Atzinums

LTRK aicina izvērtēt iespēju noteikumu projektā palielināt kapitāla atlaidi līdz maksimālajam pieļaujamajam intensitātes slieksnim.

-

Noteikumu projekta 10.punkts nosaka, ka “Atbalstu sabiedrība "Altum" sniedz, noslēdzot līgumu ar atbalsta saņēmēju par projekta īstenošanu, kurā iekļauti kapitāla atlaides piemērošanas nosacījumi, pēcuzraudzības kārtība un sekas, ja netiek ievēroti šo noteikumu nosacījumi.” LTRK ieskatā noteikumu projektu nepieciešams papildināt, nosakot skaidrus kapitāla atlaides piemērošanas nosacījumus, proti, (1) kāds ir pēcuzraudzības periods, kurā jāuztur sasniedzamie rādītāji?; (2) vai rādītāju sasniegšana tiek noteikta ar pirmo pilno kalendāro gadu pēc projekta pabeigšanas?; (3) vai kapitāla atlaide tiek piemērota pilnā apmērā ar pirmo atskaites perioda gadu?
 

-

Lai arī noteikumu projekta 14.punktā ir noteikti atbalsta saņēmēja nosacījumi, noteikumu projekta anotācijā tiek minēts, ka “Altum” lēmumus pieņem, balstoties uz sabiedrības “Altum” iekšēji izstrādāto un apstiprināto procedūru. LTRK lūdz nepārprotami noteikumu projektā definēt atbalsta saņēmēju atbilstības nosacījumus un atbalsta pretendentu vērtēšanas kritērijus, lai noteikumu projektā noteiktie atbalsta saņēmēja atbilstības nosacījumi un kritēriji būtu saistoši “Altum” un no “Altum” netiktu izvirzīti nekādi citi un/vai papildus noteikumi/kritēriji atbalsta pretendentiem. Tas nodrošinās vienlīdzīgas tiesības visiem uzņēmējiem pretendēt uz atbalsta instrumentiem, vienlaikus jau pirms projekta pietiekuma sagatavošanas ļaujot uzņēmumam izvērtēt atbilstību atbalsta saņēmēja atbilstības nosacījumiem. Pretējā gadījumā, lai arī noteikumu projektā tiktu noteikti kritēriji atbalsta saņēmēja atbilstībai un atbalsta saņemšanai, “Altum” ir tiesības vienpersoniski (kā privātai iestādei, nevis pildot valsts deleģētas funkcijas) pieņemt lēmumus pēc neskaidriem kritērijiem par valsts naudas līdzekļu sadali, balstoties tikai uz savu iekšēji izstrādāto un apstiprināto procedūru.

-

Ņemot vērā, ka sākotnēji noteikumu projektā tika paredzēts atbalsts arī “jaunu autoelektroiekrāvēju iegādei, kas pēc savas konstrukcijas par mehānisko dzinējspēku izmanto elektroenerģiju un, kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km”, LTRK lūdz skaidrot šādu izmaksu neiekļaušanu atbalsta programmā. Vēršam uzmanību, ka ražošanas uzņēmumi izrāda lielu interesi par konkrēto investīciju pozīciju. LTRK aicina atkārtoti izvērtēt iespējas paredzēt atbalstu arī jaunu autoelektroiekrāvēju iegādei.
Ņemot vērā, ka sākotnēji noteikumu projektā tika paredzēts atbalsts arī  “biomasas tehnoloģiju ieviešanu”, LTRK lūdz skaidrot šādu izmaksu neiekļaušanu atbalsta programmā, jo pēc LTRK rīcībā esošās informācijas uzņēmumi izrāda lielu interesi par konkrēto investīciju pozīciju. LTRK aicina atkārtoti izvērtēt iespējas paredzēt atbalstu arī biomasas tehnoloģiju ieiešanai.
 

-

Nepieciešams papildināt noteikumu projekta 24.1. punktu, lai atbalstu varētu piešķirt arī jaunu, energoefektīvu nedzīvojamo ēku un noliktavu būvniecībai.
 

