Atzinums

Ar rīkojuma projektu paredzēts atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 31.augusta rīkojumu Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai" (turpmāk – Rīkojums Nr.578).
Rīkojums Nr.578 pieņemts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) ietvarā.
Atsavināšanas likums un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumi Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Noteikumi Nr.204) paredz precīzu un secīgi veicamu nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību:  
1) Ministru kabinets pieņem konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, kas šajā lietā ir Ministru kabineta 2019. gada 11. decembra rīkojums Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli"” (turpmāk – konceptuālais lēmums);
2)  atbildīgā institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu;
3)  atbildīgā institūcija nosaka atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu;
4)  Ministru kabinets četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts institūcijas lēmums par atlīdzības apmēru, pieņem lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību, kas šajā lietā ir Rīkojums Nr.578;
5) atbildīgā institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc lēmuma par atlīdzības apmēru pieņemšanas nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu;
6) ja nekustamā īpašuma īpašnieks piekrīt nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai, viņš un institūcija noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību;
7) ja nekustamā īpašuma īpašnieks nesniedz atbildi vai līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu netiek noslēgts, valsts pārvaldes iestāde sagatavo likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu,
8) atbildīgā institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, izmaksā atlīdzību.

Pēc Atsavināšanas likuma 8.panta pirmās daļas normas jēdzieniskās izpratnes tieši ar konceptuālā lēmuma pieņemšanu iesākas nekustamo īpašumu atsavināšanas process.
Atsavināšanas process šobrīd ir apstājies pie iepriekš tekstā minētajā 6.apakšpunktā uzskaitīto darbību izpildes.
Valsts, risinot jautājumu par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, rīkojas publisko tiesību jomā un ir atbildīga par savas rīcības sekām pret iesaistītajām privātpersonām, nesot civiltiesisko atbildību.
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2020.gada 17.jūlijā spriedumā (Lieta Nr.C29452516) skaidro:
Sprieduma 19.2. apakšpunkts (12.lapa): ….konceptuāla lēmuma pieņemšana ir nepieciešama, jo atsavināšanas process, īpaši nekustamā īpašuma identificēšanai nepieciešamās darbības un taisnīgas atlīdzības noteikšana, ir ne vien laikietilpīgs process, bet to īstenošanai nepieciešami arī finanšu līdzekļi. Lai novērstu risku, ka institūcija veic visas šīs darbības, iegulda naudu un līdzekļus, bet rezultātā Ministru kabinets vai pašvaldība projekta īstenošanā nesaskata sabiedrības intereses vai citu iemeslu dēļ neatbalsta projekta īstenošanu, nepieciešams jau iespējami agrā projekta nepieciešamības apzināšanas stadijā saņemt konceptuālu Ministru kabineta vai pašvaldības lēmumu par šāda projekta īstenošanas uzsākšanas nepieciešamību;
Sprieduma 19.3. apakšpunkts: no jebkura tiesību subjekta, kurš vēlas iegādāties īpašumu, tajā skaitā no valsts, kas vēlas sabiedrības vajadzībām iegādāties īpašumu, tiek sagaidīta spēja plānot un piesaistīt atbilstošu finansējumu;
Sprieduma 22. apakšpunkts (18.lapa): personas īpašumtiesību patiesu aizsardzību garantē ne vien taisnīga atlīdzība (tās apmērs), bet arī nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas process pats par sevi (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2005-12-0103 22.3.punktu).

Konceptuālais lēmums pēc savas nozīmes un satura skaidrojuma ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru informē lēmējinstitūciju par noteiktas problēmas esību vai par nepieciešamā normatīvā regulējuma būtību, par iespējamo turpmāko rīcību vai par problēmas iespējamiem risinājuma variantiem. Koncepcijā ietver problēmas vai situācijas izklāstu; risinājuma variantus un informāciju par to, kādā veidā katrs no tiem risina minēto problēmu, kā arī sākotnējā ietekmes novērtējuma rezultātus; risinājuma variantu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem; priekšlikumus turpmākās rīcības plānojumam, norādot termiņus un atbildīgās institūcijas paredzēto uzdevumu veikšanai; politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.
Konceptuālais lēmums ir spēkā un paliek saistošs valsts pārvaldei kā politikas virzītājai. Faktiskie apstākļi, kas pierāda iesāktā atsavināšanas procesa taisnīgu un tiesisku virzību līdz tā konkrētai stadijai, apliecina, ka tā ietvarā pieņemtais Rīkojums Nr.578 nav atzīstams par spēkā neesošu, jo ir iestājušās tiesiskās sekas.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija piedāvā vairākus rīkojuma projekta un situācijas risinājuma variantus.

