Atzinums

[1] Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem attiecībā uz iepriekš iesniegtajiem iebildumiem par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (26-TA-744), kā arī ar citu institūciju saskaņošanas procesā paustajiem apsvērumiem. Vienlaikus Asociācija secina, ka Finanšu ministrijas sniegtie skaidrojumi pēc būtības nenovērš vairākus būtiskus jautājumus attiecībā uz reformas proporcionalitāti, institucionālo konsekvenci, praktisko īstenošanu un ekonomisko ietekmi uz tirgus dalībniekiem.

[2] Lai gan Finanšu ministrija norāda, ka reformas mērķis ir mazināt uzraudzības fragmentāciju, uzlabot institucionālo efektivitāti un nodrošināt vienotāku pieeju finanšu sektora uzraudzībā, Asociācijas ieskatā no likumprojektu pakotnes joprojām nav pietiekami skaidrs, kādā veidā šie mērķi tiks sasniegti praktiski un kādēļ tieši izvēlētais modelis ir samērīgākais un efektīvākais no iespējamiem risinājumiem.

[3] Asociācija īpaši uzsver, ka reformas ietvaros būtiski tiek pārskatīta ne tikai institucionālā kompetence, bet arī finanšu sektora uzraudzības ekonomiskā un metodoloģiskā struktūra. Līdz ar to piedāvātās izmaiņas pēc būtības nav vērtējamas kā tehniska funkciju pārdale, bet gan kā sistēmiska uzraudzības modeļa transformācija, kurai nepieciešams īpaši detalizēts un pierādījumos balstīts izvērtējums.

[4] Ievērojot minēto, Asociācija uztur iepriekš sniegtos iebildumus, kā arī  sniedz papildus šādus iebildumus pret likumprojektu.

-

I. Par reformas ekonomiskās ietekmi un samērīgumu

[5] Asociācija norāda, ka likumprojekts paredz būtisku licencēšanas un uzraudzības maksājumu struktūras pārveidi, pārorientējot regulatīvo slogu no vienreizējas licences maksas uz ilgtermiņa uzraudzības maksājumu modeli, kas tieši piesaistīts kapitālsabiedrības kredītportfeļa apjomam. Lai gan Finanšu ministrija skaidro, ka jaunais modelis kopumā varētu samazināt atsevišķu tirgus dalībnieku izmaksas salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu, Asociācijas ieskatā joprojām nav veikts pietiekami detalizēts izvērtējums par reformas ilgtermiņa ekonomisko ietekmi uz dažādiem tirgus segmentiem un uzņēmumu attīstības stadijām.

[6] Jo īpaši nav pietiekami analizēts, kā jaunais uzraudzības maksājumu modelis ietekmēs:
- augošus tirgus dalībniekus;
- uzņēmumus ar strauji pieaugošu kredītportfeli;
- jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū;
- konkurences apstākļus starp dažāda mēroga tirgus dalībniekiem.
Asociācijas ieskatā uzraudzības maksas tieša sasaistīšana ar kredītportfeļa apjomu var radīt situāciju, kur regulatīvais slogs pieaug proporcionāli uzņēmuma izaugsmei, tādējādi radot netiešu ekonomisku atturošu efektu attiecībā uz darbības paplašināšanu un tirgus attīstību.

[7] ienlaikus Asociācija norāda, ka no likumprojekta anotācijas un Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt saikni starp paredzēto uzraudzības maksājumu apmēru un faktiskajām uzraudzības izmaksām. Dažādos dokumentos ietvertie aprēķini par reformas izmaksām un nepieciešamo resursu apjomu nav pilnībā konsekventi, savukārt tirgus dalībniekiem nav sniegts pietiekami skaidrs priekšstats par to, kā ilgtermiņā tiks noteikts faktiskās uzraudzības maksas apmērs un kādi principi tiks piemēroti tās pārskatīšanai.

[8] Asociācija uzsver, ka tik būtiska maksājumu struktūras maiņa bez detalizēta ekonomiskā izvērtējuma rada arī tiesiskās paļāvības riskus. Tirgus dalībnieki savu darbību un investīciju plānus ir veidojuši, balstoties uz konkrētu regulatīvo un izmaksu modeli, līdz ar to būtiska šī modeļa pārstrukturēšana bez pietiekami prognozējama pārejas mehānisma var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vides stabilitāti un investoru uztveri par regulatīvās vides paredzamību Latvijā.