-

Noteikumu projekta 26.punktā un 38.punktā ir noteiktas attiecināmās izmaksas, bet noteikumu projektā ietverts nosacījums projekta attiecināmo izmaksu rašanās sākumam. LTRK lūdz precizēt, ar kuru brīdi noteikumu projektā plānotās attiecināmās izmaksas var tikt veiktas. Tāpat nepieciešams papildināt noteikumu projekta 26.punktu, lai attiecināmajās izmaksās būtu iekļaujams arī aprīkojums, kas saistīts ar ražošanas procesu un nodrošina iekārtas funkcionalitāti, piemēram, padeves iekārtas, kas iepriekš uzņēmumā nav bijušas vai arī kuru funkcionalitāti uzņēmums nodrošināja citādi. Kā arī jāiekļauj jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, ja minētie transportlīdzekļi netiek reģistrēti CSDD vai Traktortehnikas reģistrā un ja tie tiek lietoti uzņēmuma teritorijā. LTRK lūdz Ekonomikas ministriju skaidrot, vai gadījumā, ja uzņēmējs nebūs izmantojis ALTUM ELENA programmu projekta sagatavošanai, šīs uzņēmēja sagatavošanas izmaksas būs attiecināmas izmaksas programmā?
 

-

LTRK norāda, ka iekārtu aizstāšana (nevis ražošanas iekārtu papildināšana ar energoefektīvākām iekārtām) būtiski samazinās pretendentu loku. LTRK ieskatā ir salīdzinoši maz ražošanas iekārtu, ko komersanti vēlētos pilnībā aizstāt.

-

LTRK lūdz precizēt vai skaidrot noteikumu projekta 32.7.punktā lietoto jēdzienu “apvienots būvniecības un projektēšanas līgums”. Ja šajā gadījumā tiek domāts “design&build” līgums, lūdzam anotācijā skaidrot šādas punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka šis ievērojami sašaurina iespējamo pakalpojumu sniedzēju loku, kā arī sadārdzina plānotās projekta izmaksas

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz atsevišķi vērtēt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, LTRK lūdz Ekonomikas ministriju skaidrot šādu pieeju, kā arī skaidrot, kā vērtējums ietekmēs atbalsta saņemšanu gadījumā, ja uzņēmums kvalificēsies saņemt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem, bet atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmums nekvalificēsies.
 

-

Tāpat noteikumu projektā nav precīzi definēts, kā tiks noteiktas attiecināmās izmaksas iekārtu nomaiņas gadījumā? Vai paredzēta pieeja līdzīgi kā 4.1.1. pasākumā, kur attiecināma ir izmaksu starpība starp energoefektīvu iekārtu un neefektīvu alternatīvu? LTRK lūdz skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu.
 

-

Noteikumu projekta 39.punktā ir noteikts, ka “Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no saražotās enerģijas tiek izmantota atbalsta saņēmēja pašpatēriņam gada griezumā.” LTRK lūdz precizēt, vai saražotā enerģija var tikt nodota vienotas ražotnes teritorijā esošajās ēkās esošiem telpu vai būvju nomniekiem un tiks uzskatīta kā saražotā enerģija pašpatēriņa nodrošināšanai?
LTRK vērš uzmanību, ka juridiskām personām nav pieejama NETO sistēma, kā rezultātā vasaras mēnešos saražotā enerģija nevar tikt akumulēta izmantošanai ziemas mēnešos. Latvijā no 270 saulainajām dienām 110 dienas (ziemas mēneši, brīvdienas un vasaras atvaļinājumu periodi) ir samazināts patēriņš, kas ir 40% no kopēja dienu skaita. Tā kā ziemas mēnešos saules paneļi nenodrošina pietiekamu enerģijas daudzumu, bet vienlaikus ziemas mēnešos ir vēsturiski dārgākās elektroenerģijas cenas, aicinām precizēt noteikumu projekta 39.punktu un noteikt, ka “Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 60 % no saražotās enerģijas tiek izmantota atbalsta saņēmēja pašpatēriņam gada griezumā.”

