Atzinums

Lūdzam precizēt PR 8.2. rezultatīvo rādītāju redakcijas:
RR8.2.1 identificētais bīstamo vielu apmērs;
RR 8.2.2. svītrot, jo sabiedrības aptauja nesekmēs bīstamo vielu ierobežošanu.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem

-

Lūdzam precizēt PR 8.1. rezultatīvo rādītāju redakcijas:
RR8.1.1. piesārņojuma īpatsvara samazinājums lielajiem ražošanas uzņēmumiem vai privātā sektora ieguldījumi LPTP ieviešanā;
RR8.1.2. piesārņoto teritoriju samazinājuma īpatsvars
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem

RR8.1.1. piesārņojuma īpatsvara samazinājums lielajiem ražošanas uzņēmumiem vai privātā sektora ieguldījumi LPTP ieviešanā;
RR8.1.2. piesārņoto teritoriju samazinājuma īpatsvars
 

Lūdzam precizēt PR 7.5. rezultatīvo rādītāju redakcijas:
RR 7.5.1.: attīrītu notekūdeņu īpatsvars;
RR7.5.3. rādītāju nepieciešams skaidrot, jo sasniegtā vērtība neliecina par vides stāvokļa izaicinājumu.
RR7.5.4. un RR7.5.5. rādītājus nepieciešams skaidrot, jo RR paredz slāpekļa un fosfora slodzes samazinājumu, bet vērtības šo samazinājumu neparedz.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem

RR 7.5.1.: attīrītu notekūdeņu īpatsvars

Lūdzam svītrot PR 7.3. un attiecīgo pasākumu integrēt Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam. Pamatojums: RR 7.3.1. neparedz  ūdens zudumu samazinājumu un RR 7.3.2. nav izstrādāta rīcībpolitika (Skatīt uzdevumus).

-

Lūdzam svītrot PR 7.2., jo tas dublē Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030.gadam sasniedzamo mērķvērtību un pasākumu izpildi.
Ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu plūdu risku mazināšanā, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu, ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes. 
Norādām, ka atsevišķas PR 7.2.  aktivitātes par resursu efektīvāku izmantošanu, ir integrējamas Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam.

-

Lūdzam svītrot PR 7.1., jo tas dublē Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030.gadam sasniedzamo mērķvērtību un pasākumu izpildi.
Secīgi, ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu plūdu risku mazināšanai, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu, ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes. 

-

Lūdzam svītrot vai precizēt RR6.2.4. Vēršam uzmanību, ka projektā minētie uzdevumi nesniedz priekšstatu, kas būtu efektivizējams zemes resursu pārvaldībā, proti, pieaug LIZ zemju apjoms, pieaug meža zemju apjoms, vai cits parametrs.

-

Lūdzam izteikt RR6.1.6. šādā redakcijā: nacionālās nozīmes unikālo ainavu īpatsvara pieaugums. Pamatojums: izstrādātas vadlīnijas ir dokuments, kuras var arī netikt izmantotas noteiktu mērķvērtību sasniegšanā.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem

-

Lūdzam izteikt PR 6.1. un PR 6.2.  citā redakcijā, ievērojot to, ka nav fināla datu par dabas vērtību kartēšanas rezultātiem. Ņemot vērā, ka NAP2027 izstrādes darba gaitā sabiedrība un NVO izteica vēlmi būt iesaistītiem taisnīgas un līdzsvarotas dabas daudzveidības saglabāšanas rīcībpolitikas izstrādē, aicinām šobrīd projektā noteikt tikai makro vērtības bioloģiskās daudzveidības un saglabāta dabas kapitāla rīcībām (līdz diviem makro rādītājiem), savukārt detalizētu rīcībpolitiku izstrādāt plānā. Turklāt PR 2.4. būtu apvienojams ar PR 6.1., jo ES prasībām par biotopu monitoringu un to rezultātam, ir jāveido sinerģija ar dabas kapitāla saglabāšanas rīcībpolitikas izstrādi.

-

Lūdzam svītrot PR 5.4., bet plānoto pasākumu sarakstu apvienot ar PR1.1., kas sniedz ieguldījumu sabiedrības informētībā (RR 1.1.1. Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e vietnes par vides datiem). Pamatojums: plānotais RR sasniegums paredz sabiedrības informēšanu par a) par piemērotākās dzīves vides izvēli; b) teritorijas plānošanu. 