[9] Papildus Asociācija norāda, ka pašreizējā redakcijā nav pietiekami izvērtēts, vai izvēlētais uzraudzības finansēšanas modelis atbilst samērīguma principam un  Satversmes 105. pantam. Ja regulatīvais finanšu slogs tiek būtiski pārstrukturēts bez pietiekama pamatojuma attiecībā uz tā nepieciešamību, ekonomisko efektivitāti un alternatīvu risinājumu izvērtējumu, pastāv risks, ka izvēlētais modelis var radīt nesamērīgu ietekmi uz tirgus dalībnieku saimniecisko darbību.

[10] Asociācija ņem vērā, ka likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēts pārejas periods attiecībā uz maksimālā uzraudzības maksājuma apmēru 2027., 2028. un 2029. gadā, kā arī atsevišķi pārejas mehānismi attiecībā uz valsts nodevu piemērošanu. Vienlaikus Asociācijas ieskatā šie mehānismi paši par sevi nenovērš nepieciešamību pēc pilnvērtīga ekonomiskā un proporcionalitātes izvērtējuma attiecībā uz izvēlēto uzraudzības finansēšanas modeli kopumā, jo īpaši attiecībā uz periodu pēc pārejas regulējuma beigām.

[11] Asociācijas ieskatā tieši ilgtermiņa prognozējamība un skaidri definēta maksājumu aprēķina metodoloģija ir būtiski priekšnoteikumi tiesiskās paļāvības, investīciju stabilitātes un samērīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai finanšu sektorā. Tādēļ Asociācija uztur iepriekš izteikto aicinājumu papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētu ekonomisko izvērtējumu un skaidru uzraudzības maksas aprēķina metodoloģijas pamatojumu.

-

II. Par iepriekš izteikto iebildumu uzturēšanu attiecībā uz uzraudzības pieejas transformācijas riskiem

[12] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz reformas iespējamo ietekmi uz patērētāju kreditēšanas tirgus uzraudzības pieeju un norāda, ka Finanšu ministrijas sniegtie skaidrojumi pēc būtības nenovērš nepieciešamību pēc detalizētāka izvērtējuma šajā aspektā.

[13] Asociācija īpaši uzsver, ka reformas ietvaros tiek mainīta ne tikai institucionālā kompetence, bet arī pats uzraudzības modelis mazumtirdzniecības kreditēšanas tirgū. Līdz ar to Asociācijas ieskatā nepietiek tikai ar vispārīgu norādi, ka Latvijas Banka nodrošinās attiecīgo funkciju pārņemšanu, bet nepieciešams arī izvērtēt reformas praktisko ietekmi uz regulatora pieeju tirgus uzraudzībai pēc būtības.

[14] Asociācija jau iepriekš norādīja, ka patērētāju kreditēšanas tirgus pēc savas būtības būtiski atšķiras no klasiskajiem prudenciālās uzraudzības segmentiem, jo tas ir cieši saistīts ar dinamisku produktu attīstību, digitalizāciju, jaunu finanšu tehnoloģiju ieviešanu un proporcionalitātes principa praktisku piemērošanu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vidē.

[15] Vienlaikus no Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem Asociācijas ieskatā joprojām nav pietiekami identificējams, vai un kādā apmērā ticis izvērtēts reformas potenciālais efekts uz:
- uzraudzības intensitāti;
- normu interpretācijas pieeju;
- administratīvā sloga apjomu;
- regulatora pieeju inovācijām un jaunu produktu attīstībai;
- proporcionalitātes principa praktisku piemērošanu dažāda mēroga tirgus dalībniekiem.

[16] Asociācija uzsver, ka šāds izvērtējums ir būtisks, jo pat salīdzinoši nelielas izmaiņas regulatora pieejā finanšu sektorā var būtiski ietekmēt tirgus attīstību, konkurenci, uzņēmējdarbības izmaksas un jaunu tirgus dalībnieku spēju ienākt tirgū.

