Atzinums

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka š.g. 30.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti ES Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Līdz ar to iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot savu bāzes izdevumu pārskatīšanu. Ņemot vērā minēto, aicinām pārskatīt pamatnostādņu projektā paredzēto papildus nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanai.

-

Ministru kabineta rīkojuma projekta 4.punkts ir papildināms ar teikumu šādā redakcijā: "Savukārt, ja budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā netiek atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana, pamatnostādnēs paredzētais ir nodrošināms atbilstoši iesaistīto institūciju rīcībā esošajam finansējumam."

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 20.4.apakšpunktam Ministru kabineta rīkojumā ir norādāms uzdevums par plāna izstrādi attiecīgo pamatnostādņu īstenošanai, ja plāns Ministru kabinetā nav iesniegts vienlaikus ar pamatnostādnēm vai kā to sastāvdaļa. Ņemot vērā, ka pamatnostādņu projektam nav pievienots plāns attiecīgo pamatnostādņu īstenošanai, norādām, ka no šobrīd sniegtās informācijas pamatnostādņu projekta VI.sadaļā “Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” (turpmāk – VI.sadaļa) nav iespējams gūt pārliecību par uzrādītā finansējuma pamatojumu, kā arī kurās budžeta programmās/apakšprogrammās tas tiek plānots. Līdz ar to pamatnostādņu projekta pielikumam ir pievienojami detalizēti aprēķini par papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī jāuzrāda informācija par jau esošo finansējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka pamatnostādņu projekta VI.sadaļas iekļautajā tabulā 1.2. uzdevuma “Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus un normatīvos aktus” nodrošināšanai ir plānots finansējums Finanšu ministrijas budžetā 2024.gadā 2 450 000 euro apmērā, 2025.gadā 2 280 000 euro apmērā un 2026.gadā 970 000 euro apmērā, savukārt pamatnostādņu projekta V.sadaļas “Rīcības virzieni un uzdevumi” iekļautajā tabulā Finanšu ministrija nav norādīta kā atbildīgā vai līdzatbildīgā institūcija. Ņemot vērā minēto, ir salāgojama informācija abās minētajās pamatnostādņu projekta sadaļās.

-

Ir precizējama informācija VI.sadaļā "Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" iekļautajā tabulā, norādot kā tiks nodrošināta to pasākumu īstenošana, kuriem šobrīd nav plānots un arī turpmāk nebūs nepieciešams finansējums pasākumu nodrošināšanai.

-

Vēršam uzmanību, ka pamatnostādņu plāna VI sadaļā “Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” 74.resoram “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” norādītais papildus nepieciešamais finansējums 6 879 144 euro apmērā 2027.gadam ir norādāms pie 46.resoram “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” papildus nepieciešamā finansējuma, jo 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” ietvaros netiek plānots finansējums pastāvīgai politiku ieviešanai.

-

Lūdzam skaidrot pamatnostādņu plāna VI sadaļā “Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” 46.resoram “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” plānotā finansējuma apmērus 2024. un 2025.gadam. Norādām, ka atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” šim resoram finansējums valsts budžeta programmās 02.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Radio” un 03.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Televīzijā” kopā ir 45 689 313 euro 2024.gadā un attiecīgi 49 770 856 euro 2025.gadā.

-

Pamatnostādņu projekta pirmais rīcības virziens “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” un attiecīgi 1.1.uzdevums “Nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgāku un caurskatāmāku, kā arī veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību” paredz, ka vidējā termiņā sabiedrisko mediju finansējuma apjomam ir jātuvojas Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam atbilstoši pamatnostādņu projekta IV sadaļā “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” 1.Rīcības virziena 1.2. rezultatīvā rādītāja “Sabiedrisko mediju finansējums” norādītajām/plānotajām vērtībām, tiecoties uz finansējumu sabiedriskā medija darbības nodrošināšanai konkrētā procentuālā apmērā no IKP. Norādām, ka esošā budžeta veidošanas sistēma nosaka, ka papildu finansējums kādai nozarei vai pasākumam tiek piešķirts, izvērtējot nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu, t.sk., neatkarīgo institūciju, iesniegtos prioritāros pasākumus, pie nosacījuma, ka ir pieejama papildu fiskālā telpa. Finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums tiktu noteikts automātiski nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu. Visu nozaru finansējuma proporcijas kopsummā rezultējas uz 100%, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes. Papildus atzīmējam, ka arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts budžets ir gan valsts saimniecības plāns, gan valsts politikas īstenošanas līdzeklis. Tādēļ valsts budžeta likums atspoguļo valsts politiskos lēmumus. Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu projektā ir svītrojama visa informācija par sabiedriskā medija finansējuma sasaisti ar % no IKP, jo finansējuma apmērs nevar būt pašmērķis, lai veicinātu nozares attīstību. Turklāt norādām, ka nav skaidrs norādītā papildus nepieciešamā finansējuma apmēra pamatojums minētā uzdevuma īstenošanai 46.resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” budžetā, ņemot vērā, ka pamatnostādņu projektam nav pievienoti detalizēti aprēķini.