-

Lūdzam svītrot PR 5.3., jo tas dublē Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020. – 2030 gadam sasniedzamo mērķvērtību un pasākumu izpildi. Secīgi, ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu piesārņojuma kaitīgās ietekmes mazināšanā, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu (Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam), ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes. 

-

Lūdzam svītrot PR 5.2., jo tas dublē Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020. – 2030 gadam sasniedzamo mērķvērtību un pasākumu izpildi. Secīgi, ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu gaisa kvalitātes uzlabošanai, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu (Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam), ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes

-

Lūdzam svītrot PR 5.1., jo tas dublē Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020. – 2030 gadam sasniedzamo mērķvērtību un pasākumu izpildi. Secīgi, ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu gaisa piesārņojuma jomā, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu (Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam), ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes.  

-

Lūdzam precizēt PR 4.4.1. rezultatīvo rādītāju, jo vārda ietekme “lietderīgi” nav nomērāma.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.
 

-

Lūdzam svītrot PR 4.3., jo tā funkcionalitāte dublējās ar PR 4.1. Ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu atkritumu apsaimniekošanai, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam), ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes. 

-

Lūdzam svītrot PR 4.2., jo tā funkcionalitāte dublējās ar PR 4.1. Atbilstoši projektā norādītajam 113.lpp, minētie rezultatīvie rādītāji ir ieviešami ar Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam. Secīgi, ja VARAM ieskatā šie ir jauni pasākumi ar jaunu finansējuma pieprasījumu aprites ekonomikas ieviešanai, tad ministrijai, veicot plānošanas dokumenta izvērtējumu (Rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam), ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, ievērojot projektā identificētās jaunas politikas prioritātes. 

-

Lūdzam precizēt PR 4.1., jo tas dublē Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2028.gadam  un Rīcības plāna aprites ekonomikai sasniedzamo mērķvērtību izpildi.
Lai novērstu dublētu plānošanu un plānošanas dokumentu ziņošanu, aicinām šajā nodaļā norādīt ne vairāk kā divus sektora rezultatīvos rādītājus (makro) un pie uzdevumiem norādīt, “ieviests Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns”, “ieviests Rīcības plāns aprites ekonomikai, gala ziņojums 2026.gadā”
Priekšlikumi RR: Pārstrādāto atkritumu īpatsvars un Pieaugusi resursu produktivitāte
Ja VARAM ieskatā šī projekta ietvaros tiek noteikti jauni uzdevumi atkritumu politikai (un jauns finanšu pieprasījums), tad lūdzam tos iekļaut attiecīgās politikas starpposma novērtējumā, veicot izmaiņas attiecīgajā plānošanas dokumentā.

-

Lūdzam precizēt RR 3.2.1 un RR 3.2.2. redakcijas, piemēram: pašvaldību skaits, kuras izmanto zaļās un zilās infrastruktūras elementu risinājumus pilsētvidē, funkcionējošu meliorācijas sistēmu īpatsvars pašvaldībās vai sabiedrības īpatsvars, kuri izmanot e rīkus ārkārtas situāciju atpazīšanai, tā atspoguļojot to labumu, ko sabiedrība iegūs, ja tiks izstrādātas stratēģijas.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt PR 3.1. rezultatīvo rādītāju, kas paredz SEG emisiju samazinājumu visām tautsaimniecības nozarēm bez konkrētas rīcībpolitikas (RR3.1.2). Pamatojums: makro mērķvērtību dublēšana vairākos plānošanas dokumentos nav atbalstāma, proti, PKC ieskatā tieši Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir tas plāns, kas nosaka rīcības nozarēm emisiju samazināšanai. Norādām, ka projekta 2.3. uzdevums tikai uz 2027. gadu paredz noteikt emisiju samazināšanas mērķus sektoriem, kas ir projekta izpildes termiņš.
Ievērojot minēto, aicinām sašaurināt politikas rezultāta fokusu par SEG emisiju samazināšanas tvērumu un rezultatīvos rādītājus izteikt tādā redakcijā, piemēram – pieaudzis velosipēdistu īpatsvars Latvijas lielākajās pilsētās, pieaugusi sabiedrības apmierinātība par zaļās infrastruktūras risinājumiem pilsētvidē, samazināts gaisa piesārņojums, samazinājies sūdzību skaits par smakām, pieaudzis elektromobiļu skaits, u.t.t.
Tāpat arī RR3.1.4. ir precizējams:  Izstrādāti priekšlikumi tautsaimniecības nozarēm SEG emisiju samazināšanai (redakcija izveidota, ievērojot plānoto 2.4.pasākumu). Turklāt lūdzam pie rezultatīvo radītāju formulējamiem precizēt klimatneitralitātes tvērumu, tā skaidrojot, vai pasākuma fokuss ir a)pielāgota vai zaļā infrastruktūra vai b) SEG emisiju samazinājums.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.