1.variants. Rīkojuma projekta nosaukums: “Par Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai"" izpildi.                            Rīkojuma projekta redakcija:                                                                                                                                                                        1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 578. nr.) īstenotais nekustamā īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, sabiedrības vajadzībām atsavināšanas process ir apturams uz laiku līdz 2022.gada 31.decembrim.                                  2. Finanšu ministrijai 2023.gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Satiksmes ministrijai 8 192 004 euro šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu iegādei un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.                                                                                                                                                                        3. Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 2 minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".                  4. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Joprojām spēkā esošajā konceptuālajā lēmumā norādīts, ka Biķernieku kompleksā sporta bāze ir sabiedrībai nozīmīgs sporta objekts ar nacionālās sporta bāzes statusu un valsts iejaukšanās šīs bāzes sastāvā esošo objektu (zemes un būvju) brīvas izmantošanas iespēju nodrošināšanai ir nepieciešama, lai novērstu vispusīgas izmantošanas izbeigšanas apdraudējumu. Šis vērtējums ir atbalstīts no visām iesaistītajām un atbildīgajām valsts iestādēm un institūcijām.
Atsavināšanas likuma 1.pantā ir noteikts, ka īpašuma atsavināšanas procesam (labprātīgam vai piespiedu) jābūt skaidram, caurskatāmam, efektīvam un taisnīgam. Tas nozīmē, ka arī atsavināšanas procesa izbeigšanas gadījumā, nekustamā īpašuma īpašniekiem ir jāsaņem skaidra un patiesa informācija par šādas rīcības iemesliem, kā arī valstij ir jāapzinās tiesiskās paļāvības principa ievērošanas/neievērošanas seku konsekvences.
         

3.variants. Rīkojuma projekta nosaukums:
“Par Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai"" izpildes apturēšanu.
Rīkojuma projekta redakcija:
1. Apturēt Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 578. nr.) izpildi un izbeigt nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, atsavināšanu.
2. Satiksmes ministrijai:
2.1. saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 7.pantu informēt nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, īpašniekus par atsavināšanas procesa izbeigšanu un izskatīt īpašnieku pieteikumus par tiem radītajiem zaudējumiem;
2.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pierādījumus un pieprasījumu par nepieciešamo līdzekļu apmēru nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, īpašniekiem radīto zaudējumu segšanai.
3. Finanšu ministrijai piešķirt Satiksmes ministrijai līdzekļus no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, īpašniekiem ar atsavināšanas procesa izbeigšanu radīto zaudējumu segšanai.

Konceptuālajā lēmumā tika norādīts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Rīkojumā Nr.578 minētajam budžeta līdzekļu izmantošanas veidam, kas paredzēts no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ir nolikts laika ietvars līdz 2023.gadam, proti, līdz šo līdzekļu atgriešanas brīdim no VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ieņēmumiem.
Lai radītu priekšnoteikumus iespējai, ka nekustamo īpašumu pircējs varētu kļūt VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, tās plānotais gūtās peļņas  sadalījums, tās ieskaitīšanai valsts budžetā, būtu samazināms par summu, kas būtu vajadzīga nekustamo īpašumu pirkumam. Taču šādai iespējai papildus ir nepieciešama nekustamo īpašumu īpašnieku skaidri izteikta griba un piekrišana, kas, savukārt, ir apšaubāms risinājums, jo pie atsavināšanas procesa iesākšanas tika iegūti pierādījumi un apliecinājumi nekustamo īpašumu īpašnieku kategoriskumam pret sadarbības iespējām ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Bez tam, šobrīd nav skaidra tiesiskā regulējuma tam, lai nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros tiktu noskaidrota nekustamo īpašnieku nostāja ierosinājumam, nekustamo īpašumu par noteikto cenu pārdot citai personai – VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
           
Lai novērstu negatīvās sekas, ko varētu radīt papildus riski saistībā ar iesāktā atsavināšanas procesa priekšlaicīgu apturēšanu un izbeigšanu, valstij būtu jārīkojas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minēto valsts pārvaldes principu ietvaros, proti, rīcībai būtu jābūt pakļautai likumam un tiesībām, būtu jāievēro cilvēktiesības, jādarbojas sabiedrības interesēs, jāievēro labas pārvaldības princips, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Tādēļ jārod risinājums, kas izrietētu no lietas apstākļiem, un būtu taisnīgs un tiesiski pamatots.
Taisnīgi būtu turpināt atsavināšanas procesu, ja vien to neietekmē kādi ārkārtēji nepārvaramas varas apstākļi, no kā rodas loģiska un obligāta nepieciešamība to izbeigt.

