Projekta ID
25-TA-2704Atzinuma sniedzējs
Mēs Ēdolei
Atzinums iesniegts
27.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu
Iebildums
Šie iebildumi tiek iesniegti saistībā ar pieņemto akcepta lēmumu par paredzēto darbību — vēja elektrostaciju parka izbūvi Ēdoles pagastā.
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras mērķis nav formāli konstatēt normatīvo prasību izpildi, bet gan nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas tiek vispusīgi, objektīvi un metodoloģiski korekti izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz:
cilvēku veselību un drošību,
vidi un ekosistēmām,
īpašumu un materiālajām vērtībām,
teritorijas attīstības ilgtermiņa perspektīvu.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķim un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES, IVN jābalstās piesardzības principā un pilnvērtīgā alternatīvu izvērtējumā.
Izvērtējot IVN ziņojumu kopumā, secināms, ka vairākās būtiskās jomās tas:
balstīts uz normatīvo minimumu mehānisku piemērošanu,
nepietiekami izvērtē kumulatīvo ietekmi reģionālā mērogā,
neveic alternatīvu risinājumu salīdzinošu analīzi,
neanalizē būtiskus avāriju un drošības riskus,
atsevišķos jautājumos aprobežojas ar formālām atbildēm uz sabiedrības iebildumiem, neveicot saturisku izvērtējumu.
Šādas nepilnības tieši ietekmē akcepta lēmuma tiesiskumu.
1. Ugunsdrošības, tehnoloģisko avāriju un finansiālās atbildības nepilnīgs izvērtējums
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta otro daļu un 3. pantu ietekmes uz vidi novērtējums ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, materiālajām vērtībām, kā arī avāriju un katastrofu risku izvērtējumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem 2014/52/ES) 3. pants paredz, ka IVN ietver arī būtisku avāriju un katastrofu risku analīzi.
Ņemot vērā, ka paredzētā darbība paredz liela mēroga vēja elektrostaciju izbūvi meža teritorijā, IVN ietvaros bija jāveic visaptverošs ugunsgrēka un tehnoloģisko avāriju riska izvērtējums.
1.1. Nav veikta tehnoloģiskās aizdegšanās un meža ugunsgrēka scenāriju analīze
IVN materiālos nav identificējama:
vēja elektrostacijas aizdegšanās varbūtības analīze;
zibens iedarbības riska modelējums;
degošu detaļu krišanas rādiusa aprēķins;
meža aizdegšanās varbūtības izvērtējums sausuma apstākļos;
uguns izplatības scenāriju modelēšana meža masīvā.
Ņemot vērā objekta augstumu, tehnisko sarežģītību un izvietojumu meža teritorijā, šāda scenāriju analīze nav uzskatāma par fakultatīvu, bet par būtisku drošības izvērtējuma elementu.
1.2. Nav izvērtēta civilās aizsardzības un paaugstināta riska aspekta piemērojamība
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.563 par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanu, noteiktos gadījumos objektam jāizstrādā civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plāns.
Valsts meža dienesta sniegtais skaidrojums apliecina, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības ir piemērojamas normatīvo aktu ietvaros
Pielikums Nr1 VMD Nr. VMD1-20/379, datums skatāms laika zīmogā
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai paredzētais vēja parks kvalificējams kā paaugstinātas bīstamības objekts;
kā tiks organizēta civilās aizsardzības plānošana;
kā šis projekts ietekmēs pašvaldības civilās aizsardzības kapacitāti.
Bez šāda izvērtējuma nav iespējams objektīvi novērtēt risku iedzīvotāju drošībai.
1.3. Nav izvērtēta ugunsdzēsības reaģēšanas spēja
IVN materiālos nav analizēts:
vai vietējām ugunsdzēsības vienībām ir tehniskās iespējas reaģēt uz 200–260 m augstu objektu aizdegšanos;
piekļuves ceļu pieejamība un nestspēja ārkārtas situācijās;
ūdens ņemšanas vietu nodrošinājums;
reaģēšanas laiks un praktiskās dzēšanas iespējas meža masīvā.
Šāds izvērtējums ir būtisks, ņemot vērā projekta atrašanos meža teritorijā, kur uguns izplatīšanās var notikt strauji.
1.4. Nav izvērtēta aizsargjoslu pietiekamība
Valsts meža dienests norāda uz nepieciešamību uzturēt tīru teritoriju ap objektu un izvērtēt mineralizētu joslu nepieciešamību
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai 10 metru josla ir pietiekama konkrētajos meža apstākļos;
vai nepieciešama papildu aizsargjosla;
kā tiks nodrošināta kontrole ekspluatācijas laikā.
1.5. Nav izvērtēts finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisms
IVN materiālos nav analizēts jautājums par civiltiesisko atbildību un finansiālo nodrošinājumu gadījumā, ja vēja elektrostacijas aizdegšanās vai tehnoloģiska avārija izraisītu meža ugunsgrēku un nodarītu kaitējumu trešo personu īpašumam.
Saskaņā ar Civillikuma principiem paaugstinātas bīstamības avota radīto kaitējumu sedz objekta īpašnieks vai valdītājs. Tomēr IVN ziņojumā nav izvērtēts:
kā tiks nodrošināta zaudējumu atlīdzība trešajām personām;
kāds būs finansiālās atbildības nodrošinājums;
kā tiks mazināts risks, ja projekta īstenotājs kļūtu maksātnespējīgs.
Bez šāda izvērtējuma pastāv neskaidrība par risku sadali starp komersantu, pašvaldību un iedzīvotājiem.
1.6. IVN nepilnība kā lēmuma prettiesiskuma pamats
IVN materiālos nav:
tehnoloģiskās aizdegšanās scenāriju analīzes,
meža uguns izplatības modelējuma,
civilās aizsardzības izvērtējuma,
finansiālās atbildības mehānisma analīzes.
Tas nozīmē, ka nav izvērtēts būtisks risks, kas tieši ietekmē:
meža teritorijā dzīvojošus iedzīvotājus,
viņu īpašumu,
pašvaldības infrastruktūru.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu, ja tajā nav izvērtēts būtisks avāriju un katastrofu risks.
Lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu IVN, neatbilst tiesiskuma un piesardzības principam.
1.7. Par nepilnīgu meža ugunsdrošības riska izvērtējumu un nepamatotu statistikas izmantošanu
pielikuma 16. ailē atspoguļots Valsts meža dienesta (VMD) viedoklis, ka vēja elektrostaciju turbīnu lāpstiņu rotācija var ievērojami apgrūtināt automātisko ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS) darbību, radot maldīgus signālus un faktiski paralizējot ugunsnovērošanas torņu funkcionalitāti.
Savukārt 18. pielikuma 17. ailē norādīts, ka paredzētās darbības teritorija atrodas ugunsbīstamības I, II un III klasē.
Vienlaikus IVN ziņojumā ugunsgrēka risks tiek raksturots kā zems, atsaucoties uz statistisku aizdegšanās varbūtību (aptuveni “1 pret 2000”).
Tomēr:
nav norādīts datu avots un metodoloģija;
nav precizēts, uz kādu laika periodu attiecas šī varbūtība;
nav norādīts, vai tā attiecas uz konkrēto turbīnu modeli un tehnisko konfigurāciju;
nav izvērtēts, vai šī statistika ir piemērojama meža teritorijām ar paaugstinātu ugunsbīstamību;
nav veikta seku analīze gadījumā, ja aizdegšanās notiek teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un vienlaikus tiek traucēta agrīnās atklāšanas sistēma.
IVN ietvaros nav pieļaujams risku samazināt līdz vienam procentuālam rādītājam bez seku izvērtējuma.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 3. pantam ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē būtisku avāriju un katastrofu riski, tostarp to iespējamās sekas.
Zema statistiska varbūtība pati par sevi neizslēdz pienākumu izvērtēt:
potenciālo ietekmes apmēru,
izplatīšanās scenārijus,
reaģēšanas iespējas,
risku kombināciju (ugunsbīstama teritorija + novērošanas sistēmas traucējumi).
Teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un konstatētiem AUANS darbības traucējumu riskiem statistikas rādītājs “1 pret 2000” nevar tikt izmantots kā pietiekams pamatojums riska minimizēšanai IVN stadijā.
Līdz ar to secināms, ka ugunsdrošības riska izvērtējums IVN ziņojumā nav metodoloģiski pilnīgs un neatbilst piesardzības principa prasībām.
Secinājums
Ja IVN stadijā nav izvērtēts:
ugunsgrēka risks,
civilās aizsardzības aspekts,
finansiālās atbildības mehānisms,
tad kompetentajai iestādei nav tiesiska pamata izdot akceptējošu lēmumu.
Šādā situācijā vienīgais tiesiski korektais risinājums ir:
vai nu IVN papildināšana ar pilnvērtīgu ugunsdrošības un atbildības izvērtējumu,
vai lēmuma atcelšana.
Papildus minētajam konstatējams, ka IVN materiālos nav veikta pilnvērtīga analīze par meža uguns apsardzības infrastruktūras darbības traucējumu sekām teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm. Statistiska aizdegšanās varbūtības norāde pati par sevi nevar aizstāt avāriju scenāriju un seku izvērtējumu. Līdz ar to ugunsdrošības riska izvērtējums kopumā nav uzskatāms par metodoloģiski pilnīgu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
būtisku ugunsdrošības un avāriju risku izvērtējuma trūkumu,
civilās aizsardzības un paaugstinātas bīstamības objekta statusa neanalizēšanu,
finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisma neizvērtēšanu,
IVN balstīšanu uz nākotnē precizējamiem risinājumiem,
Prasām IVN ziņojumu papildināt ar detalizētu meža ugunsgrēka attīstības scenāriju analīzi, tostarp izvērtējot agrīnās ugunsgrēku atklāšanas sistēmu darbības traucējumu ietekmi un sniedzot metodoloģiski pamatotu aizdegšanās varbūtības izvērtējumu ar norādītiem datu avotiem.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un vispusīgu.
Kompetentā iestāde EVA nevar pieņemt akceptējošu lēmumu, ja nav izvērtēti būtiski drošības un atbildības aspekti.
Tādēļ lūdzam atcelt pieņemto lēmumu.
2. Par kumulatīvās ietekmes izvērtējuma nepilnību un iekšējo pretrunu IVN dokumentācijā
Sabiedriskās apspriešanas laikā vairākkārt tika norādīts, ka Ēdoles pagastā un blakus teritorijās tiek plānoti vairāki vēja elektrostaciju projekti, un EKO Ziemeļi IVN ir jāizvērtē šo projektu kumulatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi (16. pielikums, 128. punkts).
Atbildē attīstītājs norāda, ka:
vēja parku “Ēdole–Rietumi” un “Ventspils 2” teritorijās vēl tiek veiktas izpētes,
nav skaidrs, vai šajās teritorijās būs iespējams izbūvēt vēja parkus,
kvantitatīvai ietekmju vērtēšanai nepieciešami iepriekš plānotu ieceru kvantitatīvie raksturlielumi.
Vienlaikus pašā IVN ziņojumā ir norādīts, ka:
vēja parkā “Ventspils 2” plānots izbūvēt līdz 60 VES,
vēja parkā “Ēdole–Rietumi” plānots izbūvēt līdz 10 VES,
šīm iecerēm tiek veikta IVN procedūra,
teritorijas daļēji pārklājas vai atrodas tiešā tuvumā.
Tādējādi:
Attīstītājs ir informēts par citu plānoto projektu esamību, apjomu un jaudas robežām.
Plānotās ieceres nav hipotētiskas, jo tām jau tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas nozīmē, ka tās ir konkrētas, identificētas un administratīvā procesā esošas darbības.
Neskatoties uz to, kumulatīvā ietekme tiek vērtēta ierobežoti, aizbildinoties ar to, ka projekti vēl nav apstiprināti.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 7. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē paredzētās darbības iespējamā kumulatīvā ietekme kopā ar citām plānotām darbībām.
Norma neparedz, ka kumulatīvā ietekme jāvērtē tikai ar jau apstiprinātām iecerēm. Tieši pretēji — IVN būtība ir izvērtēt riskus pirms akcepta piešķiršanas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem) 3. pantu IVN ietver paredzētās darbības tiešās un netiešās ietekmes izvērtējumu, tostarp kumulatīvo ietekmi kopā ar citām esošām un plānotām darbībām. Direktīva neierobežo šo pienākumu tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ja konkrētu parametru nenoteiktība pastāv, IVN pienākums ir izmantot scenāriju modelēšanu vai piemērot piesardzības principu, nevis atteikties no izvērtējuma. Nenoteiktība nevar kalpot par pamatu kumulatīvās ietekmes neanalizēšanai.
Ja kvantitatīva kumulatīvā izvērtēšana nav iespējama būtisku parametru nenoteiktības dēļ, tas nozīmē, ka pastāv būtiska informācijas nepilnība, kas neļauj objektīvi novērtēt paredzētās darbības ietekmi reģionālā mērogā. Šādā situācijā akcepta piešķiršana neatbilst piesardzības principam un nav tiesiski pamatota, jo:
nav iespējams objektīvi izvērtēt paredzētās darbības kopējo ietekmi reģionālā mērogā,
nav iespējams novērtēt kopējo trokšņa, mirgošanas, vizuālās un ainaviskās ietekmes summāro efektu,
nav iespējams izvērtēt kopējo industriālās zonas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām.
Šādā situācijā gala akcepta piešķiršana vienam projektam izolēti rada risku, ka vēlāk, apstiprinot pārējos projektus, reģionā izveidosies būtiska kumulatīva ietekme, kura netika izvērtēta sistēmiski.
Tādējādi IVN šajā daļā ir nepilnīgs un neatbilst likuma prasībām attiecībā uz kumulatīvās ietekmes izvērtējumu.
Ņemot vērā minēto, akcepta lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu kumulatīvo ietekmju izvērtējumu, nav tiesiski pamatots un ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
ka 16. pielikuma 128. punktā sabiedrība tieši norādīja uz nepieciešamību izvērtēt vairāku plānoto vēja parku kumulatīvo ietekmi;
ka 17. pielikumā (Dabas aizsardzības pārvaldes vēstulē) ir uzsvērta nepieciešamība izvērtēt paredzētās darbības un citu tuvumā esošo VES parku kumulatīvo ietekmi lielāka mēroga kontekstā;
ka attīstītāja atbilde 16. pielikumā pamato kumulatīvās ietekmes neizvērtēšanu ar to, ka citu projektu parametri vēl nav galīgi apstiprināti,
secināms, ka kumulatīvā ietekme ir tikusi identificēta kā būtisks jautājums gan sabiedrības, gan pašvaldības, gan valsts iestāžu līmenī, tomēr IVN ziņojumā tā nav pilnvērtīgi izvērtēta.
Tāpat jānorāda, ka IVN balstās uz 800 m minimālās distances formālu piemērošanu, neanalizējot:
vēja parka robežu kā vienotu industriālu objektu;
vairāku parku summāro ietekmi;
800 m pietiekamību 250 m augstu un 7,2 MW jaudu VES gadījumā;
reģionālo industriālās zonas kopējo efektu.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām kumulatīvā ietekme ir jāvērtē kopā ar citām plānotām darbībām, nevis tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka:
kumulatīvās ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs,
800 m interpretācija nav metodoloģiski pamatota kumulatīvā kontekstā,
vēja parka robeža nav definēta kā vienots funkcionāls objekts,
IVN balstīts uz normatīvā minimuma mehānisku piemērošanu, nevis ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
Tādējādi akcepta lēmums ir pieņemts, balstoties uz nepilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, un nav tiesiski pamatots.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atcelt akcepta lēmumu.