-

Lūdzu papildināt 16.lpp ar sādu tekstu:
"Finanšu ministrija norāda, ka līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi. Š. g. 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.”

-

Pamatnostādņu pielikuma sadaļu Globalizācija un ekonomiskā situācija aiz vārdiem "...lai gan reklāmas pakalpojums attiecas tieši uz Latvijas tirgu.[1]" papildināt ar informāciju šādā redakcijā: "Tomēr jāuzsver, ka Latvija ir pievienojusies OECD/G20 Iekļaujošās Platformas Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanai (Inclusive Framework on Base Erosion and Profit Shifting (BEPS)) 2021. gada 8. oktobra Paziņojumam par divu pīlāru risinājumu nodokļu izaicinājumiem, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas (Statement on a two-pillar solution to address the tax challenges arising from the digitalisation of the economy) (uz šo brīdi pievienojušās 139 jurisdikcijas). Turklāt minētā vienošanās paredz neieviest jaunus un atcelt spēkā esošos digitālo pakalpojumu nodokļus un atbilstošus līdzīgus pasākumus. Pīlāra I koncepts paredz definēt ārvalsts uzņēmuma jauna veida iesaisti ienākuma izcelsmes valsts ekonomikā (nexus), saskaņā ar kuru uz ienākuma izcelsmes valsti tiks attiecināta minētā uzņēmuma zināma daļa no attiecīgā veida peļņas, kuru būs tiesīga aplikt ar nodokļiem attiecīgā ienākuma izcelsmes valsts."


 

-

Pamatnostādņu II. daļā "Pamatnostādņu kopsavilkums" lūdzam svītrot rindkopu "Ir nepieciešams izvērtēt iespēju ievest digitālo pakalpojumu nodokli, kas dotu iespēju palielināt ieņēmumus no starptautiskajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas gūst ieņēmumus arī Latvijas tirgū, bet neveic šeit nodokļu iemaksas. Ņemot vērā, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, šāda nodokļa ieņēmumi būtu jānovirza esošo un jaunu mediju atbalsta formu uzturēšanai un ieviešanai." šādu turpmāk minēto apsvērumu dēļ:
- Latvija ir pievienojusies OECD/G20 Iekļaujošās Platformas Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanai (Inclusive Framework on Base Erosion and Profit Shifting (BEPS)) 2021. gada 8. oktobra Paziņojumam par divu pīlāru risinājumu nodokļu izaicinājumiem, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas (Statement on a two-pillar solution to address the tax challenges arising from the digitalisation of the economy) (uz šo brīdi pievienojušās 139 jurisdikcijas). Turklāt minētā vienošanās paredz neieviest jaunus un atcelt spēkā esošos digitālo pakalpojumu nodokļus un atbilstošus līdzīgus pasākumus.
Papildu šajā sakarā informējam, ka Pīlāra I koncepts paredz definēt ārvalsts uzņēmuma jauna veida iesaisti ienākuma izcelsmes valsts ekonomikā (nexus), saskaņā ar kuru uz ienākuma izcelsmes valsti tiks attiecināta minētā uzņēmuma zināma daļa no attiecīgā veida peļņas, kuru būs tiesīga aplikt ar nodokļiem attiecīgā ienākuma izcelsmes valsts.  
 

-

Ņemot vērā, ka, piešķirot publiskos līdzekļus medijiem, pasākums ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontekstā, lūdzam Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam papildināt ar informāciju, ka, lemjot par publisko līdzekļu piešķiršanu, atbalsta pasākumi tiks vērtēti komercdarbības atbalsta kontekstā un tiks piemērots komercdarbības atbalsta regulējums, kur nepieciešams.
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2023.gada 20.jūnija Ministru kabineta sēdes prot. Nr.33 39.§ 3.punktu tika atbalstīts priekšlikums finansējuma pārdalei no budžeta resora "47. Radio un televīzijas regulators" uz budžeta resoru "08. Sabiedrības integrācijas fonds" 2024.gadā un turpmākajiem gadiem 500 000 euro apmērā ik gadu prioritārā pasākuma “Komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšana” īstenošanai. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai minētais finansējums nav attiecināms uz pamatnostādņu tvērumu un nav iekļaujama pamatnostādņu projektā.

-

Ņemot vērā, ka 2.2.1.5.i. investīcija “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” tiek īstenota ar diviem pasākumiem, lūdzam papildināt atsauci Nr.24 ar Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 119 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” īstenošanas noteikumi”.

-