Projekta ID
24-TA-1229Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
30.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Iebildums
Lūdzam šo tekstu:
"Vairākkārt Dienests ir saņēmis Latvijas Pašvaldību savienības uzstādījumu mainīt lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām zemēm atbilstoši teritorijas plānojuma funkcionālām zonām."
Aizstāt ar tekstu šādā redakcijā:
"Uzsākot kadastrālās vērtēšanas procesu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, visās pašvaldībās nebija stājušies spēkā teritorijas plānojumi, tāpēc kā pārejas risinājums tika izvēlēts lietošanas mērķu noteikšana, kamēr visās pašvaldībās nestāsies spēkā teritorijas plānojumi.
Savukārt ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir vairākkārt norādījusi, ka ir nepieņemami likt pašvaldībām teritorijas plānojumos noteiktās zonas interpretēt citā klasifikācijā, kas noteikta kā pārejas risinājums kamēr visās pašvaldībās nebija spēkā teritorijas plānojumi. Turklāt šī interpretācija atļāva neapbūvētas zemes īpašniekam pēc būtības izvēlēties savai zemei kadastrālo vērtību, piemēram, zemes vienībai Anniņmuižas iela 16, Rīgā, kur var būvēt daudzstāvu apbūvi, spēkā esošā kadastrālā vērtība ir 6,11 eur/m2, bet blakus esošām zemes vienībām, uz kurām ir individuālās dzīvojamās mājas, kadastrālā vērtība ir 28- 31 eur/m2, bet tām zemes vienībām, uz kurām atrodas daudzdzīvokļu apbūve, kadastrālā vērtība- 35-37 eur/m2. Kadastrālo vērtību 6,11 eur/m2, kas neatbilst arī 2012.gada tirgus vērtībām, īpašnieks ir legāli panācis, izmantojot šo spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas ir jāmaina, lai nepieļautu šādas kadastrālo vērtību neatbilstības."
"Vairākkārt Dienests ir saņēmis Latvijas Pašvaldību savienības uzstādījumu mainīt lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām zemēm atbilstoši teritorijas plānojuma funkcionālām zonām."
Aizstāt ar tekstu šādā redakcijā:
"Uzsākot kadastrālās vērtēšanas procesu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, visās pašvaldībās nebija stājušies spēkā teritorijas plānojumi, tāpēc kā pārejas risinājums tika izvēlēts lietošanas mērķu noteikšana, kamēr visās pašvaldībās nestāsies spēkā teritorijas plānojumi.
Savukārt ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir vairākkārt norādījusi, ka ir nepieņemami likt pašvaldībām teritorijas plānojumos noteiktās zonas interpretēt citā klasifikācijā, kas noteikta kā pārejas risinājums kamēr visās pašvaldībās nebija spēkā teritorijas plānojumi. Turklāt šī interpretācija atļāva neapbūvētas zemes īpašniekam pēc būtības izvēlēties savai zemei kadastrālo vērtību, piemēram, zemes vienībai Anniņmuižas iela 16, Rīgā, kur var būvēt daudzstāvu apbūvi, spēkā esošā kadastrālā vērtība ir 6,11 eur/m2, bet blakus esošām zemes vienībām, uz kurām ir individuālās dzīvojamās mājas, kadastrālā vērtība ir 28- 31 eur/m2, bet tām zemes vienībām, uz kurām atrodas daudzdzīvokļu apbūve, kadastrālā vērtība- 35-37 eur/m2. Kadastrālo vērtību 6,11 eur/m2, kas neatbilst arī 2012.gada tirgus vērtībām, īpašnieks ir legāli panācis, izmantojot šo spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas ir jāmaina, lai nepieļautu šādas kadastrālo vērtību neatbilstības."
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Iebildums
Lūdzam no Anotācijas svītrot šo sadaļu:
"Papildus projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra sēdes protokola Nr. 7 25. § 4. punktam, kurā dots uzdevums Tieslietu ministrijai pēc kadastrālo vērtību bāzes 2022.-2025. gadam publicēšanas izvērtēt izmaiņu nepieciešamību apstiprinātajā kadastrālās vērtēšanas metodikā un, ja izmaiņas nav saistītas ar datu kvalitātes jautājumiem, tad nepieciešamības gadījumā izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus normatīvā akta grozījumus."
Minēto uzdevumu Tieslietu ministrija nav pildījusi par ko liecina arī laika periods kopš minētais uzdevums bija jāsāk pildīt- kadastrālo vērtību bāzi 2022.-2025.gadam publicēja 2020.gada jūnijā, tātad uzdevums nav ticis pildīts vairākus gadus.
"Papildus projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra sēdes protokola Nr. 7 25. § 4. punktam, kurā dots uzdevums Tieslietu ministrijai pēc kadastrālo vērtību bāzes 2022.-2025. gadam publicēšanas izvērtēt izmaiņu nepieciešamību apstiprinātajā kadastrālās vērtēšanas metodikā un, ja izmaiņas nav saistītas ar datu kvalitātes jautājumiem, tad nepieciešamības gadījumā izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus normatīvā akta grozījumus."
Minēto uzdevumu Tieslietu ministrija nav pildījusi par ko liecina arī laika periods kopš minētais uzdevums bija jāsāk pildīt- kadastrālo vērtību bāzi 2022.-2025.gadam publicēja 2020.gada jūnijā, tātad uzdevums nav ticis pildīts vairākus gadus.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Šo tekstu:
"Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības), nepieciešams mainīt vispārējo kārtību lietošanas mērķu noteikšanā neapbūvētām zemēm, t.sk. uz kurām atrodas arī mežs."
Lūdzam aizstāt ar tekstu šādā redakcijā:
"Tirgū nav novērojama situācija, kad meža zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumam ir noteikti apbūves zonējumi vai kura jau ir apbūvēta, būtu tik pat nevērtīga, kā zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumiem nav pieļaujama kapitālā apbūve , piemēram, "Dabas un apstādījumu teritorija". Norma kas tika pieņemta 2020.gadā, bet kura nav stājusies spēkā, paredzētu, ka šādām nākotnē apbūvējamām zemēm jānosaka tāds pats lietošanas mērķis kā nākotnē neapbūvējamām zemēm "0501 "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas". Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, Valsts meža dienesta dati atšķiras no Valsts zemes dienesta datiem par mežiem, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības, meža zeme ir reģistrēta pat zem apbūves un pat apbūvētajā Mežaparka daļā), nepieciešams atcelt spēkā nestājušos normu zemēm uz kurām atrodas Valsts meža dienestā reģistrēta meža zeme, bet kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas apbūves zonējumos. Meža zemēm, kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas Mežu teritorijā, Dabas un apstādījumu teritorijā, Lauksaimniecības teritorijā, Ūdeņu teritorijā, šie grozījumi nemainīs spēkā esošo lietošanas mērķu noteikšanas kārtību. "
"Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības), nepieciešams mainīt vispārējo kārtību lietošanas mērķu noteikšanā neapbūvētām zemēm, t.sk. uz kurām atrodas arī mežs."