3. Par 800 m attāluma prasības interpretāciju un nepietiekamu izvērtējumu
IVN ziņojumā ir konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā prasība par attālumu “ne mazāk kā 800 m” tiek ievērota, mērot attālumu no ārējās vēja elektrostacijas torņa.
Tomēr IVN nesatur juridisku un tehnisku pamatojumu:
kāpēc attālums tiek mērīts tikai no torņa ass, nevis no visa vēja parka funkcionālās robežas;
kā tieši ir definēta vēja parka robeža;
vai 800 m attālums konkrētā projekta mērogā (līdz 20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu un industriālu infrastruktūru) ir pietiekams, ņemot vērā:
kumulatīvo ietekmi,
reljefu,
mežainību,
modelēšanas nenoteiktību.
Normā lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo slieksni, nevis automātisku drošības garantiju. IVN uzdevums nav tikai mehāniski konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. IVN šādu izvērtējumu neveic.
IVN ietvaros:
netiek analizēta alternatīva attāluma noteikšana no visa industriālā kompleksa darbības zonas;
netiek sniegts scenāriju salīdzinājums;
netiek pamatots, kāpēc tieši 800 m konkrētajā projektā ir pietiekams.
3.1. Pašvaldības iebildumi un attīstītāja pieeja
Skaidri tas redzams Kuldīgas novada pašvaldības iebildumos: 16. pielikumā (33. punkts) un 18. pielikumā (33. punkts) ir norādīts, ka:
attālumi no dzīvojamām ēkām vērtēti no atsevišķām elektrostacijām;
nav noteikta vēja parka robeža kā vienotai sistēmai;
attālumi jānosaka no parka robežas, nevis no atsevišķiem torņiem.
No 16. pielikuma redzams, ka attīstītājs savu argumentāciju balsta tikai uz MK noteikumu Nr. 240 normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
3.2. Regulējuma pilnveides atzīšana nozares līmenī
Vienlaikus nozares līmenī ir atzīta nepieciešamība pilnveidot regulējumu un veikt papildu pētījumus attiecībā uz vēja parku ietekmi un attālumu metodiku (skat. 2. pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025), kur norādīts:
“Līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem un citām VES raksturīgām radītām ietekmēm. Līdz ar to Ministrija, gatavojot attiecīgo regulējumu, izskatīs iepriekš minēto pētījumu kopā ar citiem pētījumiem par VES radīto ietekmi uz cilvēku.”
Tas nozīmē, ka attāluma jautājums nav metodoloģiski noslēgts. Šādā situācijā IVN pienākums bija veikt paplašinātu un detalizētu izvērtējumu, nevis aprobežoties ar minimālās distances formālu konstatāciju.
3.3. Kumulatīvās ietekmes konteksts
Kā norādīts 8. punktā, IVN nav veikta pilnvērtīga kumulatīvā ietekmes analīze attiecībā uz:
citiem plānotajiem vēja parkiem tuvējā teritorijā,
vairāku parku summāro trokšņa ietekmi,
summāro mirgošanas efektu,
kopējo ainavisko un telpisko dominanti,
industriālās zonas paplašināšanās efektu.
Ja kumulatīvā ietekme nav pilnībā izvērtēta, tad 800 m pietiekamību nav iespējams objektīvi pierādīt.
Attāluma mērīšana no atsevišķas torņa ass situācijā, kad tiek veidots vairāku 250 m augstu objektu komplekss un paralēli plānoti citi liela mēroga parki, neatspoguļo reālo ietekmes zonu.
Tādējādi 800 m interpretācija izolēti no kumulatīvās ietekmes ir metodoloģiski nepamatota.
3.4. Attīstītāja atbildes nepietiekamība uz Biedrības “Mēs Ēdolei” 800 m iebildumu
pielikuma 94. punktā Biedrība “Mēs Ēdolei” iebilda pret 800 m attāluma pietiekamību, atsaucoties uz:
tehnoloģisko jaudas pieaugumu,
jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem,
nepieciešamību izvērtēt attāluma samērīgumu konkrētā projekta mērogā.
Attīstītāja atbilde uz šo iebildumu aprobežojas ar atsauci uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un trokšņa robežlielumiem, norādot, ka normatīvais regulējums neparedz citu attālumu.
Tomēr šāda atbilde:
neveic konkrētā projekta mēroga izvērtējumu (20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu),
nesniedz analītisku pamatojumu, kāpēc 800 m konkrētajā gadījumā ir pietiekams,
neveic salīdzinošu alternatīvu analīzi,
neizvērtē tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz ietekmes zonu,
nepamato attāluma mērīšanas metodoloģijas izvēli (no torņa ass).
Attīstītāja atbilde balstīta uz normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
IVN mērķis nav konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt paredzētās darbības ietekmi konkrētajā vietā un konkrētajā mērogā. Ja uz būtisku sabiedrības iebildumu atbilde aprobežojas ar formālu norādi, ka norma ir izpildīta, tas nenodrošina pilnvērtīgu izvērtējumu Administratīvā procesa likuma 62. panta izpratnē.
Tādējādi 800 m attāluma pietiekamība nav pierādīta, bet tikai pieņemta par pietiekamu.
3.5. Alternatīvu attāluma scenāriju neizvērtēšana un metodoloģiska nepilnība
IVN ziņojumā nav veikta salīdzinoša analīze dažādos attāluma scenārijos, piemēram:
800 m (normatīvais minimums),
1000 m,
1500 m,
2000 m vai lielākā aizsardzības zonā.
Nav veikts modelējums, kurā tiktu analizēts, kā šādos attālumos mainās:
trokšņa izplatība,
zemfrekvenču skaņas potenciālā ietekme,
ēnu mirgošanas intensitāte,
vizuālās dominantes ietekme,
kumulatīvā ietekme.
Līdz ar to nav iespējams konstatēt, vai 800 m ir optimāls un samērīgs risinājums konkrētajā projekta mērogā.
IVN direktīva 2011/92/ES paredz alternatīvu izvērtēšanu, ja tās var būtiski ietekmēt vides aizsardzības līmeni. Attālums starp industriālu objektu un dzīvojamo apbūvi ir būtisks aizsardzības instruments.
IVN šādu alternatīvu izvērtējumu neveic.
Par normatīvā minimuma piemērošanu
Ministru kabineta noteikumos lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo robežvērtību.
Minimālā robežvērtība pati par sevi nav pierādījums tam, ka konkrētā projektā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzību.
Tādējādi IVN nepierāda, ka minimālās normas izpilde automātiski nodrošina atbilstību Satversmes 115. pantā nostiprinātajam aizsardzības līmenim.
3.6. Alternatīvas A neattiecināmība uz attāluma jautājumu
Nav pamatoti uzskatīt, ka IVN ietvaros izvērtētā Alternatīva A ir pietiekama atbilde uz 800 m attāluma samērīguma jautājumu.
Alternatīva A un B IVN ietvaros attiecas uz parka konfigurāciju un tehnisko izvietojumu, nevis uz aizsardzības distances metodoloģiju.
Ne Alternatīvā A, ne Alternatīvā B nav analizēts:
palielināts aizsardzības attālums no dzīvojamām ēkām (piem., 1000 m, 1500 m, 2000 m),
attāluma noteikšana no visa parka funkcionālās robežas,
attāluma korekcija, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi,
scenārijs ar samazinātu VES skaitu, lai nodrošinātu lielāku aizsardzības zonu.
Tādējādi Alternatīva A nav alternatīva attāluma izpratnē, bet tikai viena no tehniskās realizācijas konfigurācijām.
IVN direktīvas prasība izvērtēt alternatīvas nozīmē izvērtēt arī risinājumus, kas var samazināt ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves vidi. Attāluma palielināšana ir tipisks ietekmes mazināšanas instruments.
Ja attāluma alternatīvas nav modelētas, tad attāluma pietiekamība nav izvērtēta.
Līdz ar to atsauce uz Alternatīvu A nevar aizstāt pienākumu izvērtēt aizsardzības distances samērīgumu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, IVN šajā daļā ir nepilnīgs, jo:
nav juridiski pamatota izvēlētā attāluma interpretācija;
nav izvērtēta attāluma pietiekamība konkrētā projekta mērogā;
nav analizētas alternatīvas attāluma noteikšanas metodes.
Tādējādi akcepta lēmums, kas balstīts uz šādu nepilnīgu izvērtējumu, nav pietiekami pamatots. IVN nav uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu normatīvo aktu mērķim, un tas nevar būt tiesisks pamats akcepta lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to akcepts paredzētajai darbībai nav piešķirams.
4. Par citām būtiskām, bet šajā stadijā pilnībā neizvērstām nepilnībām
Papildus iepriekš detalizēti izklāstītajiem iebildumiem norādāms, ka IVN ziņojumā konstatējamas arī citas būtiskas nepilnības, kuras IVN materiālu apjoma, tehniskās sarežģītības un sabiedriskās apspriešanas termiņu dēļ šajā stadijā nav iespējams pilnībā juridiski un tehniski izvērst.
Vienlaikus jāuzsver, ka zemāk norādītie jautājumi ir tikuši aktualizēti sabiedrības un institūciju iebildumos, tostarp 18. pielikumā ietvertajos priekšlikumos, kuros konkrēti prasīts veikt papildu izvērtējumu. Tomēr vairākos gadījumos šie iebildumi ir atstāti bez saturiskas analīzes vai ir aprobežoti ar formālu atbildi, neveicot attiecīgās izmaiņas ziņojumā.
Tas rada pamatu secinājumam, ka IVN ziņojums neatbilst prasībai skaidri norādīt, kā sabiedrības priekšlikumi ir ņemti vērā pēc būtības.
Jau sākotnējā izvērtējumā konstatējami trūkumi attiecībā uz:
Būvniecības fāzes trokšņa un vibrāciju kvantitatīvu izvērtējumu, lai gan IVN Programma un MK noteikumi Nr. 18 paredz emisiju un traucējumu aprēķinus arī būvniecības stadijā. 18. pielikumā ir izteikti iebildumi par šādu izvērtējumu nepieciešamību, taču ziņojumā nav veikta kvantitatīva analīze, kas ļautu pārbaudāmi novērtēt ietekmi un noteikt mazināšanas pasākumus.
Zemfrekvenču skaņas un infraskaņas metodoloģisko pamatojumu, tostarp robežlielumu un veselības ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā aktualizēta nepieciešamība izvērtēt šos aspektus pēc būtības, tomēr ziņojumā nav sniegta pilnvērtīga metodoloģiska analīze, kas ļautu pārliecinoši secināt par ietekmes neesamību vai nebūtiskumu.
Meliorācijas sistēmu un hidroloģiskā režīma izmaiņu detalizētu analīzi, ņemot vērā plānoto infrastruktūras izbūvi. Sabiedrības iebildumos norādīts uz iespējamu ietekmi uz drenāžas un ūdens režīmu, taču ziņojumā šie jautājumi atstāti uz turpmāku projektēšanas stadiju, neveicot pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ietvaros.
Saistītās infrastruktūras (kabeļu maršrutu) alternatīvu izvērtējumu, īpaši ņemot vērā VSIA “Latvijas valsts ceļi” iebildumu. 18. pielikumā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt reālistiskas alternatīvas, tomēr ziņojumā dominē pieeja “ja risinājums mainīsies, ietekme tiks pārvērtēta”, kas neatbilst IVN mērķim izvērtēt ietekmes pirms akcepta pieņemšanas.
Aviācijas brīdinājuma apgaismojuma ietekmes uz veselību un dzīves kvalitāti izvērtējumu, lai gan MK noteikumi Nr. 18 “gaismu” tieši paredz kā vērtējamu traucējumu. 18. pielikumā aktualizēti iedzīvotāju iebildumi par nakts gaismas ietekmi, taču ziņojumā nav sniegts detalizēts ietekmes novērtējums un mazināšanas pasākumu analīze.
Sakaru sistēmu ietekmes pilnvērtīgu analīzi, kā to paredz IVN Programma. Lai gan iebildumos ir prasīta šādu ietekmju izvērtēšana, ziņojumā šī sadaļa nav attīstīta līdz līmenim, kas ļautu pārbaudāmi izvērtēt iespējamo traucējumu riskus.
Šo jautājumu nepilnīgais izvērtējums, kā arī sabiedrības iebildumu formāla izskatīšana bez būtisku izmaiņu veikšanas, apstiprina, ka IVN ziņojums kopumā nav uzskatāms par pilnīgu un metodoloģiski noslēgtu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, kā arī IVN materiālu apjomu un sabiedriskās apspriešanas termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā detalizēti attīstīt un papildināt šos iebildumus, tostarp iesniedzot papildu pierādījumus un ekspertu atzinumus.
Pielikumi
pielikums – Valsts meža dienesta 2025. gada vēstule Nr. VMD1-20/379
pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025
Noslēguma apsvērumi
IVN procedūra ir preventīvs instruments. Tās uzdevums ir novērst risku realizēšanos, nevis konstatēt sekas pēc tam, kad tās jau ir iestājušās.
Šajā gadījumā konstatējams, ka:
nav pilnvērtīgi izvērtēti ugunsdrošības un avāriju riski;
nav analizēts paaugstinātas bīstamības objekta statuss un civilās aizsardzības kapacitāte;
nav nodrošināta metodoloģiski korekta kumulatīvās ietekmes analīze;
nav izvērtētas attāluma alternatīvas un 800 m samērīgums konkrētajā mērogā;
nav pilnvērtīgi analizētas vairākas citas būtiskas ietekmes.
Šo nepilnību kopums nav vērtējams kā atsevišķu tehnisku detaļu trūkums. Tas norāda uz metodoloģisku nepietiekamību IVN izvērtējumā kopumā.
Akcepta lēmums var tikt pieņemts tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pietiekama, pārbaudāma un pamatota informācija par visiem būtiskajiem riskiem. Ja šāda informācija nav iegūta vai izvērtēta, akcepts nav tiesiski pamatots.
Piesardzības princips paredz, ka nenoteiktība nedrīkst tikt interpretēta par labu riska realizācijai. Ja pastāv būtiski neatbildēti jautājumi par drošību, kumulatīvo ietekmi un aizsardzības pietiekamību, akcepta lēmums ir pārskatāms.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lūdzam:
atcelt pieņemto akcepta lēmumu,
vai
uzdot IVN ziņojumu būtiski papildināt, nodrošinot pilnvērtīgu, metodoloģiski korektu un normatīvo aktu mērķim atbilstošu izvērtējumu.
Šis lūgums balstās uz tiesiskuma, piesardzības principa un sabiedrības drošības nodrošināšanas prasību, kā arī uz konstatētām būtiskām pārkāpumiem.
Papildu procesuālā atruna
Ņemot vērā IVN materiālu apjomu, tehnisko sarežģītību, kā arī ierobežotos sabiedriskās apspriešanas un pārsūdzības termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā:
precizēt un paplašināt iesniegtos iebildumus;
iesniegt papildu pierādījumus;
pievienot neatkarīgu ekspertu atzinumus;
papildināt argumentāciju ar papildu juridisko un tehnisko pamatojumu.
5. Beigās uzrakstīt "Izvērtējot IVN procesu un tā rezultātā sniegtā EVAs Atzinuma kvalitāti, NEAKCEPTĒT "EKO Ziemeļi" VES ieceri Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!
