Atzinums

IEBILDUMI
pret likumprojektu 25-TA-2279 “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

2024. gada 4. decembrī Saeimā tika pieņemts likumprojekts Nr. 731/Lp14 “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (turpmāk – Likumprojekts 731/Lp14), kas cita starpā paredz, sākot no 2027. gada 1. janvāra paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katru azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā.

Finanšu ministrija 2025. gada 19. septembrī ir sagatavojusi un Ministru kabinetā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kurā ir paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katru azartspēļu automātu jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Informatīvajā ziņojumā tiek prognozēts, ka azartspēļu nodokļa paaugstināšanas rezultātā valsts un pašvaldību budžetā izložu un azartspēļu ieņēmumi pieaugs par 9 200 000 (deviņi miljoni divi simti tūkstoši euro).
Pēc Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā šobrīd tiesību aktu portālā, pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu, ir ievietots likumprojekts 25-TA-2279 “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (turpmāk – Likumprojekts), un sabiedrībai ir noteikts termiņš līdz 2025. gada 26. septembrim sniegt savus iebildumus un priekšlikumus saistībā ar plānotajiem grozījumiem.

Latvijas licencēto azartspēļu biedrība (turpmāk – LLAB) atbilstoši tās statūtos noteiktajiem darbības mērķiem pārstāv vairumu Latvijā licencēto azartspēļu organizētāju un sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām un likumdevēja varu, kā arī strādā pie azartspēļu nozari regulējošo normatīvo aktu izstrādes un pilnveidošanas.

LLAB un visa nozare ir nepatīkami pārsteigta par Informatīvajā ziņojumā un Likumprojektā plānoto azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšanu sākot ar 2026. gada 1. janvāri un uzskata, ka šādas rīcības rezultātā ieņēmumu apmērs valsts un pašvaldības budžetā vismaz sadaļās par katru spēļu zāli, azartspēļu automātu, ruleti un kāršu un kauliņu galdu būtiski samazināsies, nevis pieaugs. Turklāt, neskatoties uz to, ka Saeimā 2024. gada nogalē tika apstiprināts Likumprojekta 731/Lp14, kas paredz nodokļa likmi paaugstināt sākot ar 2027. gadu, LLAB netika informēta un tai nebija iespējams savlaicīgi izteikties par Finanšu ministrijas plāniem grozīt iepriekš panākto kompromisa risinājumu nodokļu likmes paaugstināšanai. Tādēļ LLAB turpmāk norādīto iemeslu dēļ kategoriski iebilst pret azartspēļu nodokļa likmes un nodevu paaugstināšanu sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kā arī zemāk norāda savus iebildumus pret plānoto ieceri un priekšlikumus budžeta ienākumu palielināšanai ar citiem līdzekļiem. Tāpat LLAB aicina pārskatīt lēmumu par azartspēļu nodokļa “zemes” azartspēļu organizētājiem palielināšanu, jo jau šobrīd pastāvošais nodokļu slogs iepretim ieņēmumiem no “zemes” azartspēļu organizēšanas ir pārmērīgs.

Pirmkārt, nozare savu darbību jau ilgstoši plāno, balstoties uz iepriekš panākto kompromisu ar valsti par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu sākot ar 2027. gada 1. janvāri. Šāda novēlota nodokļa paaugstināšana, kas tiek īstenota bez jebkādām konsultācijām ar nozari, ir šokējoša uzņēmumiem un liedz tiem iespēju savlaicīgi sagatavoties būtiskām izmaiņām normatīvajā regulējumā un nodokļu slogā.

Turklāt, Finanšu ministrijas rīcība, izstrādājot priekšlikumus, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot tās viedokli, norāda uz vienaldzību pret nozares līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Šāda pieeja ne tikai neveicina savstarpēju uzticību un cieņpilnu sadarbību starp nozari un ministriju, bet arī ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajam labas pārvaldības principam un sabiedrības līdzdalības prasībām, kas paredz obligātu attiecīgās nozares iesaistes nodrošināšanu pirms lēmumu pieņemšanas, ja tie skar attiecīgās nozares intereses.

