, ka maksā piesārņotājs, nenorādot vides datus, kas jaunā modeļa izstrādē tiks sasniegti vai mainīti, vieš bažas par ES fondu un valsts budžeta līdzekļu necaurspīdīgumu vides mērķvērtību sasniegšanā. Ievērojot minēto, lūdzam projekta 71. lpp, kur noradīti vides stāvokļa sasniegumi, definēt tos kvantitatīvi – bāzes vērtība (2022.gads)  un sasniedzamā vērtība (2027.gads).

-

Projekta 38. lpp definētie pasākumi (nevis uzdevumi) ir jānorāda atbilstoši MK noteikumos Nr. 737 noteiktajai kārtībai sasaitē ar plāna mērķi, politikas rezultātu, rezultatīvo rādītāju un hierarhiski augstāko plānošanas dokumentu.

Tikai vienota pieeja valsts pārvaldes politikas plānošanā sekmēs valsts un ES līdzekļu pārdomātus ieguldījumus valsts attīstības mērķu sasniegšanā, kur plānoto pasākumu ietekme uz projektā noteiktajiem mērķiem, ir izmērāma ar rādītājiem, kas šajā projektā nav definēti. Projektā norādīto uzdevumu izklāsts neveido sasaisti ne ar valsts attīstības mērķiem, ne pašas nozares plānošanas dokumentos definētajiem vides un zaļā kursa mērķiem un to sasniedzamajām konkrētām vērtībām. Vēršam uzmanību, ka projektā daudzkārt minētās ES zaļā kursa vērtības (rādītāji) un citas ar vides kvalitāti Latvijai saistošās vērības (rādītāji) ir noteiktas gan NAP2027, gan Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. Proti, lai novērstu zaļmaldināšanas riskus politikas plānošanā, kā arī novērstu fragmentētas politikas izstrādi, lūdzam projektā norādīt skaidru tajā plānoto pasākumu integritāti ar citu, vismaz nozares plānošanas dokumentu izsekojamu mērķu un rādītāju sasaisti, kas ir panākama ievērojot spēkā esošo MK noteikumu Nr. 737. regulējumu.
 

-

Projektā ir minēti EK novērtējumi par notekūdeņu dūņu regulējumu Eiropas Savienībā. Lai veidotu izpratni par Latvijas progresu ES kopējo mērķu sasniegšanā, lūdzam norādīt Latvijas politiku nesasniegtās vērtības šajā jomā, ja tādas ir konstatētas.

-

Par projekta 15. lpp minēto konstatējumu – “notekūdeņu dūņu apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos nav pieļaujama”, lūdzam norādīt, kādā apmērā šobrīd notiek notekūdeņu dūņu apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos Latvijā. Tāpat lūdzam vienuviet konsekventi norādīt informāciju par brīdi, kad dūņas vairs nav apglabājamas poligonos, piemēram, projekta 43. lpp norādīts, ka šāds liegums iestāsies pēc 10 gadiem.

-

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 737 25.2. punktam lūdzam lūdzam precizēt sadaļā “1.1. Starptautiskie politikas plānošanas dokumenti” un sadaļā “1.3. Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti” iekļauto informāciju un norādīt  konkrētus attiecīgo dokumentu politikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus, un konkrētus/izmērāmus mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus. Vēršam uzmanību, ka vispārīgu atsauču veidošana uz ES vai starptautiskiem dokumentiem, kas politikas plānošanas dokumentos nav izsekojama līdz nacionālo mērķvērtību identificēšanai, nav atbalstāma (politiskās ilūzijas veidošana, kas nav definēta attīstības plānošanas sistēmā).

-

Lūdzam projekta 13. lpp norādīt, kādi konkrēti Ilgtspējas attīstības mērķi un rādītāji tiks sasniegti nacionālā mērogā, tā novēršot zaļmaldināšanas riskus par plānotās politikas rezultātiem Dienaskārtības 2030 sasniegšanā Latvijas mērogā.

-

Projekta 10. lpp kopsavilkuma daļā norādīts, ka novadi varētu vēlēties veidot lielāku centralizāciju dūņu pārstrādē, pamatojot to ar tehniski ekonomisko analīzi, vienlaikus projektā nav norādītas tehniski ekonomisko aprēķinu formulas / metodoloģija, kas izmantojama. Lūdzam norādīt atsauces uz tām, kas būtu vienoti katrā novadā izmantojamas šāda izvērtējumu sagatavošanā.

-

Projektā nav sniegta informācijas, vai piedāvātais notekūdeņu dūņu pārvaldības modelis ir guvis atbalstu visās pašvaldībās, tāpēc lūdzam projektu papildināt ar attiecīgo informāciju un koncentrēti norādīt dominējošos iebildumus, ja tādi ir bijuši sadarbībā ar pašvaldībām. Vēršam uzmanību, ka projekta 52. lpp norādītās kapitālās izmaksas (4.3. tabula) ir aprēķinātas modelim 26+1, nesniedzot info, vai pašvaldības šo modeli ir atbalstījušas (sniegušas datus) par ekonomiski pamatotāko.

-

Ņemot vērā projektā minēto, kā arī to, ka Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam paredzēti divi rīcības virzieni, kas attiecas uz notekūdeņu apsaimniekošanu”: 25. Rīcības virziens: “Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana” un 33. Rīcības virziens: “Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti”, konstatējams, ka atbilstoši MK noteikumi Nr.737 13.punktā noteiktajam, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns ir uzskatāms par plānu pamatnostādņu ieviešanai. Lūdzam pārstrādāt dokumentu, izveidojot plānu atbilstoši MK noteikumu Nr.737 IV daļai un 2.pielikumam, vienlaikus izslēdzot vārdu "stratēģija" un neveidojot plānošanas dokumentu sistēmā neesošu hibrīdapzīmējumu.

-

Projekta 10. lpp norādīts, ka tas izstrādāts pamatojoties uz ārvalstu pieredzes izpēti, vienlaicīgi izpētes materiāls nav iekļauts Pētījumu un publikāciju datu bāzē, kas noteikts arMK2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.1 “Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus” kārtību. Ievērojot minēto, lūdzam pētījumu un ar to saistīto informāciju iekļaut minētajā datu bāzē. Minētais ir attiecināms arī par plānoto pētījumu ierakstiem (nav norādīts termiņš), kas norādīts projekta  62. lpp 5.2. tabulā un 86.lpp 5.4.2 tabulā.

-

Norādām, ka projekts, vienlaicīgi ir izstrādāts kā politisko vadlīniju dokuments (stratēģija), plāns un konceptuālais ziņojums, līdz ar to tas neatbilst Latvijas politikas attīstības plānošanas sistēmai, kas ir pamats dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentu saskaņotībai valsts attīstītības mērķu sasniegšanā. Tāpat arī projekta izklāsts nav veidots atbilstoši MK noteiktajai kārtībai (MK noteikumu Nr.737), kas definē vienotu publiskā sektora plānošanas dokumentu izstrādes un to novērtēšanas regularitātes kārtību. Savukārt, ievērojot projektā norādīto nenoteiktību par jauna notekūdeņu dūņu ieceres modeli (26 vai n+1), būtu nepieciešama konceptuālā ziņojuma izstrāde (izvēļu pamatojums un izšķiršanās), kur par labāko risinājumu nolemj MK. Lūdzam pieņemt lēmumu par secīgu nepieciešamo dokumentu izstrādi (konceptuālais ziņojums un plāns), lai nodalītu vīzijas no plānošanas, kā arī precīzi identificētu  līdz 2027.gadam sasniedzamos mērķus un pieejamos/papildus nepieciešamos finanšu resursus.

-