6. Ja grib var ielikt vēl klāt šo manējo vai kādu citu, pēc jūsu ieskatiem...vai neko nelikt no manējiem...
7) Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, lūdzam ņemy vērā divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
8) Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
9) Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
10) VES "EKO Ziemeļi" ieceri neakceptēt!
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras mērķis nav formāli konstatēt normatīvo prasību izpildi, bet gan nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas tiek vispusīgi, objektīvi un metodoloģiski korekti izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz:
cilvēku veselību un drošību,
vidi un ekosistēmām,
īpašumu un materiālajām vērtībām,
teritorijas attīstības ilgtermiņa perspektīvu.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķim un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES, IVN jābalstās piesardzības principā un pilnvērtīgā alternatīvu izvērtējumā.
Izvērtējot IVN ziņojumu kopumā, secināms, ka vairākās būtiskās jomās tas:
balstīts uz normatīvo minimumu mehānisku piemērošanu,
nepietiekami izvērtē kumulatīvo ietekmi reģionālā mērogā,
neveic alternatīvu risinājumu salīdzinošu analīzi,
neanalizē būtiskus avāriju un drošības riskus,
atsevišķos jautājumos aprobežojas ar formālām atbildēm uz sabiedrības iebildumiem, neveicot saturisku izvērtējumu.
Šādas nepilnības tieši ietekmē akcepta lēmuma tiesiskumu.
1. Ugunsdrošības, tehnoloģisko avāriju un finansiālās atbildības nepilnīgs izvērtējums
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta otro daļu un 3. pantu ietekmes uz vidi novērtējums ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, materiālajām vērtībām, kā arī avāriju un katastrofu risku izvērtējumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem 2014/52/ES) 3. pants paredz, ka IVN ietver arī būtisku avāriju un katastrofu risku analīzi.
Ņemot vērā, ka paredzētā darbība paredz liela mēroga vēja elektrostaciju izbūvi meža teritorijā, IVN ietvaros bija jāveic visaptverošs ugunsgrēka un tehnoloģisko avāriju riska izvērtējums.
1.1. Nav veikta tehnoloģiskās aizdegšanās un meža ugunsgrēka scenāriju analīze
IVN materiālos nav identificējama:
vēja elektrostacijas aizdegšanās varbūtības analīze;
zibens iedarbības riska modelējums;
degošu detaļu krišanas rādiusa aprēķins;
meža aizdegšanās varbūtības izvērtējums sausuma apstākļos;
uguns izplatības scenāriju modelēšana meža masīvā.
Ņemot vērā objekta augstumu, tehnisko sarežģītību un izvietojumu meža teritorijā, šāda scenāriju analīze nav uzskatāma par fakultatīvu, bet par būtisku drošības izvērtējuma elementu.
1.2. Nav izvērtēta civilās aizsardzības un paaugstināta riska aspekta piemērojamība
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.563 par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanu, noteiktos gadījumos objektam jāizstrādā civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plāns.
Valsts meža dienesta sniegtais skaidrojums apliecina, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības ir piemērojamas normatīvo aktu ietvaros
Pielikums Nr1 VMD Nr. VMD1-20/379, datums skatāms laika zīmogā
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai paredzētais vēja parks kvalificējams kā paaugstinātas bīstamības objekts;
kā tiks organizēta civilās aizsardzības plānošana;
kā šis projekts ietekmēs pašvaldības civilās aizsardzības kapacitāti.
Bez šāda izvērtējuma nav iespējams objektīvi novērtēt risku iedzīvotāju drošībai.
1.3. Nav izvērtēta ugunsdzēsības reaģēšanas spēja
IVN materiālos nav analizēts:
vai vietējām ugunsdzēsības vienībām ir tehniskās iespējas reaģēt uz 200–260 m augstu objektu aizdegšanos;
piekļuves ceļu pieejamība un nestspēja ārkārtas situācijās;
ūdens ņemšanas vietu nodrošinājums;
reaģēšanas laiks un praktiskās dzēšanas iespējas meža masīvā.
Šāds izvērtējums ir būtisks, ņemot vērā projekta atrašanos meža teritorijā, kur uguns izplatīšanās var notikt strauji.
1.4. Nav izvērtēta aizsargjoslu pietiekamība
Valsts meža dienests norāda uz nepieciešamību uzturēt tīru teritoriju ap objektu un izvērtēt mineralizētu joslu nepieciešamību
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai 10 metru josla ir pietiekama konkrētajos meža apstākļos;
vai nepieciešama papildu aizsargjosla;
kā tiks nodrošināta kontrole ekspluatācijas laikā.
1.5. Nav izvērtēts finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisms
IVN materiālos nav analizēts jautājums par civiltiesisko atbildību un finansiālo nodrošinājumu gadījumā, ja vēja elektrostacijas aizdegšanās vai tehnoloģiska avārija izraisītu meža ugunsgrēku un nodarītu kaitējumu trešo personu īpašumam.
Saskaņā ar Civillikuma principiem paaugstinātas bīstamības avota radīto kaitējumu sedz objekta īpašnieks vai valdītājs. Tomēr IVN ziņojumā nav izvērtēts:
kā tiks nodrošināta zaudējumu atlīdzība trešajām personām;
kāds būs finansiālās atbildības nodrošinājums;
kā tiks mazināts risks, ja projekta īstenotājs kļūtu maksātnespējīgs.
Bez šāda izvērtējuma pastāv neskaidrība par risku sadali starp komersantu, pašvaldību un iedzīvotājiem.
1.6. IVN nepilnība kā lēmuma prettiesiskuma pamats
IVN materiālos nav:
tehnoloģiskās aizdegšanās scenāriju analīzes,
meža uguns izplatības modelējuma,
civilās aizsardzības izvērtējuma,
finansiālās atbildības mehānisma analīzes.
Tas nozīmē, ka nav izvērtēts būtisks risks, kas tieši ietekmē:
meža teritorijā dzīvojošus iedzīvotājus,
viņu īpašumu,
pašvaldības infrastruktūru.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu, ja tajā nav izvērtēts būtisks avāriju un katastrofu risks.
Lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu IVN, neatbilst tiesiskuma un piesardzības principam.
1.7. Par nepilnīgu meža ugunsdrošības riska izvērtējumu un nepamatotu statistikas izmantošanu
pielikuma 16. ailē atspoguļots Valsts meža dienesta (VMD) viedoklis, ka vēja elektrostaciju turbīnu lāpstiņu rotācija var ievērojami apgrūtināt automātisko ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS) darbību, radot maldīgus signālus un faktiski paralizējot ugunsnovērošanas torņu funkcionalitāti.
Savukārt 18. pielikuma 17. ailē norādīts, ka paredzētās darbības teritorija atrodas ugunsbīstamības I, II un III klasē.
Vienlaikus IVN ziņojumā ugunsgrēka risks tiek raksturots kā zems, atsaucoties uz statistisku aizdegšanās varbūtību (aptuveni “1 pret 2000”).
Tomēr:
nav norādīts datu avots un metodoloģija;
nav precizēts, uz kādu laika periodu attiecas šī varbūtība;
nav norādīts, vai tā attiecas uz konkrēto turbīnu modeli un tehnisko konfigurāciju;
nav izvērtēts, vai šī statistika ir piemērojama meža teritorijām ar paaugstinātu ugunsbīstamību;
nav veikta seku analīze gadījumā, ja aizdegšanās notiek teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un vienlaikus tiek traucēta agrīnās atklāšanas sistēma.
IVN ietvaros nav pieļaujams risku samazināt līdz vienam procentuālam rādītājam bez seku izvērtējuma.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 3. pantam ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē būtisku avāriju un katastrofu riski, tostarp to iespējamās sekas.
Zema statistiska varbūtība pati par sevi neizslēdz pienākumu izvērtēt:
potenciālo ietekmes apmēru,
izplatīšanās scenārijus,
reaģēšanas iespējas,
risku kombināciju (ugunsbīstama teritorija + novērošanas sistēmas traucējumi).
Teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un konstatētiem AUANS darbības traucējumu riskiem statistikas rādītājs “1 pret 2000” nevar tikt izmantots kā pietiekams pamatojums riska minimizēšanai IVN stadijā.
Līdz ar to secināms, ka ugunsdrošības riska izvērtējums IVN ziņojumā nav metodoloģiski pilnīgs un neatbilst piesardzības principa prasībām.
Secinājums
Ja IVN stadijā nav izvērtēts:
ugunsgrēka risks,
civilās aizsardzības aspekts,
finansiālās atbildības mehānisms,
tad kompetentajai iestādei nav tiesiska pamata izdot akceptējošu lēmumu.
Šādā situācijā vienīgais tiesiski korektais risinājums ir:
vai nu IVN papildināšana ar pilnvērtīgu ugunsdrošības un atbildības izvērtējumu,
vai lēmuma atcelšana.
Papildus minētajam konstatējams, ka IVN materiālos nav veikta pilnvērtīga analīze par meža uguns apsardzības infrastruktūras darbības traucējumu sekām teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm. Statistiska aizdegšanās varbūtības norāde pati par sevi nevar aizstāt avāriju scenāriju un seku izvērtējumu. Līdz ar to ugunsdrošības riska izvērtējums kopumā nav uzskatāms par metodoloģiski pilnīgu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
būtisku ugunsdrošības un avāriju risku izvērtējuma trūkumu,
civilās aizsardzības un paaugstinātas bīstamības objekta statusa neanalizēšanu,
finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisma neizvērtēšanu,
IVN balstīšanu uz nākotnē precizējamiem risinājumiem,
Prasām IVN ziņojumu papildināt ar detalizētu meža ugunsgrēka attīstības scenāriju analīzi, tostarp izvērtējot agrīnās ugunsgrēku atklāšanas sistēmu darbības traucējumu ietekmi un sniedzot metodoloģiski pamatotu aizdegšanās varbūtības izvērtējumu ar norādītiem datu avotiem.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un vispusīgu.
Kompetentā iestāde EVA nevar pieņemt akceptējošu lēmumu, ja nav izvērtēti būtiski drošības un atbildības aspekti.
Tādēļ lūdzam atcelt pieņemto lēmumu.
2. Par kumulatīvās ietekmes izvērtējuma nepilnību un iekšējo pretrunu IVN dokumentācijā
Sabiedriskās apspriešanas laikā vairākkārt tika norādīts, ka Ēdoles pagastā un blakus teritorijās tiek plānoti vairāki vēja elektrostaciju projekti, un EKO Ziemeļi IVN ir jāizvērtē šo projektu kumulatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi (16. pielikums, 128. punkts).
Atbildē attīstītājs norāda, ka:
vēja parku “Ēdole–Rietumi” un “Ventspils 2” teritorijās vēl tiek veiktas izpētes,
nav skaidrs, vai šajās teritorijās būs iespējams izbūvēt vēja parkus,
kvantitatīvai ietekmju vērtēšanai nepieciešami iepriekš plānotu ieceru kvantitatīvie raksturlielumi.
Vienlaikus pašā IVN ziņojumā ir norādīts, ka:
vēja parkā “Ventspils 2” plānots izbūvēt līdz 60 VES,
vēja parkā “Ēdole–Rietumi” plānots izbūvēt līdz 10 VES,
šīm iecerēm tiek veikta IVN procedūra,
teritorijas daļēji pārklājas vai atrodas tiešā tuvumā.
Tādējādi:
Attīstītājs ir informēts par citu plānoto projektu esamību, apjomu un jaudas robežām.
Plānotās ieceres nav hipotētiskas, jo tām jau tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas nozīmē, ka tās ir konkrētas, identificētas un administratīvā procesā esošas darbības.
Neskatoties uz to, kumulatīvā ietekme tiek vērtēta ierobežoti, aizbildinoties ar to, ka projekti vēl nav apstiprināti.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 7. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē paredzētās darbības iespējamā kumulatīvā ietekme kopā ar citām plānotām darbībām.
Norma neparedz, ka kumulatīvā ietekme jāvērtē tikai ar jau apstiprinātām iecerēm. Tieši pretēji — IVN būtība ir izvērtēt riskus pirms akcepta piešķiršanas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem) 3. pantu IVN ietver paredzētās darbības tiešās un netiešās ietekmes izvērtējumu, tostarp kumulatīvo ietekmi kopā ar citām esošām un plānotām darbībām. Direktīva neierobežo šo pienākumu tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ja konkrētu parametru nenoteiktība pastāv, IVN pienākums ir izmantot scenāriju modelēšanu vai piemērot piesardzības principu, nevis atteikties no izvērtējuma. Nenoteiktība nevar kalpot par pamatu kumulatīvās ietekmes neanalizēšanai.
Ja kvantitatīva kumulatīvā izvērtēšana nav iespējama būtisku parametru nenoteiktības dēļ, tas nozīmē, ka pastāv būtiska informācijas nepilnība, kas neļauj objektīvi novērtēt paredzētās darbības ietekmi reģionālā mērogā. Šādā situācijā akcepta piešķiršana neatbilst piesardzības principam un nav tiesiski pamatota, jo:
nav iespējams objektīvi izvērtēt paredzētās darbības kopējo ietekmi reģionālā mērogā,
nav iespējams novērtēt kopējo trokšņa, mirgošanas, vizuālās un ainaviskās ietekmes summāro efektu,
nav iespējams izvērtēt kopējo industriālās zonas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām.
Šādā situācijā gala akcepta piešķiršana vienam projektam izolēti rada risku, ka vēlāk, apstiprinot pārējos projektus, reģionā izveidosies būtiska kumulatīva ietekme, kura netika izvērtēta sistēmiski.
Tādējādi IVN šajā daļā ir nepilnīgs un neatbilst likuma prasībām attiecībā uz kumulatīvās ietekmes izvērtējumu.
Ņemot vērā minēto, akcepta lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu kumulatīvo ietekmju izvērtējumu, nav tiesiski pamatots un ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
ka 16. pielikuma 128. punktā sabiedrība tieši norādīja uz nepieciešamību izvērtēt vairāku plānoto vēja parku kumulatīvo ietekmi;
ka 17. pielikumā (Dabas aizsardzības pārvaldes vēstulē) ir uzsvērta nepieciešamība izvērtēt paredzētās darbības un citu tuvumā esošo VES parku kumulatīvo ietekmi lielāka mēroga kontekstā;
ka attīstītāja atbilde 16. pielikumā pamato kumulatīvās ietekmes neizvērtēšanu ar to, ka citu projektu parametri vēl nav galīgi apstiprināti,
secināms, ka kumulatīvā ietekme ir tikusi identificēta kā būtisks jautājums gan sabiedrības, gan pašvaldības, gan valsts iestāžu līmenī, tomēr IVN ziņojumā tā nav pilnvērtīgi izvērtēta.
Tāpat jānorāda, ka IVN balstās uz 800 m minimālās distances formālu piemērošanu, neanalizējot:
vēja parka robežu kā vienotu industriālu objektu;
vairāku parku summāro ietekmi;
800 m pietiekamību 250 m augstu un 7,2 MW jaudu VES gadījumā;
reģionālo industriālās zonas kopējo efektu.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām kumulatīvā ietekme ir jāvērtē kopā ar citām plānotām darbībām, nevis tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka:
kumulatīvās ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs,
800 m interpretācija nav metodoloģiski pamatota kumulatīvā kontekstā,
vēja parka robeža nav definēta kā vienots funkcionāls objekts,
IVN balstīts uz normatīvā minimuma mehānisku piemērošanu, nevis ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
Tādējādi akcepta lēmums ir pieņemts, balstoties uz nepilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, un nav tiesiski pamatots.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atcelt akcepta lēmumu.