[17] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par reformas ietekmi uz uzraudzības pieeju mazumtirdzniecības kreditēšanas tirgū, tostarp attiecībā uz proporcionalitātes principa piemērošanu, inovāciju vidi, administratīvo slogu un tirgus attīstību ilgtermiņā.



 

-

III. Par tiesiskās noteiktības un regulatīvās prognozējamības riskiem

[18] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz tiesiskās noteiktības un regulatīvās prognozējamības riskiem, kas izriet no reformas īstenošanas modeļa un pārejas regulējuma.

[19] Lai gan Finanšu ministrija skaidro, ka reformas ieviešanai paredzēts pārejas periods un pakāpeniska atsevišķu normatīvo aktu aizstāšana, Asociācijas ieskatā no likumprojektu pakotnes un anotācijas joprojām nav pietiekami skaidri identificējami principi, kas nodrošinās konsekventu un prognozējamu uzraudzības pieejas pēctecību pēc reformas īstenošanas.

[20] Asociācijas ieskatā šie aspekti ir īpaši būtiski finanšu sektorā, kur tirgus dalībnieku darbība ir cieši saistīta ar ilgtermiņa biznesa plānošanu, investīcijām atbilstības sistēmās, tehnoloģiskajos risinājumos un produktu attīstībā. Līdz ar to būtiska regulatīvās pieejas maiņa bez pietiekami skaidri definētiem pēctecības principiem var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vides prognozējamību un investīciju stabilitāti.

[21] Papildus Asociācija norāda, ka no likumprojektu anotācijas nav pilnvērtīgi identificējams, kā tiks nodrošināta vienota pieeja attiecībā uz jau uzsāktajiem uzraudzības procesiem, iepriekš sniegtajām vadlīnijām, skaidrojumiem un izveidojušos uzraudzības praksi. Asociācijas ieskatā šādu aspektu nepietiekama noregulēšana rada risku atšķirīgai normu interpretācijai un nevienveidīgai uzraudzības pieejai pārejas posmā.

[22] Vienlaikus Asociācija uzsver, ka tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tirgus dalībnieki spētu saprātīgi prognozēt regulatora pieeju un ar pietiekamu pārliecību plānot savu darbību ilgtermiņā. Tādēļ tik būtisku institucionālu reformu gadījumā būtiskākajiem uzraudzības pēctecības principiem un pārejas mehānismiem būtu jābūt skaidri identificējamiem jau likumprojekta stadijā.

[23] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu un skaidrojumu par:
- būtisku uzraudzības metodoloģijas izmaiņu ieviešanas principiem;
- mehānismiem, kas nodrošinās prognozējamu un konsekventu uzraudzības pieeju tirgus dalībniekiem pēc reformas īstenošanas.

-

IV. Par reformas praktiskās īstenošanas un institucionālās nepārtrauktības riskiem

[24] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz reformas praktiskās īstenošanas aspektiem un norāda, ka Finanšu ministrijas sniegtie skaidrojumi pilnvērtīgi nenovērš bažas par institucionālās nepārtrauktības nodrošināšanu reformas pārejas periodā.

[25] Asociācijas ieskatā no likumprojektu pakotnes un anotācijas joprojām nav pietiekami detalizēti identificējams, kā praktiski tiks nodrošināta sekmīga uzraudzības funkciju pārņemšana, tostarp attiecībā uz uzsākto procesu turpināšanu, uzraudzības informācijas un datubāžu nodošanu, institucionālās kompetences pārņemšanu un metodoloģiskās pieejas pēctecību.

[26] Asociācija īpaši uzsver, ka finanšu sektora uzraudzībā būtiska nozīme ir ne tikai formālajam normatīvajam regulējumam, bet arī ilgstoši izveidotai praktiskajai uzraudzības pieejai, institucionālajai pieredzei un konsekventai normu interpretācijai. Līdz ar to reformas sekmīga īstenošana ir cieši saistīta ar spēju nodrošināt efektīvu praktiskās kompetences un uzraudzības pieejas pārņemšanu bez būtiskiem traucējumiem tirgus dalībniekiem un patērētājiem.

[27] Vienlaikus Asociācijas ieskatā no anotācijas nav pilnvērtīgi izvērtēti iespējamie praktiskie riski, kas var rasties pārejas periodā, tostarp attiecībā uz procesu nepārtrauktību, interpretācijas konsekvenci, administratīvā sloga pieaugumu pārejas posmā un tirgus dalībnieku spēju savlaicīgi pielāgoties jaunajai uzraudzības pieejai.