Lūdzam aizstāt ar tekstu šādā redakcijā:
"Tirgū nav novērojama situācija, kad meža zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumam ir noteikti apbūves zonējumi vai kura jau ir apbūvēta, būtu tik pat nevērtīga, kā zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumiem nav pieļaujama kapitālā apbūve , piemēram, "Dabas un apstādījumu teritorija". Norma kas tika pieņemta 2020.gadā, bet kura nav stājusies spēkā, paredzētu, ka šādām nākotnē apbūvējamām zemēm jānosaka tāds pats lietošanas mērķis kā nākotnē neapbūvējamām zemēm "0501 "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas". Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, Valsts meža dienesta dati atšķiras no Valsts zemes dienesta datiem par mežiem, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības, meža zeme ir reģistrēta pat zem apbūves un pat apbūvētajā Mežaparka daļā), nepieciešams atcelt spēkā nestājušos normu zemēm uz kurām atrodas Valsts meža dienestā reģistrēta meža zeme, bet kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas apbūves zonējumos. Meža zemēm, kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas Mežu teritorijā, Dabas un apstādījumu teritorijā, Lauksaimniecības teritorijā, Ūdeņu teritorijā, šie grozījumi nemainīs spēkā esošo lietošanas mērķu noteikšanas kārtību. "
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Šo tekstu: "Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai nekustamā īpašuma nodokļa optimizācijai personas mēdz izvēlēties lietošanas mērķi ar zemāku vērtību līmeni (bieži vien sabiedriskas nozīmes lietošanas mērķi), bet, realizējot apbūves ieceri, tas ir cits."
Lūdzam izteikt šādā redakcijā:
"Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai nekustamā īpašuma nodokļa optimizācijai personas mēdz izvēlēties lietošanas mērķi ar zemāku vērtību līmeni (bieži vien sabiedriskas nozīmes lietošanas mērķi), bet, realizējot apbūves ieceri, tas ir cits. Piemēram, zemes vienībai Anniņmuižas iela 16, Rīgā, spēkā esošā kadastrālā vērtība ir 6,11 eur/m2, jo īpašnieks izvēlējies lietošanas mērķi "1000 - Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme", lai arī spēkā esošais plānojums noteic, ka tā atrodas jaukta centra apbūves teritorijā, kur ir iespējama kā lielveikalu, tā biroju ēku, tā daudzīvokļu ēku būvniecība. Zemes platība ir 0.8468 ha. Jāuzsver, ka iepriekš zemei bija noteikta kadastrālā vērtība 343 606 eur jeb 40.75 eur/m2, bet pēc īpašnieka izvēles spēkā esošā kadastrālā vērtība ir tikai 51 722 eur, jeb 6,11 eur/m2. Blakus esošai zemei, kurai noteikts Komercdarbības objektu apbūves lietošanas mērķis, kadastrālā vērtība ir 40 eur/m2 vērtību zonā individuālās apbūves zemes vienībām kadastrālā vērtība ir 28- 31 eur/m2, daudzdzīvokļu apbūves zemes vienībām kadastrālā vērtība- 35-37 eur/m2."
Lūdzam izteikt šādā redakcijā:
"Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai nekustamā īpašuma nodokļa optimizācijai personas mēdz izvēlēties lietošanas mērķi ar zemāku vērtību līmeni (bieži vien sabiedriskas nozīmes lietošanas mērķi), bet, realizējot apbūves ieceri, tas ir cits. Piemēram, zemes vienībai Anniņmuižas iela 16, Rīgā, spēkā esošā kadastrālā vērtība ir 6,11 eur/m2, jo īpašnieks izvēlējies lietošanas mērķi "1000 - Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme", lai arī spēkā esošais plānojums noteic, ka tā atrodas jaukta centra apbūves teritorijā, kur ir iespējama kā lielveikalu, tā biroju ēku, tā daudzīvokļu ēku būvniecība. Zemes platība ir 0.8468 ha. Jāuzsver, ka iepriekš zemei bija noteikta kadastrālā vērtība 343 606 eur jeb 40.75 eur/m2, bet pēc īpašnieka izvēles spēkā esošā kadastrālā vērtība ir tikai 51 722 eur, jeb 6,11 eur/m2. Blakus esošai zemei, kurai noteikts Komercdarbības objektu apbūves lietošanas mērķis, kadastrālā vērtība ir 40 eur/m2 vērtību zonā individuālās apbūves zemes vienībām kadastrālā vērtība ir 28- 31 eur/m2, daudzdzīvokļu apbūves zemes vienībām kadastrālā vērtība- 35-37 eur/m2."
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Risinājuma aprakstā lūdzam šo daļu:
"Jaunā klasifikācija pēc būtības sakrīt ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām."
Izteikt šādā redakcijā:
"Jaunā klasifikācija ir identiska ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām. Grozot Ministru kabineta noteikumos Nr.240 noteikto funkcionālo zonu klasifikāciju, jāgroza arī šie noteikumi. Vienotu klasifikāciju lietošana ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arī ir priekšnoteikums datu nodošanai automatizētā režīmā no TAPIS uz Kadastru, kas būs iespējams, kad 100% visām zemes vienībām TAPIS būs pieejami automatizēti lasāmi dati.
"Jaunā klasifikācija pēc būtības sakrīt ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām."
Izteikt šādā redakcijā:
"Jaunā klasifikācija ir identiska ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām. Grozot Ministru kabineta noteikumos Nr.240 noteikto funkcionālo zonu klasifikāciju, jāgroza arī šie noteikumi. Vienotu klasifikāciju lietošana ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arī ir priekšnoteikums datu nodošanai automatizētā režīmā no TAPIS uz Kadastru, kas būs iespējams, kad 100% visām zemes vienībām TAPIS būs pieejami automatizēti lasāmi dati.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam papildināt Anotācijas 1.3. sadaļu Pašreizējā situācija ar šādu tekstu:
Jau ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Diemžēl joprojām datu automatizēta ieguve nav iespējama pilnā mērā.
Jau ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Diemžēl joprojām datu automatizēta ieguve nav iespējama pilnā mērā.