3. Par 800 m attāluma prasības interpretāciju un nepietiekamu izvērtējumu
IVN ziņojumā ir konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā prasība par attālumu “ne mazāk kā 800 m” tiek ievērota, mērot attālumu no ārējās vēja elektrostacijas torņa.
Tomēr IVN nesatur juridisku un tehnisku pamatojumu:
kāpēc attālums tiek mērīts tikai no torņa ass, nevis no visa vēja parka funkcionālās robežas;
kā tieši ir definēta vēja parka robeža;
vai 800 m attālums konkrētā projekta mērogā (līdz 20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu un industriālu infrastruktūru) ir pietiekams, ņemot vērā:
kumulatīvo ietekmi,
reljefu,
mežainību,
modelēšanas nenoteiktību.
Normā lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo slieksni, nevis automātisku drošības garantiju. IVN uzdevums nav tikai mehāniski konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. IVN šādu izvērtējumu neveic.
IVN ietvaros:
netiek analizēta alternatīva attāluma noteikšana no visa industriālā kompleksa darbības zonas;
netiek sniegts scenāriju salīdzinājums;
netiek pamatots, kāpēc tieši 800 m konkrētajā projektā ir pietiekams.
3.1. Pašvaldības iebildumi un attīstītāja pieeja
Skaidri tas redzams Kuldīgas novada pašvaldības iebildumos: 16. pielikumā (33. punkts) un 18. pielikumā (33. punkts) ir norādīts, ka:
attālumi no dzīvojamām ēkām vērtēti no atsevišķām elektrostacijām;
nav noteikta vēja parka robeža kā vienotai sistēmai;
attālumi jānosaka no parka robežas, nevis no atsevišķiem torņiem.
No 16. pielikuma redzams, ka attīstītājs savu argumentāciju balsta tikai uz MK noteikumu Nr. 240 normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
3.2. Regulējuma pilnveides atzīšana nozares līmenī
Vienlaikus nozares līmenī ir atzīta nepieciešamība pilnveidot regulējumu un veikt papildu pētījumus attiecībā uz vēja parku ietekmi un attālumu metodiku (skat. 2. pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025), kur norādīts:
“Līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem un citām VES raksturīgām radītām ietekmēm. Līdz ar to Ministrija, gatavojot attiecīgo regulējumu, izskatīs iepriekš minēto pētījumu kopā ar citiem pētījumiem par VES radīto ietekmi uz cilvēku.”
Tas nozīmē, ka attāluma jautājums nav metodoloģiski noslēgts. Šādā situācijā IVN pienākums bija veikt paplašinātu un detalizētu izvērtējumu, nevis aprobežoties ar minimālās distances formālu konstatāciju.
3.3. Kumulatīvās ietekmes konteksts
Kā norādīts 8. punktā, IVN nav veikta pilnvērtīga kumulatīvā ietekmes analīze attiecībā uz:
citiem plānotajiem vēja parkiem tuvējā teritorijā,
vairāku parku summāro trokšņa ietekmi,
summāro mirgošanas efektu,
kopējo ainavisko un telpisko dominanti,
industriālās zonas paplašināšanās efektu.
Ja kumulatīvā ietekme nav pilnībā izvērtēta, tad 800 m pietiekamību nav iespējams objektīvi pierādīt.
Attāluma mērīšana no atsevišķas torņa ass situācijā, kad tiek veidots vairāku 250 m augstu objektu komplekss un paralēli plānoti citi liela mēroga parki, neatspoguļo reālo ietekmes zonu.
Tādējādi 800 m interpretācija izolēti no kumulatīvās ietekmes ir metodoloģiski nepamatota.
3.4. Attīstītāja atbildes nepietiekamība uz Biedrības “Mēs Ēdolei” 800 m iebildumu
pielikuma 94. punktā Biedrība “Mēs Ēdolei” iebilda pret 800 m attāluma pietiekamību, atsaucoties uz:
tehnoloģisko jaudas pieaugumu,
jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem,
nepieciešamību izvērtēt attāluma samērīgumu konkrētā projekta mērogā.
Attīstītāja atbilde uz šo iebildumu aprobežojas ar atsauci uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un trokšņa robežlielumiem, norādot, ka normatīvais regulējums neparedz citu attālumu.
Tomēr šāda atbilde:
neveic konkrētā projekta mēroga izvērtējumu (20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu),
nesniedz analītisku pamatojumu, kāpēc 800 m konkrētajā gadījumā ir pietiekams,
neveic salīdzinošu alternatīvu analīzi,
neizvērtē tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz ietekmes zonu,
nepamato attāluma mērīšanas metodoloģijas izvēli (no torņa ass).
Attīstītāja atbilde balstīta uz normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
IVN mērķis nav konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt paredzētās darbības ietekmi konkrētajā vietā un konkrētajā mērogā. Ja uz būtisku sabiedrības iebildumu atbilde aprobežojas ar formālu norādi, ka norma ir izpildīta, tas nenodrošina pilnvērtīgu izvērtējumu Administratīvā procesa likuma 62. panta izpratnē.
Tādējādi 800 m attāluma pietiekamība nav pierādīta, bet tikai pieņemta par pietiekamu.
3.5. Alternatīvu attāluma scenāriju neizvērtēšana un metodoloģiska nepilnība
IVN ziņojumā nav veikta salīdzinoša analīze dažādos attāluma scenārijos, piemēram:
800 m (normatīvais minimums),
1000 m,
1500 m,
2000 m vai lielākā aizsardzības zonā.
Nav veikts modelējums, kurā tiktu analizēts, kā šādos attālumos mainās:
trokšņa izplatība,
zemfrekvenču skaņas potenciālā ietekme,
ēnu mirgošanas intensitāte,
vizuālās dominantes ietekme,
kumulatīvā ietekme.
Līdz ar to nav iespējams konstatēt, vai 800 m ir optimāls un samērīgs risinājums konkrētajā projekta mērogā.
IVN direktīva 2011/92/ES paredz alternatīvu izvērtēšanu, ja tās var būtiski ietekmēt vides aizsardzības līmeni. Attālums starp industriālu objektu un dzīvojamo apbūvi ir būtisks aizsardzības instruments.
IVN šādu alternatīvu izvērtējumu neveic.
Par normatīvā minimuma piemērošanu
Ministru kabineta noteikumos lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo robežvērtību.
Minimālā robežvērtība pati par sevi nav pierādījums tam, ka konkrētā projektā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzību.
Tādējādi IVN nepierāda, ka minimālās normas izpilde automātiski nodrošina atbilstību Satversmes 115. pantā nostiprinātajam aizsardzības līmenim.
3.6. Alternatīvas A neattiecināmība uz attāluma jautājumu
Nav pamatoti uzskatīt, ka IVN ietvaros izvērtētā Alternatīva A ir pietiekama atbilde uz 800 m attāluma samērīguma jautājumu.
Alternatīva A un B IVN ietvaros attiecas uz parka konfigurāciju un tehnisko izvietojumu, nevis uz aizsardzības distances metodoloģiju.
Ne Alternatīvā A, ne Alternatīvā B nav analizēts:
palielināts aizsardzības attālums no dzīvojamām ēkām (piem., 1000 m, 1500 m, 2000 m),
attāluma noteikšana no visa parka funkcionālās robežas,
attāluma korekcija, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi,
scenārijs ar samazinātu VES skaitu, lai nodrošinātu lielāku aizsardzības zonu.
Tādējādi Alternatīva A nav alternatīva attāluma izpratnē, bet tikai viena no tehniskās realizācijas konfigurācijām.
IVN direktīvas prasība izvērtēt alternatīvas nozīmē izvērtēt arī risinājumus, kas var samazināt ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves vidi. Attāluma palielināšana ir tipisks ietekmes mazināšanas instruments.
Ja attāluma alternatīvas nav modelētas, tad attāluma pietiekamība nav izvērtēta.
Līdz ar to atsauce uz Alternatīvu A nevar aizstāt pienākumu izvērtēt aizsardzības distances samērīgumu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, IVN šajā daļā ir nepilnīgs, jo:
nav juridiski pamatota izvēlētā attāluma interpretācija;
nav izvērtēta attāluma pietiekamība konkrētā projekta mērogā;
nav analizētas alternatīvas attāluma noteikšanas metodes.
Tādējādi akcepta lēmums, kas balstīts uz šādu nepilnīgu izvērtējumu, nav pietiekami pamatots. IVN nav uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu normatīvo aktu mērķim, un tas nevar būt tiesisks pamats akcepta lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to akcepts paredzētajai darbībai nav piešķirams.
4. Par citām būtiskām, bet šajā stadijā pilnībā neizvērstām nepilnībām
Papildus iepriekš detalizēti izklāstītajiem iebildumiem norādāms, ka IVN ziņojumā konstatējamas arī citas būtiskas nepilnības, kuras IVN materiālu apjoma, tehniskās sarežģītības un sabiedriskās apspriešanas termiņu dēļ šajā stadijā nav iespējams pilnībā juridiski un tehniski izvērst.
Vienlaikus jāuzsver, ka zemāk norādītie jautājumi ir tikuši aktualizēti sabiedrības un institūciju iebildumos, tostarp 18. pielikumā ietvertajos priekšlikumos, kuros konkrēti prasīts veikt papildu izvērtējumu. Tomēr vairākos gadījumos šie iebildumi ir atstāti bez saturiskas analīzes vai ir aprobežoti ar formālu atbildi, neveicot attiecīgās izmaiņas ziņojumā.
Tas rada pamatu secinājumam, ka IVN ziņojums neatbilst prasībai skaidri norādīt, kā sabiedrības priekšlikumi ir ņemti vērā pēc būtības.
Jau sākotnējā izvērtējumā konstatējami trūkumi attiecībā uz:
Būvniecības fāzes trokšņa un vibrāciju kvantitatīvu izvērtējumu, lai gan IVN Programma un MK noteikumi Nr. 18 paredz emisiju un traucējumu aprēķinus arī būvniecības stadijā. 18. pielikumā ir izteikti iebildumi par šādu izvērtējumu nepieciešamību, taču ziņojumā nav veikta kvantitatīva analīze, kas ļautu pārbaudāmi novērtēt ietekmi un noteikt mazināšanas pasākumus.
Zemfrekvenču skaņas un infraskaņas metodoloģisko pamatojumu, tostarp robežlielumu un veselības ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā aktualizēta nepieciešamība izvērtēt šos aspektus pēc būtības, tomēr ziņojumā nav sniegta pilnvērtīga metodoloģiska analīze, kas ļautu pārliecinoši secināt par ietekmes neesamību vai nebūtiskumu.
Meliorācijas sistēmu un hidroloģiskā režīma izmaiņu detalizētu analīzi, ņemot vērā plānoto infrastruktūras izbūvi. Sabiedrības iebildumos norādīts uz iespējamu ietekmi uz drenāžas un ūdens režīmu, taču ziņojumā šie jautājumi atstāti uz turpmāku projektēšanas stadiju, neveicot pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ietvaros.
Saistītās infrastruktūras (kabeļu maršrutu) alternatīvu izvērtējumu, īpaši ņemot vērā VSIA “Latvijas valsts ceļi” iebildumu. 18. pielikumā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt reālistiskas alternatīvas, tomēr ziņojumā dominē pieeja “ja risinājums mainīsies, ietekme tiks pārvērtēta”, kas neatbilst IVN mērķim izvērtēt ietekmes pirms akcepta pieņemšanas.
Aviācijas brīdinājuma apgaismojuma ietekmes uz veselību un dzīves kvalitāti izvērtējumu, lai gan MK noteikumi Nr. 18 “gaismu” tieši paredz kā vērtējamu traucējumu. 18. pielikumā aktualizēti iedzīvotāju iebildumi par nakts gaismas ietekmi, taču ziņojumā nav sniegts detalizēts ietekmes novērtējums un mazināšanas pasākumu analīze.
Sakaru sistēmu ietekmes pilnvērtīgu analīzi, kā to paredz IVN Programma. Lai gan iebildumos ir prasīta šādu ietekmju izvērtēšana, ziņojumā šī sadaļa nav attīstīta līdz līmenim, kas ļautu pārbaudāmi izvērtēt iespējamo traucējumu riskus.
Šo jautājumu nepilnīgais izvērtējums, kā arī sabiedrības iebildumu formāla izskatīšana bez būtisku izmaiņu veikšanas, apstiprina, ka IVN ziņojums kopumā nav uzskatāms par pilnīgu un metodoloģiski noslēgtu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, kā arī IVN materiālu apjomu un sabiedriskās apspriešanas termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā detalizēti attīstīt un papildināt šos iebildumus, tostarp iesniedzot papildu pierādījumus un ekspertu atzinumus.
Pielikumi
pielikums – Valsts meža dienesta 2025. gada vēstule Nr. VMD1-20/379
pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025
Noslēguma apsvērumi
IVN procedūra ir preventīvs instruments. Tās uzdevums ir novērst risku realizēšanos, nevis konstatēt sekas pēc tam, kad tās jau ir iestājušās.
Šajā gadījumā konstatējams, ka:
nav pilnvērtīgi izvērtēti ugunsdrošības un avāriju riski;
nav analizēts paaugstinātas bīstamības objekta statuss un civilās aizsardzības kapacitāte;
nav nodrošināta metodoloģiski korekta kumulatīvās ietekmes analīze;
nav izvērtētas attāluma alternatīvas un 800 m samērīgums konkrētajā mērogā;
nav pilnvērtīgi analizētas vairākas citas būtiskas ietekmes.
Šo nepilnību kopums nav vērtējams kā atsevišķu tehnisku detaļu trūkums. Tas norāda uz metodoloģisku nepietiekamību IVN izvērtējumā kopumā.
Akcepta lēmums var tikt pieņemts tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pietiekama, pārbaudāma un pamatota informācija par visiem būtiskajiem riskiem. Ja šāda informācija nav iegūta vai izvērtēta, akcepts nav tiesiski pamatots.
Piesardzības princips paredz, ka nenoteiktība nedrīkst tikt interpretēta par labu riska realizācijai. Ja pastāv būtiski neatbildēti jautājumi par drošību, kumulatīvo ietekmi un aizsardzības pietiekamību, akcepta lēmums ir pārskatāms.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lūdzam:
atcelt pieņemto akcepta lēmumu,
vai
uzdot IVN ziņojumu būtiski papildināt, nodrošinot pilnvērtīgu, metodoloģiski korektu un normatīvo aktu mērķim atbilstošu izvērtējumu.
Šis lūgums balstās uz tiesiskuma, piesardzības principa un sabiedrības drošības nodrošināšanas prasību, kā arī uz konstatētām būtiskām pārkāpumiem.
Papildu procesuālā atruna
Ņemot vērā IVN materiālu apjomu, tehnisko sarežģītību, kā arī ierobežotos sabiedriskās apspriešanas un pārsūdzības termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā:
precizēt un paplašināt iesniegtos iebildumus;
iesniegt papildu pierādījumus;
pievienot neatkarīgu ekspertu atzinumus;
papildināt argumentāciju ar papildu juridisko un tehnisko pamatojumu.
5. Beigās uzrakstīt "Izvērtējot IVN procesu un tā rezultātā sniegtā EVAs Atzinuma kvalitāti, NEAKCEPTĒT "EKO Ziemeļi" VES ieceri Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!
