Projekta ID
22-TA-407Atzinuma sniedzējs
Pārresoru koordinācijas centrs
Atzinums iesniegts
22.02.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvais ziņojums “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu” izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 44., 54. §, turpmāk – protokollēmums) 3. punktu, kurā nozaru ministrijām tika dots uzdevums atbilstoši kompetencei pārskatīt un izvērtēt iespējas samazināt normatīvajos aktos noteikto pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un līdz 2020. gada 30. jūlijam sagatavot priekšlikumus par normatīvajos aktos nepieciešamajiem grozījumiem un informēt par tiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Informatīvajā ziņojumā norādīts “saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojuma pārskatīšana tika rosināta ar mērķi mazināt normatīvismu un sekmēt tiesisko skaidrību un noteiktību. Jautājumi, kuros nav nepieciešams specifisks, katrai teritorijai atšķirīgs regulējums, varētu tiktu noregulēti vienveidīgi visā valstī.
Informatīvā ziņojuma ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņēma un apkopoja nozaru ministriju iesniegtos viedokļus un priekšlikumus.
Pārresoru Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk PKC) iepriekš nav sniedzis viedokli par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas lietderību, kā arī, iepazīstoties ar Informatīvo ziņojumu, PKC ir konstatējis, ka tas neaptver “Valsts pārvaldes iekārtas likuma” (turpmāk - VPIL) 88.panta ceturtajā daļā paredzēto pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas piemērošanas prakses un lietderības izvērtējumu, un informatīvajā ziņojumā iekļautā informācija neļauj izdarīt secinājumus attiecībā uz iespējām mazināt normatīvismu un sekmēt tiesisko skaidrību un noteiktību attiecībā uz saistošo noteikumu izdošanu, dibinot vai pārvērtējot līdzdalību pašvaldību kapitālsabiedrībās.
PKC, savas kompetences robežās konsultējot pašvaldības un sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm, ir novērojis atšķirīgu VPIL 88.panta ceturtās daļas interpretāciju un piemērošanas praksi, tādēļ uzskata, ka Informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt ar informāciju un vērtējumu attiecībā uz VPIL 88.panta ceturtajā daļā paredzēto pašvaldību saistošo noteikumu izdošanu.
Saistībā ar iepriekš norādīto, informējam, ka, PKC, sagatavojot ziņojumu uz Ministru prezidenta 24.08.2021. rezolūciju par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta trešajā daļā minētā tiesību akta projekta izstrādi, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju apsprieda esošā VPIL regulējuma īstenošanas jautājumus un iespējas, kā rezultātā izteica hipotēzi, ka esošā VPIL 88.panta trešās daļas norma darbojas neefektīvi un, iespējams, Konkurences likuma 14.(prim) panta pirmās daļas un 14.(prim) panta otrās daļas regulējums, kas ir stājies spēkā 01.01.2020., pietiekami nodrošina publisko kapitālsabiedrību faktiskās komercdarbības kontroles funkciju, vienlaikus VPIL 88.panta otrajā daļā ietvertās izvērtēšanas un konsultēšanās prasības nodrošina preventīvu publiskā kapitāla lietderīgas izmantošanas un kapitālsabiedrību ietekmes uz tirgu izvērtējumu.
2021.gada 9.novembrī PKC ir saņēmis Ministru prezidenta uzdevumu 21-MPI-6, ar kuru PKC tiek dots uzdevums sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā, saistībā ar iepriekš Pārresoru koordinācijas centra sniegto viedokli par nepieciešamību grozīt VPIL 88.panta regulējumu attiecībā uz ārējo normatīvo aktu izdošanu kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumos (PKC 2021. gada 14. oktobra vēstulē Nr. 1.2-5.1/149).
Izpildot Ministru prezidenta uzdevumu 21-MPI-6, PKC ir izstrādājis likumprojektu par grozījumiem VPIL 88.pantā, paredzot atcelt VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā definētās ārējo normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumu un pašvaldību saistošo noteikumu) izdošanas prasības publisku kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumā. Likumprojekta saskaņošanas gaitā saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī vairāku citu ministriju atzinumus, kuros pēc būtības nav izteikti iebildumi pret attiecīgo prasību atcelšanu. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Pašvaldību likums” (apstiprināts Ministru kabineta 2021. gada 4. marta sēdē, protokols Nr. 23, 23. §; Saeimas likumprojekts Nr. 976/Lp13[1]), kura ietvaros iesniegti priekšlikumi detalizētāka regulējuma izstrādei pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumos, kas norāda uz iespējamu normatīvisma palielināšanos, kā arī nonāk pretrunā ar PKC izstrādāto likumprojektu.
