Atzinums

Apraksts
Projekts paredz izslēgt tiesisko regulējumu no likuma Par nodokļiem un nodevām (turpmāk – Likums), kas Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un nodevu administrācijai (turpmāk  arī – nodokļu administrācija) uzliek par pienākumu visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Mērķis
Grozījuma mērķis, izslēdzot no Likuma tā 18. panta pirmās daļas 16. punktu, ir novērst informācijas (materiālu) automātisku nodošanu Nodokļu un muitas policijai bez pietiekama faktiskās situācijas izvērtējuma, ko veicina novecojis  tiesiskais regulējums. Vienlaikus ar Likuma  grozījumiem  tiktu stiprināta Valsts ieņēmumu dienesta un Nodokļu un muitas policijas kompetence un tiktu  uzlabota iestāžu resursu izmantošanas efektivitāte un sasniedzamie rezultāti.
Pašreizējā situācija
Likuma redakcija, kurā tika iekļauts 18. panta pirmās daļas 16. punkts ar tajā paredzēto regulējumu, stājās spējā 01.01.2007., grozot Likuma redakciju, kas bija spēkā no 11.10.2006. līdz 31.12.2006.
Ar vēsturiskajiem grozījumiem Likumā tika noteikts jauns regulējums informācijas apritei. Minētais tika darīts situācijā, kad Latvijas tiesiskā un institucionālā vide būtiski atšķīrās no pašreizējās situācijas. 2006. gadā informācijas aprite starp iestādēm galvenokārt balstījās uz manuālu tās nodošanu. Attiecīgais regulējums tika izstrādāts laikā, kad informācijas aprite starp valsts institūcijām galvenokārt balstījās uz manuālu dokumentu nodošanu. Minētais regulējums tika pieņemts apstākļos, kad informācijas sistēmu savstarpējā integrācija bija ierobežota un datu apmaiņa starp iestādēm nebija automatizēta, kas būtiski ietekmēja informācijas aprites efektivitāti.
Taču Likuma anotācijā saistībā veiktajiem vēsturiskajiem grozījumiem nav atrodams skaidrojums vai pamatojums, kādēļ Likuma 18. panta pirmā daļa papildināta ar 16. punktu, paredzot pienākumu nodokļu administrācijai attiecīgā veidā ziņot par nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība. Līdz ar to anotācijā nav izsekojams detalizēts pamatojums šāda regulējuma nepieciešamībai.
Kopš minētās normas pieņemšanas būtiski ir mainījusies institucionālā sadarbība, kā arī tehnoloģiskās un informācijas apmaiņas iespējas. Šobrīd valsts institūciju rīcībā ir savstarpēji integrētas informācijas sistēmas, kas nodrošina patstāvīgu un nepastarpinātu nepieciešamās informācijas iegūšanu, tādējādi būtiski uzlabojot informācijas aprites efektivitāti.
Pašreizējā situācijā iestādēm ir pieejamas attīstītas informācijas sistēmas, kas nodrošina nepieciešamās informācijas patstāvīgu iegūšanu. Informācijas aprite notiek savstarpēji integrētos risinājumos, līdz ar to vēsturiski ieviestā regulējuma sākotnējais pamats faktiski ir zudis.
Vienlaikus esošā norma turpina uzturēt nepamatotu procedūru, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienests, pirms pienācīga izvērtējuma veikšanas un neizmantojot tā rīcībā esošos nodokļu administrēšanas un piedziņas instrumentus, nosūta Nodokļu un muitas policijai materiālus izvērtēšanai kriminālprocesa kārtībā arī tādos gadījumos, kad nav pietiekamu noziedzīga nodarījuma pazīmju.
Vienlaikus norādāms, ka Muitas likumā, kas regulē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes darbību, nav paredzēts līdzīgs tiesiskais regulējums, kas īpašā kārtībā uzliktu muitas iestādei pienākumu ziņot par konstatētu noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi secināms, ka attiecīgā likuma norma, kas radīta citā tiesiskajā un tehnoloģiskajā vidē, neatbilst mūsdienu informācijas aprites iespējām un efektīvas publiskās pārvaldes principiem. Papildus norādāms, ka Kriminālprocesa likums paredz pienākumu ziņot par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, un šis regulējums ir pietiekams, lai nodokļu administrācija nepieciešamības gadījumā nodotu informāciju Nodokļu un muitas policijai par konstatētu noziedzīgu nodarījumu.