Ņemot vērā minēto, LLAB aicina Finanšu ministriju turpmāk atturēties no normatīvo aktu grozījumu priekšlikumu vai likumprojektu tālākas virzīšanas uz Ministru kabinetu bez iepriekšējas atklātas un savlaicīgas komunikācijas ar nozari. Ir nepieciešams nodrošināt, lai nozarei būtu iespēja savlaicīgi izteikt viedokli un piedalīties konsultācijās par plānotajām izmaiņām, kas skar nozari, tādējādi nodrošinot atklātu, caurskatāmu un demokrātiskas valsts prasībām atbilstošu lēmumu pieņemšanas procesu.

Nozare nav gatava un tai īsajā termiņā vairs arī nav iespējams sagatavoties Likumprojektā plānotajām būtiskajām izmaiņām nodokļu apmērā sākot ar 2026. gadu. Turklāt ir jāņem vērā, ka azartspēļu nodoklis kopš 2012. gada “zemes” azartspēlēm ir celts jau četras reizes - no 2020. gada 1. janvāra par 24% azartspēļu automātiem un par 20% spēļu galdiem, no 2018. gada 1. janvāra par 30% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem, no 2016. gada 1. janvāra par 4% azartspēļu automātiem un par 2% spēļu galdiem, bet no 2012. gada 1. janvāra - par 15% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem. Savukārt interaktīvajām azartspēlēm azartspēļu nodoklis tika palielināts jau ar 2024. gada 1. janvāri no 10 uz 12 procentiem. Tādēļ azartspēļu nodokļa palielināšana uz 15 procentiem jau no 2026. gada nozīmes, ka interaktīvajām azartspēlēm 2 gadu laikā nodokļu slogs ir pieaudzis par 50%, tam pieaugot no 10% uz 15% no ieņēmumiem.

Nevienā nozarē nav iespējams sagatavoties tik straujam nodokļu apmēra pieaugumam un azartspēļu nozare nav tam izņēmums. Tādēļ LLAB kategoriski iebilst pret azartspēļu nodokļa “zemei” un interaktīvajām azartspēlēm paaugstināšanas, sākot ar 2026. gadu un lūdz saglabāt likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” pārejas noteikumu 16. punktu šobrīd pastāvošajā redakcijā.

Otrkārt, LLAB vērš Finanšu ministrijas uzmanību uz to, ka Informatīvajā ziņojumā ietvertie apgalvojumi par nodokļu slogu azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kas azartspēļu pakalpojumu nodrošina klātienē, nevis interaktīvajā vidē, neatspoguļo patieso kopējo nodokļu slogu, kas ir piemērojams azartspēļu pakalpojumu ieņēmumiem salīdzinājumā ar to ieņēmumiem no azartspēļu organizēšanas.

Saskaņā ar likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” azartspēļu operatoriem ir jāmaksā fiksēts nodoklis par katru azartspēļu automātu, kāršu un kauliņu spēles galdu, kā arī ruleti. Tāpat “zemes” azartspēļu organizētājiem ir jāmaksā fiksēts nodoklis par katru kazino, spēļu zāli vai bingo zāli, totalizatori vai derību likmju pieņemšanas vietu. Šis azartspēļu nodoklis netiek aprēķināts atkarībā no “zemes” azartspēļu organizētāju ienākumiem. Tādējādi, ja sarūk “zemes” azartspēļu organizētāju ienākumi nodokļu slogs nesamazinās, bet gan palielinās tā proporcija attiecībā pret kopējiem ienākumiem.

