Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrijas ieskatā atklāta konkursa “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” rezultātā starp VSIA “Autotransporta direkcija” kā pasūtītāju un AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “Nordeka” kā līguma izpildītājiem tika noslēgts iepirkuma līgums par pakalpojumu sniegšanu, kas ir vērtējams kā civiltiesisks līgums.
Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāta 2005.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-30/2005 16.punkta, veicot publisko iepirkumu, pasūtītājs darbojas divās pakāpēs, proti, pirmajā tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram piemērojami vispārīgie civiltiesību noteikumi. Tādējādi, ja vien nav konstatējami tādi tiesiskie apstākļi, kas norādītu, ka šajā gadījumā konkrētais līgums ir publisko tiesību līgums, vienpusēja atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšana ir vērtējama atbilstoši Civillikuma noteikumiem.

-

Lūdzam dzēst rindkopu, kurā ietverta atsauce uz PIL 64. panta pirmās daļas 2. punktu, jo tajā neprecīzi interpretēts minētais panta punkts. Paskaidrojam, ka  PIL 64. panta pirmās daļas 2. punkts saistīts ar līguma laušanu gadījumā, ja līgumā veikti būtiski nepamatoti grozījumi. Minētais regulējums nav interpretējams kontekstā ar piedāvājumu neatbilstību un arī vēstules projektā norādīto, ka “apliecinājumā ietverta nepatiesa informācija var tikt uzskatīta par iemeslu tam, ka līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem".

-

Vēršam uzmanību, ka, lai arī 2023. gada 2. martā Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams ir pieņēmis spriedumu lietā Nr.A420235522 (turpmāk – Spriedums), ar kuru tiesa atzinusi 2022. gada 29. jūnija „Vienošanās Nr. 1 par grozījumiem 2021. gada 9. aprīļa līgumā Nr. ATD/ST-2021/01-Cēsis par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis”” un 2022. gada 29. jūnija „Vienošanās Nr. 1 par grozījumiem 2021. gada 29. aprīļa līgumā Nr. ATD/ST-2021/04-Limbaži, Sigulda par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”” par spēkā neesošām no to noslēgšanas brīža. Vienlaikus tiesa izbeidza tiesvedību pieteikumā daļā par starp Autotransporta direkcija un Nordeka 2021. gada 9. aprīlī noslēgtā iepirkuma līguma Nr. ATD/ST-2021/01- Cēsis un 2021. gada 29. aprīlī noslēgtā iepirkuma līguma Nr. ATD/ST-2021/04-Limbaži, Sigulda atzīšanu par spēkā neesošiem, atzīstot, ka pastāv visi priekšnosacījumi piemērot Iepirkuma likuma 75. panta pirmās daļas pirmo punktu un atzīt, ka līguma grozījumi ir atzīstami par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža, kas savukārt paredz to, ka ir iestājušies līguma 17.2.2 apakšpunktā paredzētie apstākļi, ir pamats līguma laušanai, proti, ir pārkāptas nolikuma 26.3.4. apakšpunkta līgumu 23.2.apakšpunktu prasības, kas, nekonstatējot Publisko iepirkumu likuma 61. panta pirmajā daļā noteiktos apstākļus līgumu grozīšanai, ir pamats Valsts Autotransporta direkcijai vienpersoniski lauzt līgumus šajā spriedumā izvērtētajos gadījumos, taču šis konkrētais precedents nevar būt  par pamatu automātiskai pārējo līgumu laušanai, jo katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, pielāgojot katram noslēgtajam līgumam atbilstošo tiesību normu, kas regulē līguma laušanas iespējas, atkāpjoties no tā vienpusēji, vai savstarpēji vienojoties.
Ņemot vērā minēto, skaidrības nodrošināšanai lūdzam precizēt attiecīgo vēstules sadaļu, lai būtu saprotams, ka norādītā rīcība attiecas uz Spriedumā minētajiem līgumiem.

-

Sniedzam šādu skaidrojumu par Publisko iepirkumu likuma 64. panta piemērošanu kontekstā ar konkrēto situāciju un lūdzam to ņemt vērā atbildes projekta sagatavošanā.
Skatoties minēto regulējumu Konkurences padomes pieņemtā lēmuma kontekstā, būtu apskatāms tikai 3. punktā minētais regulējums, proti, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no šā likuma 42. panta pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem.
Publisko iepirkumu likuma 42. panta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, pirmās daļas 6. punkts noteica, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi. Savukārt minētās panta daļas 8. punkts paredz, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja  kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.
Attiecīgo izslēgšanas noteikumu piemērošanai būtu jākonstatē, ka iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī konkrētais piegādātājs ir bijis atbilstošs kādam konkrētam izslēgšanas noteikumam (šajā gadījumā – stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās) vai ka par konkrētajiem izslēgšanas noteikumiem ir sniegta nepatiesa informācija.  Ievērojot minēto, šajā gadījumā nekonstatējam tiešu pamatu atsaukties uz kādu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī pastāvošiem izslēgšanas noteikumiem, kas būtu pamats Publisko iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas regulējuma piemērošanai.
Vēršam arī uzmanību uz Senāta 2021. gada 23. septembra lēmumā Nr. SKA-1260/2021 11. punktā norādīto attiecībā uz apliecinājuma par neatkarīgi izstrādāta piedāvājuma iesniegšanu – “Minētais atbilst Publisko iepirkumu likuma 41. panta desmitajai daļai, kas paredz, ka piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi.
Lai arī šo prasību varētu uzlūkot kā formālu, proti, tādu, kas tikai prasa no pretendenta apliecinājumu un tāda iesniegšanas gadījumā būtu uzskatāms, ka prasība ir izpildīta, tomēr Senāta ieskatā tas nenozīmē, ka pasūtītājai vispārīgi nav jāpārliecinās par to, vai piedāvājums ir izstrādāts neatkarīgi. Ja pasūtītājai šāda pienākuma nebūtu, tas nozīmētu, ka pasūtītājai, kurai, ņemot vērā tai pieejamo informāciju, ir vislielākās iespējas novērst pārkāpumus, var atstāt bez ievērības jebkuru faktu, kas norāda uz pretendentu saskaņotu rīcību. Tas varētu novest pie situācijas, ka pretendentu pārkāpumi nenonāk kompetento institūciju vai tiesas redzes lokā, un rezultātā uz šādiem pretendentiem nevarētu attiecināt Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 6. punktu, kā arī no tiem nevarētu prasīt iepriekš pieļauto pārkāpumu rezultātā radušos kaitējuma atlīdzināšanu (Publisko iepirkumu likuma 43. pants).
Tas, ka pasūtītājai ir bijis ne tikai formāls, bet arī jēgpilns nodoms, pieprasot no pretendentiem apliecinājumu, liecina konkursa nolikumam pievienotā 3.pielikuma „Apliecinājums par neatkarīgi izstrādātu piedāvājumu” teksts. Proti, no tā redzams, ka pasūtītājas mērķis ir bijis informēt pretendentus par godīgas konkurences pamatprincipiem un sekām, ja tie netiks ievēroti. Tāpat pasūtītāja ir informējusi pretendentus par tās rīcību gadījumā, ja tā konstatēs aizliegtu vienošanos pazīmes, kas nozīmē, ka pasūtītāja pievērš uzmanību šādiem faktiem un novērtē tos.
Tomēr, aplūkojot šo konkursa nolikumā minēto prasību kontekstā ar tiesību normām, kas reglamentē gadījumus, kad pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt pretendentu, šāds pasūtītājas vērtējums pirmšķietami nevar kalpot par pamatu pretendenta izslēgšanai no iepirkuma procedūras.”

-