Atzinums

Uzskatām, ka jēdziena “trokšņa rādītājs” aizvietošana ar “trokšņa indikators” nav pamatota. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) (turpmāk – Direktīva) jēdziens “indikators” ir lietots kā “rādītājs, kas raksturo troksni noteiktā teritorijā”, nepiesaistot to noteiktai robežvērtībai, un jebkurš indikators ir daļa no plašāka rādītāja klāsta. Konkrētajā gadījumā, kad troksnim nav definēti vēl citi rādītāji, “indikators” un “rādītājs” ir jēdzieniski sinonīmi, un jebkurš indikators ir kaut kāds rādītājs, piemēram, temperatūra, tomēr kļūdaini pieņemt, ka visi rādītāji kļūst par indikatoriem, jo tas tā nav. Primāri mēra vai modelē “rādītāju” kā fizikālu lielumu, kurš kļūst par “indikatoru” tikai noteiktas interpretācijas rezultātā.   
Patlaban piedāvātā 1.5. apakšpunkta redakcija rada zināmu neskaidrību vides kvalitātes normatīvo aktu sistēmā kopumā, kur pamatvienības ir “rādītāji”, “robežlielumi” un “mērķlielumi”.
VM  ieskatā nepieciešama plašāka diskusija par noteikumu projektā lietoto terminoloģiju.
 

-

Uzturam VM 22.12.2021. iebildumu, jo normatīvo aktu prasībām jābūt skaidrām un nepārprotamām, bet plašāks skaidrojums ar jomu uzskaitījumu, uz kurām noteikumu projekta prasības neattiecas, padarītu skaidrāku noteikumu mērķi arī sabiedrībai kopumā. 
 

-

Uzturam VM 22.12.2021. iebildumu. Uzskatām, ka noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta piedāvātā jaunā redakcija ievērojami sašaurina apakšpunkta tvērumu, pilnībā izslēdzot sabiedriskajās izklaides un atpūtas vietās, piemēram, āra kafejnīcās, radīto mūzikas atskaņošanas troksni. VM ieskatā tiesībām pieprasīt trokšņa kartēšanu jābūt arī personām, kuru dzīvesvieta ir blakus vai netālu no izklaides vietām. Vēršam uzmanību, ka izklaides vietu pastāvīgi radīts mūzikas atskaņošanas troksnis vispārpieņemtajā izpratnē nav definējams kā sadzīves troksnis, ko parasti cits citam rada kaimiņi.
 

-

Uzturam VM 22.12.2021. iebildumu un atkārtoti lūdzam papildināt 8. punktu, nosakot iespēju trokšņa stratēģiskās kartes izstrādāt arī tām pašvaldībām, kas neatbilst aglomerācijas kritērijiem.
Vēršam uzmanību, ka Latvijā aglomerācijas parametriem iedzīvotāju skaita ziņā atbilst vienīgi Rīga. Tomēr trokšņu karšu izstrādes metodikā iedzīvotāju skaits aglomerācijā kā koeficients vai kāds cits ieejas parametrs netiek izmantots, tāpēc metodes statistiskā ticamība nav saistīta ar aglomerācijas lielumu. Līdz ar to neredzam iemeslu, kāpēc citām pašvaldībām, ja tās vēlas pasūtīt trokšņu stratēģisko karti un gatavas pasūtījumu finansēt, tiek liegta iespēja šādu pasūtījumu veikšanai. Uzskatām, ka trokšņu stratēģiskā karte arī citām pašvaldībām ļautu izsvērt savas iespējas individuālai rīcībai gadījumos, kad pašvaldību iedzīvotājiem trokšņa piesārņojums varētu būt aktuāls.  
 

-

Uzturam VM 22.12.2021. iebildumu un atkārtoti lūdzam papildināt noteikumu projekta 24.punktu (iepriekšējā redakcijā 23.punkts), dodot iespēju rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādāt arī tām pašvaldībām, kas iedzīvotāju skaita ziņā neatbilst aglomerācijas kritērijiem.
Trokšņu karšu izstrādes metodikā kā koeficients vai kāds cits ieejas parametrs netiek izmantots iedzīvotāju skaits aglomerācijā, tāpēc metodes statistiskā ticamība nav saistīta ar aglomerācijas lielumu. VM ieskatā arī citām apdzīvotām vietām, kas neatbilst aglomerācijas kritērijiem, bet kurām ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes, rīcības plāni var tikt izstrādāti pēc vietējās pašvaldības  iniciatīvas. Tas ļautu pašvaldībām saprast savas individuālās iespējas rīcībai, kad vietējiem iedzīvotājiem trokšņa piesārņojums varētu būt aktuāls, neatkarīgi no Direktīvā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem.   
 

-