Atzinums

2021. gada 1.novembrī spēku zaudēja 2014.gada 30.septembra MK noteikumi Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas pārvades un sadales būvju būvnoteikumi". Minētā ietvaros no ministru kabineta noteikumiem tika dzēsta energoapgādes objekta pārbūves un atjaunošanas definīcija. Uz šo brīdi energoapgādes objektu būvniecību regulē 2017. gada 9. maija MK noteikumi Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 253).  MK noteikumu  Nr.253 anotācijā ir noteikts, ka energoapgādes objekta pārbūves un pārvietošanas definīcijai  piemērojama MK noteikumos Nr.573 noteiktā pārbūves un atjaunošanas definīcija. Vienlaicīgi praksē būvvaldes ne vienmēr ņem vērā šo regulējumu, skaidrojot, ka prioritāri piemērojamas ir Būvniecības likumā noteiktās būvju pārbūves un atjaunošanas definīcijas. Ņemot vērā minēto, atkārtoti norādām, ka Būvniecības likumā nepieciešams papildināt būves pārbūves definīciju, uz to attiecinot arī infrastruktūras objektiem (tai skaitā energoapgādes objektiem) piekritīgo būves pārbūves kārtību. Ierosinātās
izmaiņas saistītas ar būvniecības ierosinātājam piešķirtajām tiesībām pārbūves ietvaros veikt būves demontāžu vai mainīt izvietojumu. Šīs tiesības attiecas uz būvēm, kam noteikta aizsargjosla, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sabiedrībai būtiskas vajadzības (piemēram, elektroenerģijas apgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde u.c.).

Nevar piekrist izziņā norādītajam Ekonomikas ministrijas argumentam atbilstoši kuram, lai mainītu tiesības bez īpašnieku saskaņojuma mainīt objekta atrašanās vietu, jāmaina Enerģētikas likums. Iepriekš tiesības mainīt būvobjekta atrašanās vietu tika atrunātas būvniecību regulējošā normatīvajā aktā 2014.gada 30.septembra MK noteikumos Nr.573. Ievērojot minēto un apstākli, ka jaunu izmaiņu ierosināšana un veikšana Enerģētikas likumā ir laikietilpīgs process, ierosināms grozījumus saistībā ar būves pārbūvi veikt Būvniecības likuma ietvaros. Minētie grozījumi ir ļoti būtiski AS "Augstsprieguma tīkls" kā energopārvades operatoram, jo energopārvades objektu īstenošana nepieciešama ne tikai, laicīgi īstenojot energoapgādes objektus sabiedrības kopējām vajadzībām, bet arī, īstenojot elektroenerģijas pieslēgumu objektus trešo personu interesēs.  Apgrūtināta elektroenerģijas pieslēguma izbūve energoapgādes objektu pārbūves ietvaros, kuru kavē iebildumi no zemes īpašniekiem, apgrūtina AS "Augstsprieguma tīkls" uzlikto pienākumu īstenošanu attiecībā uz drošu un laicīgu elektroenerģijas pieslēgumu nodrošināšanu trešajām personām. Papildus norādāms, ka, kopš pieņemti MK noteikumi Nr. 253, AS "Augstsprieguma tīkls" vairāku energoapgādes objektu īstenošanas gaitā ir saskārusies ar zemes īpašnieku nevēlēšanos piekrist objektu pārvietošanai pārbūves ietvaros. Minētais par vairākiem mēnešiem ir kavējis būvdarbu uzsākšanu vismaz vienā energoapgādes objektā. Ievērojot minēto secināms, ka esošā regulējuma ietvaros AS "Augstsprieguma tīkls" ir ļoti apgrūtināti īstenot savus objektus  plānotajos termiņos. Jaunas energoapgādes objekta saglabāšana tā sākotnējā atrašanās vietā vai – pārvietošana uz citu vietu, sekojot zemes īpašnieka norādēm, rada arī papildus izmaksu riskus esošo energoapgādes objektu īstenošanai.

Veicot būves pārbūvi atbilstoši plānotajam ierosinājumam, zemes īpašniekam tiks izmaksāta atlīdzība atbilstoši Enerģētikas likuma 19. panta 1 prim 2 daļai.