Piedāvātā redakcija
-
7.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2. Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
Iebildums
Ņemot vērā faktu, ka piedāvātie grozījumi skar tikai nelielu daļu no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta "Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība" ietvaros Valsts kancelejas inovācijas laboratorijā konstatētajām sistēmiskajām kadastrālās vērtēšanas metodikas problēmām, kā arī šie grozījumi pilnā mērā neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem, lūdzam pievienot šādu protokollēmuma punktu, nosakot Tieslietu ministrijas šobrīd plānoto tā izpildes termiņu.
Vienlaikus atgādinām, ka ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes lietošanas mērķu jeb zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Noteikti ir nepieciešams mainīt kārtību, kādā tiek iegūti dati kadastrālajā vērtēšanā attiecībā uz apbūvētām zemēm, jo šobrīd spēkā esošā kārtība ir absurda no racionālu publisko resursu izmantošanas viedokļa : pašvaldībām ir uzlikts par pienākumu manuāli apstrādāt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošos datus un balstoties uz tiem pieņemt lēmumus adminsitratīvā akta formātā. Tā kā valstī ir izveidota ne tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, bet arī Būvniecības informatīvā sistēma, tad LPS ieskatā, nebūtu pieļaujams ilgstoši likt pašvaldībām manuāli veikt darbības, kuras ir iespējams automatizēt, turklāt valsts reģistru pusē.
Vienlaikus informējam, ka mūsu lūgto Ministru kabineta protokolluzdevumu noteikti ir iespējams pildīt pa daļām, soli pa solim virzoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktā kadastrālās vērtēšanas mērķa sasniegšanu.
Vienlaikus atgādinām, ka ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes lietošanas mērķu jeb zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Noteikti ir nepieciešams mainīt kārtību, kādā tiek iegūti dati kadastrālajā vērtēšanā attiecībā uz apbūvētām zemēm, jo šobrīd spēkā esošā kārtība ir absurda no racionālu publisko resursu izmantošanas viedokļa : pašvaldībām ir uzlikts par pienākumu manuāli apstrādāt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošos datus un balstoties uz tiem pieņemt lēmumus adminsitratīvā akta formātā. Tā kā valstī ir izveidota ne tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, bet arī Būvniecības informatīvā sistēma, tad LPS ieskatā, nebūtu pieļaujams ilgstoši likt pašvaldībām manuāli veikt darbības, kuras ir iespējams automatizēt, turklāt valsts reģistru pusē.
Vienlaikus informējam, ka mūsu lūgto Ministru kabineta protokolluzdevumu noteikti ir iespējams pildīt pa daļām, soli pa solim virzoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktā kadastrālās vērtēšanas mērķa sasniegšanu.
Piedāvātā redakcija
Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministrei līdz ________________ iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas aizstās Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" un pilnā mērā atbildīs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī paredzēs maksimāli izmantot Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas (TAPIS), Būvniecības informācijas sistēmas (BIS), kā arī citu valsts informāciju sistēmu datus automatizētos procesos, maksimāli atsakoties no manuālām darbībām.
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam pievienot jaunu pielikumu, kurā tiks noteikts - kuras bāzes vērtības katrā vērtību zonā tiks izmantotas fiskālo kadastrālo vērtību aprēķinā no piemērojamajām bāzes vērtībām, kas noteiktas ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam", katram no jaunajiem 7.pielikumā esošajiem lietošanas mērķiem un 8.pielikuma jaunajām pazīmēm. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, kurā lietošanas mērķi ir noteikti vai mainīti, bet zemes vienībai vispār nav kadastrālās vērtības, jo normatīvie akti neparedz konkrētu bāzes vērtību, kuru jāizmanto kadastrālās vērtības aprēķinā.
Atgādinām, ka piemērojamā kadastrālo vērtību bāze būs jāpiemēro fiskālo kadastrālo vērtību aprēķinam līdz pat brīdim, kad atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50.punktam tiks piemērota jauna kadastrālo vērtību bāze, kas Ministru kabinetam jāapstiprina ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam un kas būs piemērojama no aiznākamā gada 1.janvāra, ja bāzi apstiprinās ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.jūnijam.
"50. Ministru kabinets līdz 2027. gada 15. jūnijam pilnveido kadastrālo vērtēšanu regulējošus normatīvos aktus un apstiprina jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam sāk piemērot atbilstoši šā likuma 68. panta otrajai daļai (ja bāzi apstiprina līdz attiecīgā gada 15. jūnijam, tad to kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra).
Atgādinām, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.4 punktam
43.4 Lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību, Ministru kabinets no 2025. gada 1. janvāra fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā var nepiemērot šo pārejas noteikumu 41. punktā noteikto koeficientu — 0,7 — zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras piemineklis, kā arī var lemt par 2024. gada 31. decembrī piemērojamu kadastrālo vērtēšanu regulējošu normatīvo aktu piemērošanas izmaiņām.
Atgādinām, ka piemērojamā kadastrālo vērtību bāze būs jāpiemēro fiskālo kadastrālo vērtību aprēķinam līdz pat brīdim, kad atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50.punktam tiks piemērota jauna kadastrālo vērtību bāze, kas Ministru kabinetam jāapstiprina ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam un kas būs piemērojama no aiznākamā gada 1.janvāra, ja bāzi apstiprinās ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.jūnijam.
"50. Ministru kabinets līdz 2027. gada 15. jūnijam pilnveido kadastrālo vērtēšanu regulējošus normatīvos aktus un apstiprina jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam sāk piemērot atbilstoši šā likuma 68. panta otrajai daļai (ja bāzi apstiprina līdz attiecīgā gada 15. jūnijam, tad to kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra).
Atgādinām, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.4 punktam
43.4 Lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību, Ministru kabinets no 2025. gada 1. janvāra fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā var nepiemērot šo pārejas noteikumu 41. punktā noteikto koeficientu — 0,7 — zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras piemineklis, kā arī var lemt par 2024. gada 31. decembrī piemērojamu kadastrālo vērtēšanu regulējošu normatīvo aktu piemērošanas izmaiņām.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā grozījumu jaunais 11.1 punkts nosaka citu klasifikāciju neapbūvētai zemei, tad ir jāveido izņēmums no šī punkta, jo tas nevar palikt spēkā attiecībā uz neapbūvētām zemēm.
Piedāvātā redakcija
Katram lietošanas mērķim piešķir kodu saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju (1.pielikums), izņemot 11.1.punktā noteiktajām zemēm . Lietošanas mērķu kodu veido lietošanas mērķa grupas apzīmējums un tā kārtas numurs grupā.