Līdz ar norādīto, uzskatām, ka valsts pārvaldes institūcijās pastāv atšķirīgi skatījumi attiecībā uz pašvaldību saistošo noteikumu izstrādes nepieciešamību, tādēļ vienota un saskaņota regulējuma izstrādes nolūkos ir nepieciešams papildināt Informatīvo ziņojumu, ietverot tajā vērtējumu attiecībā uz nepieciešamību saglabāt kā prasību pašvaldību saistošo noteikumu izdošanu kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumos (izdošanas prakse, regulējuma mērķa analīze un rezultāti, alternatīvās iespējas).
Saistībā ar norādīto, vēršam uzmanību uz apstākli, ka, izstrādājot publisku kapitālsabiedrību pārvaldības regulējumu, jāņem vērā publisko personu loma kapitālsabiedrību pārvaldībā, kuras ietvaros publiskas personas augstākai lēmējinstitūcijai vajadzētu būt pienākumam lemt par publiskā kapitāla izmantošanas vispārējo stratēģisko mērķi (stratēģisku preču vai pakalpojumu nodrošināšana, stratēģiski svarīgu īpašumu apsaimniekošana, tirgus nepilnības novēršana) un lēmuma atbilstību sabiedrības un attiecīgās publiskās personas interesēm, bet nevis par kapitālsabiedrības detalizētu saimnieciskās darbības specifiku – un ar to saistītiem konkurences jautājumiem. Šiem konkurences neitralitātes un komercdarbības efektivitātes aspektiem būtu jātiek vadītiem un kontrolētiem kapitālsabiedrību aktīvās pārvaldības līmenī - sadarbojoties kapitāla daļu turētājam, padomei, valdei, kā arī situācijas risināšanā iesaistoties Konkurences padomei, ja pastāv bažas par konkurences ierobežošanu vai kropļošanu. Tādējādi arī būtu iespējama efektīvāka konkurences neitralitātes principa īstenošana, izvairoties no pārmērīga normatīvisma.
[1] Pieejams https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=976)
&SearchMax=0&SearchOrder=4
Informatīvajā ziņojumā norādīts “saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojuma pārskatīšana tika rosināta ar mērķi mazināt normatīvismu un sekmēt tiesisko skaidrību un noteiktību. Jautājumi, kuros nav nepieciešams specifisks, katrai teritorijai atšķirīgs regulējums, varētu tiktu noregulēti vienveidīgi visā valstī.
Informatīvā ziņojuma ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņēma un apkopoja nozaru ministriju iesniegtos viedokļus un priekšlikumus.
Pārresoru Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk PKC) iepriekš nav sniedzis viedokli par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas lietderību, kā arī, iepazīstoties ar Informatīvo ziņojumu, PKC ir konstatējis, ka tas neaptver “Valsts pārvaldes iekārtas likuma” (turpmāk - VPIL) 88.panta ceturtajā daļā paredzēto pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas piemērošanas prakses un lietderības izvērtējumu, un informatīvajā ziņojumā iekļautā informācija neļauj izdarīt secinājumus attiecībā uz iespējām mazināt normatīvismu un sekmēt tiesisko skaidrību un noteiktību attiecībā uz saistošo noteikumu izdošanu, dibinot vai pārvērtējot līdzdalību pašvaldību kapitālsabiedrībās.
PKC, savas kompetences robežās konsultējot pašvaldības un sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm, ir novērojis atšķirīgu VPIL 88.panta ceturtās daļas interpretāciju un piemērošanas praksi, tādēļ uzskata, ka Informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt ar informāciju un vērtējumu attiecībā uz VPIL 88.panta ceturtajā daļā paredzēto pašvaldību saistošo noteikumu izdošanu.
