Atzinums

Grozījumu projekta 1. punktā piedāvātais termiņš uzskatāms par nesamērīgi garu. Saņemot ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos, Padome faktiski jau uzsāk tā izskatīšanu un izvērtēšanu, un līdz lēmuma pieņemšanas dienai, tas ir, mēneša laikā tā, konstatējot kādus trūkumus, var pieprasīt papildu informāciju. Proti, esošo 5 darbdienu trūkumu konstatēšanai Padomei būs iespējams to izdarīt mēneša laikā. Šāds termiņš ir nesamērīgi garš, jo faktiski vēl par mēnesi pagarina ziņojuma izskatīšanas laiku, kā rezultātā kopējais ziņojuma izskatīšanas termiņš var būt līdz pat pusgadam, ņemot vērā arī lēmuma sagatavošanai un noformēšanai nepieciešamo laiku pēc tam, kad jau pagājuši četri mēneši, kurā ziņojums bija jāizskata.

Komercdarbībā bieži vien nozīme ir spējai ātri reaģēt uz tirgus tendencēm, tai skaitā, apvienojoties, kad tas ir nepieciešams, tādējādi reaģējot uz tirgus mainīgajām tendencēm. Apvienošanās dalībniekiem apvienošanās process saistīts ar konceptuālas vienošanās panākšanu par apvienošanos, informācijas ievākšanu, sistematizēšanu, analizēšanu un ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos sagatavošanu un iesniegšanu. Šis process var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Pie tā vēl ir jāpieskaita esošās 5 darbdienas un izpētes vai papildu izpētes veikšana, kas ilgst no viena līdz četriem mēnešiem.
Ja Grozījumu projekta 1. punkts tiktu pieņemts esošajā redakcijā, tas nozīmētu, ka atļauju apvienoties apvienošanās dalībnieki varētu saņemt vēl par vienu mēnesi vēlāk, kas var radīt būtiskus zaudējumus apvienošanās dalībniekiem. Jāņem arī vērā, ka ziņojuma iesniedzējam visdrīzāk būs nepieciešams laiks, lai sagatavotu Padomes pieprasīto iztrūkstošo informāciju, kas kopumā paildzinās ziņojuma pieņemšanas un izskatīšanas termiņu uz laiku līdz Padomes ieskatā tās būs saņēmusi pilnīgu informāciju. Grozījumu projektā nav izvirzīti nekādi kritēriji, kādos gadījumos Padome var atzīt ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos par nepilnīgu, kā arī nav precizēts, ka nepilnības Padomei ir jākonstatē pēc iespējas ātrāk.

Grozījumu projekta 1. punktā paredzētais termiņš ir vairākas reizes garāks par citu Eiropas Savienības dalībvalstu noteiktajiem termiņiem. Rumānijā iestādei, kas atbildīga par konkurences tiesību uzraudzību, 7 dienu laikā jāpieņem lēmums par to vai ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos uzskatāms par pilnīgu[1]. Līdzīgi ir noteikts Portugālē[2], bet Francijā ierastā prakse ir desmit darba dienas[4].
Pastāvot būtībā analoģiskam tiesiskajam regulējumam un likumdevēja atzītam mērķim harmonizēt Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normas,[5] Konkurences likuma normu piemērošanai nevajadzētu atšķirties no tā, kā tiek piemērotas Eiropas Savienības konkurences tiesību normas. Harmoniska konkurences tiesību normu interpretācija jau ilgstoši atzīta Konkurences padomes praksē un Augstākās tiesas judikatūrā, konsekventi izdarot salīdzinošas atsauces uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru vai Eiropas Komisijas tiesību aktiem.[6]