[28] Asociācija papildus norāda, ka šādi aspekti ir īpaši būtiski finanšu sektorā, kur regulatora pieejas prognozējamība un uzraudzības procesa nepārtrauktība tieši ietekmē tirgus stabilitāti, investīciju vidi, patērētāju uzticību un tirgus dalībnieku spēju nodrošināt atbilstību normatīvajām prasībām.

[29] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku praktiskās ieviešanas izvērtējumu, skaidrāk identificējot reformas praktiskās īstenošanas mehānismus, iespējamos pārejas perioda riskus un pasākumus institucionālās nepārtrauktības nodrošināšanai pēc reformas īstenošanas.

-

V. Par reformas ietekmes izvērtējuma nepietiekamību no konkurences perspektīvas

[30] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz reformas iespējamo ietekmi uz konkurences apstākļiem patērētāju kreditēšanas tirgū un norāda, ka likumprojektu anotācijā šis aspekts joprojām nav izvērtēts pietiekamā detalizācijas pakāpē.

[31] Lai gan Finanšu ministrija norāda, ka reformas mērķis ir efektīvāka un vienotāka uzraudzības modeļa izveide, Asociācijas ieskatā no anotācijas nav identificējams pilnvērtīgs izvērtējums par to, kā reformas rezultātā mainīsies konkurences apstākļi dažāda mēroga tirgus dalībniekiem un kāda būs ietekme uz tirgus struktūru ilgtermiņā.

[32] Asociācija īpaši uzsver, ka regulatīvā sloga pieaugums praksē ne vienmēr vienādi ietekmē visus tirgus dalībniekus. Lai gan formāli tirgū ienākošam patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam var būt iespējams uzsākt darbību ar salīdzinoši ierobežotu kapitālu, tas pats par sevi nenozīmē, ka faktiskās regulatīvās un atbilstības izmaksas ir proporcionāli zemākas. Neatkarīgi no tirgus dalībnieka lieluma kreditoram pēc būtības ir jānodrošina vienveidīga atbilstība normatīvajām prasībām, tostarp attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, NILLTPFN prasībām, klientu izpēti, datu aizsardzību, sūdzību izskatīšanu, uzraudzības prasību izpildi un regulatora pieprasītās informācijas sagatavošanu.

[33] Līdz ar to Asociācijas ieskatā regulatīvā sloga pieaugums un uzraudzības izmaksu pārstrukturēšana praksē var radīt nesamērīgu ietekmi tieši uz mazākiem vai augošiem tirgus dalībniekiem, jo būtiska daļa no atbilstības izmaksām pēc savas būtības ir fiksētas un nav tieši atkarīgas no uzņēmuma kredītportfeļa apmēra vai tirgus daļas. Tas savukārt var samazināt mazāku tirgus dalībnieku konkurētspēju un paaugstināt šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū.

[34] Vienlaikus Asociācija norāda, ka konkurences aspektu izvērtējums ir īpaši būtisks patērētāju kreditēšanas sektorā, kur konkurence tieši ietekmē pakalpojumu pieejamību, produktu attīstību, inovāciju tempu un patērētājiem pieejamo finanšu risinājumu daudzveidību.

[35] Asociācijas ieskatā no likumprojektu anotācijas nav pietiekami identificējams arī izvērtējums par iespējamo reformas ietekmi uz inovāciju vidi finanšu tehnoloģiju sektorā, tostarp attiecībā uz jaunu digitālu kreditēšanas risinājumu attīstību un jaunu tirgus dalībnieku motivāciju uzsākt darbību Latvijas tirgū.

[36] Asociācija papildus uzsver, ka prognozējama, samērīga un proporcionāla regulatīvā vide ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem konkurētspējīga finanšu sektora attīstībai. Līdz ar to reformas ietekmes izvērtējumam būtu jāaptver ne tikai institucionālās efektivitātes aspekti, bet arī ilgtermiņa ietekme uz konkurenci, tirgus dinamiku un uzņēmējdarbības vidi kopumā.