Saistībā ar iepriekš norādīto, informējam, ka, PKC, sagatavojot ziņojumu uz Ministru prezidenta 24.08.2021. rezolūciju par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta trešajā daļā minētā tiesību akta projekta izstrādi, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju apsprieda esošā VPIL regulējuma īstenošanas jautājumus un iespējas, kā rezultātā izteica hipotēzi, ka esošā VPIL 88.panta trešās daļas norma darbojas neefektīvi un, iespējams, Konkurences likuma 14.(prim) panta pirmās daļas un 14.(prim) panta otrās daļas regulējums, kas ir stājies spēkā 01.01.2020., pietiekami nodrošina publisko kapitālsabiedrību faktiskās komercdarbības kontroles funkciju, vienlaikus VPIL 88.panta otrajā daļā ietvertās izvērtēšanas un konsultēšanās prasības nodrošina preventīvu publiskā kapitāla lietderīgas izmantošanas un kapitālsabiedrību ietekmes uz tirgu izvērtējumu.
2021.gada 9.novembrī PKC ir saņēmis Ministru prezidenta uzdevumu 21-MPI-6, ar kuru PKC tiek dots uzdevums sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā, saistībā ar iepriekš Pārresoru koordinācijas centra sniegto viedokli par nepieciešamību grozīt VPIL 88.panta regulējumu attiecībā uz ārējo normatīvo aktu izdošanu kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumos (PKC 2021. gada 14. oktobra vēstulē Nr. 1.2-5.1/149).
Izpildot Ministru prezidenta uzdevumu 21-MPI-6, PKC ir izstrādājis likumprojektu par grozījumiem VPIL 88.pantā, paredzot atcelt VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā definētās ārējo normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumu un pašvaldību saistošo noteikumu) izdošanas prasības publisku kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumā. Likumprojekta saskaņošanas gaitā saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī vairāku citu ministriju atzinumus, kuros pēc būtības nav izteikti iebildumi pret attiecīgo prasību atcelšanu. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Pašvaldību likums” (apstiprināts Ministru kabineta 2021. gada 4. marta sēdē, protokols Nr. 23, 23. §; Saeimas likumprojekts Nr. 976/Lp13[1]), kura ietvaros iesniegti priekšlikumi detalizētāka regulējuma izstrādei pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumos, kas norāda uz iespējamu normatīvisma palielināšanos, kā arī nonāk pretrunā ar PKC izstrādāto likumprojektu.
Līdz ar norādīto, uzskatām, ka valsts pārvaldes institūcijās pastāv atšķirīgi skatījumi attiecībā uz pašvaldību saistošo noteikumu izstrādes nepieciešamību, tādēļ vienota un saskaņota regulējuma izstrādes nolūkos ir nepieciešams papildināt Informatīvo ziņojumu, ietverot tajā vērtējumu attiecībā uz nepieciešamību saglabāt kā prasību pašvaldību saistošo noteikumu izdošanu kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumos (izdošanas prakse, regulējuma mērķa analīze un rezultāti, alternatīvās iespējas).
Saistībā ar norādīto, vēršam uzmanību uz apstākli, ka, izstrādājot publisku kapitālsabiedrību pārvaldības regulējumu, jāņem vērā publisko personu loma kapitālsabiedrību pārvaldībā, kuras ietvaros publiskas personas augstākai lēmējinstitūcijai vajadzētu būt pienākumam lemt par publiskā kapitāla izmantošanas vispārējo stratēģisko mērķi (stratēģisku preču vai pakalpojumu nodrošināšana, stratēģiski svarīgu īpašumu apsaimniekošana, tirgus nepilnības novēršana) un lēmuma atbilstību sabiedrības un attiecīgās publiskās personas interesēm, bet nevis par kapitālsabiedrības detalizētu saimnieciskās darbības specifiku – un ar to saistītiem konkurences jautājumiem. Šiem konkurences neitralitātes un komercdarbības efektivitātes aspektiem būtu jātiek vadītiem un kontrolētiem kapitālsabiedrību aktīvās pārvaldības līmenī - sadarbojoties kapitāla daļu turētājam, padomei, valdei, kā arī situācijas risināšanā iesaistoties Konkurences padomei, ja pastāv bažas par konkurences ierobežošanu vai kropļošanu. Tādējādi arī būtu iespējama efektīvāka konkurences neitralitātes principa īstenošana, izvairoties no pārmērīga normatīvisma.
[1] Pieejams https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=976)
&SearchMax=0&SearchOrder=4
Piedāvātā redakcija
-