 

-

Lūdzam precizēt PR 2.4. rādītājus :
1) RR2.4.1. LV teritorijas īpatsvars, kurā veikts ES nozīmes biotopu monitorings. Turklāt 2.4.6. ir apvienojams ar 2.4.1., ievērojot plānoto vienu uzdevumu (1.7. uzdevums), un nav nepieciešams to izteikt dažādās redakcijās;
2) svītrot RR2.4.2., jo rezultātam nav paredzēts uzdevums šī projekta ietvaros;
3) svītrot RR2.4.3., jo rezultātam nav paredzēts uzdevums šī projekta ietvaros.
4) svītrot RR2.4.4., jo rezultātam nav paredzēts uzdevums šī projekta ietvaros;
5) apvienot PR 2.4. ar PR 6.1., jo ES prasības par biotopu monitoringu un to rezultātam ir jāveido sinerģija ar rīcībpolitikas izstrādi.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem

RR2.4.1. LV teritorijas īpatsvars, kurā veikts ES nozīmes biotopu monitorings

Lūdzam svītrot PR 2.3., jo  RR 2.3.1. un 2.3.2. sasniegšana nav paredzēta nevienā no projektā iekļautajiem uzdevumiem. Turklāt monitoringa īstenošana nesekmēs augsnes radioaktivitātes līmeņa samazināšanos. Aicinām izvērtēt pasākuma apvienošanu ar sabiedrības informēšanas pasākumiem vai iegūto datu iekļaušanu vienā IS par vides stāvokli.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem
 

-

Lūdzam pārstrādāt un precizēt  PR2.2 rezultatīvos rādītājus, norādot to labumu, kas tiek sasniegts pie monitoringu un novērojumu izpildes, piemēram, pieaudzis labā stāvoklī virszemes ūdeņu īpatsvars, pieaudzis labā stāvokli pazemes ūdeņu īpatsvars. Savukārt RR 2.2.7. būtu novērtējams ar N un P piesārņojuma izmaiņām vai arī ar to rādītāju, kas N un P piesārņojuma izmaiņas raksturo Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā.

RR 2.2.6. ir svītrojams, jo rezultātam nav paredzēts uzdevums šī projekta ietvaros.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.

-

Lūdzam izteikt PR 2.1 rādītājus šādā redakcijā:
RR2.1.1. Latvijas teritorijas īpatsvars, kas tiek meteoroloģiski novērots (proti, 25 vai 35 staciju skaits nesniedz priekštatu, cik kvalitatīvi attiecīgais tīkls aptver LV teritoriju.)
RR2.1.2. Sabiedrības īpatsvars, kas ir informēti par gaisa kvalitāti
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.

RR2.1.1. Latvijas teritorijas īpatsvars, kas tiek meteoroloģiski novērots
RR2.1.2. Sabiedrības īpatsvars, kas ir informēti par gaisa kvalitāti

Papildus lūdzam skaidrot kāpēc Pamatnostādņu projektam tiek pievienoti 3 papildus dokumenti (1. pielikums: Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam; 2. pielikums: Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem; 3. pielikums: Radiācijas drošības programma), kas nav veidoti atbilstoši MK noteikumu Nr.737 prasībām, kā arī nav tieši saistīti ar pamatnostādņu saturu. Ja šie dokumenti ir uzskatāmi par politikas plānošanas dokumentiem, lūdzam tos pārveidot kā patstāvīgus Plānus.

