Atzinums

Konkurences padome (KP) ir izvērtējusi likumprojekta “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” (26-TA-743; turpmāk – Likumprojekts) ietekmi uz konkurenci un tirgu. Vispirms KP uzsver, ka šādi pasākumi ir jāvērtē kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesībās nostiprināto principu par atvērtu tirgus ekonomiku ar brīvu konkurenci, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. panta. Šis princips paredz, ka cenu veidošanās primāri notiek tirgus mehānismu ietekmē, un valsts iejaukšanās ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. KP ieskatā, Likumprojekts ir pretrunā tirgus ekonomikas darbības principiem, un tādējādi ir īpaši svarīgi padziļināti izvērtēt, vai izvēlētais instruments patiesi ir samērīgs ar riskiem, ko tas var radīt.

Pirmkārt, Likumprojektā paredzētā solidaritātes maksājuma konstrukcija var būtiski ietekmēt cenu veidošanās mehānismu degvielas mazumtirdzniecības tirgū, kropļojot cenu signālus. Lai arī formāli ar Likumprojektu netiek paredzēts noteikt tiešu aizliegumu pārdot degvielu virs noteikta cenu līmeņa (noteikt cenu griestus), Likumprojektā paredzētā pieeja de facto ir cenu kontroles mehānisms, kas var radīt cenu griestiem līdzvērtīgu efektu, jo degvielas tirgotājiem nebūtu ekonomiska stimula noteikt cenu virs valsts noteiktā sliekšņa. Līdz ar to tiktu būtiski ierobežota brīva cenu veidošanās, kas ir viens no konkurences pamatprincipiem. Šādi atvērtu tirgus ekonomiku un brīvu konkurenci kropļojoši mehānismi var tikt ieviesti tikai izņēmuma gadījumos, uz ierobežotu laika periodu.

Otrkārt, pastāv riski, kas ir saistīti ar orientējošās cenas (ietverot 3% tolerances slieksni) noteikšanas precizitāti. [1] Ja orientējošā cena tiktu noteikta pārāk zemu un neatbilstu faktiskajai tirgus situācijai, tirgus dalībniekiem no degvielas tirgošanas varētu rasties zaudējumi, kas savukārt varētu novest pie piedāvājuma ierobežošanas vai pat degvielas iztrūkuma atsevišķos tirgus segmentos (degvielas deficīta). Degvielas deficīts var vēl vairāk stimulēt patērētājus nodarboties ar degvielas uzkrāšanu lielos apjomos (“hoarding”). Savukārt, ja orientējošā cena tiktu noteikta pārāk augsta, regulējums savu ierobežojošo efektu zaudētu un pat veicinātu cenu līmeņa paaugstināšanos, proti, patērētāji par degvielu, salīdzinot ar situāciju, kur šāds regulējums nepastāv, pārmaksātu.

Treškārt, KP vērš uzmanību, ka tad, ja orientējošā cena tiktu aprēķināta kā vispārināts jeb visiem tirgus dalībniekiem vienots rādītājs, tas neatspoguļotu tirgus dalībnieku izmaksu struktūras atšķirības (izņemot attiecībā uz degvielas iepirkuma izmaksām, kur Likumprojekta anotācijā ietverts princips, kas pieļauj atšķirīgu izmaksu pierādīšanu). Tas nozīmē, ka Likumprojekts var nesamērīgi negatīvi ietekmēt tieši tos tirgus dalībniekus, kuru izmaksas objektīvi ir augstākas (īpaši mazākus tirgus dalībniekus, kas nedarbojas kā degvielas mazumtirdzniecības, tā vairumtirdzniecības līmenī, t.i. nav vertikāli integrēti), pat ja to rīcība ar pārmērīgu uzcenojumu nav saistīta.

Ceturtkārt, KP norāda uz būtiskiem cenu koordinācijas riskiem. Orientējošās cenas regulāra publicēšana nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem vienotu un skaidri identificējamu atsauces (references) cenu. Šādos apstākļos pastāvētu risks, ka tirgus dalībnieki, pat savstarpēji nevienojoties, savas cenas pielāgotu šim līmenim, kas var novest pie cenu konverģences un mazināt konkurenci [2]. KP ieskatā, Likumprojekta 5. panta trešajā daļā minētais, ka orientējošās cenas publicēšana nenorāda uz degvielas tirgotājiem piemērojamo vēlamo vai ieteicamo pārdošanas cenu, nav ekonomikas loģikā un tirgus darbības principos balstīts pieņēmums. Turklāt Likumprojekta 12. pantā ietvertais mehānisms attiecībā uz konkurences ievērošanu šādus riskus, KP ieskatā, nenovērstu, it sevišķi ņemot vērā, ka valsts ar regulējumu, nosakot orientējošo cenu, pati veido priekšnoteikumus cenu saskaņotībai.

Visbeidzot, regulējuma piemērošana un it sevišķi tā atkarība no Ministru kabineta lēmuma par tā piemērošanu tirgus dalībniekiem var radīt nenoteiktību un negatīvi ietekmēt investīciju vidi [3], citstarp kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū.

Turklāt, ievērojot Likumprojekta anotācijā norādīto, ka Likumprojektam nav ietekmes uz konkurenci, KP secina, ka šāda ietekme nav pienācīgi un vispusīgi izvērtēta. Iepriekš izklāstītie argumenti, KP ieskatā, liecina, ka Likumprojekta ietekme uz konkurenci būtu negatīva un nozīmīga. Papildus būtu lietderīgi veikt ex-ante ietekmes novērtējumu, modelējot dažādu alternatīvu mehānismu iespējamo ietekmi uz cenām, piedāvājumu un konkurenci.

Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Likumprojektā paredzētais regulējums rada būtiskus konkurences riskus un KP iebilst šāda tirgu un cenu signālus kropļojoša mehānisma ieviešanai. Gadījumā, ja, ievērojot iepriekš izklāstītos argumentus, šis Likumprojekts tomēr tiek virzīts pieņemšanai, KP aicina Likumprojekta tekstā skaidri noteikt likuma piemērošanas termiņu, to paredzot kā ārkārtas un īstermiņa risinājumu (piemēram, kā tas ir Grieķijā, kur, ieviešot peļņas maržas ierobežojumus degvielas tirgotājiem, tie tika noteikti uz ierobežotu laika periodu [4], vai, piemēram, nesen pieņemtajā Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kur akcīzes nodokļa pagaidu likmes tika noteiktas uz precīzi definētu laika periodu).

[1] Attiecībā uz šiem un citiem riskiem saistībā ar cenu kontroles mehānismiem, tostarp cenu griestiem, skatīt, piemēram, Neely, C. (2022). Why Price Controls Should Stay in the History Books.

[2] Skatīt, piemēram, Knittel, Christopher R; Stango, Victor. (2003). Price Ceilings as Focal Points for Tacit Collusion: Evidence from Credit Cards. American Economic Review, 93(5), 1703–1729.

[3] Skatīt, piemēram, Dixit, Avinash. (1991). Irreversible Investment with Price Ceilings. Journal of Political Economy, 99(3), 541–557.

[4] Skatīt, piemēram: https://www.reuters.com/business/retail-consumer/greece-cap-profit-margins-fuel-supermarkets-pm-says-2026-03-11/

-