Problēmas apraksts
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācija materiālus par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Nodokļu un muitas policijai lielākoties nosūta, balstoties uz formāliem kritērijiem, neveicot pietiekamu faktisko apstākļu izvērtējumu, kā arī neizmantojot visus tās rīcībā esošos nodokļu administrēšanas un piedziņas instrumentus. Pašreizējais formulējums visos gadījumos praksē veicina piesardzības principā balstītu automātisku materiālu nodošanu Nodokļu un muitas policijai. Tādējādi rodas situācijas, kurās Nodokļu un muitas policijai tiek nodoti materiāli izvērtēšanai kriminālprocesa kārtībā arī gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma pazīmes ir tikai šķietamas. Esošajā situācijā, neveicot grozījumus likumā, turpina pastāvēt dubults regulējums attiecībā uz ziņošanas par noziedzīgiem nodarījumiem kārtību. Proti, Kriminālprocesa likums jau paredz vispārēju pienākumu ziņot par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to likuma 18. panta pirmās daļas 16. punkts ir radījis un turpina radīt nevajadzīgu paralēlu regulējumu informācijas nodošanai Nodokļu un muitas policijai.
Kā norādīts iepriekš, citos speciālajos normatīvajos aktos (piemēram, Muitas likumā) šāds īpašs regulējums nav paredzēts.
Minētā situācija sekmē nodokļu administrācijas kompetences nepamatotu sašaurināšanu gadījumos, kad materiāli par nodokļu piedziņu tiek pārvirzīti izskatīšanai kriminālprocesa ietvaros.
Pastāvošā prakse nav uzskatāma par tiesiski korektu un neatbilst kompetenču sadalījumam starp Valsts ieņēmumu dienestu kā nodokļu administrāciju un Nodokļu un muitas policiju kā tiesībaizsardzības iestādi. Nodokļu administrēšana, tostarp nodokļu kontrole, nodokļu piedziņas procesa organizēšana un nodrošināšana, ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācijas funkcija, savukārt Nodokļu un muitas policijas kompetence ir noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana.
Kriminālprocess nav izmantojams kā alternatīvs nesamaksāto nodokļu piedziņas instruments vai kā nodokļu piedziņas galējais līdzeklis. Tomēr praksē Nodokļu un muitas policijai izvērtēšanai kriminālprocesa kārtībā tiek nodoti arī tādi materiāli, kuros nav konstatējamas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, līdz ar to kriminālprocesa uzsākšana nav iespējama. Piemēram, kļūdaini aizpildīta ienākumu deklarācija, kā rezultātā radies nodokļu parāds, pati par sevi nav pamats kriminālprocesa uzsākšanai (piemēram, pēc Krimināllikuma 218. panta), jo nodokļu parāds pats par sevi nav noziedzīgs nodarījums, un izšķirošā nozīme ir nodoma esamībai izvairīties no nodokļu nomaksas. Nodokļu uzrēķina vai nodokļu parāda esība pati par sevi automātiski nenozīmē noziedzīga nodarījuma esību, jo kriminālatbildības izvērtēšanai nepieciešams konstatēt visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Pastāvošā prakse nepamatoti un pārmērīgi noslogo Nodokļu un muitas policijas resursus ar tai nepiederīgu jautājumu izskatīšanu, tādējādi kavējot resursu efektīvu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, novēršanā un izmeklēšanā.
Esošais tiesiskais regulējums paredz, ka gadījumos, kad tiek konstatēti nenomaksāti nodokļi vai kļūdas nodokļu uzskaitē, kuru apmērs sasniedz 50 minimālo mēnešalgu apmēru, tiek piemērota visstingrākā pārbaudes forma, kas rada nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu uzņēmējiem, kā arī būtiskas izmaksas valstij, ņemot vērā, ka kriminālprocess ir resursietilpīgākais kontroles mehānisms, turklāt tas ir laikietilpīgs un kavē savlaicīgu nodokļu atgūšanu. Tādējādi praksē veidojas situācija, kurā nesamērīgi stingri kontroles līdzekļi tiek piemēroti arī gadījumos, kad nav konstatējami smagi vai apzināti pārkāpumi.