10.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā grozījumu jaunais 11.1 punkts nosaka citu klasifikāciju neapbūvētai zemei, tad 12.punktā var palikt tikai 1.un 2.apakšpunkti, bet ir jāizslēdz šo apakšpunktu tālākais iedalījums, jo tas apbūvētām un neapbūvētām zemēm atbilstoši grozījumiem ir dažāds. Turklāt
Piedāvātā redakcija
12. Lietošanas mērķu grupas, ņemot vērā vērtību veidojošos faktorus, klasificē šādās lietošanas mērķu klasēs:
12.1. "Zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana - apbūve pieļaujama gadījumos, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai".
12.2. "Apbūves zeme".
12.1. "Zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana - apbūve pieļaujama gadījumos, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai".
12.2. "Apbūves zeme".
11.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Neatkarīgi no iepriekšējā iebilduma par šo punktu,tas ir jāprecizē arī gadījumā, ja no noteikumiem ar šiem grozījumiem tiks izslēgtas visas normas, kuras vairs nebūs piemērojamas attiecībā uz lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām zemēm. Precizējumi ir nepieciešami, lai norma būtu saderīga ar pārējām šajos grozījumos Tieslietu ministrijas iekļautajām normām par transformatoriem 17.1 jaunajā punktā
Piedāvātā redakcija
Neapbūvētai zemei lietošanas mērķus klasificē normatīvajos aktos teritorijas plānošanas jomā noteiktajās funkcionālajās zonās (turpmāk – funkcionālās zonas mērķis) saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu. Transformatora ēkas esība uz zemes vienības nepadara to par apbūvētu zemi, ja uz zemes ir iespējama arī cita apbūve bez transformatora. Neapbūvēta apbūves zeme ir tāda, kas pēc pašvaldības teritorijas plānojuma atrodas apbūves nozīmes funkcionālās zonās un uz zemes vienības neatrodas būve. Ja šādai zemes vienībai izsniegta būvatļauja un tajā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tā nav uzskatāma par neapbūvētu apbūves zemi.
12.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā ar šī punkta spēkā stāšanos neapbūvētām zemēm vairs nebūs piemērojama līdzšinējā kārtība, kas noteikta šo noteikumu tālākos punktos, lūdzam vai nu šo 12.1 punktu precizēt zemāk esošajā veidā, vai grozījumos paredzēt - ka visas noteikumos šobrīd esošās normas, kas attiecas uz neapbūvētām zemēm, zaudē spēku ar šo grozījumu spēkā stāšanos. LPS uzskata, ka skaidrības nolūkos būtu jāizvēlas šis otrais variants, ka ar grozījumiem vienlaikus zaudē spēku normas, kuras vairs nav piemērojamas. Protams, attiecībā uz tiem lietošanas mērķiem, kas ir noteikti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, spēkā būs noteikumu normas, kas ir/būs spēkā līdz šī grozījumu projekta pieņemšanai un spēkā stāšanās brīdim
Piedāvātā redakcija
Neapbūvētai zemei lietošanas mērķus klasificē normatīvajos aktos teritorijas plānošanas jomā noteiktajās funkcionālajās zonās (turpmāk – funkcionālās zonas mērķis) un nosaka un maina saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu, neievērojot šo noteikumu nosacījumus, kas bija spēkā attiecībā uz neapbūvētas zemes lietošanas mērķu noteikšanu un maiņu līdz šī punkta spēkā stāšanās brīdim. Neapbūvēta apbūves zeme ir tāda, kas pēc pašvaldības teritorijas plānojuma atrodas apbūves nozīmes funkcionālās zonās un uz zemes vienības neatrodas būve. Ja šādai zemes vienībai izsniegta būvatļauja un tajā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tā nav uzskatāma par neapbūvētu apbūves zemi.
13.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā ar šī punkta spēkā stāšanos neapbūvētām zemēm vairs nebūs piemērojama līdzšinējā kārtība, kas noteikta šo noteikumu tālākos punktos, lūdzam vai nu šo 12.2 punktu precizēt zemāk esošajā veidā, vai grozījumos paredzēt - ka visas noteikumos šobrīd esošās normas, kas attiecas uz neapbūvētām zemēm, zaudē spēku ar šo grozījumu spēkā stāšanos. LPS uzskata, ka skaidrības nolūkos būtu jāizvēlas šis otrais variants, ka ar grozījumiem vienlaikus zaudē spēku normas, kuras vairs nav piemērojamas. Protams, attiecībā uz tiem lietošanas mērķiem, kas ir noteikti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, spēkā būs noteikumu normas, kas ir/būs spēkā līdz šī grozījumu projekta pieņemšanai un spēkā stāšanās brīdim
Piedāvātā redakcija
Neapbūvētai apbūves zemei, ja nepieciešams, pašvaldība nosaka atzīmes saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu, neievērojot šo noteikumu nosacījumus, kas bija spēkā attiecībā uz neapbūvētas zemes lietošanas mērķu noteikšanu un maiņu līdz šī punkta spēkā stāšanās brīdim, t.sk.nenosakot dalījumu apgūtā un neapgūtā zemē (šo dalījumu aizstāj 8.pielikumā noteiktās pazīmes). Funkcionālās zonas mērķim var būt viena vai vairākas atzīmes. Funkcionālās zonas mērķus un neapbūvētas apbūves zemes atzīmes reģistrē kadastra informācijas sistēmā. Ja zemes vienībai zudis atzīmes noteikšanas pamats, pašvaldība par to informē Valsts zemes dienestu.
14.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam negrozīt 13.punktu, jo punkta papildinājums ar normu "ka neapbūvēta apbūves zeme" šo noteikumu izpratnē ir zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana, ja tai vienlaikus noteikta pazīme 'nav apbūves zeme", ir lieks, turklāt radīs pārpratumus, jo lietošanas mērķis, atbilstoši pārējām grozītajām normām, būs jānosaka atbilstoši funkcionālajai zonai, kurā tas atrodas, piemēram, DzS - savrupmāju apbūves teritorija. Tādejādi lietošanas mērķis joprojām būs apbūves zeme, bet ja vienlaikus tiks noteikta pazīme, ka konkrētais zemes gabals 'nav apbūves zeme', tas tiks ņemts vērā kadastrālajā vērtēšanā, bet vērtēšanas jautājumi netiek risināti šajos Ministru kabineta noteikumos, tāpēc 13.punktu nav nepieciešams grozīt.
