Atzinums

V. Datu reģistrēšana un aktualizācija valsts informācijas sistēmās:
Iebilstam pret anotācijā ietvertās informācijas par izmaksu pieaugumu kopš 2023. gada iekļaušanu, jo šī informācija nav tieši saistīta ar šobrīd virzāmo tiesību akta grozījumu saturu. Minētie aprēķini nav ietverti spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā un tiesību akta izstrādes gaitā ir tikuši vairākkārt pārskatīti, tādēļ tie uzskatāmi par starpposma jeb darba versijas aprēķiniem. 

Lūdzam svītrot: "Jāņem vēra, ka kopš 2023.gada, kad notika sākotnējā noteikumu projekta saskaņošana, būtiski pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar LVĢMC ikgadējām uzturēšanas/infrastrukturas izmaksām (pieaugušas vairāk kā divas reizes  no 5 410 euro līdz 11 921 euro), plānotās izmaksas jūras krasta līnijas regulārai atjaunošanai trīs reizes (no 7 953 euro līdz 24 212 euro), savukārt augstākās bangas pārrēķinam nepieciešamais finansējums no sākotnējiem aprēķiniem pieaudzis gandrīz septiņas reizes (no 3 133 euro līdz 20 763 euro).".

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem:
Iebilstam pret anotācijā ietvertās informācijas par izmaksu pieaugumu kopš 2023. gada iekļaušanu, jo šī informācija nav tieši saistīta ar šobrīd virzāmo tiesību akta grozījumu saturu. Minētie aprēķini nav ietverti spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā un tiesību akta izstrādes gaitā ir tikuši vairākkārt pārskatīti, tādēļ tie uzskatāmi par starpposma jeb darba versijas aprēķiniem.

Lūdzam svītrot 6.2.punktā (detalizēts izdevumu aprēķins) teikumu: "Kopš 2023.gada, kad notika sākotnējā noteikumu projekta saskaņošana, būtiski pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar LVĢMC ikgadējām uzturēšanas/infrastrukturas izmaksām (pieaugušas vairāk kā divas reizes no 5 410  euro līdz 11 921 euro),  plānotās izmaksas jūras krasta līnijas regulārai atjaunošanai trīs reizes (no 7 953 euro līdz 24 212 euro),   savukārt augstākās bangas pārrēķinam nepieciešamais finansējums no sākotnējiem aprēķiniem pieaudzis gandrīz septiņas reizes (no 3 133  euro līdz 20 763 euro)."