2.variants. Rīkojuma projekta nosaukums:
“Par Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai"" izpildi.
Rīkojuma projekta redakcija:
1. Atzīt, ka Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai” 4. un 5.punkts ir izpildīts.
2. Finanšu ministrijai un Satiksmes ministrijai nodrošināt, ka nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, atsavināšana tiek pabeigta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma kārtībā.

Atbilstoši Satiksmes ministrijas 1.iebilduma saturam lūdzam precizēt rīkojuma projekta anotācijas 1. sadaļas “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 1.2. apakšsadaļas “Mērķis” saturu.

Atsavināšanas process konkrētajā procesuālajā stadijā ir apturams, jo, ievērojot ģeopolitiskās situācijas izmaiņu ietekmi valstī, Finanšu ministrija veic valsts budžeta līdzekļu izlietošanas prioritāšu maiņu. Budžeta līdzekļu izlietošanas prioritāšu maiņas gadījumā Finašu ministrija izvētē veicamo darbību tiesiskas sekas.
 

Par Finanšu ministrijas rīkojuma projekta anotācijas apakšsadaļā “Risinājuma apraksts” sniegto secinājumu, ka minētais jautājums nav neparedzams pasākums un par to jau bijušas diskusijas iepriekšējos gados, kā tas tika norādīts arī Fiskālās disciplīnas padomes vēstulē, jautājums par finansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma iegādei Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā, attiecīgajai nozares ministrijai iesniedzot prioritārā pasākuma pieteikumu,
sniedzam sekojošu skaidrojumu.
Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 169 “Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" sagatavošanas grafiku” priekšlikumi par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu iesniegšana Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā, ministrijām bija jāiesniedz 2022. gada 30.jūnijā. Lai gan Saeimas vēlēšanu gados valsts budžeta projekta sagatavošanas process nenotiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem, grozījumi minētajā rīkojuma nav izdarīti, līdz ar to termiņi prioritāro pasākumu iesniegšanai ir nokavēti, turklāt Satiksmes ministrijas piedāvātais īpašuma iegādes mehānisms bija un ir vērsts un maksimāli fiskāli neitrāla pasākuma īstenošanu (tika piedāvāts risinājums iegādāties īpašumu novirzot tā iegādei kapitālsabiedrības dividendes), bet līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem bija nepieciešami 2022.gadā no naudas plūsmas viedokļa, kamēr nav pieejamas VAS” Ceļu satiksmes drošības direkcijas” dividendes.
Līdz ar to iepriekš minētais Finanšu ministrijas secinājums rīkojuma projekta anotācijā ir juridiski neizpidāms nav saglabājams.

Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrija nepiekrīt apgalvojumam, ka sporta bāzes iegādi var plānot saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku, jo atsavināšanas procesu regulē citi normatīvie akti, kas uzliek par pienākumu veikt attiecīgas darbības noteiktos termiņos, kas nesakrīt ar valsts budžeta projekta sagatavošanas grafiku.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” nekustamā īpašuma iegādei nepieciešamos finanšu līdzekļus iespējams iegūt, atstājot VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” rīcībā dividendes par 2021. un 2022.gadu. Satiksmes ministrija, saskaņā Ministru kabineta 2022.gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 6.punktu, ja VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” vienosies ar nekustamā īpašuma īpašniekiem par nekustamā īpašuma pirkumu, virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā sēdē rīkojuma projektu par atšķirīgu valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas daļu par 2021. un 2022. gadu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā iekļaut iepriekš minēto tiesikā ietvara izklāstu, kā arī papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar 3.punktu šādā redakcijā: 
 

3. Satiksmes ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, paredzot, ka valstij pienākošās dividendes no no valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 2021. un 2022. pārskata gada peļņas novirzāmas nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 122 0281) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0281) 3,2253 ha platībā – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 122 0329) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0329) 14,5012 ha platībā – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, sporta objekta – Biķernieku kompleksās sporta bāzes – attīstības projekta īstenošanai.

Kā atzinusi Ģenerālprokuratūra,  pēc visu dokumentālo pierādījumu izvērtēšanas, pārbaudes gaitā nav ticis konstatēts pamats prokurora reaģēšanas līdzekļu piemērošanai. Valts pārvaldes iestādēm nav tiesiska pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras kompeteni pārvērtējot konceptuālā lēmuma un Rīkojuma Nr.578 izdošanas tiesisko pamatu, tādēļ, pamatojoties uz minēto ir papildināma rīkojuma projekta anotācijas apakšsadaļa “Risinājuma apraksts” ar skaidrojumu par valsts iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem atsavināšanas procesa apturēšanai un/vai izbeigšanai, ievērojot tiesisko seku iestāšanās faktu.

