Atzinums

Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL) ir iepazinusies ar aktualizēto “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024. – 2027. gadam” (turpmāk – Stratēģiju). FICIL augstu novērtē Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) ieguldīto laiku, lai izveidotu un pilnveidotu Stratēģiju. FICIL kopumā atbalsta nepieciešamību veidot visaptverošu Cilvēkkapitāla stratēģiju un tajā noteiktos tematiskos rīcības virzienus. Neskatoties uz to, vēlamies vērst uzmanību uz atsevišķiem svarīgākajiem punktiem, kas jāņem vērā Stratēģijas uzlabošanas procesā.

Pirmkārt, FICIL ieskatā, vēl joprojām nav skaidri un konkrēti definēti un aprakstīti soļi, kā tiks sasniegti Stratēģijā minētie mērķi. Stratēģijai ir jāietver skaidri soļi nosprausto mērķu sasniegšanai, pretējā gadījumā tā pārvērtīsies par formālu dokumentu. Ir minēti ļoti daudz atsevišķi pasākumi, un lielākā daļa no tiem ir vajadzīgi, bet trūkst arī skaidru prioritāšu izvirzīšanas – ko vēlamies sasniegt vispirms un kuri no pasākumiem noteiktajā laika periodā (3 gados) sniegs vislielāko ietekmi. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldes resursi ir limitēti. Tādēļ ir svarīgi skaidri prioritizēt pasākumus un norādīt to ietekmi.

Otrkārt, šobrīd publiskajā telpā notiek diskusijas par valsts fiskālo stāvokli un spiedienu uz budžetu[1]. Liela daļa no Stratēģijā ietvertajiem pasākumiem prasa būtiskus ieguldījumus, tādēļ aicinām norādīt paredzēto summu katra pasākuma īstenošanai. Stratēģijas izpildei ir nepieciešams atvēlēt pietiekami daudz finansējuma, pretējā gadījumā pastāv risks, ka noteiktie mērķi netiks sasniegti.

Treškārt, FICIL aicina plānā aprakstīt Stratēģijas monitoringa sistēmu, kas precizē uzraudzības mehānismus un institūciju, kas būs atbildīga par Stratēģijas izpildi un monitoringu visas tās izpildes laikā. Dokumentā norādīts, ka tiks veidota “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas monitoringa un ietekmes novērtējuma sistēma”, tomēr nav skaidri norādīts, kura iestāde būs atbildīgā par sistēmas izveidošanu un uzturēšanu. Aicinām skaidri norādīt atbildīgo par Stratēģijas monitoringu, piemēram, skaidri norādot, ka tas būs Cilvēkkapitāla attīstības padomes uzdevums. Stratēģijā vēl joprojām trūkst paskaidrojumu, kādi instrumenti ir piešķirti atbildīgajai iestādei/ēm, lai nodrošinātu, ka aktivitātes tiek īstenotas un konkrētie galvenie veiktspējas rādītāji (KPIs) tiek ieviesti. Aicinām papildināt Stratēģiju ar atbildīgo iestāžu tiesībām, mandātu un izvairīties no līdzatbildīgu iestāžu koncepta.

Visbeidzot, Stratēģijā ir iekļauti dažādi rīcības virzieni un pasākumi. Lai arī varam piekrist, ka liela daļa no pasākumiem ir vajadzīgi un to izpilde var sekmēt rezultātu kopējo mērķu sasniegšanā, trūkst informācijas par to, kā pasākumi ir izvēlēti, t.i., vai ir veikta kāda padziļināta analīze par pasākumu potenciālajiem ieguvumiem (piem. SVID analīze)? Ņemot vērā ambiciozos mērķus un ierobežotos finansiālos un laika resursus (līdz 2027. gadam) būtu kritiski jāvērtē katra pasākuma ieguvumi attiecībā pret izmaksām, tādējādi izvēloties iekļaut tikai tos pasākumus, kuri nestu lielāko pievienoto vērtību ar zemākām izmaksām. Ierosinām papildināt Stratēģiju ar informāciju par to, pēc kādiem principiem izvēlēti pasākumi un ar informāciju, vai, izvēloties konkrētus pasākumus, veikta padziļināta analīze par to izmaksām attiecībā pret ieguvumiem un ir vērtēti alternatīvi pasākumi.

Papildus, rosinām veikt precizējumus sekojošajās sadaļās:

8lpp. pie rīcībām minēts, ka tiks īstenotas “Latvijas lielāko eksportējošo uzņēmumu aptaujas”, lai ievāktu informāciju par uzņēmumu darbaspēka vajadzībām. FICIL vēl joprojām nav saprotams, kādēļ ir svarīgs tikai eksportējošo uzņēmumu viedoklis. FICIL aicina izvēlēties citu kritēriju kopumu, piemēram, aptaujājot tikai lielākos uzņēmumus Latvijā vai tos, kas jau darbojas valsts prioritārajās definētajās (investīciju piesaistes) industrijās.