Gadījumos, kad apvienošanās ir saistīta ar kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsts personu, tas skar fundamentālas brīvības, kas paredzētas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 49. pantā, jeb brīvību veikt uzņēmējdarbību. Šādi gadījumi nav retums, jo apstāklis, ka persona dzīvo vai ir reģistrēta vienā dalībvalstī, bet tā īsteno izšķirošu ietekmi sabiedrībā, kas atrodas citā dalībvalstī, ir uzskatāma par situāciju, uz kuru attiecas LESD 49. pants[7]. Kaut arī procesuālie jautājumi ir Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālās autonomijas ziņā, tomēr tam ir jāatbilst efektivitātes un ekvivalences principiem[8]. Grozījumu projekta 1. punktā paredzētā Noteikumu Nr. 800 4. punkta redakcija ir pretrunā efektivitātes principam, jo pārmērīgi apgrūtina apvienošanās dalībnieku tiesības.
Grozījumu projekta 1. punkts ir pretrunā Konkurences likuma 16. panta pirmajai daļai. kas noteic, ka Padome var uzsākt izskatīšanu tikai pēc tam, kad pilnais vai saīsinātais ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos ir atzīts par pilnīgu. Savukārt Grozījumu projekta 1. punkts pieļauj, ka Padome var uzsākt, izskatīšanu nekonstatējot, vai ziņojums ir pilnīgs, tādējādi nonākot pretrunā juridiskā spēka hierarhijā augstākai tiesību normai – Konkurences likumam.
Tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti.[3] Atbilstoši Konkurences likuma 16. panta pirmajai daļai, ja Padome uzsāk izskatīšanu, ziņojuma iesniedzējs var paļauties uz to, ka šis ziņojums ir pilnīgs. Savukārt Grozījumu projekta 1. punkts ir pretrunā šādai Konkurences likuma 16. panta pirmās daļas normas interpretācijai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu neapstiprināt Projekta 1. punktu piedāvātajā redakcijā un tā vietā noteikt termiņu ne garāku par 10 darbdienām, kuru laikā Padome izlemj, vai ziņojums ir pilnīgs.


[1] Rumānijas Konkurences padomes 20.07.2017. rīkojums, skatīt sīkāk 8. panta trešā daļa. Pieejams: http://www.consiliulconcurentei.ro/wp-content/uploads/2020/02/ordin_nr_431_2017_reg_conc_econ.pdf[2] https://www.lexology.com/library/detail.aspx?g=4a1ebe4e-3297-4fe8-96fa-179c94253ac2
[3] LR Satversmes tiesas 25.10.2004. spriedums lietā Nr.2004-03-01, punkts 9.2. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2016/02/2004-03-01_Spriedums.pdf
[4] Merger Control Guidelines of the Autorité de la concurrence, skatīt sīkāk 208. punktu: https://www.autoritedelaconcurrence.fr/sites/default/files/Lignes_directrices_concentrations_2020_EN_adlc.pdf
[5] LR Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojums. Tiesu prakse konkurences lietās. 2007-2018. 21.lpp. Pieejams šeit: https://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas
[6] Turpat.
[7] EST 07.09.2006. spriedums lietā Nr. C-470/04, 27. punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62004CJ0470&from=en
[8] EST 04.06.2009. spriedums lietā Nr. C-8/08, 47.punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62008CJ0008&from=en

 

-

Šī informācija, ko plānots prasīt iesniegt, ir katra apvienošanās dalībnieka komercnoslēpums, ko tas aizsargā un glabā visaugstākajā pakāpē, un neizpauž to nevienai trešajai personai. Šos ekonomiskos mērķus nosaka, aprēķinus veic un par tiem bieži vien zina tikai apvienošanās dalībnieka (uzņēmuma) vadība. Tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka šādu informāciju tie nav gatavi izpaust nevienai trešajai personai; to nezinu arī es kā viņu pārstāvis un viņi nav gatavi to iesniegt Konkurences padomei, jo katra izpaušana vēl kādai personai rada risku, ka informācija varētu nonākt konkurentu rokās, kuri to varētu izmantot savā labā, kas tādējādi būtu kā “ierocis” konkurences cīņā pret konkrēto apvienošanās dalībnieku. Tā nav neuzticība Padomei kā iestādei, ka tā nespētu droši glabāt informāciju, bet tirgus dalībnieku vadītāja personīgā attieksme pret sev piederošo un plānoto piederošo uzņēmumu un komercdarbības attīstību.
Ievērojot minēto, savu pārstāvēto tirgus dalībnieku vārdā aicinu Padomi negrozīt Noteikumu Nr. 800 28.2. punktu. Tirgus dalībnieku ieskatā šādai informācijai nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt Padomes vērtējumu par to, vai plānotā apvienošanās ir atļaujama vai nē.