Atbilstoši Izložu un azartspēļu inspekcijas apkopotajiem datiem ir redzams, ka 2025. gadā ievērojami ir sarukuši azartspēļu operatoru ienākumi salīdzinājumā ar 2024. gadu. Šādu ienākumu sarukumu ir veicinājušas arī izmaiņas normatīvajos tiesību aktos un noteiktais smēķēšanas aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās un alkoholisko dzērienu tirdzniecības un lietošanas ierobežojumi azartspēļu organizēšanas vietās. Proti, ieņēmumi no azartspēļu automātiem šī gada pirmajā pusgadā ir saukuši par 12%, 2024. gada pirmajā pusgadā tie bija 62,5 milj. eiro, bet 2025. gada pirmajā pusgadā – 55 milj. Arī ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) ir sarukuši no 5,4 milj. eiro pērn līdz 4,7 milj. eiro šī gada pirmajā pusgadā, samazinājums ir par 12,5 %.

Pie šādiem apstākļiem un ienākumu no “zemes” azartspēlēm samazinājuma LLAB biedru aprēķini liecina, ka kopējais uz “zemes” azartspēļu organizētājiem attiecināmais nodokļu slogs tikai par azartspēļu automātiem, ruletes un kāršu un kauliņu spēles galdiem, kā arī kazino, spēļu zāļu un totalizatoru norises vietām jau 2025. gadā sasniedz 29% no kopējiem ienākumiem no “zemes” azartspēļu organizēšanas. Turklāt papildus šim nodoklim “zemes” azartspēļu organizētājiem arī ir jāmaksā arī maksā par azartspēļu organizēšanas un konkrētu azartspēļu organizēšanas licenču pārreģistrāciju aptuveni 482 000 euro apmērā. Tādējādi nodokļu slogs “zemes” azartspēļu organizētājiem jau šobrīd būtiski pārsniedz to, kāds ir Igaunijas un Lietuvas “zemes” azartspēļu organizētājiem.
Turpinoties samazināties ienākumiem no “zemes” azartspēlēm un palielinoties azartspēļu nodoklim, kopējais azartspēļu nodokļa slogs, neskaitot licences pašreģistrācijas maksas un citus nodokļus, pēc LLAB biedru aprēķiniem pārsniegs 34% no kopējiem ienākumiem.

Ņemot vērā “zemes” azartspēļu ienākuma apmērā konsekvento samazināšanos pēdējo gadu laikā, kā arī papildus noteiktos ierobežojumus saistībā ar “zemes” azartspēļu organizēšanu, šāds “zemes” azartspēļu nozare nespēs pastāvēt un pāris gadu laikā tikpat kā pilnībā izzudīs, paliekot atsevišķam azartspēļu organizēšanas vietām. Tādēļ LLAB konceptuāli aicina arī konceptuāli pārskatīt lēmumu par azartspēļu nodokļa celšanu “zemes” azartspēlēm, lai novēstu to, ka nozare pārmērīgo darbības ierobežojumu un pārmērīgā nodokļu sloga dēļ beidz pastāvēt.
Ievērojot iepriekš minēto, LLAB lūdz veikt grozījumus likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. pantā, to izskatot šādā redakcijā:
“Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis pēc šādām likmēm par katru kārtējo kalendāro gadu:
1) rulete (cilindriskā spēle) — par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu — 33 696 euro;
2) kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu — 33 696 euro;
3) azartspēļu automāti — par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu — 6204 euro;”