6. Ja grib var ielikt vēl klāt šo manējo vai kādu citu, pēc jūsu ieskatiem...vai neko nelikt no manējiem...
7) Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, lūdzam ņemy vērā divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
8) Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
9) Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
10) VES "EKO Ziemeļi" ieceri neakceptēt!
Piedāvātā redakcija
VES "EKO Ziemeļi" ieceri neakceptēt!
2.
Rīkojuma projekts
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu
Iebildums
Precizējums- iepriekšējo var neņemt vērā.
Šie iebildumi tiek iesniegti saistībā ar pieņemto akcepta lēmumu par paredzēto darbību — vēja elektrostaciju parka izbūvi Ēdoles pagastā.
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras mērķis nav formāli konstatēt normatīvo prasību izpildi, bet gan nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas tiek vispusīgi, objektīvi un metodoloģiski korekti izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz:
cilvēku veselību un drošību,
vidi un ekosistēmām,
īpašumu un materiālajām vērtībām,
teritorijas attīstības ilgtermiņa perspektīvu.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķim un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES, IVN jābalstās piesardzības principā un pilnvērtīgā alternatīvu izvērtējumā.
Izvērtējot IVN ziņojumu kopumā, secināms, ka vairākās būtiskās jomās tas:
balstīts uz normatīvo minimumu mehānisku piemērošanu,
nepietiekami izvērtē kumulatīvo ietekmi reģionālā mērogā,
neveic alternatīvu risinājumu salīdzinošu analīzi,
neanalizē būtiskus avāriju un drošības riskus,
atsevišķos jautājumos aprobežojas ar formālām atbildēm uz sabiedrības iebildumiem, neveicot saturisku izvērtējumu.
Šādas nepilnības tieši ietekmē akcepta lēmuma tiesiskumu.
1. Ugunsdrošības, tehnoloģisko avāriju un finansiālās atbildības nepilnīgs izvērtējums
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta otro daļu un 3. pantu ietekmes uz vidi novērtējums ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, materiālajām vērtībām, kā arī avāriju un katastrofu risku izvērtējumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem 2014/52/ES) 3. pants paredz, ka IVN ietver arī būtisku avāriju un katastrofu risku analīzi.
Ņemot vērā, ka paredzētā darbība paredz liela mēroga vēja elektrostaciju izbūvi meža teritorijā, IVN ietvaros bija jāveic visaptverošs ugunsgrēka un tehnoloģisko avāriju riska izvērtējums.
1.1. Nav veikta tehnoloģiskās aizdegšanās un meža ugunsgrēka scenāriju analīze
IVN materiālos nav identificējama:
vēja elektrostacijas aizdegšanās varbūtības analīze;
zibens iedarbības riska modelējums;
degošu detaļu krišanas rādiusa aprēķins;
meža aizdegšanās varbūtības izvērtējums sausuma apstākļos;
uguns izplatības scenāriju modelēšana meža masīvā.
Ņemot vērā objekta augstumu, tehnisko sarežģītību un izvietojumu meža teritorijā, šāda scenāriju analīze nav uzskatāma par fakultatīvu, bet par būtisku drošības izvērtējuma elementu.
1.2. Nav izvērtēta civilās aizsardzības un paaugstināta riska aspekta piemērojamība
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.563 par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanu, noteiktos gadījumos objektam jāizstrādā civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plāns.
Valsts meža dienesta sniegtais skaidrojums apliecina, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības ir piemērojamas normatīvo aktu ietvaros
Pielikums Nr1 VMD Nr. VMD1-20/379, datums skatāms laika zīmogā
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai paredzētais vēja parks kvalificējams kā paaugstinātas bīstamības objekts;
kā tiks organizēta civilās aizsardzības plānošana;
kā šis projekts ietekmēs pašvaldības civilās aizsardzības kapacitāti.
Bez šāda izvērtējuma nav iespējams objektīvi novērtēt risku iedzīvotāju drošībai.
1.3. Nav izvērtēta ugunsdzēsības reaģēšanas spēja
IVN materiālos nav analizēts:
vai vietējām ugunsdzēsības vienībām ir tehniskās iespējas reaģēt uz 200–260 m augstu objektu aizdegšanos;
piekļuves ceļu pieejamība un nestspēja ārkārtas situācijās;
ūdens ņemšanas vietu nodrošinājums;
reaģēšanas laiks un praktiskās dzēšanas iespējas meža masīvā.
Šāds izvērtējums ir būtisks, ņemot vērā projekta atrašanos meža teritorijā, kur uguns izplatīšanās var notikt strauji.
1.4. Nav izvērtēta aizsargjoslu pietiekamība
Valsts meža dienests norāda uz nepieciešamību uzturēt tīru teritoriju ap objektu un izvērtēt mineralizētu joslu nepieciešamību
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai 10 metru josla ir pietiekama konkrētajos meža apstākļos;
vai nepieciešama papildu aizsargjosla;
kā tiks nodrošināta kontrole ekspluatācijas laikā.
1.5. Nav izvērtēts finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisms
IVN materiālos nav analizēts jautājums par civiltiesisko atbildību un finansiālo nodrošinājumu gadījumā, ja vēja elektrostacijas aizdegšanās vai tehnoloģiska avārija izraisītu meža ugunsgrēku un nodarītu kaitējumu trešo personu īpašumam.
Saskaņā ar Civillikuma principiem paaugstinātas bīstamības avota radīto kaitējumu sedz objekta īpašnieks vai valdītājs. Tomēr IVN ziņojumā nav izvērtēts:
kā tiks nodrošināta zaudējumu atlīdzība trešajām personām;
kāds būs finansiālās atbildības nodrošinājums;
kā tiks mazināts risks, ja projekta īstenotājs kļūtu maksātnespējīgs.
Bez šāda izvērtējuma pastāv neskaidrība par risku sadali starp komersantu, pašvaldību un iedzīvotājiem.
1.6. IVN nepilnība kā lēmuma prettiesiskuma pamats
IVN materiālos nav:
tehnoloģiskās aizdegšanās scenāriju analīzes,
meža uguns izplatības modelējuma,
civilās aizsardzības izvērtējuma,
finansiālās atbildības mehānisma analīzes.
Tas nozīmē, ka nav izvērtēts būtisks risks, kas tieši ietekmē:
meža teritorijā dzīvojošus iedzīvotājus,
viņu īpašumu,
pašvaldības infrastruktūru.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu, ja tajā nav izvērtēts būtisks avāriju un katastrofu risks.
Lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu IVN, neatbilst tiesiskuma un piesardzības principam.
1.7. Par nepilnīgu meža ugunsdrošības riska izvērtējumu un nepamatotu statistikas izmantošanu
pielikuma 16. ailē atspoguļots Valsts meža dienesta (VMD) viedoklis, ka vēja elektrostaciju turbīnu lāpstiņu rotācija var ievērojami apgrūtināt automātisko ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS) darbību, radot maldīgus signālus un faktiski paralizējot ugunsnovērošanas torņu funkcionalitāti.
Savukārt 18. pielikuma 17. ailē norādīts, ka paredzētās darbības teritorija atrodas ugunsbīstamības I, II un III klasē.
Vienlaikus IVN ziņojumā ugunsgrēka risks tiek raksturots kā zems, atsaucoties uz statistisku aizdegšanās varbūtību (aptuveni “1 pret 2000”).
Tomēr:
nav norādīts datu avots un metodoloģija;
nav precizēts, uz kādu laika periodu attiecas šī varbūtība;
nav norādīts, vai tā attiecas uz konkrēto turbīnu modeli un tehnisko konfigurāciju;
nav izvērtēts, vai šī statistika ir piemērojama meža teritorijām ar paaugstinātu ugunsbīstamību;
nav veikta seku analīze gadījumā, ja aizdegšanās notiek teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un vienlaikus tiek traucēta agrīnās atklāšanas sistēma.
IVN ietvaros nav pieļaujams risku samazināt līdz vienam procentuālam rādītājam bez seku izvērtējuma.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 3. pantam ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē būtisku avāriju un katastrofu riski, tostarp to iespējamās sekas.
Zema statistiska varbūtība pati par sevi neizslēdz pienākumu izvērtēt:
potenciālo ietekmes apmēru,
izplatīšanās scenārijus,
reaģēšanas iespējas,
risku kombināciju (ugunsbīstama teritorija + novērošanas sistēmas traucējumi).
Teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un konstatētiem AUANS darbības traucējumu riskiem statistikas rādītājs “1 pret 2000” nevar tikt izmantots kā pietiekams pamatojums riska minimizēšanai IVN stadijā.
Līdz ar to secināms, ka ugunsdrošības riska izvērtējums IVN ziņojumā nav metodoloģiski pilnīgs un neatbilst piesardzības principa prasībām.
Secinājums
Ja IVN stadijā nav izvērtēts:
ugunsgrēka risks,
civilās aizsardzības aspekts,
finansiālās atbildības mehānisms,
tad kompetentajai iestādei nav tiesiska pamata izdot akceptējošu lēmumu.
Šādā situācijā vienīgais tiesiski korektais risinājums ir:
vai nu IVN papildināšana ar pilnvērtīgu ugunsdrošības un atbildības izvērtējumu,
vai lēmuma atcelšana.
Papildus minētajam konstatējams, ka IVN materiālos nav veikta pilnvērtīga analīze par meža uguns apsardzības infrastruktūras darbības traucējumu sekām teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm. Statistiska aizdegšanās varbūtības norāde pati par sevi nevar aizstāt avāriju scenāriju un seku izvērtējumu. Līdz ar to ugunsdrošības riska izvērtējums kopumā nav uzskatāms par metodoloģiski pilnīgu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
būtisku ugunsdrošības un avāriju risku izvērtējuma trūkumu,
civilās aizsardzības un paaugstinātas bīstamības objekta statusa neanalizēšanu,
finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisma neizvērtēšanu,
IVN balstīšanu uz nākotnē precizējamiem risinājumiem,
Prasām IVN ziņojumu papildināt ar detalizētu meža ugunsgrēka attīstības scenāriju analīzi, tostarp izvērtējot agrīnās ugunsgrēku atklāšanas sistēmu darbības traucējumu ietekmi un sniedzot metodoloģiski pamatotu aizdegšanās varbūtības izvērtējumu ar norādītiem datu avotiem.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un vispusīgu.
Kompetentā iestāde EVA nevar pieņemt akceptējošu lēmumu, ja nav izvērtēti būtiski drošības un atbildības aspekti.
Tādēļ lūdzam atcelt pieņemto lēmumu.
2. Par kumulatīvās ietekmes izvērtējuma nepilnību un iekšējo pretrunu IVN dokumentācijā
Sabiedriskās apspriešanas laikā vairākkārt tika norādīts, ka Ēdoles pagastā un blakus teritorijās tiek plānoti vairāki vēja elektrostaciju projekti, un EKO Ziemeļi IVN ir jāizvērtē šo projektu kumulatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi (16. pielikums, 128. punkts).
Atbildē attīstītājs norāda, ka:
vēja parku “Ēdole–Rietumi” un “Ventspils 2” teritorijās vēl tiek veiktas izpētes,
nav skaidrs, vai šajās teritorijās būs iespējams izbūvēt vēja parkus,
kvantitatīvai ietekmju vērtēšanai nepieciešami iepriekš plānotu ieceru kvantitatīvie raksturlielumi.
Vienlaikus pašā IVN ziņojumā ir norādīts, ka:
vēja parkā “Ventspils 2” plānots izbūvēt līdz 60 VES,
vēja parkā “Ēdole–Rietumi” plānots izbūvēt līdz 10 VES,
šīm iecerēm tiek veikta IVN procedūra,
teritorijas daļēji pārklājas vai atrodas tiešā tuvumā.
Tādējādi:
Attīstītājs ir informēts par citu plānoto projektu esamību, apjomu un jaudas robežām.
Plānotās ieceres nav hipotētiskas, jo tām jau tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas nozīmē, ka tās ir konkrētas, identificētas un administratīvā procesā esošas darbības.
Neskatoties uz to, kumulatīvā ietekme tiek vērtēta ierobežoti, aizbildinoties ar to, ka projekti vēl nav apstiprināti.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 7. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē paredzētās darbības iespējamā kumulatīvā ietekme kopā ar citām plānotām darbībām.
Norma neparedz, ka kumulatīvā ietekme jāvērtē tikai ar jau apstiprinātām iecerēm. Tieši pretēji — IVN būtība ir izvērtēt riskus pirms akcepta piešķiršanas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem) 3. pantu IVN ietver paredzētās darbības tiešās un netiešās ietekmes izvērtējumu, tostarp kumulatīvo ietekmi kopā ar citām esošām un plānotām darbībām. Direktīva neierobežo šo pienākumu tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ja konkrētu parametru nenoteiktība pastāv, IVN pienākums ir izmantot scenāriju modelēšanu vai piemērot piesardzības principu, nevis atteikties no izvērtējuma. Nenoteiktība nevar kalpot par pamatu kumulatīvās ietekmes neanalizēšanai.
Ja kvantitatīva kumulatīvā izvērtēšana nav iespējama būtisku parametru nenoteiktības dēļ, tas nozīmē, ka pastāv būtiska informācijas nepilnība, kas neļauj objektīvi novērtēt paredzētās darbības ietekmi reģionālā mērogā. Šādā situācijā akcepta piešķiršana neatbilst piesardzības principam un nav tiesiski pamatota, jo:
nav iespējams objektīvi izvērtēt paredzētās darbības kopējo ietekmi reģionālā mērogā,
nav iespējams novērtēt kopējo trokšņa, mirgošanas, vizuālās un ainaviskās ietekmes summāro efektu,
nav iespējams izvērtēt kopējo industriālās zonas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām.
Šādā situācijā gala akcepta piešķiršana vienam projektam izolēti rada risku, ka vēlāk, apstiprinot pārējos projektus, reģionā izveidosies būtiska kumulatīva ietekme, kura netika izvērtēta sistēmiski.
Tādējādi IVN šajā daļā ir nepilnīgs un neatbilst likuma prasībām attiecībā uz kumulatīvās ietekmes izvērtējumu.
Ņemot vērā minēto, akcepta lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu kumulatīvo ietekmju izvērtējumu, nav tiesiski pamatots un ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
ka 16. pielikuma 128. punktā sabiedrība tieši norādīja uz nepieciešamību izvērtēt vairāku plānoto vēja parku kumulatīvo ietekmi;
ka 17. pielikumā (Dabas aizsardzības pārvaldes vēstulē) ir uzsvērta nepieciešamība izvērtēt paredzētās darbības un citu tuvumā esošo VES parku kumulatīvo ietekmi lielāka mēroga kontekstā;
ka attīstītāja atbilde 16. pielikumā pamato kumulatīvās ietekmes neizvērtēšanu ar to, ka citu projektu parametri vēl nav galīgi apstiprināti,
secināms, ka kumulatīvā ietekme ir tikusi identificēta kā būtisks jautājums gan sabiedrības, gan pašvaldības, gan valsts iestāžu līmenī, tomēr IVN ziņojumā tā nav pilnvērtīgi izvērtēta.
Tāpat jānorāda, ka IVN balstās uz 800 m minimālās distances formālu piemērošanu, neanalizējot:
vēja parka robežu kā vienotu industriālu objektu;
vairāku parku summāro ietekmi;
800 m pietiekamību 250 m augstu un 7,2 MW jaudu VES gadījumā;
reģionālo industriālās zonas kopējo efektu.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām kumulatīvā ietekme ir jāvērtē kopā ar citām plānotām darbībām, nevis tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka:
kumulatīvās ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs,
800 m interpretācija nav metodoloģiski pamatota kumulatīvā kontekstā,
vēja parka robeža nav definēta kā vienots funkcionāls objekts,
IVN balstīts uz normatīvā minimuma mehānisku piemērošanu, nevis ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
Tādējādi akcepta lēmums ir pieņemts, balstoties uz nepilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, un nav tiesiski pamatots.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atcelt akcepta lēmumu.