9lpp. pie darbībām norādīts, “plašākas vasaras nodarbinātības programmas jauniešiem pirmās darba pieredzes ieguvei”. FICIL ieskatā, nepieciešams precīzi norādīt mērķgrupu – vai plānots iesaistīt pilnīgi visus jauniešus vai arī tikai jauniešus no sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm vai, piemēram, reģioniem, kuros ir augstāks bezdarba līmenis? Papildus, tiek norādītas nozaru ekspertu padomes kā platforma, kuras varētu veidot nozaru ilgtermiņa attīstības mērķus. FICIL nav skaidra nozaru padomju sasaiste nedz ar jauno Apvienoto pieaugušo izglītības koordinācijas komisiju, nedz Cilvēkkapitāla padomi.

11.lpp. sadaļa darbaspēka mobilitāte un mājokļu pieejamība. Aicinām pirmo punktu izteikt šādā redakcijā: “Sniegts finansiāls stimuls darba devējam investēt savu darbinieku mobilitātē, neapliekot ar algas nodokļiem darba devēja darbiniekam kompensētos izdevumus par pārcelšanos darba pienākumu izpildei ar IIN, precizējot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Sociālās apdrošināšanas likuma un Pievienotās vērtības likuma normas par nosacījumiem attiecībā uz saimnieciskajos izdevumos iekļaujamiem darbinieku izdevumiem par starppilsētu sabiedrisko transportu un darba devēja organizētu darbinieku vešanu uz un no darba vietas nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamības gadījumā, lai nodrošinātu, ka darbaspēka piesaiste no attālākām darbinieku dzīvesvietām neradītu nodokļu slogu darba devējam, pārskatot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma normas.” Papildus, aicinām meklēt veidus, kā uzlabot nodarbinātību reģionos caur attālinātu darbu, piemēram, izskatot dažādas nodokļu atlaides, lai darba devējus motivētu attālinātam darbam nodarbināt cilvēkus reģionos. Tāpat, FICIL aicina arī skaidri komunicēt vadlīnijas par to, kad attālinātā darba veikšana no Latvijas ārvalstu darba devējam rada kaut kādas nodokļu saistības, un kad nē.

11.lpp. minēts, ka paredzēts “Izstrādāta nozarē balstītas profesionālās izglītības iegūšanas iespēja”. FICIL nav skaidrs, kādēļ LOSP ir minēta kā līdzatbildīgā iestāde. Vai plānots sadarboties ar citām nozaru asociācijām vai tikai lauksaimniecību? Ja plānots, tad lūdzam norādīt ar kurām. Pēc kāda principa izvēlēta lauksaimniecība kā vienīgā nozares asociācija profesionālās izglītības iegūšanas iespēju izstrādei?

11.lpp. sadaļā “Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupu motivācija un iesaiste darba tirgū” minēti pasākumi, kas saistīti ar darbnespējas lapu sistēmu. Lai arī atbalstām nepieciešamību pārskatīt DNL apmaksas nosacījumus, aicinām arī pārskatīt to kontroles mehānismus, nosakot stingrākus pārbaudes mehānismus un paplašinot Veselības inspekcijas mandātu veikt pārbaudes. Savukārt, FICIL nav skaidrs uzdevums, kas paredz pilnveidot analītiskās iespējas par izsniegtajām DNL. FICIL nav saprotams uzdevuma mērķis un iemesls. Aicinām precizēt konkrēti, kādu platformu vai rīku plānots izstrādāt līdz 2027. gadam. Līdzīgi, aicinām precizēt pasākumu “pabalstu vecākiem par mazu bērnu kopšanu palielināšanas izvērtēšana, lai motivētu ātrāku atgriešanos darba tirgū”. Nav skaidri saprotams, kā pabalstu celšana motivētu cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū. Aicinām vērtēt iespēju veidot sistēmu, kur vecākiem būtu iespēja strādāt (piemēram, attālināti un ierobežotā kapacitātē), bet tie varētu turpināt saņemt pabalstu par mazu bērnu kopšanu.

12.lpp. sadaļā “Darbaspēka imigrācijas procesu pilnveide” tiek piedāvāti vairāki pasākumi, kas paredz atvieglot darbaspēka piesaistes procesu, bet trūkst uzdevumi vai plāni, kas nodrošinātu, kā un ka tiek piesaistīts ārvalstu darbaspēks. FICIL rosina iekļaut uzdevumu, kas paredz “viedās imigrācijas stratēģijas” izveidi, kas koncentrētos uz darbaspēka piesaisti no noteiktām valstu grupām. Viedo stratēģiju varētu veidot sadarbībā ar dažādām augstākās izglītības iestādēm, uzņēmēju asociācijām un citiem partneriem ārvalstīs, lai izvērtētu un lemtu par tām konkrētām, specifiskām valstu grupām, kurās mērķtiecīgi centieni piesaistīt ārvalstu talantus dotu vislabākos rezultātus.



[1]  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.06.2024-finansu-ministrs-situacija-ar-nakama-gada-budzetu-saspringta-fiskala-telpa-draud-but-negativa.a557910/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme
 

-