[37] Ievērojot minēto, Asociācija aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku konkurences izvērtējumu, tostarp analizējot reformas iespējamo ietekmi uz tirgus koncentrāciju, jaunu tirgus dalībnieku ienākšanas iespējām, inovāciju vidi un konkurences apstākļiem dažāda mēroga tirgus dalībniekiem.

-

VI. Par reformas selektīvo tvērumu un vienotas uzraudzības modeļa nepilnībām

[38] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz reformas tvērumu un norāda, ka likumprojektu pakotne joprojām neveido pilnībā vienotu finanšu sektora uzraudzības arhitektūru, lai gan tieši uzraudzības fragmentācijas mazināšana tiek norādīta kā viens no reformas centrālajiem mērķiem.

[39] Asociācijas ieskatā no likumprojektu anotācijas un Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem nav pietiekami identificējams, kādēļ vienotas uzraudzības pieejas ietvaros reformas tvērumā tiek iekļauta tikai daļa ar patērētāju kreditēšanas tirgu cieši saistīto segmentu, vienlaikus ārpus reformas atstājot citus funkcionāli saistītus finanšu pakalpojumu segmentus.

[40] Asociācija īpaši uzsver, ka patērētāju kreditēšanas tirgus praksē ir cieši saistīts arī ar ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība būtiskā apmērā balstās uz kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nodotajiem prasījumiem. Līdz ar to būtiska daļa no kreditēšanas procesa pēc būtības arī turpmāk paliek ārpus reformas tvēruma, saglabājot institucionālu fragmentāciju pēc reformas īstenošanas.

[41] Vienlaikus Asociācija norāda, ka šāda pieeja rada situāciju, kur vienā savstarpēji cieši saistītā pakalpojumu ķēdē uzraudzības modelis tiek būtiski pārveidots, kamēr citā tās daļā saglabājas līdzšinējais institucionālais regulējums un uzraudzības pieeja. Asociācijas ieskatā tas ierobežo iespēju pilnvērtīgi sasniegt reformas deklarēto mērķi attiecībā uz vienotu un konsekventu finanšu sektora uzraudzības modeli.

[42] Papildus Asociācija uzsver, ka nepilnīgi definēts reformas tvērums apgrūtina arī reformas faktiskās efektivitātes izvērtēšanu, jo nav pietiekami skaidrs, kādā apmērā uzraudzības fragmentācija pēc reformas īstenošanas objektīvi tiks samazināta praksē.

[43] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par reformas tvērumu un tās ietekmi uz uzraudzības fragmentācijas mazināšanu, tostarp izvērtējot arī ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vietu kopējā finanšu sektora uzraudzības modelī.

-

VII. Par normatīvā regulējuma struktūras un regulatīvās pieejas skaidrību

[44] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz reformas rezultātā paredzēto normatīvā regulējuma struktūras maiņu un norāda, ka no likumprojektu pakotnes joprojām nav pietiekami skaidri identificējams, kā praktiski turpmāk tiks organizēta patērētāju kreditēšanas jomas regulējuma izstrāde, pārskatīšana un piemērošana.

[45] Asociācija īpaši uzsver, ka reformas ietvaros būtiska daļa līdzšinējā regulējuma pēc būtības tiks pārcelta no Ministru kabineta regulējuma līmeņa uz Latvijas Bankas ārējiem normatīvajiem aktiem. Asociācijas ieskatā šādas izmaiņas nav vērtējamas tikai kā tehniska normatīvā regulējuma reorganizācija, jo tās tieši ietekmē regulatīvās vides struktūru, normu izstrādes procesu un tirgus dalībnieku iespējas prognozēt turpmākās regulatīvās prasības.

[46] Vienlaikus no likumprojektu anotācijas un Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem nav pietiekami identificējams, kā tiks nodrošināta pietiekami konsekventa, caurskatāma un prognozējama regulatīvā pieeja ilgtermiņā, tostarp attiecībā uz:
- būtisku prasību pārskatīšanas principiem;
- tirgus dalībnieku iesaisti normatīvā regulējuma izstrādē;
- regulatīvās ietekmes izvērtēšanas pieeju;
- normatīvās vides stabilitāti un paredzamību.

