Atzinums

Vēršam uzmanību, ka, sasniedzot pilngadību, persona kļūst rīcībspējīga un patstāvīgi īsteno savas tiesības un pienākumus.
Noteikumu projekta anotācijā ir minēts, ka izglītības iestādei ir tiesības vērsties bāriņtiesā, lai tā lemtu par pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību nepilngadīgam izglītojamajam vai pilngadīgam izglītojamajam ar ierobežotu rīcībspēju, par to informējot izglītojamā likumisko pārstāvi.
Vēršam uzmanību, ka  Noteikumu projekta 6. punktā ir minēts, ka izglītības iestāde ir tiesīga vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību, bet nav minēts, ka pilngadīga izglītojamā gadījumā izglītības iestāde bāriņtiesā var vērsties, ja pilngadīgajam izglītojamam ir ierobežota rīcībspēja.

Attiecīgi lūdzam precizēt Noteikumu projektu, kā arī nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par kārtību, kādā izglītības iestāde vēršas bāriņtiesā, ja no vēršanās medicīniski pedagoģiskajā komisijā atsakās pilngadīgais izglītojamais.

-

Labklājības ministrija un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija iebilst pret noteikumu projekta 6. punktā un 7.2. apakšpunktā paredzēto regulējumu, kas paredz izglītības iestādes tiesības vērsties bāriņtiesā lēmuma pieņemšanai par pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību, ja vecāki paši nevēršas komisijā vai nepiekrīt psiholoģiskā novērtējuma veikšanai.
Šāds regulējums nav juridiski pamatots, nav samērīgs un neveicina efektīvu bērna interešu aizsardzību.
Pirmkārt, spēkā esošie normatīvie akti neparedz bāriņtiesas kompetenci lemt par bērna nosūtīšanu uz pedagoģiski medicīnisko komisiju. Ne Bāriņtiesu likums, ne citi normatīvie akti nepiešķir bāriņtiesai šādas tiesības vai pienākumu. Līdz ar to noteikumu projektā paredzētā iespēja izglītības iestādei vērsties bāriņtiesā ir neloģiska, jo bāriņtiesai nav tiesiska pamata šādu jautājumu izlemt.
Noteikumu projekta anotācijā ietvertā atsauce uz Bāriņtiesu likuma 4. pantu nav pietiekama un ir neatbilstoša, jo minētā norma neparedz bāriņtiesas kompetenci izlemt jebkuru jautājumu bērna interesēs. Tāpat konkrēto situāciju nevar pielīdzināt Bāriņtiesu likuma 18. pantā paredzētajiem gadījumiem par bērna nosūtīšanu pie speciālista, jo pedagoģiski medicīniskā komisija nav atsevišķs speciālists, bet koleģiāla institūcija.
Otrkārt, bāriņtiesai nav nepieciešamo speciālo zināšanu bērnu attīstības, veselības vai garīgās veselības traucējumu izvērtēšanā. Lai pieņemtu pamatotu lēmumu, bāriņtiesai būtu jāpieprasa papildu informācija no ārstniecības personām vai speciālistiem, kas ievērojami paildzinātu procesu. Pretējā gadījumā pastāv risks pieņemt formālu lēmumu bez pilnvērtīga situācijas izvērtējuma, kas nav pieļaujams bērna tiesību aizsardzības jomā.
Treškārt, piedāvātais regulējums būtiski palielina administratīvo slogu bāriņtiesām - pieaug iesniegumu, lietu un pieņemamo lēmumu skaits, kas negatīvi ietekmēs bāriņtiesu spēju savlaicīgi izskatīt citas steidzamas lietas, tostarp jautājumus par aizgādību, pagaidu noregulējumu, medicīnisku manipulāciju veikšanu un citiem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.
Turklāt nav skaidrs, kāds būtu šāda bāriņtiesas lēmuma izpildes mehānisms. Noteikumu projekts neparedz risinājumu situācijām, kad vecāki bāriņtiesas lēmumu nepilda. Tādējādi regulējums pēc būtības nerisina problēmu, bet rada papildu procesuālu posmu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka sasniedzot pilngadību persona kļūst rīcībspējīga un patstāvīgi īsteno savas tiesības un pienākumus.
Noteikumu projekta anotācijā ir minēts, ka izglītības iestādei ir tiesības vērsties bāriņtiesā, lai tā lemtu par pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību nepilngadīgam izglītojamajam vai pilngadīgam izglītojamajam ar ierobežotu rīcībspēju, par to informējot izglītojamā likumisko pārstāvi.
Vēršam uzmanību, ka  Noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā ir minēts, ka izglītības iestāde ir tiesīga vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību, bet nav minēts, ka pilngadīga izglītojamā gadījumā bāriņtiesā izglītības iestāde var vērsties, ja pilngadīgajam izglītojamam ir ierobežota rīcībspēja.

