Projekta ID
23-TA-2263Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
02.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" (turpmāk – projekts) paredz no 2024.gada paaugstināt nodokļa likmes azartspēļu automātiem, ruletei un kāršu un kauliņu spēlei, kā arī interaktīvajām azartspēlēm, kas attieksies uz kapitālsabiedrībām, kas organizē azartspēles.
Satversmes tiesa jau norādījusi, ka valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Tomēr nodokļu regulējumam ir jābūt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu samērīgs un nepieciešams, ir politikas un lietderības jautājums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. un 11. punktu).
Regulējums, kas paredz personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību tvērumā. Nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašumtiesību ierobežojumus, kā arī var būt saistīts ar citiem likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuriem jābūt samērīgiem ar leģitīmo mērķi – konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 19.1. apakšpunktu, 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 19. punktu un 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6. punktu).
Lai izvērtētu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai:
1) pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;
2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
3) ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.
Turklāt regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā tāds, kas veido būtisku valsts budžeta ienākumu daļu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu un 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 7. punktu).
Savukārt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļā nav attiecīga izvērtējuma, tādēļ lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu informāciju.
Satversmes tiesa jau norādījusi, ka valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Tomēr nodokļu regulējumam ir jābūt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu samērīgs un nepieciešams, ir politikas un lietderības jautājums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. un 11. punktu).
Regulējums, kas paredz personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību tvērumā. Nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašumtiesību ierobežojumus, kā arī var būt saistīts ar citiem likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuriem jābūt samērīgiem ar leģitīmo mērķi – konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 19.1. apakšpunktu, 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 19. punktu un 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6. punktu).
Lai izvērtētu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai:
1) pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;
2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
3) ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.
Turklāt regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā tāds, kas veido būtisku valsts budžeta ienākumu daļu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu un 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 7. punktu).
Savukārt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļā nav attiecīga izvērtējuma, tādēļ lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-