[47] Asociācija papildus uzsver, ka finanšu sektorā regulatīvās vides prognozējamībai ir īpaši būtiska nozīme, jo tirgus dalībnieki ilgtermiņā investē atbilstības sistēmās, tehnoloģiskajos risinājumos, produktu attīstībā un iekšējās kontroles mehānismos. Līdz ar to būtiskas izmaiņas normatīvā regulējuma struktūrā bez pietiekami detalizēta izvērtējuma var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības plānošanu un investīciju vidi.

[48] Asociācijas ieskatā anotācijā būtu nepieciešams detalizētāk izvērtēt arī to, kā reformas rezultātā tiks nodrošināts līdzsvars starp regulatora elastību un tirgus dalībnieku tiesisko paļāvību, jo īpaši situācijās, kad būtiskas prasības nākotnē var tikt mainītas regulatora ārējo normatīvo aktu līmenī.

[49] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par reformas ietekmi uz normatīvā regulējuma struktūru, regulatīvās vides prognozējamību un tirgus dalībnieku tiesisko paļāvību ilgtermiņā.

-

VIII. Par nepieciešamību nodrošināt reformas ex-post izvērtējumu

[50] Asociācija norāda, ka, ņemot vērā reformas apjomu, tās institucionālo ietekmi un iespējamo ietekmi uz finanšu sektora uzraudzības modeli kopumā, būtiski ir nodrošināt arī skaidru reformas ex-post izvērtēšanas mehānismu pēc tās praktiskas ieviešanas.

[51] Asociācijas ieskatā pašreizējā likumprojektu pakotnē un anotācijā nav pietiekami identificējami mehānismi, kas ļautu objektīvi izvērtēt, vai reforma pēc tās ieviešanas praksē faktiski sasniedz deklarētos mērķus attiecībā uz uzraudzības efektivitāti, administratīvā sloga mazināšanu, uzraudzības kvalitāti, konkurences apstākļiem un patērētāju tiesību aizsardzību.

[52] Asociācija īpaši uzsver, ka tik būtiskas institucionālas reformas gadījumā ir svarīgi ne tikai definēt reformas mērķus, bet arī iepriekš paredzēt mehānismus, kā tiks izvērtēta šo mērķu sasniegšana praksē, tostarp identificējot iespējamos negatīvos blakusefektus uz tirgus attīstību, inovāciju vidi un konkurences apstākļiem.

[53] Vienlaikus Asociācijas ieskatā ex-post izvērtējuma nepieciešamību papildus pamato arī tas, ka vairākos būtiskos aspektos reformas praktiskā ietekme pašlaik pilnvērtīgi nav kvantitatīvi izvērtēta, tostarp attiecībā uz ilgtermiņa administratīvo slogu, uzraudzības izmaksām, tirgus struktūras izmaiņām un uzraudzības pieejas praktisko ietekmi uz tirgus dalībniekiem.

[54] Asociācija uzskata, ka reformas ex-post izvērtējums būtu īpaši būtisks arī no labas pārvaldības un pierādījumos balstītas politikas veidošanas principu perspektīvas, nodrošinot iespēju nepieciešamības gadījumā savlaicīgi identificēt un koriģēt praktiskās problēmas, kas var rasties reformas ieviešanas gaitā.

[55] Ievērojot minēto, Asociācija aicina papildināt likumprojekta likumprojektu, paredzot reformas ex-post izvērtējuma mehānismu saprātīgā termiņā pēc reformas ieviešanas, tostarp izvērtējot reformas ietekmi uz administratīvo slogu, uzraudzības efektivitāti, konkurences apstākļiem, tirgus attīstību un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu praksē.

-

IX. Par reformas ietekmes uz administratīvo slogu nepietiekamu izvērtējumu

[62] Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz reformas iespējamo ietekmi uz administratīvo slogu un norāda, ka likumprojektu anotācijā joprojām nav pietiekami detalizēti izvērtēts, kā praktiski mainīsies tirgus dalībnieku atbilstības nodrošināšanas pienākumi pēc reformas īstenošanas.

[63] Lai gan Finanšu ministrija norāda, ka reformas mērķis ir efektīvāka un vienotāka uzraudzības pieeja, Asociācijas ieskatā no anotācijas nav iespējams objektīvi izvērtēt, vai reformas rezultātā administratīvais slogs tirgus dalībniekiem faktiski samazināsies, saglabāsies līdzšinējā līmenī vai pieaugs.