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.2. punktu, kas paredz līdz 2028.gada 1.jūlijam sniegt informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu. Atbilstoši MK noteikumu Nr.737 42.punktam, gala ietekmes novērtējumu veic ne vēlāk kā 2 gadus pēc pamatnostādņu darbības termiņa beigām, turklāt,  tikai tad, ja pamatnostādņu starpposma izvērtējuma rezultātā tiek pieņemts lēmums neveikt politikas plānošanas dokumenta izstrādi nākamajam plānošanas periodam. Līdz ar to, lēmums par Pamatnostādņu gala ietekmes izvērtējumu (kas jauna nākamā perioda dokumenta izstrādes gadījumā praksē  nozīmē apvienošanu ar sākotnējās ietekmes izvērtējumu) un tā termiņiem,  būs jāpieņem starpposma izvērtējumā un Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.2. punkts ir svītrojams.

-

Lūdzam apvienot PR 2.1. ar PR 1.1. – Palielināta sabiedrības iesaiste vides jautājumu risināšanā. PKC ieskatā visaptveroša informācija par vides stāvokļa datiem varētu būt priekšnosacījums sabiedrības paradumu maiņai. Kā arī, ja attiecīgā PR 2.1. sniegums paredz ieviest jaunus Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam pasākumus, tad ministrijai, veicot attiecīgā plānošanas dokumenta starpposma izvērtējumu, ir iespēja mainīt finansējuma fokusu pasākumiem, nedublējot jaunās gaisa kvalitātes politikas iniciatīvas šajā projektā. 
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.
 

-

Lai nodrošinātu Pamatnostādņu projekta saskaņotību ar NAP2027 paredzēto, nepieciešams pārliecināties par NAP2027 paredzētā indikatīvā finansējuma un Pamatnostādņu projektā plānoto uzdevumu finansējuma savstarpēju attiecināmību. Šobrīd Pamatnostādņu projektā un pielikumos nav identificēta Pamatnostādņu uzdevumu sasaiste ar NAP2027 indikatīvajiem investīciju projektiem, kas apgrūtina NAP2027 plānoto investīciju identificēšanu pamatnostādņu projektā. Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt pamatnostādņu projektu ar vēl vienu pielikumu, tajā ietverot uz katru Pamatnostādņu projekta uzdevumu attiecināmos  NAP2027 indikatīvos investīciju projektus, kā arī katram Pamatnostādņu projekta uzdevumam no NAP2027  attiecināmo finansējumu. Ja pamatnostādņu projektā nav ietvertas kādas no NAP2027 indikatīvā finansējuma tabulā ietvertajām projektu apakšaktivitātēm un finansējums tiek pārdalīts tikai daļai NAP2027 investīciju projektā paredzēto aktivitāšu, būtu norādāms šo aktivitāšu neiekļaušanas atbilstošs pamatojums. Piedāvājam informāciju par Pamatnostādņu projektā ietverto uzdevumu sasaisti ar NAP2027 pasākumiem sniegt  tabulas formā, ar šādām kolonnām:
- Nr.
- Pamatnostādņu uzdevums
- Pamatnostādņu uzdevuma finansējums
- NAP2027 investīciju projekts[1], kurš ietverts pamatnostādņu uzdevumā (ministrija, investīciju projekta  nr.)
- NAP2027  finansējums, kas attiecināms uz attiecīgo uzdevumu


[1] NAP2027 pasākumi atrodas NAP2027 Indikatīvā investīciju tabulā - https://www.pkc.gov.lv/nap2027

 

-

Lūdzam svītrot PR 1.5. politikas rezultātu ievērojot to, ka tiek dublēta citas nozares politikas attīstība par ilgtspējīgu finansējumu, kā arī, ja projekta izstrādātājs ir paredzējis  jaunu sniegumu šajā jomā, lūdzam  to integrēt FM plānā, nevis attīstīt fragmentāru, dažādu iniciatīvu attīstību katrā no nozarēm par finansējuma ilgtspēju.