-

Atsaucoties uz iepriekš minēto pamatojumu, aicinu izslēgt Noteikumu Nr. 800 28.3. punktā noteikto prasību norādīt darījuma apmēru. Arī šī ir tikpat stingri konfidenciāla informācija, ko tirgus dalībnieki nav gatavi izpaust trešajām personām, tostarp arī es kā viņu pārstāvis ne vienmēr esmu informēts par plānotā darījuma summu. Turklāt arī par šo prasību tirgus dalībnieki ir snieguši viedokli, kam pievienojos, ka nav rodams objektīvs pamatojums tam, kā šī informācija varētu ietekmēt plānotā apvienošanās darījuma izvērtēšanu Konkurences likuma 16. panta trešās daļas tvērumā. Informācija par darījuma summu nekādā veidā nevar ietekmēt vērtējumu par to, vai apvienošanās rezultātā radīsies vai nostiprināsies dominējošais stāvoklis vai varētu tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.

-

Manā ieskatā un arī no tirgus dalībnieku paustajiem viedokļiem izriet, ka atsevišķi šo informāciju ziņojumā nebūtu nepieciešams izdalīt un norādīt, jo pēc būtības informācijai par pēdējo divu gadu laikā notikušajiem apvienošanās darījumiem nevajadzētu ietekmēt konkrētās apvienošanās izvērtēšanu Konkurences likuma 16. panta trešās daļas tvērumā. Minētās normas piemērošanā vajadzētu būt pietiekami ar Noteikumu Nr. 800 27.punktā noteiktās informācijas iesniegšanu par visu tirgus dalībnieku apgrozījumu pēdējā finanšu gadā, tostarp par apgrozījumu, kas aprēķināts Noteikumu Nr. 800 14. punktā noteiktajā kārtībā.

Savukārt papildus secinājumus Padomei būs iespējams izdarīt, izvērtējot Noteikumu Nr. 800 30.1. punkta kārtībā iesniegtos datus par pēdējiem trijiem gadiem par katru ietekmēto tirgu. No šiem datiem būs redzamas visu tirgus dalībnieku kopējās attīstības tendences noteiktā periodā, tādējādi iegūstot objektīvāku informāciju par uzņēmuma komercdarbības tendencēm, nekā tikai no faktiem par to, ka ir notikuši kādi apvienošanās darījumi. Tāpēc aicinu nepapildināt Noteikumus Nr. 800 ar 28.7. punktu.

-

Grozījumu projekta 25. punkts daļā par Noteikumu 30. punkta izteikšanu jaunā redakcijā ir neskaidri formulēts. Saskaņā ar Grozījumu projekta anotāciju 30.2.1. – 30.2.6. punktā ir precizēti faktori, kurus nepieciešams raksturot par piedāvājuma struktūru. Anotācija norādīts: katra apvienošanās dalībnieka pieciem lielākajiem piegādātājiem turpmāk būs jānorāda arī pieprasījuma struktūras raksturojošas iezīmes. Taču no Grozījumu projekta 25. punkta neizriet, ka par katru ietekmēto tirgu būs nepieciešams norādīt piecus lielākos piegādātājus.

