Atzinums

Projekts paredz grozīt 24.panta pirmās daļas 13.punktu, cita starpā nosakot par pienākumu (šobrīd tās ir amatpersonas tiesības) deklarācijā norādīt informāciju, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādīt citus apstākļus, kuri var izraisīt tās mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas tās amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā.
Lūdzam anotācijā skaidrot, vai visos gadījumos amatpersonai ir jānorāda informācija, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses. Proti, vai var būt situācijas, kad nav nekādu saistītu interešu un nav arī citu normā norādīto apstākļu, un attiecīgi amatpersonai nav nekas papildus jāpaskaidro.

-

Projekts paredz grozīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24.panta pirmās daļas 4.punktu, nosakot, ka valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda informācija par tās īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kuros tā dzīvo un kurus tā īrē, nomā vai patapina no citām personām), arī tādiem, kuri ir tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību.
Lūdzam projekta anotācijā skaidrot, ko sevī ietver un ko nozīmē vārdi "kuros tā dzīvo". Nav saprotams, vai tā ir deklarētā dzīvesvieta, vai faktiskā dzīvesvieta, un, cik ilgi personai ir jāuzturas konkrētā īpašumā, lai uzskatītu, ka viņa tur dzīvo.
Tieslietu ministrijas ieskatā projektā piedāvātais normas formulējums ir neskaidrs un var radīt problēmas normas piemērošanā.

-

Likumprojekta 3. pantā ietvertais grozījums paredz, ka amatpersonai būs pienākums precizēt valsts amatpersonas deklarāciju ne tikai gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet arī gadījumos, kad amatpersonai sods netiks piemērots, jo administratīvais pārkāpums tiks atzīts par maznozīmīgu.
Vēršam uzmanību uz to, ka deklarācijas precizēšanas pienākuma priekšnoteikums ir saistošs nolēmums, kurā ir konstatēts, ka deklarācijā ir norādītas nepatiesas ziņas. Gadījumā, ja valsts amatpersonai tiek piemērots administratīvais sods vai kriminālsods, valsts amatpersonai ir tiesības pārsūdzēt pieņemto nolēmumu saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un Kriminālprocesa likumu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 166. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu — arī aizskartais mantas īpašnieks. Tāpat arī saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 183. panta pirmo daļu sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu — arī aizskartais mantas īpašnieks.
No minētā izriet, ka gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros tiks konstatēts, ka valsts amatpersonas deklarācijā ir sniegtas nepatiesas ziņas, bet pārkāpums tiks atzīts par maznozīmīgu un administratīvā pārkāpuma process tiks izbeigts, valsts amatpersonai būs pienākums precizēt deklarāciju, bet tai nebūs tiesību lūgt pārskatīt pieņemto lēmumu, jo likums neparedz tiesības personai, kuras izdarītais administratīvais pārkāpums ir atzīts par maznozīmīgu, pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Tas nozīmē, ka valsts amatpersonai pēc būtības tiks liegtas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma objektīvu un neatkarību pēcpārbaudi.
Tiesības uz taisnīgu tiesu, kas cita starpā ietver tiesības uz pieeju tiesai, nevar tikt atņemtas pēc būtības, tāpēc neatbalstām likumprojekta 3. pantā ietverto grozījumu un aicinām to izslēgt no likumprojekta.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam precizēt likumprojekta 4. pantā ietverto grozījumu. Piedāvātā redakcija paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests aicina valsts amatpersonu precizēt deklarāciju, un šis aicinājums rada tiesiskās sekas, proti, valsts amatpersonai rodas pienākums iesniegt deklarācijas precizējumus. Tādēļ mūsu ieskatā termins “aicinājums” ir nekorekts, jo tas rada maldīgu priekšstatu par amatpersonas rīcības brīvību.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka piedāvātā normas redakcija ir pārāk plaša un paredz neierobežotu rīcības brīvību Valsts ieņēmumu dienestam pieņemt lēmumu, ar kuru valsts amatpersonai uzliek par pienākumu iesniegt deklarācijas precizējumus. Piedāvātā norma paredz, ka situācijās, kas nav noregulētas likumā, Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības pieprasīt iesniegt deklarācijas precizējumus. Uzskatām, ka šādas normas iekļaušana likumā nonāk pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, kas skaidri definē situācijas, kad valsts amatpersonai ir jāiesniedz deklarācijas precizējumi.
Ievērojot minēto, ierosinām izvērtēt iespējas likumprojektā atrunāt Valsts ieņēmumu dienesta rīcības brīvības robežas, pieņemot lēmumu par pienākuma uzlikšanu iesniegt deklarācijas precizējumus.

-