Šāda pieeja neveicina uzņēmējdarbības vides attīstību, mazina investīciju pievilcību, kā arī negatīvi ietekmē nodokļu maksātāju motivāciju labprātīgi pildīt nodokļu saistības. Ņemot vērā minēto, nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, paredzot, ka prioritāte tiek piešķirta labprātīgai nodokļu saistību izpildei un izlīguma risinājumiem, veidojot attiecības starp valsti un nodokļu maksātāju kā sadarbību, nevis tikai kontroles mehānismu.
Līdz ar to kriminālprocess būtu piemērojams kā izņēmuma līdzeklis smagu un apzinātu pārkāpumu gadījumos. Nepieciešams pāriet no represīvas pieejas uz sadarbībā balstītu nodokļu administrēšanas modeli, kurā kriminālprocess netiek izmantots kā primārais instruments, bet gan kā galējais līdzeklis, kas atbilst labākajai Eiropas praksei, vienlaikus nodrošinot efektīvu cīņu pret apzinātu nodokļu izvairīšanos. Pastāvošais regulējums pilnībā neatbilst samērīgas un efektīvas publiskās pārvaldes principiem.
Risinājuma apraksts
Priekšlikums paredz izslēgt no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 16. punktu.
Ziņošanu par noziedzīgu nodarījumu pamatot ar vispārējo regulējumu Kriminālprocesa likumā, kas sekmēs situāciju, ka ziņošana par iespējamu noziedzīgu nodarījumu notiks pēc kvalitatīvas materiāla un situācijas izvērtēšanas, kā arī pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācija būs pilnvērtīgi veikusi visas tās rīcībā esošās procedūras nodokļu parāda piedziņai tās kompetences ietvaros, iegūstot pamatojumu lēmuma pieņemšanai par materiāla nosūtīšanu Nodokļu un muitas policijai vērtēšanai Kriminālprocesa likuma kārtībā.
Kā arī tiks stiprināta samērīguma principa ievērošana, nodrošināta efektīvāka resursu izmantošana, kā arī panākts skaidrāks kompetenču sadalījums starp nodokļu administrēšanas un tiesībaizsardzības iestāžu funkcijām.
Vienlaikus regulējuma izmaiņas neierobežo Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Alternatīvie risinājumi
Alternatīvs risinājums paredzētu papildināt likumu vai aizstāt izslēdzamo regulējumu ar normu par starpinstitūciju koordinācijas mehānisma ieviešana sarežģītos gadījumos, kas dotu iespēju pirms materiālu nodošanas Nodokļu un muitas policijai organizēt starpinstitūciju koordinācijas sanāksmi, kurā ar savu dalību iesaistītos Valsts ieņēmumu dienesta un Nodokļu un muitas policijas pārstāvji, lai vienotos par būtiskajiem jautājumiem saistībā ar konkrētā materiāla virzību.
Piedāvātais risinājuma mehānisms ir balstīts uz līdzīgu pieeju, kāda noteikta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas regulē Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, likuma subjektiem un citām institūcijām.
Sagaidāmā ietekme
Tiks novērsta kompetences nepamatota pārvirzīšana un automātiska materiālu pārsūtīšana bez pietiekama pamata. Tiks uzlabota procesu kvalitāte, stiprināta Valsts ieņēmumu dienesta loma nodokļu administrēšanā un Nodokļu un muitas policijas loma noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā valsts ieņēmumu jomā. Vienlaikus tiks sekmēta resursu efektīva un mērķtiecīga izmantošana, kā arī novērsts novecojis un nepamatots regulējums un ar to saistītais normu kolīzijas risks.
Tiks nodrošināta ilgtermiņā pozitīva ietekme uz kriminālprocesu izmaksām, efektīvi atgūto nodokļu apjomu un administratīvā sloga samazināšanu. Rosinātie likuma grozījumi atbilst samērīguma principam, labas pārvaldības principam un tiesiskās paļāvības principam, kā arī ir saskanīgi ar vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs pielietoto praksi. Vienlaikus tie veicinās pāreju uz modernu, samērīgu un uz sadarbību balstītu nodokļu administrēšanas modeli, nodrošinot, ka kriminālprocess tiek piemērots tikai gadījumos ar augstu sabiedrisko bīstamību.

Izslēgt no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 16. punktu.