Attiecīgi lūdzam precizēt Noteikumu projektu, kā arī nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par kārtību, kādā izglītības iestāde vēršas bāriņtiesā, ja no vēršanās medicīniski pedagoģiskajā komisijā atsakās pilngadīgais izglītojamais.

-

Lūdzam vārdu “pieejamība” aizstāt ar vārdu “piekļūstamība”. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas lēmumam, ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu val. “accessibility”). Protokols (prot. Nr. 490, 27.01.2017) ir pieejams šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/454405
 

11. Izglītības iestāde, ņemot vērā izglītojamā attīstības traucējumus, papildus šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētajiem atbalsta pasākumiem var īstenot citus pasākumus mācību procesa, vides piekļūstamības un pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanai, iekļaujot tos individuālajā plānā.

Aicinām 1. pielikuma 3. punktā “Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem” kolonnā “Mācību un tehniskie līdzekļi mācību vides nodrošināšanai (mācību materiāli, tehnoloģijas, aprīkojums, telpu iekārtojums u. c.)” 1. punktā veikt šādas izmaiņas:
1. aicinām vārdu “pieejamība” aizstāt ar vārdu “piekļūstamība”. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas lēmumam, ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu val. “accessibility”). Protokols (prot. Nr. 490, 27.01.2017) ir pieejams šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/454405
2. lai nodrošinātu atbilstību Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, aicinām vārdus “izglītojamiem invalīdu ratiņos” aizstāt ar vārdiem “izglītojamiem riteņkrēslā”.

1. Nodrošināta atbilstoša vides piekļūstamība –uzbrauktuves, lifti, pielāgotas durvis, tualetes, dušas telpas izglītojamiem riteņkrēslā.

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 1.pielikuma 3.punktā "Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem" nav norādīts izglītojamiem nepieciešamais atbalsta personāls.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumu Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām" 1.pielikumu, izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem nepieciešamais atbalsta personāls ir noteikts skolotāja palīgs vai asistents (ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu) un psihologs.

Lūdzam precizēt Noteikumu projektu, vai skaidrot anotācijā apsvērumus, kāpēc izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem vairs netiek noteikts nepieciešamais atbalsta personāls.

-

Piedāvātais regulējums nepamatoti paplašina bāriņtiesas kompetenci izglītības jomā, neizvērtējot institūcijas kapacitāti, administratīvo ietekmi un reālos lēmumu izpildes mehānismus. Līdz ar to anotācijā ietvertais apgalvojums, ka regulējums neietekmēs bāriņtiesu darbu un neradīs papildu administratīvo slogu, neatbilst faktiskajai situācijai.
 

-

Lūdzam noteikumu projektā un tā anotācijā salāgot terminoloģiju attiecībā uz bērna likumisko pārstāvi.
Noteikumu projektā konsekventi lietots formulējums "vecāki (personas, kas realizē aizgādību)", tomēr tas neaptver visus gadījumus, kuros bērnam ir atšķirīgs likumiskais pārstāvis. Saskaņā ar Civillikumu aizgādība ir vecāku tiesības un pienākumi attiecībā pret bērnu. Taču likumiskā pārstāvība var izrietēt arī no citiem tiesiskajiem pamatiem: aizbildnībā esoša bērna likumiskais pārstāvis ir aizbildnis, audžuģimenē ievietotu bērnu pārstāv audžuģimene bāriņtiesas noteiktajā apjomā, savukārt bērnu, kurš ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pārstāv attiecīgās institūcijas vadītājs. Līdz ar to spēkā esošais formulējums daļu bērnu likumisko pārstāvju atstāj ārpus normas tvēruma.
Ierosinām noteikumu projektā vienoti lietot formulējumu "likumiskie pārstāvji", kas ir pietiekami plašs, lai aptvertu visus iepriekš minētos gadījumus.

