Projekta ID
23-TA-621Atzinuma sniedzējs
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Atzinums iesniegts
17.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
1. Norādām, ka mērķis nevar būt pārkāpumu procedūras izbeigšana, tā kā tiesību akta mērķī būtu jāatspoguļo primāri sabiedrības ieguvumi, īpaši vērtējot samērīgumu tiesību aktu projektiem, kuri nosaka ierobežojumus indivīdiem. Lūdzam anotācijā precīzi atspoguļot sabiedrības ieguvumus no jaunu dabas aizsardzību teritoriju noteikšanas, ja tādi ir.
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
Piedāvātā redakcija
1. Norādām, ka mērķis nevar būt pārkāpumu procedūras izbeigšana, tā kā tiesību akta mērķī būtu jāatspoguļo primāri sabiedrības ieguvumi, īpaši vērtējot samērīgumu tiesību aktu projektiem, kuri nosaka ierobežojumus indivīdiem. Lūdzam anotācijā precīzi atspoguļot sabiedrības ieguvumus no jaunu dabas aizsardzību teritoriju noteikšanas, ja tādi ir.
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
2.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
1. Norādām, ka mērķis nevar būt pārkāpumu procedūras izbeigšana, tā kā tiesību akta mērķī būtu jāatspoguļo primāri sabiedrības ieguvumi, īpaši vērtējot samērīgumu tiesību aktu projektiem, kuri nosaka ierobežojumus indivīdiem. Lūdzam anotācijā precīzi atspoguļot sabiedrības ieguvumus no jaunu dabas aizsardzību teritoriju noteikšanas, ja tādi ir.
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
Piedāvātā redakcija
1. Norādām, ka mērķis nevar būt pārkāpumu procedūras izbeigšana, tā kā tiesību akta mērķī būtu jāatspoguļo primāri sabiedrības ieguvumi, īpaši vērtējot samērīgumu tiesību aktu projektiem, kuri nosaka ierobežojumus indivīdiem. Lūdzam anotācijā precīzi atspoguļot sabiedrības ieguvumus no jaunu dabas aizsardzību teritoriju noteikšanas, ja tādi ir.
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374
2. Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot MK noteikumu projekta pielikumā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.
3.Norādām, ka maldinoši Anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, tā kā šāds izvērtējums iepazīstoties ar projektu nav veikts pamatojoties uz aprakstu. Aprakstā maldinoši aprakstā norādīta atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā.
2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus.
Lūdzam ministriju vērst uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu. Kurš nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
“1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.”
Līdztekus Eiropas norādām, ka tiešā tulkojumā no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping1 izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
4. Izsakām iebildumu par paredzēto kompensācijas apjomu un kompensācijas modeli uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu.
Tā kā pārņemot Direktīvas prasības, tai jāiekļaujas Latvijas
republikas tiesību sistēmā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas republikas satversmes 1. pantu un 105. pantu.
Norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kurš nostiprināts Satversmes 1.pantā. “No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).”
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā ar Likumu ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi - Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, Tā lietā Nr.2009-09-03, Satversmes tiesa norāda “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. Īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, kā Meža zemēs, kur atbilstoši Meža likumam, Galvenā cirte atļauta atbilstoši 9.panta prasībām, kurš nosaka. 2
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes
I un augstākaII–IIIIV un zemāka
Ozols101121121
Priede un lapegle101101121
Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181
Bērzs717151
Melnalksnis717171
Apse414141
No kā secināms, ka piedāvātais risinājums ir konfiscējoša rakstura, un nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, tā kā valstij pastāv alternatīvie risinājumi samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
Lūdzam vērtēt alternatīvos risinājumus:
- Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.
- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību.
Atlīdzību Valsts var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S“Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”3 Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.
- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi.
Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, tā kā prezumē iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu.
Norādām, ka vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1ha vērtība vidēji sastāda 9219 Eur4, Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kurš paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 eiro/ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, kas nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam.
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61998CJ0371&from=HR
2 https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
3 AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plāns 2022. - 2026. gadam
4 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374