Atzinums

Izglītības un zinātnes ministrija iebilst Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktam un aicina to svītrot.

Anotācijā kā pamatojums uzdevuma došanai minēta nepieciešamība novērst iespējamu dubultās finansēšanas risku profesionālajā izglītībā. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka šāds risks praksē nepastāv. Ministru kabineta  2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk MKN Nr. 655) nosaka profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā. Tas nav projektu uzturēšanas izdevumu pieprasīšanas vai budžeta bāzes precizēšanas mehānisms. Profesionālās izglītības iestādēm saskaņā ar MKN Nr. 655 piešķirtais finansējums jau šobrīd ir nepietiekams, lai, piemēram, segtu faktiskās  infrastruktūras uzturēšanai izmaksas. Līdz ar to nevar izveidoties situācija, kur vieni un tie paši izdevumi tiktu segti dubultā — drīzāk pastāv sistemātisks finansējuma deficīts. Projekta uzturēšanas izmaksas parasti ir konkrētai iestādei, objektam, iekārtai, IKT risinājumam vai infrastruktūrai piesaistītas izmaksas. Savukārt MKN Nr. 655 izmaksu minimums ir vispārīgs aprēķins uz vienu izglītojamo. Ja pabeigto projektu uzturēšanas izmaksas mēģina ielikt šajā modelī, tās var mākslīgi sadārdzināt programmu normatīvu arī tajās iestādēs vai programmās, kur šādu projektu nav. MKN Nr. 655 izmaksu struktūrā jau ir ietvertas vairākas vispārīgas izmaksu pozīcijas: pakalpojumi, energoresursi, ūdens, mācību līdzekļi, materiāli, inventārs, iekārtu iegāde un modernizācija, transporta izmaksas, informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas, kā arī dienesta viesnīcu uzturēšana un citas nenormējamās izmaksas. Ja MKN Nr. 655 papildinātu ar pabeigto projektu uzturēšanas izdevumiem, būtu grūti skaidri nodalīt, kura izmaksu daļa jau ir iekļauta esošajā normatīvā un kura ir papildu projekta uzturēšana. Savukārt Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" (turpmāk - MKN Nr.15) 9.4. punkta  mehānisms ļauj katru projektu vērtēt individuāli, balstoties uz konkrētu projekta pabeigšanu, nodošanu ekspluatācijā, galīgā norēķina maksājumu un turpmāko finansēšanu no valsts budžeta.
Ministrija atbalsta  Ministru kabineta noteikumu Nr.15  9.4. punkta precizēšanu, jo tas noņem nepamatotu liegumu profesionālās izglītības iestādēm vispār pieteikt pabeigto projektu uzturēšanas izdevumus. Grozījumi paredz iespēju profesionālās izglītības iestādēm pretendēt uz finansējumu pabeigto projektu uzturēšanai, taču šī iespēja nav automātiska, ir atkarīga no budžeta procesa un var netikt atbalstīta valdības lēmumu rezultātā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka nav pierādīts dubultās finansēšanas risks, nav garantēta jauna finansējuma plūsma, kā arī saglabājas infrastruktūras finansējuma nepietiekamība, līdz ar to nepieciešamība grozīt noteikumus par profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo – nav pamatota. Šāda nepieciešamība, iespējams, būtu apsverama tikai pēc tam, kad praksē būtu izvērtēta grozījumu MKN Nr.15 ietekme un faktiskā finansējuma pieejamība.

-