Ja šādi grozījumi tomēr būtu nepieciešami, tie izdarāmi kopā ar pēc būtības pārskatītu visu šo noteikumu regulējumu vai kopā ar kadastrālās vērtēšanas metodikas grozījumiem. Tomēr tā kā lietošanas mērķu noteikšana kadastrālās vērtēšanas vajadzībām tika ieviesta kā pagaidu norma, jo brīdī kad tika uzsākta kadastrālā vērtēšana (2000 gadu sākums), Latvijā visās pašvaldībās vēl nebija apstiprināti teritorijas plānojumi, tad pēc būtības šim pārejas posmam, kurā pašvaldībām ir uzlikts pienākums noteikt lietošanas mērķus kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, drīzumā vajadzētu tikt izbeigtam, jo visā Latvijas teritorijā ir spēkā esoši teritorijas plānojumi. Atgādinām, ka arī ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka lietošanas mērķu noteikšanu kadastrālās vērtēšanas vajadzībām veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Tādejādi šajos grozījumos, ņemot vērā arī faktu, ka Tieslietu ministrija atzinumu sniegšanai par šo projektu ir noteikusi steidzamību- 3 darba dienu laikā, lūdzam neveikt nevajadzīgus grozījumus, kas pēc būtības nav saistīti ar noteikumu projekta pamatuzdevumu- atvieglot lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām apbūves zemēm, novēršot esošās interpretācijas, kā arī izbeidzot esošo regulējumu, kurā īpašnieks varēja izvēlēties savam neapbūvētam zemes gavalam kadastrālo vērtību, jo īpašnieka izvēle nekādā veidā nav saistāma ar kadastrālās vērtības atbilstību vai saistību ar tirgus vērtību.
Ja šādi grozījumi tomēr būtu nepieciešami, tie izdarāmi kopā ar pēc būtības pārskatītu visu šo noteikumu regulējumu vai kopā ar kadastrālās vērtēšanas metodikas grozījumiem. Tomēr tā kā lietošanas mērķu noteikšana kadastrālās vērtēšanas vajadzībām tika ieviesta kā pagaidu norma, jo brīdī kad tika uzsākta kadastrālā vērtēšana (2000 gadu sākums), Latvijā visās pašvaldībās vēl nebija apstiprināti teritorijas plānojumi, tad pēc būtības šim pārejas posmam, kurā pašvaldībām ir uzlikts pienākums noteikt lietošanas mērķus kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, drīzumā vajadzētu tikt izbeigtam, jo visā Latvijas teritorijā ir spēkā esoši teritorijas plānojumi. Atgādinām, ka arī ar 2012.gada 3.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1.variantu, ka lietošanas mērķu noteikšanu kadastrālās vērtēšanas vajadzībām veic VZD no informācijas sistēmu datiem, nevis 2.variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Tādejādi šajos grozījumos, ņemot vērā arī faktu, ka Tieslietu ministrija atzinumu sniegšanai par šo projektu ir noteikusi steidzamību- 3 darba dienu laikā, lūdzam neveikt nevajadzīgus grozījumus, kas pēc būtības nav saistīti ar noteikumu projekta pamatuzdevumu- atvieglot lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām apbūves zemēm, novēršot esošās interpretācijas, kā arī izbeidzot esošo regulējumu, kurā īpašnieks varēja izvēlēties savam neapbūvētam zemes gavalam kadastrālo vērtību, jo īpašnieka izvēle nekādā veidā nav saistāma ar kadastrālās vērtības atbilstību vai saistību ar tirgus vērtību.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā ar šo grozījumu pieņemšanu un stāšanos spēkā neapbūvētām zemēm lietošanas mērķus būs jānosaka un jāmaina atbilstoši jaunajiem 12.1 un 12.2. punktiem, vienlaikus nevar palikt spēkā esošā regulējuma 14.1 punkts, jo tas nozīmētu, ka noteikumi satur normas, kuras ir pretrunā viena otrai. Protams, attiecībā uz tiem lietošanas mērķiem, kas ir noteikti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, spēkā būs noteikumu normas, kas ir/būs spēkā līdz šī grozījumu projekta pieņemšanai un spēkā stāšanās brīdim
Tā kā ar šo grozījumu spēkā stāšanās brīdi apgūtas un neapgūtas zemes lietošanas mērķi tiek aizstāti ar Pazīmēm, kas noteiktas 8.pielikumā, tad ja nepieciešams, var arī noteikumu tekstā kā jaunas normas dublēt 8.pielikumā noteikto:
Pazīme: "Neapgūta zeme - Zemes vienībai nav pieejams piebraucamais ceļš un elektrības iespējas. Valstspilsētās neapgūta zeme ir tikai bez piebraucamā ceļa. Atzīmi liek tikai funkcionālās zonas mērķiem DzS, DzM, DzD, JC, P, R."
Nevar palikt normatīvajā aktā regulējums, kas vienlaikus liek noteikt neapgūtu lietošanas mērķi, kurš kā tāds vairs nav piemērojams un kura nav noteikumu jaunajā 7.pielikumā, un regulējums, kas paredz neapgūta lietošana mērķa vietā noteikt pazīmi "neapgūta zeme".
Tā kā ar šo grozījumu spēkā stāšanās brīdi apgūtas un neapgūtas zemes lietošanas mērķi tiek aizstāti ar Pazīmēm, kas noteiktas 8.pielikumā, tad ja nepieciešams, var arī noteikumu tekstā kā jaunas normas dublēt 8.pielikumā noteikto:
Pazīme: "Neapgūta zeme - Zemes vienībai nav pieejams piebraucamais ceļš un elektrības iespējas. Valstspilsētās neapgūta zeme ir tikai bez piebraucamā ceļa. Atzīmi liek tikai funkcionālās zonas mērķiem DzS, DzM, DzD, JC, P, R."
Nevar palikt normatīvajā aktā regulējums, kas vienlaikus liek noteikt neapgūtu lietošanas mērķi, kurš kā tāds vairs nav piemērojams un kura nav noteikumu jaunajā 7.pielikumā, un regulējums, kas paredz neapgūta lietošana mērķa vietā noteikt pazīmi "neapgūta zeme".
Piedāvātā redakcija
Izslēgt noteikumu 14.1.punktu un visus trīs tā apakšpunktus.