 

-

Noteikumu projekta 43. punktā noteikta specifiska pieteikšanās kārtība. LTRK vērš uzmanību, ka piedāvātā kārtība nenodrošina brīvu projekta pieteikumu konkurenci un nav vērsta uz maksimālu pasākuma izvirzīto mērķu sasniegšanu, priekšroku dodot pieteikumiem, kas sniedz vislielāko ieguldījumu pasākuma mērķu sasniegšanā. LTRK ieskatā būtu jānosaka visiem vienota pieteikšanās kārtība un prioritāri atbalsts jāpiešķir pretendentiem, kas sasniedz visaugstāko ietaupījumu. Konkrētajam nosacījumam būtu jābūt vērstam nevis uz konkrētu projekta iesniedzēja apjomu (% izteiksmē), bet gan kopējiem sasniegtajiem rādītājiem (kopējo sasniegto MWh un CO2 ietaupījumu). Lieliem uzņēmumiem un energointensīvajiem uzņēmumiem (lielajiem elektroenerģijas patērētājiem) šādus apjomus 30%-40% ir neiespējami sasniegt. Savukārt šāds liels uzņēmums sasniedzot kaut vai 5% apmērā, dod krietni lielāku pienesumu, nekā mazs vai vidējs. Bez tam esošā redakcija neparedz kārtību kāda varētu pieteikties šāds liels uzņēmums, piemēram ar 5% primārās neatjaunojamās enerģijas ietaupījumu. Šāds nosacījums būtu dzēšams.

LTRK Ekonomikas ministrijai norāda, ka noteikumu projekta izpratnē atbalsts tiek sniegts tādu projektu īstenošanai Latvijas Republikas teritorijā, kas saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu atbalsta saņēmēja pašpatēriņam. Vienlaikus noteikumu projektā nav atrodama informācija par atbalstu mazas jaudas vēja elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju sistēmu ieviešanā. Noteikumu projekta nodaļā “Atbalsts atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai” 43.punktā ietvertājās normās ir norāde uz saules elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju ieviešanai paredzētajiem atbalsta pasākumu noteikumiem. LTRK biedri informē, ka šobrīd novērojama ļoti liela interese par vēja elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju sistēmu ieviešanas iespējām un par plānotajiem atbalsta pasākumiem tieši šim atjaunojamās enerģijas veidam. Taču noteikumu projekts nesniedz iespēju saprast skaidru vēja enerģijas ražošanas tehnoloģiju izmaksu gradāciju un līdz ar to arī iespējamo atbalsta apjomu.
 

-

LTRK norāda, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļiem PVN ir neattiecināmā izmaksa. Vienlaikus šajā programmā paredzēts, ka “Altum” piedāvās finansējumu arī neattiecināmām izmaksām, tai skaitā noteikumu projekta 50.1. punkts paredz, ka atbalsts neattiecināmo izmaksu segšanai tiek piešķirts, lai finansētu projekta ietvaros radušās nodokļu un nodevu izmaksas.  LTRK lūdz skaidrot, vai tik plašs formulējums noteikumu projektā ir nepieciešams? Jo tādā gadīumā nepieciešams skaidrojums, kādi vēl nodokļi bez PVN šeit būs piemērojami, kādas nodevas, kā arī vēlams paskaidrot, vai finansējums šādam mērķim netiks uzskatīts kā valsts atbalsts uzņēmumam, kas ietekmē noteikumu projekta kopējo atbalsta intensitāti.
 

-

LTRK pozitīvi vērtē, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna aprakstā šai programmai bija paredzēti tikai “Altum” aizdevumi, taču noteikumu projekts paredz to, ka ir iespējami arī paralēlie aizdevumi ar citu finansētāju. Tomēr noteikumu projektā process ir aprakstīts tikai no skatupunkta, ka uzņēmējs sadarbojas ar “Altum” un “Altum” sniedz aizdevumu, tāpēc LTRK ieskatā noteikumu projektā nepieciešams noteikt sadarbības mehānismu “Altum” ar citu finansētāju šajā programmā.
 

-

LTRK aicina Ekonomikas ministriju atkārtoti izvērtēt noteikumu projekta 2.1. un 2.3. punktos ietverto saturu, jo saistībā ar kombinēto instrumentu darbības nosacījumiem varētu būt novērojama šo punktu pretruna.
 

-