Atzinums

Likumprojekta 5. pants paredz likuma  24. panta trešajā daļā noteikt, ka Digitālo pakalpojumu akta kompetentajai iestādei, izmeklējot starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību Digitālo pakalpojumu akta prasībām, ir tiesības atbilstoši Elektronisko sakaru likumā noteiktajai kārtībai un ar tiesneša atļauju, pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta saglabājamos datus, kas ir tā rīcībā.
Vēršam uzmanību, ka Elektronisko sakaru likuma 99. panta pirmā daļa nosaka, ka saglabājamie dati tiek saglabāti un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā un kārtībā nodoti pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izvērtējot ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību patērētāju kolektīvajām interesēm. Proti, norma nosaka kādiem subjektiem un kādam nolūkam saglabājamos datus iespējams nodot apstrādei. Datu valsts inspekcijas ieskatā likumprojekta pantā norādītais saglabājamo datu apstrādes nolūks neatbilst tam, kas ir noteikts šobrīd spēkā esošajā Elektronisko sakaru likuma 99. panta pirmajā daļā, līdz ar to no likumprojekta svītrojams regulējums par saglabājamo datu nodošanu Digitālo pakalpojumu akta kompetentajai iestādei.
Tāpat neatkarīgi no Elektronisko sakaru likuma plānotā regulējuma, Datu valsts inspekcijas ieskatā no Eiropas Savienības Tiesas līdzšinējās judikatūras ir nepārprotami skaidrs, ka smaga iejaukšanās par kādu ir uzskatāma arī noslodzes datu saglabāšana un nodošana valsts  iestādēm, ir pieļaujama tikai īpaši svarīgos nolūkos. Attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķi Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar samērīguma principu vienīgi smagas noziedzības apkarošana un nopietna valsts drošības apdraudējuma novēršana var pamatot tādu nopietnu iejaukšanos tiesībās uz privāto dzīvi un savu personas datu aizsardzību, par kādu ir uzskatāma informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu glabāšana. Tādējādi vienīgi tādu iejaukšanos minētajās pamattiesībās, kas nav smaga, var attaisnot ar vispārīgu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķi. Ņemot vērā minēto, Patērētāju tiesību aizsardzības centram tiesības piekļūt saglabājamiem datiem nebūtu piešķiramas.


 

-

Likumprojekta 5. pants paredz likuma  23. panta otrā daļā noteikt, ka pēc Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes pieprasījuma citas iestādes, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumos, kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, sniedz Digitālo pakalpojumu akta kompetentajai iestādei atzinumu.
Vienlaikus likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktā sniegts skaidrojums, ka šāds regulējums ir nepieciešams, ņemot vērā, ka atsevišķi Digitālo pakalpojumu akta III nodaļā noteiktie pienākumi skar tādas jomas kā datu aizsardzība (Digitālo pakalpojumu akta 26.panta 3.punkts un 28.panta 2.punkts), politiskā reklāma (26.pants), bērnu un citu sabiedrības grupu aizsardzība (28.pants, 34.pants), pilsonisko diskurss (tostarp, dezinformācijas apkarošana) un vēlēšanu procesi (34.pants), sabiedrības drošība (34.pants), sabiedrības veselības aizsardzība (34.pants) un citas jomas, un ir nepieciešams nodrošināt efektīvu Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni un normas piemērošanu, lūdzam papildināt likumprojektu ar skaidrāku regulējumu par iestāžu sadarbību atzinuma sniegšanā.

 

Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Datu valsts inspekcijas savstarpējā sadarbība
(1) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centram konkrētas izmeklēšanas vai lietas izskatīšanas ietvaros nepieciešams izvērtēt starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību Digitālo pakalpojumu akta 26. panta 3. punkta un 28. panta 2. punktā noteiktajiem pienākumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa Datu valsts inspekciju sniegt atzinumu.
(2) Datu valsts inspekcija atzinumu par starpniecības pakalpojumu sniedzēja darbības atbilstību Digitālo pakalpojumu akta 26. panta 3. punkta un 28. panta 2. punktā noteiktajiem pienākumiem sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
(3) Ja atzinuma sniegšanai Datu valsts inspekcijai ir nepieciešams saņemt papildus informāciju, šā panta otrajā daļā norādīto termiņu aptur līdz papildu informācijas saņemšanas dienai.