16.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Ņemot vērā Tieslietu ministrijas rosināto jauno 12.1 punktu , kurā iekļauta šāda norma: "Ja šādai zemes vienībai izsniegta būvatļauja un tajā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tā nav uzskatāma par neapbūvētu apbūves zemi." lūdzam atbilstoši precizēt 17.3 punktu
Piedāvātā redakcija
ja jaunas būvniecības gadījumā izsniegta būvatļauja un tajā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai ja attiecībā uz jau esošām būvēm izsniegta būvatļauja vai pieteikta vienkāršota atjaunošana, kuru īstenojot mainīsies:
17.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
ņemot vērā jauno 11.1. punkta regulējumu, jāprecizē 17.4 punkts
Piedāvātā redakcija
ja stājies spēkā detālplānojums, vai lokālplānojums vai teritorijas plānojums un neapbūvētajai zemes vienībai lietošanas mērķis vai tam piekrītošā zemes platība neatbilst detālplānojumā, vai lokālplānojumā vai teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai;
18.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam precizēt, jo atbilstoši Tieslietu ministrijas rosinātajam jaunajam 11.1 punktam ir jāizslēdz piebilde "ja detālplānojums, lokālplānojums nav nepieciešams", turklāt lokālplānojums nav obligāts, to rosina tajos gadījumos, kad vēlas mainīt teritorijas plānojumu bez detālplānojuma.
Piedāvātā redakcija
ja pēc zemes nomas līguma vai līguma par apbūves tiesību nodibināšanu noslēgšanas iepriekš noteiktais lietošanas mērķis neatbilst nomas līgumā vai līgumā par apbūves tiesību nodibināšanu noteiktajai zemes izmantošanai vai ar nomas līgumu vai līguma par apbūves tiesību nodibināšanu tiek precizētas lietošanas mērķim piekrītošās platības un nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību nodibināšanu nav pretrunā ar detālplānojumu, lokālplānojumu vai teritorijas plānojumu, ja detālplānojums, lokālplānojums nav nepieciešams;
19.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
ņemot vērā jauno 11.1. punkta regulējumu un jauno 17.4.punkta regulējumu, kurā apvienoti visi plānojumu veidi, jo atbilstoši teritorijas plānošanas normatīvajiem aktiem tie nav savstarpēji izslēdzoši, apakšpunts ir izslēdzams
Piedāvātā redakcija
Izslēgt 17.6.apakšpunktu.
20.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
ņemot vērā jauno 11.1. punktu, 17.7.punkts turpmāk attieksies tikai uz apbūvētām zemēm, attiecīgi tas ir jāprecizē. Savukārt piebilde par neapbūvētas zemes neatbilstību apbūves parametriem neattiecas uz jau apbūvētām zemēm, bet attiecībā uz neapbūvētām šis parametrs ir iekļauts jaunajā regulējumā par pazīmēm.
Piedāvātā redakcija
ja apbūvētai zemei iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, tai skaitā pēc zemes fiziskajiem parametriem neatbilst apbūves zemes nosacījumiem;
21.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Jāprecizē, jo ja Valsts zemes dienests ierosinās lietošanas mērķu maiņu, arī tam ir jāiesniedz pašvaldībā tie paši dati, kas šajos noteikumos ir noteikti citiem ierosinātājiem.
Piedāvātā redakcija
Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17. punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks vai apbūves tiesīgais (turpmāk – persona). Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu par īpašumā vai valdījumā esošu zemi var ierosināt arī attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija. Pēc savas iniciatīvas lietošanas mērķa maiņu visām zemēm var ierosināt arī Valsts zemes dienests. Noteikumu tekstā visas personas, kuras tiesīgas ierosināt lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu, tiek sauktas par "personu".
22.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam samazināt birokrātisko slogu, jo citi noteikumu punkti neparedz, ka būtu jāizmanto lietošanas mērķu noteikšanā personas sniegtā informācija par zemes vienības vai tās daļas izmantošanu. Neapbūvētām zemēm Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi paredz lietošanas mērķi noteikt atbilstoši plānojumiem, bet apbūvētām zemēm ir spēkā esošais regulējums, kas noteic lietošanas mērķa noteikšanu atbilstoši uz zemes vienības esošo būvju datiem, kas reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, vai atbilstoši būvatļaujām. Tādējādi šis punkts ir svītrojams. Noteikti iebilstam pret šī punkta papildināšanu Tieslietu ministrijas iecerētajā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
Svītrot 21.4.punktu no noteikumiem.
23.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam samazināt birokrātisko slogu, neprasot iesniegt īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, ja īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā.
Piedāvātā redakcija
24.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā apbūves tiesību nostiprina Zermesgrāmatā, lūdzam nodrošināt, ka pašvaldībām Zemesgrāmata vai Valsts zemes dienests nosūta līgumu par apbūves tiesību nodibināšanu ar zemes kadastrālā uzmērīšanā sertificētas personas sagatavoto grafisko pielikumu.
Piedāvātā redakcija
-
25.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā Anotācijā Tieslietu ministrija norāda, ka kadastrālajā vērtēšanā neizmanto lietošanas mērķus lauku teritorijās: lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības," jo vērtēšanai izmanto zemes sadalījumu lietošanas veidos" šādiem īpašumiem, lūdzam sniegt pamatojumu- kāpēc tiek saglabāts administratīvais slogs pašvaldībām, liekot ar administratīvo aktu noteikt lietošanas mērķi šādām zemes vienībām, ja šos datus nevienā kadastrālās vērtēšanas procesā nelieto. Atgādinām, ka lietošanas mērķi tiek lietoti tikai un vienīgi kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, kā arī, ka tie tika ieviesti kā pagaidu risinājums, situācijā, kad vēl visās pašvaldībās pēc neatkarības atjaunošanas nebija pieņemti teritorijas plānojumi, un tos ieviešot tika solīts, ka šis pienākums pašvaldībām tiks likvidēts brīdī, kad visu pašvaldību teritorijās būs spēkā esoši teritorijas plānojumi, nu jau vairāk kā padsmit gadus nav nevienas teritorijas, kurās nebūtu spēkā esoša teritorijas plānojuma.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā jau ļoti daudzus gadus neeksistē tādas teritorijas, kurās atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam nebūtu stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā tas bija brīdī, kad tika uzsākta kadastrālo vērtēšana Latvijā 2000.gadā un kā pagaidu risinājums tika ieviesti lietošanas mērķi, kamēr visās teritorijās nav apstiprināti teritorijas plānojumi, lūdzam izslēgt normas daļu, kurai jau ļoti sen nav nekādas juridiskās slodzes:
Piedāvātā redakcija
Neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina:
27.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam konsekventi visā noteikumu projektā lietot terminus 'detālplānojums, lokālplānojums, teritorijas plānojums'. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas piedāvāto jauno 11.1 punktu nav pamatoti izdalīt atsevišķos regulējumos gadījumus, kad ir spēkā detālplānojums, lokālpānojums vai teritorijas plānojums, jo atbilstoši teritorijas plānošanas normatīvajiem aktiem, šie plānojumi nav pretrunā viens ar otru un ir skaidri noteikta šo plānojumu savstarpējā hierarhija, nodrošinot, ka vienai zemes vienībai vienmēr ir spēkā viens un tas pats regulējums no plānojumu viedokļa.