Ar šo arī tiek papildināta iepriekš minētā pozīcija, atbilstoši kurai tika ierosinātas tiesības uz būves pārvietošanu ierobežot ierosinājumā noteiktajā apmērā 10 % aiz aizsargjoslas robežām. Aizsargjoslas gar elektrisko kabeļu līnijām atbilstoši Aizsargjoslu likuma 16. panta trešajai daļai noteiktas 1m – 1.5 m platībā. Pieļaujot 10% novirzi, energoapgādes objektā pārvietošana pārbūves ietvaros būtu iespējama ne vairāk kā par 10 cm. Ievērojot minēto, piedāvājam, ka uz būves pārbūvi tiek attiecināti arī gadījumi, kad elektrisko tīklu kabeļu līniju aizsargjoslās būve tiek pārvietota 2m robežās aiz elektrisko tīklu kabeļu līnijas aizsargjoslas robežas.

Attiecībā uz būves pārvietošanu aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadiem, saglabājama sākotnējā piedāvātā redakcija atbilstoši kam par pārbūvi uzskatāma arī būves pārvietošana 10% aiz aizsargjoslas robežām.

"Būves pārbūvei ierosinām šādu definīciju: "Būves pārbūve" - būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu; Būves, kurām noteikta aizsargjosla, uzskatāmas par pārbūvētām arī tad, ja tās pārbūves vajadzībām tiek demontētas vai tiek mainīts būves izvietojums: 1) aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām un ne vairāk kā 10% aiz tām; 2) aizsargjoslās gar kabeļu līnijām un ne vairāk kā 2 m aiz tām."  


 

"Būves pārbūvei ierosinām šādu definīciju: "Būves pārbūve" - būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu; Būves, kurām noteikta aizsargjosla, uzskatāmas par pārbūvētām arī tad, ja tās pārbūves vajadzībām tiek demontētas vai tiek mainīts būves izvietojums: 1) aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām un ne vairāk kā 10% aiz tām; 2) aizsargjoslās gar kabeļu līnijām un ne vairāk kā 2 m aiz tām."  

Būvniecības likuma grozījumu projekta 1. punkts, kurā noteikts Inženierkonsultanta jēdziena  skaidrojums - "23) inženierkonsultants - fiziska persona vai būvkomersants, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā." būtu saglabājams tā sākotnējā redakcijā, proti - “23) inženierkonsultants -– fiziska persona vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.”

Šāda redakcija būtu atbalstāma, jo Būvniecības likuma grozījumu projekta anotācijā (turpmāk - anotācija) nav pamatots, kādēļ inženierkonsultatna pakalpojumus varētu sniegt tikai būvkomersanti. Nosakot šādu inženierkonsutltanta jēdziena skaidrojumu tiek ierobežotas būvniecības ierosinātāja tiesības piesaistīt līguma izpildē juridiskas personas citās specifiskās jomās, kas var būt nepieciešamas būvniecības līguma izpildes konsultēšanai. Anotācijā ir noteikts, ka "Šis inženieris ir fiziska vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā", tālāk tiek paskaidrots, ka ne vienmēr inženierkonsultantam būtu jābūt būvniecības procesa dalībniekam, tikai iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, piemēram, ja inženierkonsultants veic būvuzraudzību. Tālāk anotācijā tiek paskaidrots, ka "Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceres ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole. Plānotais regulējums nekādā veidā nemaina to, ka tieši būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir tas, kas izvēlas kādus no šiem aspektiem nodot izpildei inženierkonsultantam." Ņemot vērā attiecīgo anotācijas citātu un likumprojektā ietverto inženiekonsultanta jēdziena skaidrojumu, tomēr secināma pretruna, jo plānotais regulējums maina būvniecības ierosinātāja tiesības noslēgt līgumu ar juridisku personu, ja piemēram, būvniecības ierosinātājs izvēlētos inženierkonsultantu piesaistīt kā finanšu vai juridisko konsultantu. Papildus norādāms, ka anotācijā ir ietverts teikums "Juridiskās personas gadījumā inženierkonsultantam, līdzīgi kā citiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem, būs jābūt būvkomersantam.", taču nav skaidrots kādēļ, jo FIDIC līgumu izpildē inženiera sastāvā var ietilpt dažādu jomu speciālisti, ne tikai būvniecības jomas speciālisti, attiecīgi nebūtu pieņemams ierobežot būvniecības ierosinātāja tiesības piesaistīt, noskatot, ka inženierkonsultatns var būt tikai būvkomersants. Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ piedāvā saglabāt Būvniecības likuma grozījumu projekta 1.punktu redakcijā, kas paredz tiesības būvniecības ierosinātājam noslēgt līgumu par inženierkonsultanta pakalpojumu ar fizisku vai juridisku personu.

