Atzinums

34.-35. lpp. risinājumu tabula.  Aicinām papildināt tabulu ar ailēm, kurās tiktu norādīti līdzatbildīgie (piem., saistībā ar izglītības programmu ieviešanu), tiktu norādīts nepieciešamais finansējums un tā avots, ievērojot vienotu principu visā dokumentā.

-

34.lpp. "Svarīgi ir nodrošināt jauniešiem iespēju saņemt bezmaksas juridisko palīdzību dažādu jautājumu kārtošanai. Lai jaunieši veiksmīgi īstenotu savas tiesības, tiem ir jāzina, kurās iestādēs vērsties, lai saņemtu palīdzību vai risinātu dažādus jautājumus, kā noformēt iesniegumu, kā noslēgt īres līgumu un kādus nosacījumus tajā ietvert, kā sastādīt prasības pieteikumu tiesai utt.; lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar invaliditātes dokumentu noformēšanu, invaliditātes pensijas un sociālās palīdzības pieprasīšanu, arī ir nepieciešamas zināšanas. Pēc pilngadības sasniegšanas jaunietim visi šie jautājumi jārisina pašam, un visbiežāk tas dzīvē sagādā lielas grūtības.[1] Pašvaldībās būtu jābūt pieejamam jurista pakalpojumam, kur jurists sniedz ne tikai konsultācijas, bet arī palīdz sastādīt dokumentus."

Šādas jaunas atbalsta funkcijas noteikšana, ja tas skar jau dokumentu sastādīšanu,  prasītu gan  cilvēkresursus, gan tai ir  nenoliedzama finanšu ietekme. Ziņojumā nav pamatojuma, kādēļ  šī atbalsta funkcija būtu jānodrošina tieši pašvaldībai, proti, pašvaldības  juristam, nedz arī vismaz provizoriska aprēķina par finanšu ietekmi.
Uzskatām, ka  atbilstošāks  variants kopumā  pēc funkciju piekritības jēgas  būtu pārskatīt   Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, attiecīgi to papildinot un precizējot, nevis šādas kārtējās jaunās  funkcijas noteikšana pašvaldībām.

-

34.lpp. ... pašvaldību dienesti ir pasīvi un neuzņemas iniciatīvu atbalsta sniegšanā. Bāriņtiesas un bērnu aprūpes iestādes uzskata, ka pēc pilngadības sasniegšanas tiem vairs nav pienākuma rūpēties par to, lai bērns saņemtu visas paredzētās sociālās garantijas. Savukārt sociālie dienesti norāda, ka nepieciešamo atbalstu var nodrošināt tikai tad, ja bērns pie tiem vēršas. Tomēr bērniem, it īpaši tiem, kas ārpusģimenes aprūpi saņēma institūcijā, bieži vien trūkst prasmju un zināšanu, kā cīnīties par savām tiesībām šī atbalsta saņemšanai. Atbalsts nozīmē ne tikai formālu iesaisti, informējot jaunieti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sociālām garantijām, bet arī paša jaunieša aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par viņa turpmāko dzīvi. Savukārt paši jaunieši izvairās no sociālo dienestu redzesloka un nereti izjūt kaunu vai bailes, ja nepieciešams vērsties pie sociālās palīdzības sniedzējiem. Kā arī pašvaldībās pastāv ļoti atšķirīgas pieejas atbalsta sniegšanā, kas atspoguļojas gan atšķirīgos pabalstu veidos un summās, gan pieejamajos atbalsta un sociālajos pakalpojumos.
Aicinām precizēt  rindkopu. Šāds  formulējums nozīmē, ka pasīvas ir  absolūti visas pašvaldības. 
 

-

33.lpp. Sociālais dienests vērtē nepieciešamību piešķirt atbalstu transporta izdevumu kompensēšanai. Atbalsts transporta izdevumu kompensēšanai darba attiecību uzsākšanai.
Jau šobrīd vairākās pašvaldībās, īstenojot pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, tiek nodrošināts pabalsts  bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem sociālās rehabilitācijas plānā noteikto mērķu sasniegšanai. Šāda veida atbalsts var ietvert un ietver  visdažādākos pasākumus bāreņu  un bez vecāku gādības palikušu bērnu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei, tostarp atbalstu  nodarbinātības uzsākšanas periodā (t.sk., kompensējot transporta izmaksas), atkarībā no Sociālā dienesta veiktā situācijas izvērtējuma un pašvaldības budžeta iespējām. Nosakot pašvaldībām šo kompensāciju kā papildu obligātu atbalsta veidu, veidosies ietekme uz pašvaldību budžetu, tāpēc ierosinām šo risinājumu neiekļaut 2.7. apakšnodaļas risinājumu sarakstā.
Tāpat aicinām izvērtēt iespēju bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem izmantot NVA programmas nodarbinātības uzsākšanai, kas paredz arī transporta izdevumu kompensāciju.