Piedāvātā redakcija
atbilstoši detālplānojumā vai ja tāda nav lokālplānojumā, teritorijas plānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, katrai zonai nosaka atbilstošo funkcionālās zonas mērķi un tā platību nosaka atbilstoši zonas platībai zemes vienībā, ievērojot šo noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu, nepieciešamības gadījumā nosakot 8.pielikumā noteiktās pazīmes;
28.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Punkts jāsvītro, atbilstoši Tieslietu ministrijas piedāvātajam jaunajam 11.1 punktam. Kā arī atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem, kas neapgūtas zemes lietošanas mērķi paredz aizstāt ar atzīmēm 'nav apbūves zeme', 'neapgūta zeme'. Ja nepieciešams, noteikumus var papildināt ar normām, kas papildina 8.pielikuma atzīmes aprakstu un piemērošanu.
Piedāvātā redakcija
Svītrot noteikumu 23.2.apakšpunktu.
29.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atbilstoši Tieslietu ministrijas piedāvātajam jaunajam 11.1. punktam 23.3. punkts nav iespējams, tāpēc ir izslēdzams.
Piedāvātā redakcija
Izslēgt noteikumu 23.3. punktu
30.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Jāprecizē, jo nav pamatoti starp kārtību, kādā nosaka apbūvētu zemju lietošanas mērķus (kuru kārtību Tieslietu ministrija ar šiem grozījumiem nerosina mainīt), un kārtību, kādā nosaka neapbūvētu zemju lietošanas mērķus, ieviest šo trešo kārtību.
Piedāvātā redakcija
Ja neapbūvētai apbūves zemes vienībai izsniegta būvatļauja un tajā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, lietošanas mērķi nosaka atbilstoši būvatļaujā norādītajam mērķim (plānotās būvniecības iecerei vai ēkas galvenajam lietošanas veidam), atbilstoši jaunceļamajām ēkām tādā pat kārtībā, kādā nosaka lietošanas mērķi zemei, uz kuras atrodas būves.
31.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā jau vairāk kā padsmit gadu neeksistē teritorijas, kurās atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam nav stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lūdzam izslēgt šo punktu.
Piedāvātā redakcija
Svītrot noteikumu 24.punktu.
32.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Tā kā praksē pašvaldības ir saskārušās ar situācijām, kurās īpašnieki šo normu interpretē, ka faktiski apbūvei izmantojamā platība esot tikai ēku apbūves laukums, lūdzam šo normu precizēt. LPS ieskatā lietošanas mērķi kā neapbūvētai zemes vienībai, atbilstoši Tieslietu ministrijas jaunajam 11.1. punktam būtu jānosaka tādā gadījumā, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem no esošās apbūvētās zemes vienības drīkst atdalīt vienu vai vairākas apbūvējamas, bet šobrīd neapbūvētas zemes vienības.
Piedāvātā redakcija
Ja pilsētā vai ciemā tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, lietošanas mērķi no lietošanas mērķu klases "Apbūves zeme", atbilstoši 1.un 2.pielikumam un tam piekrītošo zemes platību nosaka kā starpību starp zemes vienības platību un platību, kurā, ņemot vērā apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības drīkst izveidot vienu vai vairākas jaunas zemes vienības uz kurām neatrodas būves vai faktiski apbūvei izmantojamo platību. Pārējās zemes vienības platības lietošanas mērķi nosaka kā neapbūvētai zemes vienībai atbilstoši šo noteikumu 23. un 24.punktā minētajām prasībām, t.sk. nepieciešamības gadījumā nosakot 8.pielikumā noteiktās pazīmes, kas attiecināmas uz zemes vienības neapbūvēto platību.
33.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam grozīt punktu, lai grozījumi nekļūtu pretrunīgi, jo grozījumu projekts pēc būtības citādā veidā risina normas, kuru spēkā stāšanās bija paredzēta 2021.gada 1.janvārī, bet kuras joprojām nav stājušās spēkā, izsakot šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Grozījumi, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 105 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 36. nr.) un kuru spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī, zaudē spēku stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
34.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam izslēgt jauno Pārejas noteikumu 48.punktu, punktā minētās tiesību normas var stāties spēkā vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos.
Tieslietu ministrijas anotācijā sniegtais pamatojums normas piemērošanai tikai no 2025.gada 1.janvāra neiztur kritiku, jo atbilstoši Valsts sekretāru 18.07.2024. sanāksmes protokolam Nr. 25 Tieslietu ministrija kadastrālo vērtību bāzes, kas būs izmantojamas nodokļiem un izbeigs no 01.01.2025.ieviesto 2 kadastrālo vērtību: fiskālās un universālās darbību, plāno iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tikai līdz 2027. gada 15. maijam, tādējādi tās nodokļiem būs piemērojamas tikai no 2029.gada 1.janvāra. Tādējādi līdz pat šo jauno bāzes vērtību piemērošanas brīdim darbosies spēkā esošās kadastrālās bāzes vērtības.
Savukārt līdz pat brīdim, kad atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50. punktam tiks izbeigta universālo kadastrālo vērtību piemērošana, darbosies fiskālās kadastrālās vērtības, kuras būs jāaprēķina balstoties uz jaunajiem lietošanas mērķiem, piemērojot šobrīd spēkā esošās kadastrālās bāzes vērtības. Tādējādi nav pamatojams normu spēkā stāšanās brīdis - 2025.gada 1.janvāris, jo vienotās kadastrālās bāzes vērtības Tieslietu ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā tikai 2027.gada maijā. būs piemērojama vienotās kadastrālās vērtības aprēķinam no aiznākamā gada 1.janvāra.
Tā kā jaunās normas savu praktisko realizāciju uzsāks tika ar brīdi, kad pašvaldības atbilstoši tām pieņems jaunus administratīvos aktus par lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu, grozījumu visas normas var stāties spēkā vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos parastajā kārtībā.