3. Par 800 m attāluma prasības interpretāciju un nepietiekamu izvērtējumu
IVN ziņojumā ir konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā prasība par attālumu “ne mazāk kā 800 m” tiek ievērota, mērot attālumu no ārējās vēja elektrostacijas torņa.
Tomēr IVN nesatur juridisku un tehnisku pamatojumu:
kāpēc attālums tiek mērīts tikai no torņa ass, nevis no visa vēja parka funkcionālās robežas;
kā tieši ir definēta vēja parka robeža;
vai 800 m attālums konkrētā projekta mērogā (līdz 20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu un industriālu infrastruktūru) ir pietiekams, ņemot vērā:
kumulatīvo ietekmi,
reljefu,
mežainību,
modelēšanas nenoteiktību.
Normā lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo slieksni, nevis automātisku drošības garantiju. IVN uzdevums nav tikai mehāniski konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. IVN šādu izvērtējumu neveic.
IVN ietvaros:
netiek analizēta alternatīva attāluma noteikšana no visa industriālā kompleksa darbības zonas;
netiek sniegts scenāriju salīdzinājums;
netiek pamatots, kāpēc tieši 800 m konkrētajā projektā ir pietiekams.
3.1. Pašvaldības iebildumi un attīstītāja pieeja
Skaidri tas redzams Kuldīgas novada pašvaldības iebildumos: 16. pielikumā (33. punkts) un 18. pielikumā (33. punkts) ir norādīts, ka:
attālumi no dzīvojamām ēkām vērtēti no atsevišķām elektrostacijām;
nav noteikta vēja parka robeža kā vienotai sistēmai;
attālumi jānosaka no parka robežas, nevis no atsevišķiem torņiem.
No 16. pielikuma redzams, ka attīstītājs savu argumentāciju balsta tikai uz MK noteikumu Nr. 240 normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
3.2. Regulējuma pilnveides atzīšana nozares līmenī
Vienlaikus nozares līmenī ir atzīta nepieciešamība pilnveidot regulējumu un veikt papildu pētījumus attiecībā uz vēja parku ietekmi un attālumu metodiku (skat. 2. pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025), kur norādīts:
“Līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem un citām VES raksturīgām radītām ietekmēm. Līdz ar to Ministrija, gatavojot attiecīgo regulējumu, izskatīs iepriekš minēto pētījumu kopā ar citiem pētījumiem par VES radīto ietekmi uz cilvēku.”
Tas nozīmē, ka attāluma jautājums nav metodoloģiski noslēgts. Šādā situācijā IVN pienākums bija veikt paplašinātu un detalizētu izvērtējumu, nevis aprobežoties ar minimālās distances formālu konstatāciju.
3.3. Kumulatīvās ietekmes konteksts
Kā norādīts 8. punktā, IVN nav veikta pilnvērtīga kumulatīvā ietekmes analīze attiecībā uz:
citiem plānotajiem vēja parkiem tuvējā teritorijā,
vairāku parku summāro trokšņa ietekmi,
summāro mirgošanas efektu,
kopējo ainavisko un telpisko dominanti,
industriālās zonas paplašināšanās efektu.
Ja kumulatīvā ietekme nav pilnībā izvērtēta, tad 800 m pietiekamību nav iespējams objektīvi pierādīt.
Attāluma mērīšana no atsevišķas torņa ass situācijā, kad tiek veidots vairāku 250 m augstu objektu komplekss un paralēli plānoti citi liela mēroga parki, neatspoguļo reālo ietekmes zonu.
Tādējādi 800 m interpretācija izolēti no kumulatīvās ietekmes ir metodoloģiski nepamatota.
3.4. Attīstītāja atbildes nepietiekamība uz Biedrības “Mēs Ēdolei” 800 m iebildumu
pielikuma 94. punktā Biedrība “Mēs Ēdolei” iebilda pret 800 m attāluma pietiekamību, atsaucoties uz:
tehnoloģisko jaudas pieaugumu,
jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem,
nepieciešamību izvērtēt attāluma samērīgumu konkrētā projekta mērogā.
Attīstītāja atbilde uz šo iebildumu aprobežojas ar atsauci uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un trokšņa robežlielumiem, norādot, ka normatīvais regulējums neparedz citu attālumu.
Tomēr šāda atbilde:
neveic konkrētā projekta mēroga izvērtējumu (20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu),
nesniedz analītisku pamatojumu, kāpēc 800 m konkrētajā gadījumā ir pietiekams,
neveic salīdzinošu alternatīvu analīzi,
neizvērtē tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz ietekmes zonu,
nepamato attāluma mērīšanas metodoloģijas izvēli (no torņa ass).
Attīstītāja atbilde balstīta uz normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
IVN mērķis nav konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt paredzētās darbības ietekmi konkrētajā vietā un konkrētajā mērogā. Ja uz būtisku sabiedrības iebildumu atbilde aprobežojas ar formālu norādi, ka norma ir izpildīta, tas nenodrošina pilnvērtīgu izvērtējumu Administratīvā procesa likuma 62. panta izpratnē.
Tādējādi 800 m attāluma pietiekamība nav pierādīta, bet tikai pieņemta par pietiekamu.
3.5. Alternatīvu attāluma scenāriju neizvērtēšana un metodoloģiska nepilnība
IVN ziņojumā nav veikta salīdzinoša analīze dažādos attāluma scenārijos, piemēram:
800 m (normatīvais minimums),
1000 m,
1500 m,
2000 m vai lielākā aizsardzības zonā.
Nav veikts modelējums, kurā tiktu analizēts, kā šādos attālumos mainās:
trokšņa izplatība,
zemfrekvenču skaņas potenciālā ietekme,
ēnu mirgošanas intensitāte,
vizuālās dominantes ietekme,
kumulatīvā ietekme.
Līdz ar to nav iespējams konstatēt, vai 800 m ir optimāls un samērīgs risinājums konkrētajā projekta mērogā.
IVN direktīva 2011/92/ES paredz alternatīvu izvērtēšanu, ja tās var būtiski ietekmēt vides aizsardzības līmeni. Attālums starp industriālu objektu un dzīvojamo apbūvi ir būtisks aizsardzības instruments.
IVN šādu alternatīvu izvērtējumu neveic.
Par normatīvā minimuma piemērošanu
Ministru kabineta noteikumos lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo robežvērtību.
Minimālā robežvērtība pati par sevi nav pierādījums tam, ka konkrētā projektā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzību.
Tādējādi IVN nepierāda, ka minimālās normas izpilde automātiski nodrošina atbilstību Satversmes 115. pantā nostiprinātajam aizsardzības līmenim.
3.6. Alternatīvas A neattiecināmība uz attāluma jautājumu
Nav pamatoti uzskatīt, ka IVN ietvaros izvērtētā Alternatīva A ir pietiekama atbilde uz 800 m attāluma samērīguma jautājumu.
Alternatīva A un B IVN ietvaros attiecas uz parka konfigurāciju un tehnisko izvietojumu, nevis uz aizsardzības distances metodoloģiju.
Ne Alternatīvā A, ne Alternatīvā B nav analizēts:
palielināts aizsardzības attālums no dzīvojamām ēkām (piem., 1000 m, 1500 m, 2000 m),
attāluma noteikšana no visa parka funkcionālās robežas,
attāluma korekcija, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi,
scenārijs ar samazinātu VES skaitu, lai nodrošinātu lielāku aizsardzības zonu.
Tādējādi Alternatīva A nav alternatīva attāluma izpratnē, bet tikai viena no tehniskās realizācijas konfigurācijām.
IVN direktīvas prasība izvērtēt alternatīvas nozīmē izvērtēt arī risinājumus, kas var samazināt ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves vidi. Attāluma palielināšana ir tipisks ietekmes mazināšanas instruments.
Ja attāluma alternatīvas nav modelētas, tad attāluma pietiekamība nav izvērtēta.
Līdz ar to atsauce uz Alternatīvu A nevar aizstāt pienākumu izvērtēt aizsardzības distances samērīgumu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, IVN šajā daļā ir nepilnīgs, jo:
nav juridiski pamatota izvēlētā attāluma interpretācija;
nav izvērtēta attāluma pietiekamība konkrētā projekta mērogā;
nav analizētas alternatīvas attāluma noteikšanas metodes.
Tādējādi akcepta lēmums, kas balstīts uz šādu nepilnīgu izvērtējumu, nav pietiekami pamatots. IVN nav uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu normatīvo aktu mērķim, un tas nevar būt tiesisks pamats akcepta lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to akcepts paredzētajai darbībai nav piešķirams.
4. Par citām būtiskām, bet šajā stadijā pilnībā neizvērstām nepilnībām
Papildus iepriekš detalizēti izklāstītajiem iebildumiem norādāms, ka IVN ziņojumā konstatējamas arī citas būtiskas nepilnības, kuras IVN materiālu apjoma, tehniskās sarežģītības un sabiedriskās apspriešanas termiņu dēļ šajā stadijā nav iespējams pilnībā juridiski un tehniski izvērst.
Vienlaikus jāuzsver, ka zemāk norādītie jautājumi ir tikuši aktualizēti sabiedrības un institūciju iebildumos, tostarp 18. pielikumā ietvertajos priekšlikumos, kuros konkrēti prasīts veikt papildu izvērtējumu. Tomēr vairākos gadījumos šie iebildumi ir atstāti bez saturiskas analīzes vai ir aprobežoti ar formālu atbildi, neveicot attiecīgās izmaiņas ziņojumā.
Tas rada pamatu secinājumam, ka IVN ziņojums neatbilst prasībai skaidri norādīt, kā sabiedrības priekšlikumi ir ņemti vērā pēc būtības.
Jau sākotnējā izvērtējumā konstatējami trūkumi attiecībā uz:
Būvniecības fāzes trokšņa un vibrāciju kvantitatīvu izvērtējumu, lai gan IVN Programma un MK noteikumi Nr. 18 paredz emisiju un traucējumu aprēķinus arī būvniecības stadijā. 18. pielikumā ir izteikti iebildumi par šādu izvērtējumu nepieciešamību, taču ziņojumā nav veikta kvantitatīva analīze, kas ļautu pārbaudāmi novērtēt ietekmi un noteikt mazināšanas pasākumus.
Zemfrekvenču skaņas un infraskaņas metodoloģisko pamatojumu, tostarp robežlielumu un veselības ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā aktualizēta nepieciešamība izvērtēt šos aspektus pēc būtības, tomēr ziņojumā nav sniegta pilnvērtīga metodoloģiska analīze, kas ļautu pārliecinoši secināt par ietekmes neesamību vai nebūtiskumu.
Meliorācijas sistēmu un hidroloģiskā režīma izmaiņu detalizētu analīzi, ņemot vērā plānoto infrastruktūras izbūvi. Sabiedrības iebildumos norādīts uz iespējamu ietekmi uz drenāžas un ūdens režīmu, taču ziņojumā šie jautājumi atstāti uz turpmāku projektēšanas stadiju, neveicot pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ietvaros.
Saistītās infrastruktūras (kabeļu maršrutu) alternatīvu izvērtējumu, īpaši ņemot vērā VSIA “Latvijas valsts ceļi” iebildumu. 18. pielikumā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt reālistiskas alternatīvas, tomēr ziņojumā dominē pieeja “ja risinājums mainīsies, ietekme tiks pārvērtēta”, kas neatbilst IVN mērķim izvērtēt ietekmes pirms akcepta pieņemšanas.
Aviācijas brīdinājuma apgaismojuma ietekmes uz veselību un dzīves kvalitāti izvērtējumu, lai gan MK noteikumi Nr. 18 “gaismu” tieši paredz kā vērtējamu traucējumu. 18. pielikumā aktualizēti iedzīvotāju iebildumi par nakts gaismas ietekmi, taču ziņojumā nav sniegts detalizēts ietekmes novērtējums un mazināšanas pasākumu analīze.
Sakaru sistēmu ietekmes pilnvērtīgu analīzi, kā to paredz IVN Programma. Lai gan iebildumos ir prasīta šādu ietekmju izvērtēšana, ziņojumā šī sadaļa nav attīstīta līdz līmenim, kas ļautu pārbaudāmi izvērtēt iespējamo traucējumu riskus.
Šo jautājumu nepilnīgais izvērtējums, kā arī sabiedrības iebildumu formāla izskatīšana bez būtisku izmaiņu veikšanas, apstiprina, ka IVN ziņojums kopumā nav uzskatāms par pilnīgu un metodoloģiski noslēgtu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, kā arī IVN materiālu apjomu un sabiedriskās apspriešanas termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā detalizēti attīstīt un papildināt šos iebildumus, tostarp iesniedzot papildu pierādījumus un ekspertu atzinumus.
Pielikumi
pielikums – Valsts meža dienesta 2025. gada vēstule Nr. VMD1-20/379
pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025
Noslēguma apsvērumi
IVN procedūra ir preventīvs instruments. Tās uzdevums ir novērst risku realizēšanos, nevis konstatēt sekas pēc tam, kad tās jau ir iestājušās.
Šajā gadījumā konstatējams, ka:
nav pilnvērtīgi izvērtēti ugunsdrošības un avāriju riski;
nav analizēts paaugstinātas bīstamības objekta statuss un civilās aizsardzības kapacitāte;
nav nodrošināta metodoloģiski korekta kumulatīvās ietekmes analīze;
nav izvērtētas attāluma alternatīvas un 800 m samērīgums konkrētajā mērogā;
nav pilnvērtīgi analizētas vairākas citas būtiskas ietekmes.
Šo nepilnību kopums nav vērtējams kā atsevišķu tehnisku detaļu trūkums. Tas norāda uz metodoloģisku nepietiekamību IVN izvērtējumā kopumā.
Akcepta lēmums var tikt pieņemts tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pietiekama, pārbaudāma un pamatota informācija par visiem būtiskajiem riskiem. Ja šāda informācija nav iegūta vai izvērtēta, akcepts nav tiesiski pamatots.
Piesardzības princips paredz, ka nenoteiktība nedrīkst tikt interpretēta par labu riska realizācijai. Ja pastāv būtiski neatbildēti jautājumi par drošību, kumulatīvo ietekmi un aizsardzības pietiekamību, akcepta lēmums ir pārskatāms.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lūdzam:
atcelt pieņemto akcepta lēmumu,
vai
uzdot IVN ziņojumu būtiski papildināt, nodrošinot pilnvērtīgu, metodoloģiski korektu un normatīvo aktu mērķim atbilstošu izvērtējumu.
Šis lūgums balstās uz tiesiskuma, piesardzības principa un sabiedrības drošības nodrošināšanas prasību, kā arī uz konstatētām būtiskām pārkāpumiem.
Papildu procesuālā atruna
Ņemot vērā IVN materiālu apjomu, tehnisko sarežģītību, kā arī ierobežotos sabiedriskās apspriešanas un pārsūdzības termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā:
precizēt un paplašināt iesniegtos iebildumus;
iesniegt papildu pierādījumus;
pievienot neatkarīgu ekspertu atzinumus;
papildināt argumentāciju ar papildu juridisko un tehnisko pamatojumu.
5) Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, lūdzam ņemy vērā divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
6) Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
7) Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
8) VES "EKO Ziemeļi" ieceri neakceptēt!
Šie iebildumi tiek iesniegti saistībā ar pieņemto akcepta lēmumu par paredzēto darbību — vēja elektrostaciju parka izbūvi Ēdoles pagastā.
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras mērķis nav formāli konstatēt normatīvo prasību izpildi, bet gan nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas tiek vispusīgi, objektīvi un metodoloģiski korekti izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz:
cilvēku veselību un drošību,
vidi un ekosistēmām,
īpašumu un materiālajām vērtībām,
teritorijas attīstības ilgtermiņa perspektīvu.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķim un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES, IVN jābalstās piesardzības principā un pilnvērtīgā alternatīvu izvērtējumā.
Izvērtējot IVN ziņojumu kopumā, secināms, ka vairākās būtiskās jomās tas:
balstīts uz normatīvo minimumu mehānisku piemērošanu,
nepietiekami izvērtē kumulatīvo ietekmi reģionālā mērogā,
neveic alternatīvu risinājumu salīdzinošu analīzi,
neanalizē būtiskus avāriju un drošības riskus,
atsevišķos jautājumos aprobežojas ar formālām atbildēm uz sabiedrības iebildumiem, neveicot saturisku izvērtējumu.
Šādas nepilnības tieši ietekmē akcepta lēmuma tiesiskumu.
1. Ugunsdrošības, tehnoloģisko avāriju un finansiālās atbildības nepilnīgs izvērtējums
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta otro daļu un 3. pantu ietekmes uz vidi novērtējums ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, materiālajām vērtībām, kā arī avāriju un katastrofu risku izvērtējumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem 2014/52/ES) 3. pants paredz, ka IVN ietver arī būtisku avāriju un katastrofu risku analīzi.
Ņemot vērā, ka paredzētā darbība paredz liela mēroga vēja elektrostaciju izbūvi meža teritorijā, IVN ietvaros bija jāveic visaptverošs ugunsgrēka un tehnoloģisko avāriju riska izvērtējums.
1.1. Nav veikta tehnoloģiskās aizdegšanās un meža ugunsgrēka scenāriju analīze
IVN materiālos nav identificējama:
vēja elektrostacijas aizdegšanās varbūtības analīze;
zibens iedarbības riska modelējums;
degošu detaļu krišanas rādiusa aprēķins;
meža aizdegšanās varbūtības izvērtējums sausuma apstākļos;
uguns izplatības scenāriju modelēšana meža masīvā.
Ņemot vērā objekta augstumu, tehnisko sarežģītību un izvietojumu meža teritorijā, šāda scenāriju analīze nav uzskatāma par fakultatīvu, bet par būtisku drošības izvērtējuma elementu.
1.2. Nav izvērtēta civilās aizsardzības un paaugstināta riska aspekta piemērojamība
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.563 par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanu, noteiktos gadījumos objektam jāizstrādā civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plāns.
Valsts meža dienesta sniegtais skaidrojums apliecina, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības ir piemērojamas normatīvo aktu ietvaros
Pielikums Nr1 VMD Nr. VMD1-20/379, datums skatāms laika zīmogā
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai paredzētais vēja parks kvalificējams kā paaugstinātas bīstamības objekts;
kā tiks organizēta civilās aizsardzības plānošana;
kā šis projekts ietekmēs pašvaldības civilās aizsardzības kapacitāti.
Bez šāda izvērtējuma nav iespējams objektīvi novērtēt risku iedzīvotāju drošībai.
1.3. Nav izvērtēta ugunsdzēsības reaģēšanas spēja
IVN materiālos nav analizēts:
vai vietējām ugunsdzēsības vienībām ir tehniskās iespējas reaģēt uz 200–260 m augstu objektu aizdegšanos;
piekļuves ceļu pieejamība un nestspēja ārkārtas situācijās;
ūdens ņemšanas vietu nodrošinājums;
reaģēšanas laiks un praktiskās dzēšanas iespējas meža masīvā.
Šāds izvērtējums ir būtisks, ņemot vērā projekta atrašanos meža teritorijā, kur uguns izplatīšanās var notikt strauji.
1.4. Nav izvērtēta aizsargjoslu pietiekamība
Valsts meža dienests norāda uz nepieciešamību uzturēt tīru teritoriju ap objektu un izvērtēt mineralizētu joslu nepieciešamību
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai 10 metru josla ir pietiekama konkrētajos meža apstākļos;
vai nepieciešama papildu aizsargjosla;
kā tiks nodrošināta kontrole ekspluatācijas laikā.
1.5. Nav izvērtēts finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisms
IVN materiālos nav analizēts jautājums par civiltiesisko atbildību un finansiālo nodrošinājumu gadījumā, ja vēja elektrostacijas aizdegšanās vai tehnoloģiska avārija izraisītu meža ugunsgrēku un nodarītu kaitējumu trešo personu īpašumam.
Saskaņā ar Civillikuma principiem paaugstinātas bīstamības avota radīto kaitējumu sedz objekta īpašnieks vai valdītājs. Tomēr IVN ziņojumā nav izvērtēts:
kā tiks nodrošināta zaudējumu atlīdzība trešajām personām;
kāds būs finansiālās atbildības nodrošinājums;
kā tiks mazināts risks, ja projekta īstenotājs kļūtu maksātnespējīgs.
Bez šāda izvērtējuma pastāv neskaidrība par risku sadali starp komersantu, pašvaldību un iedzīvotājiem.
1.6. IVN nepilnība kā lēmuma prettiesiskuma pamats
IVN materiālos nav:
tehnoloģiskās aizdegšanās scenāriju analīzes,
meža uguns izplatības modelējuma,
civilās aizsardzības izvērtējuma,
finansiālās atbildības mehānisma analīzes.
Tas nozīmē, ka nav izvērtēts būtisks risks, kas tieši ietekmē:
meža teritorijā dzīvojošus iedzīvotājus,
viņu īpašumu,
pašvaldības infrastruktūru.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu, ja tajā nav izvērtēts būtisks avāriju un katastrofu risks.
Lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu IVN, neatbilst tiesiskuma un piesardzības principam.
1.7. Par nepilnīgu meža ugunsdrošības riska izvērtējumu un nepamatotu statistikas izmantošanu
pielikuma 16. ailē atspoguļots Valsts meža dienesta (VMD) viedoklis, ka vēja elektrostaciju turbīnu lāpstiņu rotācija var ievērojami apgrūtināt automātisko ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS) darbību, radot maldīgus signālus un faktiski paralizējot ugunsnovērošanas torņu funkcionalitāti.
Savukārt 18. pielikuma 17. ailē norādīts, ka paredzētās darbības teritorija atrodas ugunsbīstamības I, II un III klasē.
Vienlaikus IVN ziņojumā ugunsgrēka risks tiek raksturots kā zems, atsaucoties uz statistisku aizdegšanās varbūtību (aptuveni “1 pret 2000”).
Tomēr:
nav norādīts datu avots un metodoloģija;
nav precizēts, uz kādu laika periodu attiecas šī varbūtība;
nav norādīts, vai tā attiecas uz konkrēto turbīnu modeli un tehnisko konfigurāciju;
nav izvērtēts, vai šī statistika ir piemērojama meža teritorijām ar paaugstinātu ugunsbīstamību;
nav veikta seku analīze gadījumā, ja aizdegšanās notiek teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un vienlaikus tiek traucēta agrīnās atklāšanas sistēma.
IVN ietvaros nav pieļaujams risku samazināt līdz vienam procentuālam rādītājam bez seku izvērtējuma.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 3. pantam ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē būtisku avāriju un katastrofu riski, tostarp to iespējamās sekas.
Zema statistiska varbūtība pati par sevi neizslēdz pienākumu izvērtēt:
potenciālo ietekmes apmēru,
izplatīšanās scenārijus,
reaģēšanas iespējas,
risku kombināciju (ugunsbīstama teritorija + novērošanas sistēmas traucējumi).
Teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un konstatētiem AUANS darbības traucējumu riskiem statistikas rādītājs “1 pret 2000” nevar tikt izmantots kā pietiekams pamatojums riska minimizēšanai IVN stadijā.
Līdz ar to secināms, ka ugunsdrošības riska izvērtējums IVN ziņojumā nav metodoloģiski pilnīgs un neatbilst piesardzības principa prasībām.
Secinājums
Ja IVN stadijā nav izvērtēts:
ugunsgrēka risks,
civilās aizsardzības aspekts,
finansiālās atbildības mehānisms,
tad kompetentajai iestādei nav tiesiska pamata izdot akceptējošu lēmumu.
Šādā situācijā vienīgais tiesiski korektais risinājums ir:
vai nu IVN papildināšana ar pilnvērtīgu ugunsdrošības un atbildības izvērtējumu,
vai lēmuma atcelšana.
Papildus minētajam konstatējams, ka IVN materiālos nav veikta pilnvērtīga analīze par meža uguns apsardzības infrastruktūras darbības traucējumu sekām teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm. Statistiska aizdegšanās varbūtības norāde pati par sevi nevar aizstāt avāriju scenāriju un seku izvērtējumu. Līdz ar to ugunsdrošības riska izvērtējums kopumā nav uzskatāms par metodoloģiski pilnīgu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
būtisku ugunsdrošības un avāriju risku izvērtējuma trūkumu,
civilās aizsardzības un paaugstinātas bīstamības objekta statusa neanalizēšanu,
finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisma neizvērtēšanu,
IVN balstīšanu uz nākotnē precizējamiem risinājumiem,
Prasām IVN ziņojumu papildināt ar detalizētu meža ugunsgrēka attīstības scenāriju analīzi, tostarp izvērtējot agrīnās ugunsgrēku atklāšanas sistēmu darbības traucējumu ietekmi un sniedzot metodoloģiski pamatotu aizdegšanās varbūtības izvērtējumu ar norādītiem datu avotiem.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un vispusīgu.
Kompetentā iestāde EVA nevar pieņemt akceptējošu lēmumu, ja nav izvērtēti būtiski drošības un atbildības aspekti.
Tādēļ lūdzam atcelt pieņemto lēmumu.
2. Par kumulatīvās ietekmes izvērtējuma nepilnību un iekšējo pretrunu IVN dokumentācijā
Sabiedriskās apspriešanas laikā vairākkārt tika norādīts, ka Ēdoles pagastā un blakus teritorijās tiek plānoti vairāki vēja elektrostaciju projekti, un EKO Ziemeļi IVN ir jāizvērtē šo projektu kumulatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi (16. pielikums, 128. punkts).
Atbildē attīstītājs norāda, ka:
vēja parku “Ēdole–Rietumi” un “Ventspils 2” teritorijās vēl tiek veiktas izpētes,
nav skaidrs, vai šajās teritorijās būs iespējams izbūvēt vēja parkus,
kvantitatīvai ietekmju vērtēšanai nepieciešami iepriekš plānotu ieceru kvantitatīvie raksturlielumi.
Vienlaikus pašā IVN ziņojumā ir norādīts, ka:
vēja parkā “Ventspils 2” plānots izbūvēt līdz 60 VES,
vēja parkā “Ēdole–Rietumi” plānots izbūvēt līdz 10 VES,
šīm iecerēm tiek veikta IVN procedūra,
teritorijas daļēji pārklājas vai atrodas tiešā tuvumā.
Tādējādi:
Attīstītājs ir informēts par citu plānoto projektu esamību, apjomu un jaudas robežām.
Plānotās ieceres nav hipotētiskas, jo tām jau tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas nozīmē, ka tās ir konkrētas, identificētas un administratīvā procesā esošas darbības.
Neskatoties uz to, kumulatīvā ietekme tiek vērtēta ierobežoti, aizbildinoties ar to, ka projekti vēl nav apstiprināti.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 7. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē paredzētās darbības iespējamā kumulatīvā ietekme kopā ar citām plānotām darbībām.
Norma neparedz, ka kumulatīvā ietekme jāvērtē tikai ar jau apstiprinātām iecerēm. Tieši pretēji — IVN būtība ir izvērtēt riskus pirms akcepta piešķiršanas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem) 3. pantu IVN ietver paredzētās darbības tiešās un netiešās ietekmes izvērtējumu, tostarp kumulatīvo ietekmi kopā ar citām esošām un plānotām darbībām. Direktīva neierobežo šo pienākumu tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ja konkrētu parametru nenoteiktība pastāv, IVN pienākums ir izmantot scenāriju modelēšanu vai piemērot piesardzības principu, nevis atteikties no izvērtējuma. Nenoteiktība nevar kalpot par pamatu kumulatīvās ietekmes neanalizēšanai.
Ja kvantitatīva kumulatīvā izvērtēšana nav iespējama būtisku parametru nenoteiktības dēļ, tas nozīmē, ka pastāv būtiska informācijas nepilnība, kas neļauj objektīvi novērtēt paredzētās darbības ietekmi reģionālā mērogā. Šādā situācijā akcepta piešķiršana neatbilst piesardzības principam un nav tiesiski pamatota, jo:
nav iespējams objektīvi izvērtēt paredzētās darbības kopējo ietekmi reģionālā mērogā,
nav iespējams novērtēt kopējo trokšņa, mirgošanas, vizuālās un ainaviskās ietekmes summāro efektu,
nav iespējams izvērtēt kopējo industriālās zonas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām.
Šādā situācijā gala akcepta piešķiršana vienam projektam izolēti rada risku, ka vēlāk, apstiprinot pārējos projektus, reģionā izveidosies būtiska kumulatīva ietekme, kura netika izvērtēta sistēmiski.
Tādējādi IVN šajā daļā ir nepilnīgs un neatbilst likuma prasībām attiecībā uz kumulatīvās ietekmes izvērtējumu.
Ņemot vērā minēto, akcepta lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu kumulatīvo ietekmju izvērtējumu, nav tiesiski pamatots un ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
ka 16. pielikuma 128. punktā sabiedrība tieši norādīja uz nepieciešamību izvērtēt vairāku plānoto vēja parku kumulatīvo ietekmi;
ka 17. pielikumā (Dabas aizsardzības pārvaldes vēstulē) ir uzsvērta nepieciešamība izvērtēt paredzētās darbības un citu tuvumā esošo VES parku kumulatīvo ietekmi lielāka mēroga kontekstā;
ka attīstītāja atbilde 16. pielikumā pamato kumulatīvās ietekmes neizvērtēšanu ar to, ka citu projektu parametri vēl nav galīgi apstiprināti,
secināms, ka kumulatīvā ietekme ir tikusi identificēta kā būtisks jautājums gan sabiedrības, gan pašvaldības, gan valsts iestāžu līmenī, tomēr IVN ziņojumā tā nav pilnvērtīgi izvērtēta.
Tāpat jānorāda, ka IVN balstās uz 800 m minimālās distances formālu piemērošanu, neanalizējot:
vēja parka robežu kā vienotu industriālu objektu;
vairāku parku summāro ietekmi;
800 m pietiekamību 250 m augstu un 7,2 MW jaudu VES gadījumā;
reģionālo industriālās zonas kopējo efektu.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām kumulatīvā ietekme ir jāvērtē kopā ar citām plānotām darbībām, nevis tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka:
kumulatīvās ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs,
800 m interpretācija nav metodoloģiski pamatota kumulatīvā kontekstā,
vēja parka robeža nav definēta kā vienots funkcionāls objekts,
IVN balstīts uz normatīvā minimuma mehānisku piemērošanu, nevis ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
Tādējādi akcepta lēmums ir pieņemts, balstoties uz nepilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, un nav tiesiski pamatots.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atcelt akcepta lēmumu.