-

Šī informācija ir tāda, kurai pēc iespējas jābauda aizsardzība, ko sniedz komercnoslēpuma statuss. Līdz ar to tās izpaušana nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams. Anotācijā norādīts, ka ar šo informāciju Padome spēs izprast, kā tirgus dalībnieks nosaka cenu un reaģē uz konkurentu rīcību tirgū. Taču šāds pieprasāmās informācijas apjoms pārsniedz to, kas nepieciešams, lai Padome spētu izpildīt savus pienākumus. Būtu samērīgi noteikt, ka apvienošanās dalībnieks sniedz šo informāciju tiktāl, ciktāl tas attiecas apvienošanās dalībnieka reakciju uz konkurenta darbībām tirgū.
Piedāvātā redakcija:
"kā tiek ņemta vērā konkurentu rīcība ietekmētajā tirgū, katram apvienošanās dalībniekam nosakot cenu un preču izplatīšanas stratēģiju;"

-

No savas līdzšinējās pieredzes un arī tirgus dalībnieku izteiktajiem viedokļiem vēlos norādīt, ka informācijai par ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, kā arī par patentiem un citām intelektuālā īpašuma tiesībām nevarētu būt nekāda nozīme Konkurences likuma 16. panta trešās daļas izvērtējumā, lai konstatētu, vai apvienošanās rezultātā radīsies vai nostiprināsies dominējošais stāvoklis vai varētu tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Taču tajā pašā laikā šāds informācijas sniegšanas pienākums palielina apvienošanās dalībnieku sniedzamās informācijas apjomu un attiecīgi paildzina ziņojuma sagatavošanas procesu un sadārdzina tā sagatavošanas izmaksas.
Šai informācijai var būt maza nozīme arī no tā viedokļa, ka tirgus dalībniekiem reaģē uz tendencēm. Proti, pētniecība, ieguldījumi un jauno produktu ieviešana var mainīties atkarībā no tirgus situācijas. Vislabāk to raksturo pandēmija, kad liels daudzums preču un pakalpojumu mainīja savus piegādes kanālus uz digitāliem un attālinātiem risinājumiem. Līdz ar to asi mainījās kapacitāte, jaunu produktu ieviešanas plāni utml. Papildus tam, informācija par plānotām inovācijām, kapacitātes palielināšanu un jauno produktu ieviešanu ir cieši saistīta ar komercnoslēpumu. Tādēļ, izvērtējot samērīgumu starp pienākuma uzlikšanu sniegt šo informāciju ar Konkurences likuma mērķiem, aicinu izslēgt Noteikumu projekta 25. punktā plānotos papildinājumus Noteikumu Nr. 800 30.2.5-30.2.6.punktā.

-

Iesaku apsvērt iespēju precizēt Noteikumu 20. un 27.punktu šādā redakcijā:
Par katru apvienošanās dalībnieku, ievērojot šo noteikumu III nodaļas prasības, ziņojumā norāda pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu un tirgus dalībnieka kopējo apgrozījumu Latvijas teritorijā, ietverot katras sabiedrības apgrozījumu, norādot apgrozījumu, kas tiek atskaitīts noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā un no kuru sabiedrību savstarpējiem darījumiem apgrozījums tiek atskaitīts.

Tā kā savstarpējie darījumi tiek veikti ikdienas komercdarbības ietvaros un finanšu gada ietvaros tie var būt ļoti daudz, tad papildus nebūtu nepieciešams prasīt ziņojumā skaidrot visus savstarpējos darījumus, jo šāda prasība vērtējama kā nesamērīga un apvienošanās dalībniekus apgrūtinoša. Tā kā informācijas avots ir iekšējie aprēķini, nebūtu nepieciešams prasīt šo vēl papildus norādīt ziņojumā, palielinot ziņojuma apjomu. Savukārt no informācijas par konkrēto sabiedrību savstarpējo darījumu apmēru būs iegūstama pilnīga informācija par to, kādu apmēru no katras sabiedrības apgrozījuma veido darījumi ar Noteikumu Nr. 800 13.2. punktā noteiktajām saistītajām sabiedrībām.

-