-

Atbilstoši MK noteikumu Nr.737. 1.pielikumam, lūdzam pievienot sadaļu “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem”. Papildus vēršam uzmanību, ka Pamatnostādņu projekta sadaļā “Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” plānoto finansējumu nepieciešams saskaņot ar NAP2027 indikatīvajā investīciju tabulā plānoto finansējumu. Turklāt, ņemot vērā, ka Pamatnostādņu sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi” kā finansējuma avots minēti kā valsts budžeta, tā arī pašvaldību un privātie līdzekļi, lūdzam sadaļā “Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem”  norādīt valsts budžeta un privātā finasējuma apmēru;

-

Lūdzam precizēt informāciju par Pamatnostādņu projektā identificēto rīcības virzienu sasaisti ar NAP2027, attiecīgi papildinot Pamatnostādņu 2.pielikumu “Rīcības virzieni un uzdevumi” ar papildus informāciju par pamatnostādņu rīcības virzienu attiecināmību uz konkrētajiem NAP2027 uzdevumiem  (norādot attiecīgi NAP uzdevuma Nr.). Lūdzam izmantot NAP2027 uzdevumus vismaz no [281] līdz [292];

-

Lūdzam izteikt PR 1.4. rādītājus šādā redakcijā:
RR 1.4.1.: Privātā sektora investīciju īpatsvars vides jautājumu risināšanā vai uzņēmēju īpatsvars, kas izmanto e transportu saimnieciskajā darbībā;
RR 1.4.2. CO2 samazinājuma īpatsvars, kas panākts brīvprātīgās vienošanās rezultātā;
RR 1.4.3. Novērsts pārkāpumu īpatsvars ZPI piemērošanā (ZPI regulējums ir noregulēts, bet izaicinājums ir pārkāpumi ZPI piemērošanā. Dati iegūstami no PVD).
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.
 

RR 1.4.1.: Privātā sektora investīciju īpatsvars vides jautājumu risināšanā vai uzņēmēju īpatsvars, kas izmanto e transportu saimnieciskajā darbībā;
RR 1.4.2. CO2 samazinājuma īpatsvars, kas panākts brīvprātīgās vienošanās rezultātā;
RR 1.4.3. Novērsts pārkāpumu īpatsvars ZPI piemērošanā (ZPI regulējums ir noregulēts, bet izaicinājums ir pārkāpumi ZPI piemērošanā. Dati iegūstami no PVD).

Lūdzam izteikt PR 1.3. rādītājus šādā redakcijā:
RR 1.3.1.: ekspozīciju digitalizācija, % (rezultatīvajam rādītājam ir jāskaidro, kas tiks panākts, ja tiek finansēta dabas un vides infrastruktūra);
RR 1.3.2.: starpdisciplināru pētījumu skaits, kas izmantoti politikas izstrādē vai pašvaldību īpatsvars, kas ievieš vides stāvokļa uzlabošanas risinājumus.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.

 

RR 1.3.1.: ekspozīciju digitalizācija, % (rezultatīvajam rādītājam ir jāskaidro, kas tiks panākts, ja tiek finansēta dabas un vides infrastruktūra)
RR 1.3.2.: starpdisciplināru pētījumu skaits, kas izmantoti politikas izstrādē vai pašvaldību īpatsvars, kas ievieš vides stāvokļa uzlabošanas risinājumus

Lūdzam svītrot  RR 1.2.2. (sagatavot mācību programmu) un RR 1.2.3. (informācijas sagatavošana), vienlaicīgi sniedzam priekšlikumu RR 1.2.3 redakcijai: sertificētu ierēdņu un amatpersonu skaits , kas apguvuši vides aizsardzības programmu.
Vēršam uzmanību, ka programmas sagatavošana nav garants profesionālās kompetences uzlabojumiem.
Vienlaicīgi aicinām RR1.2.1 aizstāt ar šādu rādītāju: komercializētas zinātniskās inovācijas vides jomā, skaits.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.
 

RR 1.2.3 sertificētu ierēdņu un amatpersonu skaits , kas apguvuši vides aizsardzības programmu.
RR1.2.1 komercializētas zinātniskās inovācijas vides jomā, skaits.

Lūdzam izteikt PR 1.1. rādītājus šādā redakcijā:
1) RR1.1.1. Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e vietnes par vides datiem (DAP, VVD), tā apvienojot RR1.1.1., RR1.1.2.
2) RR1.1.4.: vides informācija ir pieejama vienā datu bāzē, %
Lūdzam svītrot RR 1.1.3. Regulāra komunikācija par institūciju darbību un rezultātiem vides jautājumu risināšanā, sasniegšanu, jo tā izpildei būtu jānotiek pat bez pamatnostādņu izstrādes un apstiprināšanas. Savukārt RR saistītais uzdevums ar Nr. 11.2., ir fokusēts uz sabiedrības informēšanu, tātad uzdevums ir apvienojams ar piedāvāto RR1.1.1.
Plānošanas dokumentu sasaistes nodrošināšanai norāda konkrētu PPD rādītājus nevis atsauces uz to nosaukumiem.
 