Treškārt, azartspēļu automātu skaits pēdējā gada laikā ir būtiski samazinājies. Tādēļ nodokļa paaugstināšana sākot ar 2026. gada 1. janvārī novedīs pie vēl straujāka azartspēļu automātu skaita samazināšanas 2026. gadā un secīgi arī kopējo nodokļu ieņēmumu apjoma samazināšanās.
Saskaņā ar LLAB pieejamo informāciju 2024. gada 1. janvārī Latvijā kopā tika reģistrēti 4916 (četri tūkstoši sešpadsmit) azartspēļu automāti. Taču līdz 2025. gada 1. septembrim Latvijā reģistrēto azartspēļu automātu skaits ir samazinājies līdz 4037 (četri tūkstoši trīsdesmit septiņiem) automātiem. Tas nozīmē, ka nepilnu 2 gadu laikā azartspēļu automātu skaits ir samazinājies par 879 automātiem. Azartspēļu automātu skaita samazinājums pēdējo 5 (piecu) gadu laikā ir vēl lielāks.
Šāds azartspēļu automātu skaita samazinājums likumsakarīgi korelē ar straujo azartspēļu organizēšanas vietu skaita samazinājumu, jo laika posmā no 2020. gada līdz 2025. gadam azartspēļu organizēšanas vietu skaits Latvijā ir samazinājies no 276 uz 169 azartspēļu organizēšanās vietām. Tādējādi pēdējo 5 gadu laikā Latvijā azartspēļu organizēšanas vietu skaits ir samazinājies par gandrīz 40% no kopējā azartspēļu organizēšanas vietu skaita, tas ir, par 107 azartspēļu organizēšanas vietām.

Šādam azartspēļu organizēšanas vietu un azartspēļu automātu straujam samazinājumam ir vairāki politiski un ekonomiski iemesli, tomēr galvenais iemesls ir tāds, ka visā pasaulē ir vērojams būtisks pieprasījuma pēc tā dēvētajām “zemes” azartspēlēm samazinājums, patērētājiem pārorientējoties uz citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un veidiem. To arī spilgti atspoguļo tas, ka 6% 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu par gandrīz 6% samazinājās kopējais ieņēmumu skaits no azartspēļu automātiem.[1] Turklāt 2025. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2024. gada 1. ceturksni ir vērojams vēl straujāks ieņēmumu no azartspēļu automātiem samazinājums, jo ieņēmumu apmērs 2025. gada 1. ceturksnī ir samazinājies par gandrīz 20%.[2]

Pie šādiem apstākļiem, ja azartspēļu nodoklis par katru azartspēļu automātu pretēji iepriekš panāktajai vienošanās tiks paaugstināts jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri, ir sagaidāma vēl papildus Latvijā reģistrēto azartspēļu automāta skaita samazinājums, jo to uzturēšana uzņēmums vairs nebūs rentabla un attaisnojama. Atbilstoši LLAB prognozēm, palielinot azartspēļu nodokli par katru azartspēļu automātu jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri, azartspēļu automātu skaits līdz 2026. gada 1. janvārim samazināsies par vēl aptuveni 25%, kopumā samazinoties līdz aptuveni 3230 automātiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju par azartspēļu automātu skaita ievērojamo samazinājumu pēdējo 2 gadu laikā, kā arī LLAB prognozes par to, ka nodokļa straujas un neplānots paaugstināšanas gadījumā papildus būtiski samazināsies azartspēļu automātu skaits, ir viegli aprēķināms valsts budžetā neiegūtais azartspēļu nodokļa apmērs, ja nodoklis tiks paaugstināts jau sākot ar 2026. gadu. Atbilstoši LLAB aprēķiniem, ja 2026. gadā tiek paaugstināts nodoklis azartspēļu automātiem, tad līdz 2025. gada 31. decembrim azartspēļu automātu skaits varētu samazināties par vēl aptuveni 807 automātiem. Tādā gadījumā arī, ja par katru spēļu automātu piemēros nodevu 7440 euro apmērā kopējais budžeta ienākums 2026. gadā būs par aptuveni 2,5 milj. euro mazāks nekā, ja nodokļa apmērs 2026. gadā netiktu paaugstināts un tiktu saglabātos šobrīd izmantoto spēļu automātu skaits – 4037 automāti.

No LLAB aprēķiniem ir redzams, ka pārsteidzīgas un straujas azartspēļu nodokļa palielināšanas par katru azartspēļu automātu rezultātā nozarē, kura bez papildu nodokļa sloga jau piedzīvo ievērojamu pieprasījuma samazinājumu, novedīs, nevis pie valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu apmēra palielināšanās, bet tieši pretēji – samazinās valsts un pašvaldību budžeta ienākumu par aptuveni 2,5 milj. euro.