23) inženierkonsultants - fiziska vai juridiska persona, kas balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.

Būvniecības likuma grozījumu projekta anotācijā (turpmāk - anotācija) nav pamatots, kādēļ inženierkonsultatna pakalpojumus varētu sniegt tikai būvkomersanti. Nosakot šādu inženierkonsutltanta jēdziena skaidrojumu tiek ierobežotas būvniecības ierosinātāja tiesības piesaistīt līguma izpildē juridiskas personas citās specifiskās jomās, kas var būt nepieciešamas būvniecības līguma izpildes konsultēšanai. Anotācijā ir noteikts, ka "Šis inženieris ir fiziska vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā", tālāk tiek paskaidrots, ka ne vienmēr inženierkonsultantam būtu jābūt būvniecības procesa dalībniekam, tikai iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, piemēram, ja inženierkonsultants veic būvuzraudzību. Tālāk anotācijā tiek paskaidrots, ka "Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceres ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole. Plānotais regulējums nekādā veidā nemaina to, ka tieši būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir tas, kas izvēlas kādus no šiem aspektiem nodot izpildei inženierkonsultantam." Ņemot vērā attiecīgo anotācijas citātu un likumprojektā ietverto inženiekonsultanta jēdziena skaidrojumu, tomēr secināma pretruna, jo plānotais regulējums maina būvniecības ierosinātāja tiesības noslēgt līgumu ar juridisku personu, ja piemēram, būvniecības ierosinātājs izvēlētos inženierkonsultantu piesaistīt kā finanšu vai juridisko konsultantu. Papildus norādāms, ka anotācijā ir ietverts teikums "Juridiskās personas gadījumā inženierkonsultantam, līdzīgi kā citiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem, būs jābūt būvkomersantam.", taču nav skaidrots kādēļ, jo FIDIC līgumu izpildē inženiera sastāvā var ietilpt dažādu jomu speciālisti, ne tikai būvniecības jomas speciālisti, attiecīgi nebūtu pieņemams ierobežot būvniecības ierosinātāja tiesības piesaistīt, noskatot, ka inženierkonsultatns var būt tikai būvkomersants.

Anotācijas 1.3.punkta trešo rindkopu izteikt šādā redakcjā:
"Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceres ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole. Plānotais regulējums nekādā veidā nemaina to, ka tieši būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir tas, kas izvēlas kādus no šiem aspektiem nodot izpildei inženierkonsultantam. Līdz ar to, skatoties no potenciāli veicamo pienākumu daudzveidības, nav paredzētas īpašas kvalifikācijas prasības, lai kādu persona varētu pildīt inženierkonsultanta pienākumus, ciktāl tas neskar, piemēram, būvuzraudzības veicēja vai būvekspertīzes veicēja pienākumus. Galvenajam apsvērumam, kas būvniecības ierosinātājam būtu jāņem vērā, izvēloties inženierkonsultantu, ir personas kvalifikācija un spēja izpildīt specifiskos uzdevumus, kas saistīti ar īstenojamo būvniecības ieceri, piemēram, zināšanas, pieredze, spēja saprasties, iepriekšējais sniegums."

Lūdzam svītrot 4.ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” šobrīd norādīto ietekmi un atspoguļot to 5.ailē “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru”, kā arī 4.punktā norādīt kompensējošo pasākumu finansējumu “+24 684” un 6.2.punktā sniegt aprēķinu, kas pamato Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamo finansējumu 24 684 euro apmērā.

-