Atzinums

Lai Mediju atbalsta fonda līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu mediju vides stiprināšanā, aicinām Plānu papildināt ar jaunu punktu, kas paredz uzdevumu izstrādāt ilgtermiņa noteikumus Mediju atbalsta fonda darbībai, kas balstītos sasniegtās auditorijas un ilgtspējas rādītājos, kā arī citos objektīvi izmērāmos rādītājos.

-

Lūdzam iekļaut Plānā jaunu punktu, kas kā atbalsta instrumentu radio programmu veidotājiem paredzētu atbalstu apraides izmaksu segšanai. Radio apraide spēs darboties krīzes situācijās, kad citi apraides veidi var tikt ierobežoti, tāpēc ir būtiski nodrošināt radio programmu pārklājumu visā valsts teritorijā.

-

Lūdzam iekļaut Plānā jaunu punktu, kas paredz Mediju atbalsta fonda palielinājumu. Pēdējo reizi Mediju atbalsta fonda finansējums tika palielināts apstiprinot 2022. gada valsts budžetu. Ņemot vērā būtisko izmaksu kāpumu, kuru radīja nesamērīgi augstā inflācija, ir nepieciešams Mediju atbalsta fonda finansējumu palielināt vismaz inflācijas apmērā, lai turpinātu nodrošināt satura daudzveidību komerciālajos medijos ne mazākā apjomā, kā tas bijis agrāk.

-

Sabiedriskā medija finansēšanai un finansējuma izlietojumam jānodrošina līdzsvars starp sabiedriskā medija sabiedrisko funkciju izpildīšanu un konkurences neitralitātes principa ievērošanu tirgū. Gadījumos, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirts ievērojams finansējums, kas būtiski pārsniedz vairāku lielāko Latvijas privāto mediju grupu apgrozījumu kopā, pastāv risks, ka sabiedriskais medijs iegūs dominējošu stāvokli vairākos tirgus segmentos. Tas rada nelīdzsvarotus apstākļus, kuros sabiedriskais medijs, izmantojot publisko finansējumu, spēj iegādāties tādu komerciāla rakstura  saturu vai programmas, kuras nes ieņēmumus komerciālajiem medijiem reklāmu un abonēšanas maksu veidā. Tādejādi komerciālie mediji tiek izspiesti no tirgus un aizvien apjomīgāk samazinot komerciālo mediju iespējas atpelnīt savas satura investīcijas reklāmu izvietošanas ceļā. Lai novērstu šādu situāciju, ir nepieciešams izstrādāt un piemērot regulējumu, kas skaidri regulē sabiedriskā medija darbību tajos tirgus segmentos, kuros tas tieši konkurē ar privātajiem medijiem.
Sabiedriskajam medijam primāri jānodrošina satura radīšana sabiedriski nozīmīgos, bet komerciāli nerentablos segmentos. Piemēram, sabiedrības izglītošanas jomā, mazākumtautību iekļaušanā latviskajā vidē, nodrošinot sabiedrībai kultūras pieejamību, kā arī veidojot informatīvo un analītisko saturu. Savukārt tirgus segmentos, kuros pastāv aktīva konkurence starp sabiedrisko un privātajiem medijiem, sabiedriskā medija darbībai jābūt precīzi regulētai, lai tas ar publisko finansējumu neapdraudētu privāto mediju ilgtspēju.
Tādējādi šāds regulējums būtu vērsts uz to, lai sabiedriskais medijs, vienlaikus veicot savas sabiedriskās funkcijas, neizraisītu privāto mediju izspiešanu no tirgus, nevājinātu tos un neveicinātu tirgus kropļošanu.
Ievērojot minēto, aicinām papildināt Plānu ar jaunu punktu, kas paredz iztrādāt grozījumus tiesību aktos, lai regulētu sabiedriskā medija darbību tigus segmentos, kuros tie konkurē ar komerciālajiem medijiem.