[64] Asociācija īpaši uzsver, ka administratīvais slogs finanšu sektorā veidojas arī no praktiskajām atbilstības nodrošināšanas prasībām, tostarp attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, dokumentācijas sagatavošanu, pārskatu sniegšanu, regulatora pieprasījumu izpildi, IT risinājumu pielāgošanu un iekšējo procesu pārstrukturēšanu.

[65] Vienlaikus no likumprojektu anotācijas nav pietiekami identificējams, vai un kādā apmērā ticis izvērtēts iespējamais administratīvais slogs pārejas periodā, kad tirgus dalībniekiem vienlaikus var būt nepieciešams pielāgoties jaunai uzraudzības pieejai, jaunām metodoloģiskām prasībām un izmaiņām regulatora praksē.

[66] Asociācija papildus uzsver, ka reformas apspriešanas gaitā publiski un institucionāli vairākkārt tika komunicēta pieeja, ka uzraudzības funkciju nodošanas rezultātā kopējais regulatīvais slogs tirgus dalībniekiem nepieaugs vai atsevišķos aspektos pat samazināsies. Vienlaikus pašreizējā likumprojektu pakotnē un anotācijā nav identificējams pietiekami detalizēts un kvantitatīvi pamatots izvērtējums, kas tirgus dalībniekiem ļautu objektīvi pārliecināties par šādu pieņēmumu pamatotību praksē.

[67] Asociācijas ieskatā šāds izvērtējums ir īpaši būtisks, jo administratīvā sloga pieaugums praksē var būtiski ietekmēt uzņēmumu darbības izmaksas, konkurētspēju, produktu attīstību un spēju efektīvi nodrošināt normatīvo prasību izpildi.

[68] Papildus Asociācija norāda, ka anotācijā nav pietiekami detalizēti identificējami arī mehānismi, kas nodrošinātu samērīgu un proporcionālu pieeju dažāda mēroga tirgus dalībniekiem, jo īpaši ņemot vērā, ka būtiska daļa no atbilstības un administratīvajām prasībām praksē ir fiksētas neatkarīgi no konkrētā tirgus dalībnieka lieluma.

[69] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku administratīvā sloga izvērtējumu

-

[70] Asociācija atkārtoti uzsver, ka neiebilst pret nepieciešamību pilnveidot finanšu sektora uzraudzības modeli vai stiprināt uzraudzības efektivitāti kopumā. Vienlaikus Asociācijas ieskatā tik būtiskas institucionālas reformas īstenošanai nepieciešams īpaši detalizēts, pierādījumos balstīts un visaptverošs izvērtējums par reformas praktisko ietekmi uz tirgus dalībniekiem, konkurences apstākļiem, administratīvo slogu, inovāciju vidi, tiesisko noteiktību un ilgtermiņa finanšu sektora attīstību.

[71] Asociācija norāda, ka pašreizējā likumprojektu pakotnes redakcijā un anotācijā vairāki būtiski jautājumi joprojām nav izvērtēti pietiekamā detalizācijas pakāpē vai arī attiecībā uz tiem nav sniegts pietiekami skaidrs un kvantitatīvi pamatots pamatojums. Tas attiecas tostarp uz reformas ekonomisko ietekmi, administratīvā sloga izmaiņām, konkurences aspektiem, uzraudzības pieejas praktisko transformāciju, institucionālās nepārtrauktības nodrošināšanu un reformas ilgtermiņa ietekmi uz finanšu sektora attīstību.

[72] Asociācijas ieskatā reformas izvērtējumam būtu jāaptver ne tikai institucionālās efektivitātes apsvērumi, bet arī detalizēta analīze par to, kā reformas rezultātā praksē mainīsies regulatīvā vide un kāda būs tās faktiskā ietekme uz dažāda mēroga tirgus dalībniekiem un finanšu pakalpojumu tirgu kopumā.

[73] Ievērojot minēto, Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus un uzskata, ka reforma pašreizējā redakcijā nerada pietiekamu pārliecību, ka tās deklarētie mērķi tiks sasniegti samērīgā, ekonomiski pamatotā un tiesiski prognozējamā veidā.

 

-