-

Atbilstoši Satiksmes ministrijas 1.iebilduma saturam, lūdzam precizēt rīkojuma projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” Pašreizējās situācijas aprakstu.

Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa darbību uzskaitījums, kas īstenots caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā:
1. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 11. decembra rīkojuma Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" 2.punktam, kas noteic Satiksmes ministrijai saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8. panta pirmo daļu uzsākt konceptuālajā ziņojumā paredzēto Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un atlīdzības noteikšanu par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem,
Satiksmes ministrija, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu (turpmāk tekstā – Atsavināšanas likums) un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumus Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – MK noteikumi):
1.1. pamatojoties Atsavināšanas likuma 8.panta pirmo un otro daļu, tika uzsākta attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšana, iegūstot to dokumentu kopijas, kas attiecas uz nekustamo īpašumu sastāvu un izmantošanu, tai skaitā arī no Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas attiecīgo nodalījumu ierakstiem, kā arī tika noskaidrota īpašnieku (juridiskās personas) tiesībspēja no LURSOFT datiem;
1.2. pamatojoties uz MK noteikumu 3.punktu, tika izveidota atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija);
1.3. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu, tika nosūtīts nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojums par atsavināšanas nepieciešamību;
1.4. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 20.panta pirmo daļu un MK noteikumu 18.punktu, tika izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs,
1.5. pamatojoties uz MK noteikumu 16.punktu, tika iegūta, apkopota informācija un dokumenti, kas nepieciešami atlīdzības noteikšanai, īstenojot saraksti ar īpašniekiem un citām ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistītajām juridiskajām personām;
1.6. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 1.pantu un 4.pantu, MK noteikumu 17.punktu, tika izvērtēti atsavināmo nekustamo īpašumu raksturojošie dokumenti;
1.7.  pamatojoties uz MK noteikumu 21.punktu, tika izskatīta Darba uzdevuma projekts, kas cita starpā noteica uzdevumu sertificētam nekustamo īpašumu vērtētājam - pirms zaudējumu novērtēšanas noteikt zaudējumu pozīciju vērtēšanas tiesisko pamatu, proti, šis uzdevums ir saistīts ar nepieciešamību konstatēt zaudējumu izcelšanās cēloņsakarību ar atsavināšanas procesa uzsākšanu un to ietekmi; 
1.8. pamatojoties uz MK noteikumu 19. un 24.punktu, tika apstiprināts Darba uzdevums;
1.9. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 22.panta otro daļu, MK noteikumu 20.punktu, tika organizēta Nekustamo īpašumu apsekošana;
1.10. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 23.panta pirmo un otro daļu, 25.panta pirmo daļu, MK noteikumu 25. un 31.punktu:
- tika izskatīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2021.gada 27.septembra Nekustamo īpašumu vērtējums;
- tika nosūtīts SIA “Grant Thornton Baltic” rakstisku pieprasījums par skaidrojuma iesniegšanu saistībā ar Nekustamo īpašumu novērtējumu;
- tika atzīts, ka taisnīguma nodrošināšanai nepieciešams SIA “Grant Thornton Baltic” sagatavoto Nekustamo īpašumu vērtējumu nodot izvērtēšanai biedrībai “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija”, lai saņemtu viedokli par vērtējuma atbilstību normatīvo un tiesību aktu prasībām, tostarp vērtējot nacionālās sporta bāzes statusa ietekmi uz tirgus vērtību;
1.11. pamatojoties uz biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija” 2022.gada 14.februāra atzinumu Nr.11, tika uzdots SIA “Grant Thornton Baltic” pārskatīt 2021.gada 27.septembra Nekustamo īpašumu vērtējumu un to aktualizēt;
1.12. pamatojoties uz MK noteikumu 25. un 26.punktu, tika izskatīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta Nekustamo īpašumu un zaudējumu novērtējums, aprēķināta atlīdzība un nosūtīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta Nekustamo īpašumu un zaudējumu novērtējums īpašniekiem;
1.13. pamatojoties uz MK noteikumu 36.punktu, tika pieņemts Satiksmes ministrijas 20.05.2022. lēmums Nr.03.1-14/1568 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, atsavināšanai";
1.14. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu, Satiksmes ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un saskaņoja tos ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru;
1.15. Ministru kabinets 2022. gada 31. augustā pieņēma rīkojumu Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”;
1.16. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 11.panta pirmo daļu, Satiksmes ministrija nosūtīja īpašniekiem vēstuli par nepieciešamās informācijas iesniegšanu pirkuma līguma noslēgšanai, un saņēma īpašnieku atbildes vēstuli par piekrišanu nekustamo īpašumu atsavināšanai par noteikto atlīdzību.