-

LPS norāda, ka tabulā (20.lpp.) sadaļā" Nodrošināt pietiekamu atbalsta personāla pieejamību izglītības iestādēs" ir jānorāda, cik daudz ir nepieciešams nodrošināt atbalsta personālu atbilstoši asociāciju (logopēdi, psihologi, speciālie pedagogi)  un kādam  finansējumam ir jābūt piešķirtam no valsts budzēta nmērķdotācijas veidā.

-

No informatīvā ziņojuma piedāvājuma , ka jaunieši pašvaldību dzīvokļu rindā uzņemami no 16 gadu vecuma, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 857., nepaliek skaidrs, kā tas uzlabos pieškiramo dzīvokļu kvalitāti. Bez tam nav saprotams vai 7 gadus veca Tiesībsarga aptauja var kalpot par izziņas materiālu informatīvajam ziņojumam
 

-

Norādām, ka pašvaldības ziņojumā paredzētos pasākumus 2025.gadā var īstenot tikai atbilstoši pašvaldību budžetā paredzētajam finansējumam. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados pašvaldības varēs lemt tikai sastādot budžetu un atbilstoši finansiālajām iespējām. Iebilstam pret jaunu obligāto funkciju noteikšanu, ja netiek nodrošināts valsts budžeta finansējums to nodrošināšanai.
 

-

35.lpp. Risinājums
Turpināt darbu pie pašvaldību informēšanas par ārpusģimenes aprūpē esošiem jauniešiem pieejamiem atbalsta pasākumiem un to piešķiršanas kārtību, izstrādāto metodiku darbā ar jauniešiem un sociālo dienestu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanas iespējām.
LM.

Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
Turpināt darbu pie pašvaldību informēšanas par ārpusģimenes aprūpē esošiem jauniešiem pieejamiem atbalsta pasākumiem,  un to piešķiršanas kārtību, izstrādāto metodiku darbā ar jauniešiem un sociālo dienestu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanas iespējām, kā arī par  Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbu un resursiem, kurus var piesaistīt Sociālais dienests.
 LM
 

-

34.lpp. “Kā arī pašvaldībās pastāv ļoti atšķirīgas pieejas atbalsta sniegšanā, kas atspoguļojas gan atšķirīgos pabalstu veidos un summās, gan pieejamajos atbalsta un sociālajos pakalpojumos.
Ar riskam pakļautiem jauniešiem šobrīd katra pašvaldība strādā dažādi un vienotas pieejas nav.”

Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“Labklājības ministrijai izstrādāt vienotu pieeju darbam ar  bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (turpmāk - mēŗka grupa)  no 16 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un  mērķa grupu no 18 līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.”  Atbildīgais - LM

-

24.lpp. Nodrošināt no privātpersonas izīrētam dzīvoklim mājokļa apdrošināšanu.
Priekšlikums svītrot pasākumu.

-

31.lpp. Papildināt: Individualizētu pakalpojumu attīstība bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem un vielu lietošanas atkarībām, tostarp slēgta tipa pakalpojuma izveidi jauniešiem ar smagu atkarību izraisošu vielu lietošanu, kas apdraud dzīvību un veselību.

-

27.lpp. Papildināt risinājumu sadaļu: Veidot jauniešiem draudzīgu pakalpojumu sabiedrības veselības un reproduktīvas veselības jomā, piemēram, jauniešu klīniku.

-

24.lpp. Papildināt risinājumu sadaļu: Risināt jauniešiem ar garīgās veselības traucējumiem, tostarp autiskā spektra traucējumiem, mājokļa problēmu pakalpojumu veidā, turpināt saglabāt atbalstu dzīvokļa jautājumā.

-

23.lpp. Papildināt risinājumu sadaļu: Nepieciešami grozījumi normatīvos, kas noteiktu, ka jaunietim sasniedzot 16 gadu vecumu ir tiesības dzīvot patstāvīgi.
Līdzīgi kā jaunietim no 16 gadu vecuma ir tiesības slēgt civiltiesiskus darba līgumus patstāvīgi. Tas būtu atsevišķos gadījumos risinājums, ja ģimenē ir nelabvēlīgi apstākļi, lai nevajadzētu vecākiem pārtraukt bērna aizgādības tiesības.

-

21. lpp. Papildināt risinājumu sadaļu: Nepieciešami grozījumi normatīvos, kas noteiktu, ka obligātās pamatizglītības programmu īsteno līdz 16 gadu vecumam.
Mērķis – lai jaunieši, kuriem ir mācīšanās grūtības u.c. varētu koncentrēties uz profesijas apguvi.

-

17.lpp. Papildināt risinājumu sadaļu: Pilnveidot un attīstīt pacientiem ar progresējošiem psihiskās veselības traucējumiem stacionārā pakalpojuma pieejamību un kvalitāti.

-