Atzinums

Aicinām izvērtēt projektā paredzētā pārejas regulējuma efektivitāti, tostarp ievērojot paredzēto projekta spēkā stāšanās laiku.

1. Projektā paredzēts, ka "persona, kura līdz šā likuma 9.¹ panta spēkā stāšanās dienai, ir ieradusies Latvijā un piedalās ceļu satiksmē Latvijā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā, deklarē transportlīdzekļa izmantošanu". Vienlaikus paredzēts, ka projekts stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

No projektā ietvertā Ceļu satiksmes likuma 9.¹ panta izriet, ka transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanas pienākums personai rodas un ir jāizpilda, ja tā piedalās ceļu satiksmē Latvijā. Citiem vārdiem sakot, ja persona nav deklarējusi transportlīdzekļa izmantošanu un piedalās ceļu satiksmē Latvijā, persona jau nav izpildījusi tai noteikto pienākumu.

Pārejas noteikumos savukārt paredzēts, ka personas, kuras līdz attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās dienai ir ieradušās Latvijā un piedalās ceļu satiksmē, deklarē transportlīdzekļa izmantošanu "nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā".

Pirmkārt, šāds pārejas regulējums varētu būt paredzēts, lai nodrošinātu saprātīgu laikposmu uzzināt jaunā regulējuma prasības un tām pielāgoties. Taču tāda pārejas regulējuma nepieciešamība kļūst apšaubāma, ja ir paredzēts noteikts likuma spēkā stāšanās laiks un starp likuma izsludināšanu un tā spēkā stāšanos varētu būt jau pietiekami ilgs laikposms (t. s. legisvakance). Vienlaikus tas var būtiski samazināt regulējuma efektivitāti.

Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt pārejas regulējumā noteiktos termiņus, resp., pārejas regulējuma vai likuma vēlākas spēkā stāšanās nepieciešamību. Uzmanība pievēršama arī izteiksmei "nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā". Ja persona kopumā pienākumu var izpildīt mēneša laikā, tad rodas jautājums, vai šajā gadījumā ir kāda praktiska nozīme lietot vārdu "nekavējoties".

2. Ja grozāmā likuma pārejas noteikumus papildina ar jaunu punktu, tad šādi grozījumi nav uzskatāmi par projekta (likumprojekta) pārejas noteikumiem, bet noformējami līdzās citiem grozījumiem projektā (sal. sk. 2023. gada 22. jūnija likumu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā"). Vispārīgi grozījumu likumam (šajā gadījumā - projektam), ja nepieciešams, var veidot pārejas noteikumus. Pārejas noteikumus raksta pēc tādiem pašiem principiem kā jaunam likumam. Tomēr jāapsver, vai pārejas noteikumi veidojami grozījumu likumam vai papildināmi pārejas noteikumi likumam, kurā izdara grozījumus. No pārejas noteikumiem grozījumu likumam ir ieteicams pēc iespējas izvairīties, ņemot vērā principu, ka grozījumu likumā grozījumus neizdara (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/103). Projektā attiecīgie grozījumi ir noformēti kā Ceļu satiksmes likuma pārejas noteikumu grozījumi, tomēr pretēji tam strukturāli iekļauti kā paša projekta pārejas noteikumi.
 

-

Aicinām projekta anotāciju saskaņot ar projektā iekļauto regulējumu un ietvert pilnīgu informāciju par projektā paredzētajiem regulējamiem jautājumiem un to īstenošanu.

1. Projekta anotācija ir iekļauts risinājumu apraksts, kas vairs neatbilst precizētā projekta saturam. Piemēram, projekta anotācijā norādīts: "Lai reglamentētu trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa reģistrētā īpašnieka/turētāja vai vadītāja deklarēšanos Ceļa satiksmes likuma 9. pants “Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē” būtu papildināms ar jaunu daļu [..]". Tas neatbilst projekta tekstam (ir paredzēts jauns grozāmā likuma pants).

Tāpat projekta anotācijā norādīts: "Attiecībā uz personu, kas deklarēta kā trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs piemērojami Administratīvās atbildības likuma 162. panta nosacījumi par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam)." Šāda veida grozījumi nav paredzēti projektā, bet ir plānoti likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā".