-

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 4. un 7. punkts paredz, ka izglītojamā likumiskajam pārstāvim vai pilngadīgam izglītojamam ir tiesības rakstveidā atteikties no psiholoģiskā novērtējuma veikšanas izglītības iestādē.
Noteikumu projekta 5. un 7. punkts paredz, ka izglītības iestāde veic pedagoģisko novērtējumu izglītojamam arī tad, ja izglītojamā likumiskais pārstāvis vai pilngadīgais izglītojamais rakstveidā ir atteicies no psiholoģiskā novērtējuma veikšanas izglītības iestādē.
Noteikumu projekta 6. punkts un 7.2. apakšpunkts paredz, ka, ja izglītojamā likumiskais pārstāvis vai pilngadīgais izglītojamais nevēršas pedagoģiski medicīniskajā komisijā, tad izglītības iestāde, ir tiesīga vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību.

Lūdzam izvērtēt vai minētie Noteikumu projekta punkti nedublē vienas un tās pašas prasības izglītības iestādei.

-

Lūdzam precizēt Noteikumu projektu, ja nepieciešams, kā arī sniegt anotācijā papildu skaidrojumu par kārtību, kādā tiek veikts pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums izglītības iestādē, ja pilngadīgais izglītojamais, kuram nav ierobežota rīcībspēja, no tā ir atteicies.

-

Lūdzam precizēt 5. punkta ievaddaļu, lai tekstuāli skaidri nošķirtu gadījumu, kad pilngadīgs izglītojamais vai vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir piekritis psiholoģiskā novērtējuma veikšanai, no gadījuma, kad šāda piekrišana nav sniegta (7. punkts).

-

Lūdzam izvērtēt, vai, lai sekmētu,ka individuālie plāni tiek sastādīti pēc vienota principa, tādējādi ievērojot vienlīdzīgu pieeju bērnam paredzēto atbalsta pasākumu plānošanā, jau Ministru kabineta noteikumu plānā obligāti ietveramo informāciju. Labklājības ministrijas ieskatā nav obligāti nepieciešams noteikt kā atsevišķu pielikumu šo plānu, bet ir jānosaka visiem skaidri saprotami vienotie lauki,kas jāaizpilda. Tādēļ Labklājības ministrijas ieskatā nav pietiekama tikai atsauce anotācijā ,ka individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā. 

-

Lūdzam precizēt 12.2. punktā lietoto formulējumu "uz laiku, kas nepārsniedz vienu mācību gadu".

"12.2. pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdz attiecīgā mācību gada beigām."

Lūdzam skaidrot anotācijā par to,kas ir normatīvais akts par pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības standartu un vispārējās izglītības standartu un kādā formātā šie plāni tiek vai tiks noteikti. Tāpat lūdzu skaidrot, vai plānu noteikšana minētajos normatīvajos aktos tiek salāgota ar šī noteikumu projektu spēkā stāšanās laiku. 

-

Aicinām 1. pielikuma 1. punktā “Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar redzes traucējumiem” kolonnā “Mācību un tehniskie līdzekļi mācību vides nodrošināšanai (mācību materiāli, tehnoloģijas, aprīkojums, telpu iekārtojums u. c.)” sadaļā par neredzīgiem
izglītojamiem precizēt 9. punktu saistībā ar vides piekļūstamības prasībām.

9. Atbilstošs izglītības iestādes iekārtojums – vides objektu noformējums Braila rakstā, kontrastējošas taktilas joslas un vadulas grīdā iekštelpās un ārtelpās un ar atšķirīgu reljefu struktūru.