Atzinums

Valsts kanceleja uztur jau vairākkārtīgi iepriekšējos atzinumos (20.04.2023. un 16.05.2023.) izvirzīto iebildumu par Ministru kabineta protokollēmuma 3.punktā ietverto noteikumu, kas paredz obligātu pienākumu finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro, izņemot gadījumus, kad atbildīgā iestāde objektīvi un izvērsti pamatojusi Ministru kabineta noteikumu par SAM īstenošanu anotācijā šādu darbību nelietderīgumu. Aicinām Finanšu ministriju pēc būtības skaidrot izziņā un anotācijā, nevis formāli kā galveno argumentu šādu normu nepieciešamībai minot ministru līmeņa diskusijas vienošanos:
1)  pēc kādiem kritērijiem ir novērtēts, ka šādi nosacījumi neaudzē administratīvo slogu ES fondu finansējuma saņēmējiem un nepieaug riski par ES fondu investīciju ieviešanas progresa palēnināšanu?
2) pēc kādiem apsvērumiem ir novērtēts, ka administratīvais slogs netiek audzēts atbildīgo iestāžu pusē, izvirzot tām prasības Ministru kabineta noteikumu par SAM īstenošanu anotācijā ir ietvert objektīvus un izvērstus papildus pamatojumus par izmaksu un ieguvumu analīzes neveikšanu attiecīgajos SAM pasākumos, tai pat laikā neskaidrojot kas būs tie kritēriji pēc kuriem SAM pasākumu Ministru kabineta noteikumu projekta skaņotāji vadīsies, lai novērtētu vai anotācijā ietvertais pamatojums ir gana plaši izvērsts un objektīvi izskaidrots, kas savukārt potenciāli pagarina SAM pasākumu Ministru kabineta noteikumu projektu saskaņošanas laiku un ES fondu investīciju ieguldījumu uzsākšanu tautsaimniecībā?
3) kāpēc joprojām nav novērsta, kā arī Finanšu ministrija izziņā nav skaidrota pastāvošā pretruna starp MK protokollēmuma 3.punkta uzdevumu, kurā paredzēts, ka izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana nodrošināma ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus un attiecīgi MK noteikumu projekta 44.punktā ietverto regulējumu, kurš paredz, ka projekta izmaksu un ieguvumu efektivitātes noteikšana un noteikumu 4. pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus?
4) kā tiks risināts jautājums par sadarbības iestādes CFLA prasībām jau projekta ieviešanas dzīves ciklā pie katriem projekta grozījumiem (iepriekš piemēram, IKT investīciju projektu gadījumā Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākumā "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība") obligāti nodrošināt arī projekta izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķina aktualizēšanu tādējādi pastāvīgi kavējot projektu grozījumu izstrādes un apstiprināšanas procesu un veidojot nesamērīgu administratīvo slogu finansējuma saņēmējam ar darbībām, kuru veikšanai nav nekāda jēgpilna pamatojuma?
5) kāda ir Finanšu ministrijas un CFLA konkrētā risinājuma piedāvājuma būtība, kura ietvaros ir plānots arī CFLA ekspertu atbalsts un iesaiste šai papildus plānotajai izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai?
6) kā tika analizēta Ministru kabineta protokollēmuma 3.punkta ietekme no finansējuma saņēmēju kapacitātes viedokļa un spējas pašiem veikt izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķinus un kā tiks novērsti riski, ka potenciāli tiks vairota prakse, ka izmaksu-ieguvumu analīzes pienākumi tiek iepirkti ārpakalpojuma ietvaros, tādējādi radot neefektīva finansējuma izlietošanas riskus, pērkot salīdzinoši dārgus ārpakalpojumus no privātā sektora projekta administratīvo funkciju īstenošanai?
7) kādi fakti, dati un 2014.-2020.gada perioda pieredze apstiprina MK noteikumu anotācijā ietverto skaidrojumu, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir veicama ar mērķi, lai uzlabotu ES fondu projektu kvalitāti un nodrošinātu labākos ES fondu projektu īstenošanas risinājumus un kāpēc 2014.-2020.gada periodā bija vairāki  neveiksmīgie vai pārtrauktie projekti, kuri tika noslēgti pirms termiņa, nesasniedzot projekta mērķi, bet kuriem tika sākotnēji veikta izmaksu un ieguvumu analīze?  
Ņemot vērā, ka šos jautājumus izvirzījušas arī citas saskaņošanā iesaistītās puses un ministrijas, aicinām tos izdiskutēt Valsts sekretāru sanāksmes vai Ministru kabineta sēdes ietvaros, virzot šo MK noteikumu projekta protokollēmuma punktu kā nesaskaņotu.

-