Papildus iepriekš minētajam par straujo spēļu zāļu skaita un azartspēļu automātu skaita samazinājumu, ir jāņem vērā arī tas, ka 2024. gada sākumā Latvijā darbojās 3 (trīs) kazino. Tomēr viens no kazino ir slēgts un Latvijā šobrīd aktīvi darbojas vairs tikai 2 (divi) kazino, kas attiecīgi nozīmē zaudētus 30 000 euro valsts nodevā par kazino licences pašreģistrāciju. Turklāt nodokļa paaugstināšanas gadījumā ir sagaidāms, ka arī šobrīd atvērtajos kazino par vismaz aptuveni 25% samazināsies tajā izvietoto spēļu automātu skaits, tam nodokļa paaugstināšanas gadījumā samazinoties no 149 līdz aptuveni 112 automātiem. Tādējādi papildus azartspēļu nodoklim, kas tiks zaudēts, samazinoties azartspēļu automātu skaitam spēļu zāles, papildus tiks zaudēts arī azartspēļu nodoklis 91 116 euro apmērā, tādēļ, ka paaugstināta nodokļa gadījumā samazināsies arī spēļu automātu skaits kazino.

Azartspēļu nodokļa neplānotā paaugstināšana sākot ar 2026. gadu ruletei un kāršu un kauliņu spēlei arī novedīs pie tā, ka par aptuveni 25% samazināsies ruletes un galdi kauliņu spēlei. Proti, attiecīgo galdu skaits no 41 samazināsies uz 31, kas nodokļa paaugstināšanas gadījumā nozīmē zaudētus nodokļu ieņēmumu aptuveni 127 896 euro apmērā salīdzinājumā ar situāciju, ja nodoklis netiek paaugstināts un saglabājas esošais galdu skaits.
Balstoties uz iepriekš minēto, LLAB sevišķi stingri iebilst pret azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par katru azartspēļu automātu sākot ar 2026. gadu un aicina atturēties no sasteigtas, nepārdomātas un ar nozari nesaskaņotas azartspēļu nodokļa paaugstināšanas. Lai novērstu strauju azartspēļu automātu skaita samazināšanos un lai 2026. gadā nezaudētu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus vairāk nekā 2,7 milj. euro apmērā, LLAB aicina pieturēties pie sākotnējā plāna attiecīgo nodokli palielināt tikai sākot ar 2027. gada 1. janvāri.

Papildus LLAB atsevišķā dokumentā Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā iesniegs vairākus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos tiesību aktos, ar kuru palīdzību valsts budžetā būtu iespējams gūt papildu ieņēmumus vairāk nekā 7 milj. euro apmērā bez nodokļu neplānoti pāragras paaugstināšanas.


[1] sk. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Azartspēļu nozare 2024. gadā. 31.01.2025. Pieejams: www.iaui.gov.lv/lv/media/1569/download?attachment [aplūkots 26.09.2025].

[2] sk. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Azartspēļu tirgus 2025. gada. 1.ceturksnī. 31.01.2025.  Pieejams: www.iaui.gov.lv/lv/media/1613/download?attachment [aplūkots 26.09.2025].
 

LLAB kategoriski iebilst pret azartspēļu nodokļa “zemei” un interaktīvajām azartspēlēm paaugstināšanas, sākot ar 2026. gadu un lūdz saglabāt likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” pārejas noteikumu 16. punktu šobrīd pastāvošajā redakcijā.
 
Ievērojot iebildumos minēto, LLAB lūdz veikt grozījumus likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. pantā, to izskatot šādā redakcijā:
“Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis pēc šādām likmēm par katru kārtējo kalendāro gadu:
1) rulete (cilindriskā spēle) — par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu — 33 696 euro;
2) kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu — 33 696 euro;
3) azartspēļu automāti — par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu — 6204 euro;”