-

Saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām, ko iegūst sabiedriskais medijs, Asociācija ir daudzkārt vērsusi Kultūras ministrijas, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību – nav pieļaujams, ka sabiedriskajam medijam ir tiesības pirkt ekskluzīvas ražošanas un/vai izplatīšanas tiesības, t.sk. uz  sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, piemēram, bet ne tikai, Dziesmu un deju svētkiem, Nacionālo bruņoto spēku parādi, vai jebkuru citu sabiedrībai nozīmīgu notikumu un/vai pasākumu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tas ierobežo citu mediju iespējas ražot šāda paša rakstura saturu un rada konkurences traucējumus. Sabiedriski nozīmīgiem notikumiem jābūt pieejamiem arī komerciālajiem medijiem, lai nodrošinātu mediju satura veidošanas daudzveidību, kā arī veicinātu daudzveidīgas informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Minētais ir pamatojams ar to, ka Pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība pēc vienlīdzīgas piekļuves medijiem un to plurālisma, kā arī izteikta nepieciešamība pēc komerciālo mediju atbalsta, lai nodrošinātu mediju vides ilgtspēju.
Asociācija vēlas īpaši atzīmēt Konkurences padomes 2022.gada 2.decembrī sniegto atzinumu TAP portālā attiecībā uz Grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 91 “Noteikumi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem, kas atspoguļojami audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos” (projekta ID Nr.22-TA-312), kas bija saistāms ar iniciatīvu, ka Latvijas nacionālo (pieaugušo) izlašu spēļu starptautiskajās sporta sacensībās olimpiskajos komandu sporta spēļu sporta veidos translācija ir jānodrošina ar bezmaksas televīzijas starpniecību visai sabiedrībai. Toreiz pret šo iniciatīvu iebilda Konkurences padome, norādot uz argumentiem, kas arī Plāna kontekstā nav zaudējuši savu aktualitāti. Precīzāk, Konkurences padome savā atzinumā norādījusi, ka situācijās, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirtas bezmaksas vai ekskluzīvas pārraides tiesības uz sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, tostarp sporta pasākumiem, pastāv risks, ka šāda rīcība var radīt tirgus kropļojumus. Tas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp komerciālajiem medijiem un sabiedrisko mediju, kā arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Sabiedriskais medijs, izmantojot valsts finansējumu, var iegūt priekšrocības pārraides tiesību tirgū, īpaši sporta pasākumu jomā, kur komerciālie mediji veic ievērojamas investīcijas, kuras nepieciešams atgūt ar reklāmas ieņēmumiem vai abonēšanas maksu. Tā rezultātā komerciālie mediji var tikt nostādīti mazāk konkurētspējīgā situācijā, kas ilgtermiņā var apdraudēt to darbību sporta pasākumu pārraides tirgū, kā arī mazināt satura daudzveidību un mediju nozares konkurētspēju.
Papildu minētajam, licences, kuras nav ekskluzīvas vienam tirgus dalībniekam ierasti ir būtiski lētākas nekā licences, kuras iegādātas vienam tirgus dalībniekam ekskluzīvi. Rezultātā būtu iespējams būtiski samazināt sabiedriskā medija izdevumus.
Ievērojot minēto, aicinām papildināt Plānu ar punktu, kas paredz grozīt tiesību aktus, lai precīzāk noregulētu jautājumu par to, ka sabiedriskais medijs iegādājas tikai neekskluzīvas licences, ļaujot komerciālajiem medijiem arī iegūt tādas pašas licences, t.sk., bet ne tikai,  ražošanai un/vai satura izplatīšanai, satura iepirkumiem no trešajām personām u.t.t..

-

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk – SML) noteic dažādus ierobežojumus sabiedriskajam medijam izvietot komerciālus paziņojumus. Diemžēl praksē novērojams, ka sabiedriskais medijs de facto darbojas reklāmas tirgū, neskatoties uz saņemto ievērojamo kompensāciju (13,8 milj. eiro) par iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī turpmāk plānoto finansējuma ikgadējo pieaugumu šogad un turpmākajos gados. 
Ņemot vērā, minēto lūdzam papildināt plānu ar punktu, kas paredz izstrādāt grozījumus SML, precizējot komerciālo paziņojumu izvietošanas nosacījumus un to robežas sabiedriskā medija pakalpojumos un darbībā.

-

Lūdzam Plānā paredzēt, ka līdz 2026. gada 1. pusgadam tiek izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi tiesību aktos, kuri paredz samazināt dažādus reklāmas izvietošanas ierobežojumus medijos, iepretim esošajam plāna 1.2.12. punktam, kas paredz līdz minētajam termiņam tikai izvērtēt reklāmām noteikto ierobežojumu efektivitāti. Latvijas mediji jau ilgstoši atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar ārvalstīs reģistrētajiem medijiem un sociālo tīklu platformām, jo Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem. Rezultātā Latvijas iedzīvotājus sasniedz arī tāda reklāma, kas Latvijā ir ierobežota, bet nodokļos samaksātais un ieņēmumi aizplūst no Latvijas, jo mūsu komersantiem izvietot “aizliegtās reklāmas” nav atļauts.

-

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (turpmāk – Asociācija) ir izskatījusi Kultūras ministrijas sagatavoto Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2025. – 2027. gadam (turpmāk – Plāns) un sniedz savu atzinumu par to.
Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025. – 2027. gadam ir dokuments, kurā jāparedz īstenojamie pasākumi, lai sasniegtu Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēs 2024. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktos mērķus.

Norādām, ka Pamatnostādņu mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgas žurnālistikas saturam, uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.
Savukārt mediju politikai turpmākajiem trim gadiem ir noteikti četri rīcības virzieni:
1) Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.
2) Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.
3) Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.
4) Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.

Lasot Plānu, ir jāvērtē vai un kādā mērā ietvertās aktivitātes atbilst Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem un vai tiks sasniegts politikas mērķis.
Pamatnostādnes paredz, ka: “Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē.”. Tātad Pamatnostādnes uzsver ne tikai sabiedrisko mediju lomu stipras mediju vides veidošana, bet arī komerciālo mediju nozīmi.
Diemžēl Plāna projekts neatspoguļo Pamatnostādnēs nostiprināto. Plāna punkti 1.1.2. – 1.1.6. un 3.4.1. ir vērsti uz sabiedriskā medija pozīciju stiprināšanu un pakalpojumu attīstību. Savukārt attiecībā uz komerciālajiem medijiem, secināms, ka Plānā trūkst risinājumi komerciālo mediju stiprināšanai. Neskaitot līdz šim jau pastāvošos atbalsta instrumentus kā Mediju atbalsta fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas mediju digitālās transformācijas veicināšanai, komerciālajiem medijiem ir paredzēti jauni pienākumi, kuru īstenošanai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no mediju uzņēmumu puses. Piemēram, palielināt ieguldījumu apjomus Eiropas darbu veidošanai Latvijā, nodrošināt pakalpojumu piekļūstamību un pieejamību.
Neapšaubot sabiedriskā medija lomu un nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, vienlīdz nozīmīgi ir komerciālie mediji. Neproporcionāls finansējuma pieaugums sabiedriskajiem medijiem rada priekšrocības darbinieku piesaistīšanā, satura tiesību iepirkumos, kā arī konkurencē par galveno – auditoriju.

-