3. Par 800 m attāluma prasības interpretāciju un nepietiekamu izvērtējumu
IVN ziņojumā ir konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā prasība par attālumu “ne mazāk kā 800 m” tiek ievērota, mērot attālumu no ārējās vēja elektrostacijas torņa.
Tomēr IVN nesatur juridisku un tehnisku pamatojumu:
kāpēc attālums tiek mērīts tikai no torņa ass, nevis no visa vēja parka funkcionālās robežas;
kā tieši ir definēta vēja parka robeža;
vai 800 m attālums konkrētā projekta mērogā (līdz 20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu un industriālu infrastruktūru) ir pietiekams, ņemot vērā:
kumulatīvo ietekmi,
reljefu,
mežainību,
modelēšanas nenoteiktību.
Normā lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo slieksni, nevis automātisku drošības garantiju. IVN uzdevums nav tikai mehāniski konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. IVN šādu izvērtējumu neveic.
IVN ietvaros:
netiek analizēta alternatīva attāluma noteikšana no visa industriālā kompleksa darbības zonas;
netiek sniegts scenāriju salīdzinājums;
netiek pamatots, kāpēc tieši 800 m konkrētajā projektā ir pietiekams.
3.1. Pašvaldības iebildumi un attīstītāja pieeja
Skaidri tas redzams Kuldīgas novada pašvaldības iebildumos: 16. pielikumā (33. punkts) un 18. pielikumā (33. punkts) ir norādīts, ka:
attālumi no dzīvojamām ēkām vērtēti no atsevišķām elektrostacijām;
nav noteikta vēja parka robeža kā vienotai sistēmai;
attālumi jānosaka no parka robežas, nevis no atsevišķiem torņiem.
No 16. pielikuma redzams, ka attīstītājs savu argumentāciju balsta tikai uz MK noteikumu Nr. 240 normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
3.2. Regulējuma pilnveides atzīšana nozares līmenī
Vienlaikus nozares līmenī ir atzīta nepieciešamība pilnveidot regulējumu un veikt papildu pētījumus attiecībā uz vēja parku ietekmi un attālumu metodiku (skat. 2. pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025), kur norādīts:
“Līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem un citām VES raksturīgām radītām ietekmēm. Līdz ar to Ministrija, gatavojot attiecīgo regulējumu, izskatīs iepriekš minēto pētījumu kopā ar citiem pētījumiem par VES radīto ietekmi uz cilvēku.”
Tas nozīmē, ka attāluma jautājums nav metodoloģiski noslēgts. Šādā situācijā IVN pienākums bija veikt paplašinātu un detalizētu izvērtējumu, nevis aprobežoties ar minimālās distances formālu konstatāciju.
3.3. Kumulatīvās ietekmes konteksts
Kā norādīts 8. punktā, IVN nav veikta pilnvērtīga kumulatīvā ietekmes analīze attiecībā uz:
citiem plānotajiem vēja parkiem tuvējā teritorijā,
vairāku parku summāro trokšņa ietekmi,
summāro mirgošanas efektu,
kopējo ainavisko un telpisko dominanti,
industriālās zonas paplašināšanās efektu.
Ja kumulatīvā ietekme nav pilnībā izvērtēta, tad 800 m pietiekamību nav iespējams objektīvi pierādīt.
Attāluma mērīšana no atsevišķas torņa ass situācijā, kad tiek veidots vairāku 250 m augstu objektu komplekss un paralēli plānoti citi liela mēroga parki, neatspoguļo reālo ietekmes zonu.
Tādējādi 800 m interpretācija izolēti no kumulatīvās ietekmes ir metodoloģiski nepamatota.
3.4. Attīstītāja atbildes nepietiekamība uz Biedrības “Mēs Ēdolei” 800 m iebildumu
pielikuma 94. punktā Biedrība “Mēs Ēdolei” iebilda pret 800 m attāluma pietiekamību, atsaucoties uz:
tehnoloģisko jaudas pieaugumu,
jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem,
nepieciešamību izvērtēt attāluma samērīgumu konkrētā projekta mērogā.
Attīstītāja atbilde uz šo iebildumu aprobežojas ar atsauci uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un trokšņa robežlielumiem, norādot, ka normatīvais regulējums neparedz citu attālumu.
Tomēr šāda atbilde:
neveic konkrētā projekta mēroga izvērtējumu (20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu),
nesniedz analītisku pamatojumu, kāpēc 800 m konkrētajā gadījumā ir pietiekams,
neveic salīdzinošu alternatīvu analīzi,
neizvērtē tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz ietekmes zonu,
nepamato attāluma mērīšanas metodoloģijas izvēli (no torņa ass).
Attīstītāja atbilde balstīta uz normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
IVN mērķis nav konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt paredzētās darbības ietekmi konkrētajā vietā un konkrētajā mērogā. Ja uz būtisku sabiedrības iebildumu atbilde aprobežojas ar formālu norādi, ka norma ir izpildīta, tas nenodrošina pilnvērtīgu izvērtējumu Administratīvā procesa likuma 62. panta izpratnē.
Tādējādi 800 m attāluma pietiekamība nav pierādīta, bet tikai pieņemta par pietiekamu.
3.5. Alternatīvu attāluma scenāriju neizvērtēšana un metodoloģiska nepilnība
IVN ziņojumā nav veikta salīdzinoša analīze dažādos attāluma scenārijos, piemēram:
800 m (normatīvais minimums),
1000 m,
1500 m,
2000 m vai lielākā aizsardzības zonā.
Nav veikts modelējums, kurā tiktu analizēts, kā šādos attālumos mainās:
trokšņa izplatība,
zemfrekvenču skaņas potenciālā ietekme,
ēnu mirgošanas intensitāte,
vizuālās dominantes ietekme,
kumulatīvā ietekme.
Līdz ar to nav iespējams konstatēt, vai 800 m ir optimāls un samērīgs risinājums konkrētajā projekta mērogā.
IVN direktīva 2011/92/ES paredz alternatīvu izvērtēšanu, ja tās var būtiski ietekmēt vides aizsardzības līmeni. Attālums starp industriālu objektu un dzīvojamo apbūvi ir būtisks aizsardzības instruments.
IVN šādu alternatīvu izvērtējumu neveic.
Par normatīvā minimuma piemērošanu
Ministru kabineta noteikumos lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo robežvērtību.
Minimālā robežvērtība pati par sevi nav pierādījums tam, ka konkrētā projektā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzību.
Tādējādi IVN nepierāda, ka minimālās normas izpilde automātiski nodrošina atbilstību Satversmes 115. pantā nostiprinātajam aizsardzības līmenim.
3.6. Alternatīvas A neattiecināmība uz attāluma jautājumu
Nav pamatoti uzskatīt, ka IVN ietvaros izvērtētā Alternatīva A ir pietiekama atbilde uz 800 m attāluma samērīguma jautājumu.
Alternatīva A un B IVN ietvaros attiecas uz parka konfigurāciju un tehnisko izvietojumu, nevis uz aizsardzības distances metodoloģiju.
Ne Alternatīvā A, ne Alternatīvā B nav analizēts:
palielināts aizsardzības attālums no dzīvojamām ēkām (piem., 1000 m, 1500 m, 2000 m),
attāluma noteikšana no visa parka funkcionālās robežas,
attāluma korekcija, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi,
scenārijs ar samazinātu VES skaitu, lai nodrošinātu lielāku aizsardzības zonu.
Tādējādi Alternatīva A nav alternatīva attāluma izpratnē, bet tikai viena no tehniskās realizācijas konfigurācijām.
IVN direktīvas prasība izvērtēt alternatīvas nozīmē izvērtēt arī risinājumus, kas var samazināt ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves vidi. Attāluma palielināšana ir tipisks ietekmes mazināšanas instruments.
Ja attāluma alternatīvas nav modelētas, tad attāluma pietiekamība nav izvērtēta.
Līdz ar to atsauce uz Alternatīvu A nevar aizstāt pienākumu izvērtēt aizsardzības distances samērīgumu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, IVN šajā daļā ir nepilnīgs, jo:
nav juridiski pamatota izvēlētā attāluma interpretācija;
nav izvērtēta attāluma pietiekamība konkrētā projekta mērogā;
nav analizētas alternatīvas attāluma noteikšanas metodes.
Tādējādi akcepta lēmums, kas balstīts uz šādu nepilnīgu izvērtējumu, nav pietiekami pamatots. IVN nav uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu normatīvo aktu mērķim, un tas nevar būt tiesisks pamats akcepta lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to akcepts paredzētajai darbībai nav piešķirams.
4. Par citām būtiskām, bet šajā stadijā pilnībā neizvērstām nepilnībām
Papildus iepriekš detalizēti izklāstītajiem iebildumiem norādāms, ka IVN ziņojumā konstatējamas arī citas būtiskas nepilnības, kuras IVN materiālu apjoma, tehniskās sarežģītības un sabiedriskās apspriešanas termiņu dēļ šajā stadijā nav iespējams pilnībā juridiski un tehniski izvērst.
Vienlaikus jāuzsver, ka zemāk norādītie jautājumi ir tikuši aktualizēti sabiedrības un institūciju iebildumos, tostarp 18. pielikumā ietvertajos priekšlikumos, kuros konkrēti prasīts veikt papildu izvērtējumu. Tomēr vairākos gadījumos šie iebildumi ir atstāti bez saturiskas analīzes vai ir aprobežoti ar formālu atbildi, neveicot attiecīgās izmaiņas ziņojumā.
Tas rada pamatu secinājumam, ka IVN ziņojums neatbilst prasībai skaidri norādīt, kā sabiedrības priekšlikumi ir ņemti vērā pēc būtības.
Jau sākotnējā izvērtējumā konstatējami trūkumi attiecībā uz:
Būvniecības fāzes trokšņa un vibrāciju kvantitatīvu izvērtējumu, lai gan IVN Programma un MK noteikumi Nr. 18 paredz emisiju un traucējumu aprēķinus arī būvniecības stadijā. 18. pielikumā ir izteikti iebildumi par šādu izvērtējumu nepieciešamību, taču ziņojumā nav veikta kvantitatīva analīze, kas ļautu pārbaudāmi novērtēt ietekmi un noteikt mazināšanas pasākumus.
Zemfrekvenču skaņas un infraskaņas metodoloģisko pamatojumu, tostarp robežlielumu un veselības ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā aktualizēta nepieciešamība izvērtēt šos aspektus pēc būtības, tomēr ziņojumā nav sniegta pilnvērtīga metodoloģiska analīze, kas ļautu pārliecinoši secināt par ietekmes neesamību vai nebūtiskumu.
Meliorācijas sistēmu un hidroloģiskā režīma izmaiņu detalizētu analīzi, ņemot vērā plānoto infrastruktūras izbūvi. Sabiedrības iebildumos norādīts uz iespējamu ietekmi uz drenāžas un ūdens režīmu, taču ziņojumā šie jautājumi atstāti uz turpmāku projektēšanas stadiju, neveicot pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ietvaros.
Saistītās infrastruktūras (kabeļu maršrutu) alternatīvu izvērtējumu, īpaši ņemot vērā VSIA “Latvijas valsts ceļi” iebildumu. 18. pielikumā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt reālistiskas alternatīvas, tomēr ziņojumā dominē pieeja “ja risinājums mainīsies, ietekme tiks pārvērtēta”, kas neatbilst IVN mērķim izvērtēt ietekmes pirms akcepta pieņemšanas.
Aviācijas brīdinājuma apgaismojuma ietekmes uz veselību un dzīves kvalitāti izvērtējumu, lai gan MK noteikumi Nr. 18 “gaismu” tieši paredz kā vērtējamu traucējumu. 18. pielikumā aktualizēti iedzīvotāju iebildumi par nakts gaismas ietekmi, taču ziņojumā nav sniegts detalizēts ietekmes novērtējums un mazināšanas pasākumu analīze.
Sakaru sistēmu ietekmes pilnvērtīgu analīzi, kā to paredz IVN Programma. Lai gan iebildumos ir prasīta šādu ietekmju izvērtēšana, ziņojumā šī sadaļa nav attīstīta līdz līmenim, kas ļautu pārbaudāmi izvērtēt iespējamo traucējumu riskus.
Šo jautājumu nepilnīgais izvērtējums, kā arī sabiedrības iebildumu formāla izskatīšana bez būtisku izmaiņu veikšanas, apstiprina, ka IVN ziņojums kopumā nav uzskatāms par pilnīgu un metodoloģiski noslēgtu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, kā arī IVN materiālu apjomu un sabiedriskās apspriešanas termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā detalizēti attīstīt un papildināt šos iebildumus, tostarp iesniedzot papildu pierādījumus un ekspertu atzinumus.
Pielikumi
pielikums – Valsts meža dienesta 2025. gada vēstule Nr. VMD1-20/379
pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025
Noslēguma apsvērumi
IVN procedūra ir preventīvs instruments. Tās uzdevums ir novērst risku realizēšanos, nevis konstatēt sekas pēc tam, kad tās jau ir iestājušās.
Šajā gadījumā konstatējams, ka:
nav pilnvērtīgi izvērtēti ugunsdrošības un avāriju riski;
nav analizēts paaugstinātas bīstamības objekta statuss un civilās aizsardzības kapacitāte;
nav nodrošināta metodoloģiski korekta kumulatīvās ietekmes analīze;
nav izvērtētas attāluma alternatīvas un 800 m samērīgums konkrētajā mērogā;
nav pilnvērtīgi analizētas vairākas citas būtiskas ietekmes.
Šo nepilnību kopums nav vērtējams kā atsevišķu tehnisku detaļu trūkums. Tas norāda uz metodoloģisku nepietiekamību IVN izvērtējumā kopumā.
Akcepta lēmums var tikt pieņemts tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pietiekama, pārbaudāma un pamatota informācija par visiem būtiskajiem riskiem. Ja šāda informācija nav iegūta vai izvērtēta, akcepts nav tiesiski pamatots.
Piesardzības princips paredz, ka nenoteiktība nedrīkst tikt interpretēta par labu riska realizācijai. Ja pastāv būtiski neatbildēti jautājumi par drošību, kumulatīvo ietekmi un aizsardzības pietiekamību, akcepta lēmums ir pārskatāms.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lūdzam:
atcelt pieņemto akcepta lēmumu,
vai
uzdot IVN ziņojumu būtiski papildināt, nodrošinot pilnvērtīgu, metodoloģiski korektu un normatīvo aktu mērķim atbilstošu izvērtējumu.
Šis lūgums balstās uz tiesiskuma, piesardzības principa un sabiedrības drošības nodrošināšanas prasību, kā arī uz konstatētām būtiskām pārkāpumiem.
Papildu procesuālā atruna
Ņemot vērā IVN materiālu apjomu, tehnisko sarežģītību, kā arī ierobežotos sabiedriskās apspriešanas un pārsūdzības termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā:
precizēt un paplašināt iesniegtos iebildumus;
iesniegt papildu pierādījumus;
pievienot neatkarīgu ekspertu atzinumus;
papildināt argumentāciju ar papildu juridisko un tehnisko pamatojumu.
5) Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, lūdzam ņemy vērā divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
6) Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
7) Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
8) VES "EKO Ziemeļi" ieceri neakceptēt!
Piedāvātā redakcija
VES "EKO Ziemeļi" ieceri neakceptēt!