Atzinums

Lūdzam Klimata un enerģētikas ministriju ievērot 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 55. punktā noteikto:
55. Atbildīgā ministrija, novirzot projektu saskaņošanai, nosaka šādu atzinuma sniegšanas termiņu:
55.1. vispārējā kārtībā – no 10 darbdienām;
55.2. steidzamības kārtībā – līdz trim darbdienām. Steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.

Atkārtoti aicinām tiesību aktu projektus virzīt samērīgos termiņos, atvēlot atbilstošu laiku to izvērtēšanai pēc būtības, kā arī nepieciešamo labojumu veikšanai!


 

-

Regulators norāda, ka Likuma 1.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vienlaikus tiek lietoti jēdzieni “atbalsts” un “kompensācija”. Nepieciešams skaidrāk iezīmēt, ar ko šajā gadījumā atšķiras atbalsts no kompensācijas, uz ko tie tiek attiecināti, kā arī turpmāk tekstā lietot vienotu terminoloģiju.
 

-

Ja Likumā tiek atsevišķi izdalīts “atbalsts” un “kompensācija”, tad nepieciešams noteikt arī kompensācijas sniegšanas kārtību. Ja tas ir paredzēts 4.panta septītajā daļā, tad minētā panta nosaukumam ir jābūt pakalpojumu sniedzēju kompensāciju izmaksu ietverošam.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka Likuma 3.panta pirmajā daļā, kurā tiek noteikts 30% slieksnis saistībā ar mājsaimniecības izdevumiem par mājokli, nepieciešams precizēt, kādā periodā tas tiek vērtēts. Papildus nepieciešams detalizētāk iezīmēt, kādas mājsaimniecības kvalificējas, kā arī, kā tas tiek izvērtēts. To var plašāk izskaidrot anotācijā.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka Likuma 3.panta pirmajā daļā, kurā tiek noteikts 30% slieksnis saistībā ar mājsaimniecības izdevumiem par mājokli, nepieciešams precizēt, kādā periodā tas tiek vērtēts. Papildus nepieciešams detalizētāk iezīmēt, kādas mājsaimniecības kvalificējas, kā arī, kā tas tiek izvērtēts. To var plašāk izskaidrot anotācijā.
 

-

Regulatora ieskatā, nepieciešama atsauce uz likumu, kas nosaka zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
 

-

Regulators aicina izmantot vienotu terminoloģiju. Ja viscaur tekstā tiek lietots vārdu savienojums “maksas samazinājums”, tad “maksājuma samazinājums” ir aizvietojams.
 

-

Regulators ierosina Likuma 7.panta pirmajā daļā vārdu “birojs” aizstāt ar vārdiem “Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs)”, kā arī Likuma 7.panta otrajā daļā vārdus “ieskaita birojam” aizstāt ar lietišķāka rakstura vārdiem, jo šāds apzīmējums būtu lietojams sarunvalodas līmenī.
 

-

Regulators norāda, ka Likumā lietotais vārdu savienojums “elektrificētais objekts” netiek lietots ne Elektroenerģijas tirgus likumā, nedz arī Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, līdz ar to nepieciešams lietot atbilstošus terminus, kas ir definēti tiesību aktos.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka mājoklim nav tiesību – tās ir mājsaimniecībai. Iesakām veikt attiecīgu labojumu.
 

-

Gan šajā tiesību normā, gan citās Likumprojektā ietvertajās normās (skat., piem., Likumprojekta 15.panta pirmo daļu) ir ietvertas tiesības un pienākumi datu informācijas sistēmai. Regulators vērš uzmanību, ka informācijas sistēma nav uzskatāma par privātu vai publisku personu (iestādi) jeb “subjektu”, kuram varētu tikt paredzēti noteikti pienākumi vai tiesības, kā arī šo pienākumu neizpildes gadījumā informācijas sistēma nevar tikt saukta pie atbildības. Ievērojot minēto, Regulators aicina Likumprojektā ietvertos pienākumus attiecināt uz sistēmas uzturētāju vai pārzini.
 

-

Minētā tiesību norma neatbilst panta tvērumam (mājsaimniecības atbilstības novērtējums), kā arī pēc būtības ir pielīdzināma definīcijai, kas būtu ietverama Likumprojekta 1.pantā.
 

-

Likumprojekta anotācijas sadaļā “Pamatojums” norādīts, ka “Ministrija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu “Energoresursu izmaksu atbalsta likums” (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz atbalsta pasākumu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmei situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas, kā arī paredz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu aizsargātajiem lietotājiem”.  No minētā nav izprotams, vai Likumā noteiktie pasākumi ir pastāvīga rakstura vai tiek iedarbināti tikai ārkārtēji augstu energoresursu cenu gadījumā. To nepieciešams paskaidrot uzreiz Likumprojekta pamatojuma aprakstā.
 

-