Vienlaikus, ja Tieslietu ministrijai ir bažas, ka Valsts zemes dienests nespēs, atbilstoši jaunajiem lietošanas mērķiem (noteikumu 7.pielikums, 8.pielikums) aprēķināt kadastrālās vērtības tādos termiņos, kādos šobrīd pēc lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas tas ir jāpaveic, neiebilstam, ja noteikumu projektā tiks paredzēts kāds atliekošais termiņš tieši kadastrālo vērtību aprēķinam, atbilstoši noteikumu 7.un 8.pielikumam. Tomēr tā kā Tieslietu ministrija šim grozījumu projektam ir noteikusi tikai 3 darba dienu saskaņošanas termiņu, kas nozīmē, ka Tieslietu ministrija plāno šo grozījumu pieņemšanu Ministru kabinetā septembrī, lūdzam šādu atliekošo normu, ja Valsts zemes dienestam tāda ir nepieciešama, noteikt šī gada ietvaros, nodrošinot, ka uz 01.01.2025. kadastrālās vērtības atbilstoši šo noteikumu 7.un 8.pielikumam tiks aprēķinātas, tām zemes vienībām, par kurām pašvaldības administratīvos aktus būs pieņēmušas šī gada laikā.
Tieslietu ministrijas anotācijā sniegtais pamatojums normas piemērošanai tikai no 2025.gada 1.janvāra neiztur kritiku, jo atbilstoši Valsts sekretāru 18.07.2024. sanāksmes protokolam Nr. 25 Tieslietu ministrija kadastrālo vērtību bāzes, kas būs izmantojamas nodokļiem un izbeigs no 01.01.2025.ieviesto 2 kadastrālo vērtību: fiskālās un universālās darbību, plāno iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tikai līdz 2027. gada 15. maijam, tādējādi tās nodokļiem būs piemērojamas tikai no 2029.gada 1.janvāra. Tādējādi līdz pat šo jauno bāzes vērtību piemērošanas brīdim darbosies spēkā esošās kadastrālās bāzes vērtības.
Savukārt līdz pat brīdim, kad atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50. punktam tiks izbeigta universālo kadastrālo vērtību piemērošana, darbosies fiskālās kadastrālās vērtības, kuras būs jāaprēķina balstoties uz jaunajiem lietošanas mērķiem, piemērojot šobrīd spēkā esošās kadastrālās bāzes vērtības. Tādējādi nav pamatojams normu spēkā stāšanās brīdis - 2025.gada 1.janvāris, jo vienotās kadastrālās bāzes vērtības Tieslietu ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā tikai 2027.gada maijā. būs piemērojama vienotās kadastrālās vērtības aprēķinam no aiznākamā gada 1.janvāra.
Tā kā jaunās normas savu praktisko realizāciju uzsāks tika ar brīdi, kad pašvaldības atbilstoši tām pieņems jaunus administratīvos aktus par lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu, grozījumu visas normas var stāties spēkā vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos parastajā kārtībā.
Vienlaikus, ja Tieslietu ministrijai ir bažas, ka Valsts zemes dienests nespēs, atbilstoši jaunajiem lietošanas mērķiem (noteikumu 7.pielikums, 8.pielikums) aprēķināt kadastrālās vērtības tādos termiņos, kādos šobrīd pēc lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas tas ir jāpaveic, neiebilstam, ja noteikumu projektā tiks paredzēts kāds atliekošais termiņš tieši kadastrālo vērtību aprēķinam, atbilstoši noteikumu 7.un 8.pielikumam. Tomēr tā kā Tieslietu ministrija šim grozījumu projektam ir noteikusi tikai 3 darba dienu saskaņošanas termiņu, kas nozīmē, ka Tieslietu ministrija plāno šo grozījumu pieņemšanu Ministru kabinetā septembrī, lūdzam šādu atliekošo normu, ja Valsts zemes dienestam tāda ir nepieciešama, noteikt šī gada ietvaros, nodrošinot, ka uz 01.01.2025. kadastrālās vērtības atbilstoši šo noteikumu 7.un 8.pielikumam tiks aprēķinātas, tām zemes vienībām, par kurām pašvaldības administratīvos aktus būs pieņēmušas šī gada laikā.
Piedāvātā redakcija
35.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka norma "Par lietošanas mērķa maiņu pašvaldība informē fizisko personu, ja zeme kadastra informācijas sistēmā reģistrēta fiziskai personai" ir pretrunā ar noteikumu 36.1. punktu. Turklāt nav noprotams kāpēc tiek veikta fizsiko un juridisko personu dalīšana. Vienlaikus piekrītam Tieslietu ministrijas domai pēc būtības attiecībā uz 7.pielikumā noteikto mērķu noteikšanu, jo lēmums, kas pēc būtības noteic šos mērķus ir normatīvie akti ar kuriem tiek apstiprināti detālplānojumi, lokālplānojumi un teritorijas plānojumi. Tādējādi ir pēc būtības apsverams - vai ārējā normatīvajā aktā noteiktais būtu vēlreiz jānosaka ar administratīvo aktu. LPS atbalstītu normas, kas skaidri nosaka, ja plānojumā ir tieši lietotas 7.pielikumā minētās funkcionālās zonas (ieskaitot arī gadījumus, kad pašvaldība šīm funcionālajām zonām ir noteikusi apakšzonas), tad nav jāpieņem atsevišķs administratīvais akts. Vienlaikus norādām, ka 8.pielikumā noteikto atzīmju: "Nav apbūves zeme"un "Neapgūta zeme" ir veicama Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.
Piedāvātā redakcija
-
36.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Iebilstam 1.pielikuma izteikšanai jaunā redakcijā, jo noteikumu projekta pamatteksts neskar 1.pielikumu. Tā izteikšana jaunā redakcijā tikai apgrūtinās normatīvā akta lietotājus.
Piedāvātā redakcija
-
37.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Iebilstam pret 2.pielikuma izteikšanu jaunā redakcijā, jo noteikumu grozījumu pamatteksts neskar šo pielikumu, izņemot attiecībā uz šo terminu precizēšanu :
terminu "Viesnīcu ēkas" aizstājot ar "Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas"" terminu
terminu "Vairumtirdzniecības ēkas" aizstājot ar "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas""
Tādējādi nav pamata visu pielikumu izteikt jaunā redakcijā, kas apgrūtinās normatīvā akta lietotājus! Lūdzam veikt tikai precizējumus attiecībā uz šiem terminiem.
terminu "Viesnīcu ēkas" aizstājot ar "Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas"" terminu
terminu "Vairumtirdzniecības ēkas" aizstājot ar "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas""
Tādējādi nav pamata visu pielikumu izteikt jaunā redakcijā, kas apgrūtinās normatīvā akta lietotājus! Lūdzam veikt tikai precizējumus attiecībā uz šiem terminiem.
Piedāvātā redakcija
-