Projekta ID
26-TA-2353Atzinuma sniedzējs
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija
Atzinums iesniegts
28.09.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Informatīvais ziņojums "Vispārējās izglītības satura pilnveide"
Iebildums
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija (LSVA) pauž būtiskas profesionālas bažas par topošā vispārējās izglītības standarta moduļa “Ģimenes veselības mācības” konceptuālo ietvaru un līdzšinējo izstrādes procesu.
No publiski prezentētā moduļa satura redzams, ka tā tematiskie bloki galvenokārt aptver ģimenes lomas un attīstību, personības identitāti, savstarpējās attiecības, vērtības un ģimenes vietu sabiedrībā. Lai gan šie jautājumi ir nozīmīga skolēnu sociālās un emocionālās attīstības daļa, tie paši par sevi neveido pietiekamu saturisko pamatu mācību modulim, kura nosaukumā centrālais jēdziens ir veselība.
Starptautiski atzītajā Sørensen u. c. veselībpratības modelī veselībpratība ietver zināšanas, motivāciju un kompetences piekļūt veselības informācijai, to saprast, kritiski izvērtēt un izmantot, pieņemot lēmumus veselības aprūpes, slimību profilakses un veselības veicināšanas jomās. Arī jaunākā ģimenes veselībpratības literatūra uzsver ne tikai attiecības ģimenē, bet ģimenes kolektīvo spēju iegūt, izprast, apspriest, izvērtēt un praktiski izmantot veselības informāciju, veidot veselību veicinošus paradumus un pieņemt kopīgus ar veselību saistītus lēmumus.
Tādēļ prezentētais saturs, LSVA ieskatā, neatspoguļo veselībpratības un ģimenes veselībpratības jēdzienu pilnā akadēmiskajā izpratnē. Moduļa tematiskajā struktūrā nav pietiekami skaidri identificējami veselības veicināšanas un primārās profilakses, bērnu un pusaudžu veselības, sieviešu un vīriešu veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības, psihiskās veselības, veselības risku, veselības aprūpes sistēmas izmantošanas un pierādījumos balstītas veselības informācijas izvērtēšanas jautājumi.
Īpašas bažas rada tas, ka, cik mums zināms, līdzšinējā moduļa izstrādes procesā nav bijusi nodrošināta diplomētu sabiedrības veselības speciālistu un akadēmisko ekspertu sistemātiska iesaiste veselībpratības, bērnu veselības, sieviešu veselības, vīriešu veselības un seksuālās un reproduktīvās veselības jomās. Veselības izglītības satura izstrādei valsts izglītības standartā būtu jābalstās starpdisciplinārā, pierādījumos balstītā ekspertīzē.
Tādēļ aicinām pirms moduļa satura apstiprināšanas veikt neatkarīgu starpdisciplināru ekspertīzi, iesaistot sabiedrības veselības un iepriekš minēto veselības jomu akadēmiskos un profesionālos ekspertus. Vienlaikus aicinām nodrošināt, lai moduļa nosaukums, mērķi, sasniedzamie rezultāti un tematiskais saturs būtu savstarpēji saskaņoti un atbilstu mūsdienu starptautiskajai izpratnei par veselībpratību un ģimenes veselībpratību.
Tāpat aicinām izvērtēt augstāk minētās iniciatīvas saskaņotību ar drīzumā gaidāmo praktiskās ievirzes pētījumu projektu, kas atspoguļots šo MK noteikumu 6.6.punktā un kura ietvaros paredzēts veikt visaptverošu veselības izglītības pieejas izvērtējumu vispārējā izglītībā, t.i.ieverojami plašākā tvērumā kā paredz augstāk minētā moduļa ietvars (https://m.likumi.lv/ta/id/369180-par-valsts-petijumu-programmu-sabiedribas-veseliba).
No publiski prezentētā moduļa satura redzams, ka tā tematiskie bloki galvenokārt aptver ģimenes lomas un attīstību, personības identitāti, savstarpējās attiecības, vērtības un ģimenes vietu sabiedrībā. Lai gan šie jautājumi ir nozīmīga skolēnu sociālās un emocionālās attīstības daļa, tie paši par sevi neveido pietiekamu saturisko pamatu mācību modulim, kura nosaukumā centrālais jēdziens ir veselība.
Starptautiski atzītajā Sørensen u. c. veselībpratības modelī veselībpratība ietver zināšanas, motivāciju un kompetences piekļūt veselības informācijai, to saprast, kritiski izvērtēt un izmantot, pieņemot lēmumus veselības aprūpes, slimību profilakses un veselības veicināšanas jomās. Arī jaunākā ģimenes veselībpratības literatūra uzsver ne tikai attiecības ģimenē, bet ģimenes kolektīvo spēju iegūt, izprast, apspriest, izvērtēt un praktiski izmantot veselības informāciju, veidot veselību veicinošus paradumus un pieņemt kopīgus ar veselību saistītus lēmumus.
Tādēļ prezentētais saturs, LSVA ieskatā, neatspoguļo veselībpratības un ģimenes veselībpratības jēdzienu pilnā akadēmiskajā izpratnē. Moduļa tematiskajā struktūrā nav pietiekami skaidri identificējami veselības veicināšanas un primārās profilakses, bērnu un pusaudžu veselības, sieviešu un vīriešu veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības, psihiskās veselības, veselības risku, veselības aprūpes sistēmas izmantošanas un pierādījumos balstītas veselības informācijas izvērtēšanas jautājumi.
Īpašas bažas rada tas, ka, cik mums zināms, līdzšinējā moduļa izstrādes procesā nav bijusi nodrošināta diplomētu sabiedrības veselības speciālistu un akadēmisko ekspertu sistemātiska iesaiste veselībpratības, bērnu veselības, sieviešu veselības, vīriešu veselības un seksuālās un reproduktīvās veselības jomās. Veselības izglītības satura izstrādei valsts izglītības standartā būtu jābalstās starpdisciplinārā, pierādījumos balstītā ekspertīzē.
Tādēļ aicinām pirms moduļa satura apstiprināšanas veikt neatkarīgu starpdisciplināru ekspertīzi, iesaistot sabiedrības veselības un iepriekš minēto veselības jomu akadēmiskos un profesionālos ekspertus. Vienlaikus aicinām nodrošināt, lai moduļa nosaukums, mērķi, sasniedzamie rezultāti un tematiskais saturs būtu savstarpēji saskaņoti un atbilstu mūsdienu starptautiskajai izpratnei par veselībpratību un ģimenes veselībpratību.
Tāpat aicinām izvērtēt augstāk minētās iniciatīvas saskaņotību ar drīzumā gaidāmo praktiskās ievirzes pētījumu projektu, kas atspoguļots šo MK noteikumu 6.6.punktā un kura ietvaros paredzēts veikt visaptverošu veselības izglītības pieejas izvērtējumu vispārējā izglītībā, t.i.ieverojami plašākā tvērumā kā paredz augstāk minētā moduļa ietvars (https://m.likumi.lv/ta/id/369180-par-valsts-petijumu-programmu-sabiedribas-veseliba).
Piedāvātā redakcija
-