Atzinums

Iebildums:
Nav saprotams, kā gaisa piesārņojuma līmeni var raksturot/novērtēt ar piesārņojošo vielu nosēdumu daudzumu uz virsmas noteiktā laikposma! Saprotams VARAM skaidrojums, bet, lai novērtētu, jābūt kādam lielumam, ar ko salīdzināt, pretējā gadījumā visi šādi novērojumi/novērtējumi ir bezjēdzīgi.
Pieļaujam, ka šis termins vispār tiek izslēgts no likuma.

-

Iebildums:

Labot uz:
(2) Pašvaldība gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām iestādēm, kuras iesaistītas plāna īstenošanā.

(7) Pašvaldība ar citu valsti nevar nekādu kopīgu dokumentu izstrādāt , tas ir Latvijas kā valsts pienākums , vienošanos vai citu dokumentu slēdz valsts ar valsti.

-

Šobrīd esošais valsts gaisa monitoringa tīkls ir izvietots tikai Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, gaisa monitoringa dati tiek attiecināti tikai uz minētajām teritorijām, līdz ar to nav skaidrs, kā un pēc kādiem datiem  objektīvi tiks noteiktas “teritorijas, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt”. Faktiski minētā norma šobrīd attiecas tikai uz četrām pašvaldībām, kas nav objektīvi attiecībā uz gaisa kvalitāti valsts mērogā.
Bez tam pašvaldībai tiek uzlikts papildu administratīvais un finansiālais slogs, kā arī pašvaldībām nav kapacitātes pašām veikt otrajā daļā noteiktos pasākumus, kas būtiski palielinās plānošanas dokumentu izstrādes termiņus, kā arī nav skaidrs, kā minētā prasība attiecināma uz jau esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem, teritorijām, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt vai jau ir izstrādāti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns.
 

-

Paliekam pēc jau iepriekš izteikta viedokļa, t.i.
 teritoriju plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar attiecīgo atbildīgo institūciju, t.sk. Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu izsniegtajiem nosacījumiem.  Ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņēmusi lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, sagatavotais vides pārskats tiek iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā atzinumam.  Savukārt, jebkura jauna objekta, kas varētu radīt ietekmi uz apkārtējo vidi, izveidei atkarībā no tā ietekmes uz vidi būtiskumu, veicama ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā novērtējuma procedūra, kurā cita starpā tiek vērtēta arī ietekme uz gaisa kvalitāti. Tātad secināms, ka valstiskā līmenī šie jautājumi jau ir sakārtoti. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Līdz ar to prasībai, lai teritoriju plānošanas procesā jāveic “…gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana…”  nav pamata, jo teritorijas plānojums nenosaka konkrētu piesārņojum avotu un ražošanas veidu.
Tāpat nav izprotams, kāpēc šāda prasība tiek piemērota gadījumos, kad plānošanas dokumentu izstrādā pašvaldība, jo tādus plānošanas dokumentus, kā lokālplānojums un detālplānojums, ierosina arī privātpersonas, attīstot savus īpašumus. Ja šāda prasība tomēr  tiek iekļauta likumā, tad tā  būtu attiecināma arī uz privātpersonām.
 

-

(1) daļas 1. un 2.p. dod  pārāk plašas iespējas pašvaldībā, jo nav noteikts, kādos gadījumos, pie kādiem nosacījumiem  ir tiesības šādus saistošos noteikumus izdot, jo uz šo brīdi lielākā daļa apkures iekārtu (ja neizmanto saules, vēja enerģiju u.c.) rada gaisa piesārņojumu

Individuālās apkures iekārtas – terminu skaidrojums ir ietverams likuma 1.pantā , likumā nav jāsniedz tik detalizēts skaidrojums, līdz pat plītij utt.


Tāpat kā 1.daļā, nav saprotams, kādos gadījumos tiek ierobežota transporta kustība – vai tad, ja gaisa kvalitātes normatīvi pārsniegti vai var tikt pārsniegti vai arī jebkurā gadījumā, jo  nav skaidrs formulējums
kas rada lielāko gaisa piesārņojumu

Nav skaidrs, vai tas ir tas pats gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns, kas minēts 11.pantā vai atsevišķs tieši attiecībā uz transportu?

Maksas noteikšana tiešā veidā nevar samazināt piesārņojumu. Šķiet, ka šī daļa izstrādāta konkrēti kādai pašvaldībai. 

Nav skaidrs, par  kuriem saistošajiem noteikumiem ir runa – apkures iekārtu vai transporta vai abiem. Varbūt tie ir vieni noteikumi?
Kā jau iepriekšējā reizē tika minēts, tad saistošo noteikumu skaņošana, izsludināšana utt. noteikta Pašvaldību likumā , līdz ar to nav nepieciešama šī panta (4) daļa.

-

Priekšlikums:
Panta izklāstā gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi nav nodefinēti. Lūdzam nodefinēt.

-

No likuma nav skaidrs, kas ir “labākais iespējamais gaisa kvalitātes stāvoklis, kas atbilst ilgtspējīgai attīstībai”, kas to nosaka vai noteiks. Ierosinām svītrot no likumprojekta.

-

Ņemot vērā, ka prasība “lai pēc iespējas īsākā laikposmā  tiktu panākta atbilstība šiem normatīviem” ir noteikta 11.panta ceturtajā daļā.
Izteikt šādā redakcijā
(2) Ja kādā teritorijā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, valsts un pašvaldību iestādes īsteno pasākumus, kas noteikti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā.
 

-

Ierosinām izteikt šādā redakcijā
3) Valsts ieņēmumu dienests ir gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzības iestāde, kas veic ikgadējo realizētās/piegādātās gāzeļļas un flotes degvielas monitoringu, ņemot paraugus izlases kārtībā, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.

-

Precizēt (…)bet par 23. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem (…)
 

-

Netiek atcelti Ministru kabineta noteikumi Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas nozīmē, ka būs gan likum, gan esošie noteikumi .
 

-