Arī transportlīdzekļa izmantošanas deklarācijā norādāmo ziņu apjoms nav saskaņots ar projektā iekļauto regulējumu. Ir sastopama arī norāde par "M1 un N1 kategorijas transportlīdzekli", lai arī projektā šāds ierobežojums vairs nav paredzēts.

2. Aicinām izvērtēt šā projektā anotācijā iekļautā skaidrojuma atbilstību projektā noteiktajam pienākumam un to precizēt: "Uzsākot faktisku dalību ceļu satiksmē Latvijā pēc iespējas drīz jāveic trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšana un uzturēšanās ilgumam Latvijā nav nozīmes deklarēšanas pienākuma izpildīšanai. Ņemot vērā, ka deklarēšanās termiņa kontrole būtu objektīvi neiespējama, kā arī to, ka deklarēšana ir obligāta, tai noteikt termiņu nav mērķtiecīgi."

Tā kā īpašs termiņš transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanai nav noteikts, tas nozīmē, ka personai pienākums rodas un ir jāizpilda tiklīdz tā sāk piedalīties ceļu satiksmē Latvijā. Praktiski tas nozīmē, ka dalība ceļu satiksmē (neatkarīgi no tās ilguma), ja transportlīdzekļa izmantošana nav deklarēta, ir jau noteiktā deklarēšanas pienākuma pārkāpums.

3. Projekta anotācijā norādīts, ka "CSDD ir iestrādes trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa reģistrētā īpašnieka/turētāja vai vadītāja deklarēšanas sistēmai kā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra sastāvdaļai, ar lietošanai ērtu un vienkāršu funkcionalitāti CSDD e-pakalpojumos". Tomēr ieteicams norādīts precīzāku informāciju, piemēram, kādus elektroniskās identifikācijas rīkus persona varēs izmantot, lai lietotu e-pakalpojumu, un vai tie faktiski ir pieejami ārvalstīs dzīvojošām personām.

4. Projekta anotācijā nav iekļauts pamatojums paredzētajam projekta spēkā stāšanās laikam.
 

-

Projekta 4. sadaļā norādīts, ka projekts neietekmē spēkā esošo tiesību sistēmu. Tajā pašā laikā projekta anotācijā ir norādīts, ka, lai datus iekļautu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, plānots ar atbilstošu regulējumu papildināt Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumus Nr. 185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi", kas noteiktu datu apstrādes mērķi, datu veidu un apjomu utt. No vienas puses, minētie skaidrojumi ir pretrunīgi. Ja nepieciešami grozījumi šajos Ministru kabineta noteikumos, tad projekts tomēr ietekmē spēkā esošo tiesību sistēmu un pienācīgi aizpildāma projekta anotācijas 4. sadaļa. No otras puses, jāievēro, ka, piemēram, datu veidus un apjomu pavisam precīzi jau regulē projekts. Līdz ar to nebūtu nepieciešams un pat pieļaujams dublēt tādu pašu regulējumu Ministru kabineta noteikumos. Ja nepieciešams precīzi noteikt, kur šādas ziņas ir iekļaujamas, tad to var norādīt, piemēram, projektā paredzētā grozāmā likuma 9.¹ panta trešajā daļā (piemēram, "Transportlīdzekļa izmantošanas deklarācijā norādāmās un transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļaujamās ziņas:").
 

-

Projekta anotācijas 7.4. apakšpunktā neprecīzi norādīts, ka projekts neietekmē institūcijas funkcijas un uzdevumus. Tajā pašā laikā jau kā "cita informācija" šajā apakšpunktā un 7.5. apakšpunktā norādītā informācija atklāj, ka uzdevumi tomēr tiks ietekmēti. Līdz ar to aicinām precizēt projekta anotācijas 7.4. apakšpunktu. Ir skaidri redzams, ka projekts paredz jaunu deleģētu uzdevumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai, kā arī paplašina Valsts policijas pienākumu loku (grozāmā likuma 9.¹ panta ceturtā daļa).

-