Atzinums

Tieslietu ministrija nav ņēmusi vērā Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurā tika lūgts papildināt noteikumu projektu ar normu, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi. Kā pamatojumu izmaksu un ieguvumu analīzes neveikšanai Tieslietu ministrija anotācijā ir norādījusi, ka: "Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma izlietojums ir vērtēts un pamatots ar Ministru kabineta 2022. gada 13. jūnija rīkojumu Nr. 413 "Par Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam" (turpmāk – Rīkojums Nr.413) apstiprinātajās Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gada (turpmāk – Resocializācijas pamatnostādnes), to 4.pielikumā. Līdz ar to izmaksu analīze jau ir veikta minētajā Ministru kabinetā apstiprinātajā plānošanas dokumentā.  
Attiecībā uz ieguvumu analīzi Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumu 34. un 35.punkts noteic, ka politikas plānošanā veic sākotnējo, starpposma un gala ietekmes izvērtējumu un politikas ietekmes objektu identificēšanu, konstatējot, kādu ietekmi šī politika ir radījusi. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Projektā plānotie pasākumi atspoguļoti Resocializācijas pamatnostādnēs un to īstenošanas plānā, Projekta ieguvumi tiks analizēti ievērojot Rīkojuma Nr.413 5.punktā noteikto - Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī gala ietekmes ziņojumā. Abos izvērtējumos, tai skaitā tiks apkopota Projekta finansējuma saņēmēja – IeVP, sniegtā informācija par pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem."

Informējam, ka, izvērtējot anotācijā sniegto skaidrojumu un noteikumu būtību, izmaksu un ieguvumu analīze pēc būtības ir nepieciešama, lai noteiktu, vai plānotajā projektā gaidāmie ieguvumi (finanšu vai sociālekonomiskie) ir lielāki par projekta izmaksām visā projekta dzīves ciklā. Parasti publiskās pārvaldes projekti finansiāli rada zaudējumus, tādēļ vienīgais to attaisnojošais iemesls ir gaidāmie sociālekonomiskie ieguvumi no projekta jeb labums sabiedrībai (iedzīvotājiem).
Tā kā pasākumā plānots nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, un plānots, ka specifisko atbalstu saņems 3000 ieslodzīto, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros nepieciešams noteikt, par cik atbalsta pasākuma rezultātā palielināsies to personu skaits, kas, piemēram, vairs neatgriezīsies ieslodzījumā (salīdzinājumā ar situāciju bez projekta), tātad tērēs mazāk valsts budžeta līdzekļus vai pat dos papildu devumu valsts budžetā nodokļu veidā.

Ņemot to vērā, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normu, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi.

-

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 13.punktu sekojošā redakcijā:
"Finansējuma saņēmējs nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos." Vēršam uzmanību, ka termins "investīcijas" tiek lietots Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros.

Finansējuma saņēmējs nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.

Ņemot vērā, ka 16.2.3.punkts ir papildināts ar veselības pārbaužu izmaksām, līdz ar to pēdējais teikums par daļlaika izmaksu attiecināšanas principiem attiecas gan uz darba vietām, gan uz veselības pārbaudēm. Veselības pārbaužu gadījumā būtu jāņem vērā tikai daļlaika proporcija, nevis darbinieka iesaistes periods projektā.
Ņemot vērā, ka šādas izmaksas būs tikai izņēmuma gadījumos (piemēram, jauns darbinieks, kuram vēl nav apdrošināšanas, bet jāveic veselības pārbaude) un summas būs nelielas (~40-50 EUR/ pārbaude) un tās būs grūti pārbaudāmas (jāpārbauda ir vai nav  veselības apdrošināšana un ko tā sedz), ierosinām svītrot veselības pārbaužu izmaksas un tās segt no netiešajām izmaksām vai nodalīt atsevišķos punktos veselības pārbaužu un darba vietas aprīkojumu izmaksu attiecināšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka tie ir atšķirīgi.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 16.2.7. apakšpunktā minētie normatīvie akti un vadlīnijas neietver regulējumu par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, kā arī finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes prasības atbilstoši konkrētajiem dokumentiem ietver jau noteikumu projekta 22.1. apakšpunkts, lūdzam svītrot noteikumu projekta 16.2.7. apakšpunktā norādes uz attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un vadlīnijām.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 21.punktu, norādot, vai Tieslietu ministrijas pārstāvis piedalīsies kā nozares ministrijas pārstāvis. Papildus lūdzam norādīt, cik sadarbības iestādes pārstāvju piedalīsies.

-

Lūgums šajā anotācijas 1.3.sadaļas rindkopā un turpmāk:

"Personāla atlīdzības izmaksas 
Personāla atlīdzības izmaksām tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi. 
Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesniegumu atlasē netiks veikta personāla atlīdzības izmaksu apmēra pamatotības analīze. " precizēt "Personāla atlīdzības izmaksas " uz "personāla izmaksas ".

-

Lūdzam precizēt anotācijas 8.1.13.apakšsadaļu, norādot, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulai (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 tiks apstrādāti dati tieši par atbalstu saņēmušajām personām - ieslodzītajiem un viņu ģimenes locekļiem un atbalsta personām.

-