Atzinums

Sadaļa 2. Ostas teritorija un ražošanas teritoriju pārvaldība

No Ziņojuma  par nekustamo īpašumu pārvaldību ostas teritorijā  nav viennozīmīgi saprotams, kā tiks risināts pašvaldības īpašumu ostas teritorijā valdījuma jautājums. 

Ziņojumā ir norādīts, ka «ostas valdījumā esošos īpašumus, kas ir nodoti no valsts un pašvaldības, būs iespējams izmantot tikai ostas pamatfunkciju veikšanai», vēl arī paskaidrojot, ka «valsts un pašvaldību zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama. Īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības. Būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa». Savukārt SEZ teritorijā būs pieejamas iespējas nekustamā īpašuma atsavināšanai, privatizācijai un citām ar nekustamo īpašumu saistītām darbībām.
Arī speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošais pašvaldības nekustamais īpašums joprojām atradīsies ostas pārvaldes valdījumā, bez tiesībām pašvaldībai ar to brīvi rīkoties.

Nav saprotams,  kāpēc īpašnieki (nešķirojot valsti, pašvaldību un privātpersonas) nevar bez ierobežojuma izmantot savas īpašuma tiesības ostas teritorijā, izņemot kritiskās infrastruktūras objektus, kā arī objektus, kas nepieciešami ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

 

-

Ziņojuma 7- 8 lpp  tiek piedāvāts valdes vietā Ventspilī un Rīgā  izveidot ostas padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē, kas pārstāvētu valsts un pašvaldības intereses. . Ostas operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.
Ziņojumā nav atrodami argumenti šādām pārmainām
Uzskatām, ka  visās Latvijas Lielo ostu pārvaldēs jāparedz, ka valde ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, paredzot ka pēc Liepājas SEZ pārvaldes piemēra ostas pārvaldes valdē strādātu ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra izvirzītie pārstāvji, attiecīgās pašvaldības domes izvirzītie pārstāvji un komersantu pārstāvji.

Lēmuma pieņemšanai ostas pārvaldes valdē ir nepieciešams vismaz seši valdes locekļu kvorums un vismaz piecu locekļu atbalsts no sešiem. Pievēršam uzmanību, ka ziņojumā paredzētā lēmumu pieņemšanas kārtība, proti, ka četru padomes locekļu balsojuma rezultātā, ja balsis sadalās līdzīgi, noteicošā ir satiksmes ministra pārstāvja balss, liecina par pašvaldības līdzdalības ostas pārvaldības fikciju, jo visu konceptuālo izšķiršanos gadījumā lēmumu būtībā pieņems satiksmes ministra pārstāvis.
 

-

Atbalstām Ventspils pilsētas domes viedokkli, kas uzskata ,ka priekšlikums nodalīt ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas nav pamatots. Pašvaldībām joprojām nav objektīvi saprotams, kā notiks šo abu teritoriju atbildīga pārvaldība, nodrošinot ostas pārvaldes padomes, pārvaldnieka, administratīvā izpildaparāta un pašvaldības domes sinerģiju lēmumu pieņemšanā, katram nodrošinot atbildīgu rīcību par funkciju izpildi un par savu īpašumu labu pārvaldību.

Uzskatām, ka attiecībā uz ostas teritorijas pārvaldību būtu jāparedz šāds regulējums:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija;
4) teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, valsts, pašvaldības un ostas pārvaldes īpašuma atsavināšana nav atļauta, izņemot īpašumu maiņu visā ostas teritorijā starp šiem subjektiem.
 

-

Iebildums.


Nav saprotams un ekonomiski pamatots ierosinājums «ostu pārvaldības reformu, attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt LSEZ pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035. gada 31. decembra», paskaidrojot, ka  «šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās LSEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību saglabāt to LSEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu».

Ja ziņojuma autori pieļauj, ka Latvijas Lielajās ostās ir paredzēts atšķirīgs ostu pārvaldes modelis, tad tam ir nepieciešams ekonomisks pamatojums, kas neatbilsts Valsts pārvaldes iekārtas 10 pantā noteiktajiem principiem   


Uzskatām,  ka visās trīs Latvijas Lielajās ostās ir ieviešams vienots pārvaldības modelis, to veidojot uz Liepājas SEZ pārvaldes piemēra, kas paredz, ka ostu pārvaldībā līdztiesīgi piedalās valsts, pašvaldību un komersantu pārstāvji.


 

-

Iebilstam pret ziņojuma 2 lpp apgalvojumu ,ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot LSEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicināšot precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju. Šāds apgalvojums veikts bez atbilstoša pamatojuma 
Uzsveram ,ka līdz šim Ostu pārvaldības reformas īstenošanu ir  nepārdomātie ostu pārvaldes reformēšanas risinājumi un nepietiekamā pašvaldību iesaiste 
 

-