RR1.1.1. Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e vietnes par vides datiem (DAP, VVD)
RR1.1.4.: vides informācija ir pieejama vienā datu bāzē, %

Lūdzam precizēt informāciju par Pamatnostādņu projektā definēto politikas rezultātu sasaisti ar NAP2027 un citiem plānošanas dolumentiem (20. lpp, tāpat arī pārējās tā nodaļās, kurās ir norādīta sasaiste ar plānošanas dokumentiem), norādot  NAP2027 indikatorus (vai citos dokumentos minētos mērķu indikatorus), kuru sasniegšanu ietekmēs attiecīgā Pamatnostādņu politikas rezultāta sasniegšana, īstenojot pamatnostādņu rīcības virzienos paredzēto.

-

Papildus minētajam, lūdzam formulēt mērķus kā nākotnē sasniedzamu stāvokli vai procesu, nevis kā konkrēti paveicamu aktivitāti (piemēram, 23.lp. definēts mērķis, kas pēc būtības ir 3 novērtēšanas aktivitāšu kopums “Novērtēt  vides stāvokli,  tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti”, kas nesniedz priekšstatu par nākotnes ieguvumu/sasniedzamo stāvokli.

-

Lūdzam norādīt informāciju par politikas mērķu sasaisti ar Nacionālo attīstības plāna 2021.-2027.gadam mērķiem atbilstoši MK noteikumu Nr.737 18.3.apakšpunktam, norādot NAP2027 mērķa numuru (vai vairākus Nr., ja nepieciešams).

-

Lūdzam precizēt  vai Pamatnostādņu sadaļās “Politikas konteksts” norādītie “Mērķi” ir uzskatāmi par Pamatnostādņu mērķiem. Ja tie ir Pamatnostādņu mērķi, lūdzam tālāk tekstā definētos “Apakšmērķus” pakārtot konkrētiem mērķiem. Vēršam uzmanību, ka Pamatnostādņu mērķiem nevajadzētu kopēt hierarhiski augstākos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, bet vajadzētu definēt konkrēto Pamatnostādņu mērķus.

-

Lūdzam pārveidot Pamatnostādņu sadaļās “Politikas konteksts” iekļauto informāciju  par sinerģiju ar nacionālo un ES plānošanas sistēmu atbilstoši MK noteikumu Nr.737. pirmajam pielikumam, kas paredz, ka konkrētā plānošanas dokumenta politikas rezultātu (katra) sasaisti norāda tabulas pēdējā ailē, proti, norāda atsauci uz hierarhiski augstākajiem un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem, kuros minēts politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji.
Ievērojot minēto, atkārtoti aicinām VARAM neveidot jaunu plānošanas sistēmas kārtību, tādā veidā apgrūtinot vides politikas sasaistes izveidi nacionālā līmenī, bet gan izstrādāt attiecīgo politiku atbilstoši MK noteikumu Nr.737 kartībai. Atgādinām, ka atsauces uz ES mērķiem bez konkrētas rīcībpolitikas – konkrētu rezultātu sasniegšana, ir tikai atsauces.
 

-

Lūdzam veidot Pamatnostādņu struktūru atbilstoši 02.12.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.737) prasībām, tai skaitā:
    - 7.punktā noteiktajam: dokumentu veidot, īsi, skaidri un loģiski formulējot tā satura izklāstu;
    - 18. punktā un 1.pielikumā noteiktajām prasībām pamatnostādņu saturam un struktūrai. Lūdzam neveidot jaunus jēdzienus, kas netiek paredzēti MK noteikumos, piemēram: “attīstības virzienu politikas konteksti”;
    - 19.punktā noteiktajām prasībām par pamatnostādņu pielikumos ietveramo informāciju (pamatnostādņu pielikumā ietver esošās situācijas raksturojumu pamatnostādņu aptvertajās nozarēs (tajā skaitā aktuālo statistisko informāciju), identificētās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama noteiktas politikas īstenošana (tajā skaitā sniedzot pamatojumu, ja atsevišķas problēmas netiks risinātas), kā arī piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultātus).

-