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret protokollēmuma projekta 2. punktā noteikto pienākumu nodrošināt finansējumu noteikumu projekta īstenošanai ministrijai piešķirtā valsts budžeta ietvaros. Norādām, ka noteikumu projekta izstrādes laikā netika panākta vienošanās, ka KEM nodrošinās tam nepieciešamo finansējumu. Lai esošā valsts budžeta ietvaros piešķirtu noteikumu projekta anotācijas 3. sadaļā norādīto ikgadējo finansējumu (11921 EUR) VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) paredzēto uzdevumu izpildei, nāktos samazināt finansējumu kādam no uzdevumiem, kas ietverti KEM un LVĢMC ikgadējā atsevišķu pārvaldes funkciju deleģēšanas līgumā. KEM ieskatā tas nav pieņemami.
Vēršam uzmanību, ka augstākās bangas robežu izmanto zemes pārvaldībai un sauszemes un jūras teritoriju attīstības plānošanai. Savukārt Ministru kabineta (MK) 2024. gada 3. septembra noteikumi Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” nosaka VARAM par vadošo valsts pārvaldes iestādi teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, kā arī datu pārvaldības jomā. Civillikuma 1104. pants paredz, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Savukārt Zemes pārvaldības likuma 1. pants nosaka, ka jūras piekrastes sauszemes daļa ir teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Tādējādi augstākās bangas robeža nav tikai hidrometeoroloģisks rādītājs, bet gan telpiski identificējama juridiski nozīmīga robeža, kas tiek izmantota zemes tiesiskā statusa un ar piekrastes teritoriju izmantošanu saistītu jautājumu risināšanai, kā arī Jūras plānojuma izstrādei. Tāpēc finansējums attiecīgā datu produkta sagatavošanai būtu nodrošināms no VARAM kompetences īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. MK 2018. gada 28. augusta sēdes protokollēmumā tieši VARAM tika uzdots izstrādāt normatīvo regulējumu par kārtību, kādā nosaka un aktualizē jūras piekrastes joslu un jūras augstākās bangas vietu, attiecīgos datus nodod reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās un nosaka šo datu aktualizācijas biežumu. Atbilstoši minētajam uzdevumam VARAM ir izstrādājusi šo noteikumu projektu. 
KEM neapstrīd, ka augstākās bangas robežas noteikšanai ir nepieciešami hidrometeoroloģiskie dati un ka LVĢMC ir nepieciešamā tehniskā kompetence ūdens līmeņu novērojumu, datu analīzes un aprēķinu veikšanai. Tomēr ir jānošķir KEM resora kompetencē esošā hidrometeoroloģisko pamatdatu iegūšana un monitorings no šo datu izmantošanas, lai izveidotu VARAM teritorijas plānošanas un zemes pārvaldības funkcijām nepieciešamu datu produktu. Tas, ka darbu tehniskais izpildītājs – LVĢMC – atrodas KEM resorā, pats par sevi nav pamats secinājumam, ka KEM ir pienākumu no sava budžeta finansēt papildu aprēķinus un datu apstrādi, kas nepieciešami VARAM teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības funkcijas īstenošanai.
Tāpēc lūdzam vai nu svītrot protokollēmuma projekta 2. punktu, vai arī tajā norādīt, ka finansējumu noteikumu projektā paredzēto darbu veikšanai nodrošina VARAM, kuras funkciju izpildei šie darbi ir nepieciešami.

-

I. Vispārīgie jautājumi:
Noteikumu projekta 4.punktā minēts, ka jūras krasta līniju nosaka, aktualizē un apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ne retāk kā reizi piecos gados, un jūras krasta līnija tiek apstiprināta līdz ar augstākās bangas robežas apstiprināšanu, savukārt anotācijā norādīts: "Ņemot vēra, ka ABR un tās buferjoslu apstiprinās Ministru kabinets [...]".
Lūdzam precizēt anotāciju, salāgojot apstiprināšanas kārtību.

-

III. Augstākās bangas robežas un tās buferjoslas noteikšana, aktualizēšana un apstiprināšana:
Lūdzam precizēt atbilstoši noteikumu projekta 16.punktam: "16. Augstākās bangas robežu un buferjoslu nosaka un aktualizē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

LVĢMC veiks gan jūras krasta līnijas noteikšanu un aktualizēšanu, gan augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanu un aktualizēšanu [...].

V. Datu reģistrēšana un aktualizācija valsts informācijas sistēmās:
risinājuma aprakstā lūdzam skaidri nodalīt rādītājus (jūras krasta līniju un augstākās bangas robežu) no procesiem un faktoriem, kas ietekmē to veidošanos un izmaiņas, precizējot teikumus: "Jūras krasta līnija un augstākā banga pati par sevi ir dabas process un specifisks hidrodinamisks rādītājs, kas primāri saistīts ar jūras vides stāvokli, klimata ietekmi un piekrastes dabisko procesu analīzi. Jūras vides kontekstā jūras krasta līnija un augstākā banga tiek vērtēta, kompleksā veidā analizējot ekstrēmu vētru uzplūdu ietekmi, krasta morfoloģisko eroziju, ilgtermiņa piekrastes applūšanas riskus, klimata pārmaiņu izraisītās sekas un vispārējo jūras vides drošību". 
 

Jūras krasta līnija un augstākās bangas robeža ir piekrastes vides stāvokli raksturojoši rādītāji. Tos ietekmē ekstrēmu vētru uzplūdi, krasta morfoloģijas izmaiņas un erozijas procesi, ilgtermiņa piekrastes applūšanas riski, kā arī klimata pārmaiņu izraisītās sekas.