Atzinums

Uzturam sākotnējā saskaņošanā sniegto iebildumu (skat.izziņas 14.punktu) par perioda noteikšanu mājsaimniecību izdevumu par mājokli aprēķinam, ņemot vērā, ka ar mājokli saistītie izdevumi atšķiras dažādos gada mēnešos un apkures sezonās arī viena kalendārā gada ietvaros. KEM atbilde ietver skaidrojumu par mājsaimniecību ienākumu aprēķinu, taču minētais jautājums attiecas uz mājsaimniecību izdevumiem par mājokli, nevis mājsaimniecību ienākumiem.
 

-

Likumprojekta 3.panta 1.daļā noteikts “(1) Ar šā likuma  otrā panta pirmajā daļā minētajām mājsaimniecībām saprot mājsaimniecības, kuru kopējie izdevumi par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli pārsniedz 30% no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.” KEM skaidro, ka “saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēra mājokļa apdrošināšana).” Lūdzam skaidri norādīt, vai mājokļa izdevumu aprēķinā tiks iekļautas visas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas minētās kopējās ar mājokli saistītās izdevumu pozīcijas, t.i.:
1) izdevumi par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi);
2) izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze);
3) par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistīti pakalpojumi (piemēra mājokļa apdrošināšana).”
Ja tiks iekļautas visas ar mājokļa izdevumiem saistītās pozīcijas un par minēto izdevumu noteikšanas kārtību nav paredzēts izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, attiecīgi lūdzam likumprojektā iekļaut visas minētās ar mājokli saistītās izdevumu pozīcijas, pretējā gadījumā no likumprojekta nav skaidrs, par kurām mājokļa izdevumu pozīcijām konkrēti iet runa. Ja tiek plānots izstrādāt attiecīgos MK noteikumus, lūdzam paredzēt likumā deleģējumu Ministru kabinetam līdz noteiktam termiņam noteikt ar mājokļa izdevumiem saistītās izdevumu pozīcijas.

-

Šobrīd likumprojekta 3.panta “Likuma mērķgrupa un tās noteikšanas kārtība” pirmā daļa nosaka, ka “Ar šā likuma  otrā panta pirmajā daļā minētajām mājsaimniecībām saprot mājsaimniecības, kuru kopējie izdevumi par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli pārsniedz 30% no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli”, savukārt šī panta sestā daļa paredz, ka “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina mājsaimniecības ienākumu apjomu uz vienu mājsaimniecības locekli, nosakot mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības pretendēt uz šajā likumā ietvertajiem atbalsta veidiem”. Attiecīgi var secināt, ka likumprojektā ir definēts tikai viens no mērķgrupas noteikšanas kritērijiem (30% izdevumu slieksnis), bet Ministru kabinetam tiek dotas tiesības noteikt vēl citus kritērijus atbalsta saņēmēju definēšanai. Lai novērstu pretrunīgu likumprojekta normu interpretāciju par kritērijiem atbalsta saņēmējiem un iespējamas šaubas par Ministru kabineta noteikumu tvēruma atbilstību likuma deleģējumam un normām, aicinām attiecīgi vai nu paplašināt pirmajā daļā mājsaimniecību loku vai precizēt sestās daļas redakciju.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” 6.2. punktā precizēt informāciju par VSAA izmaksām, izsakot šādā redakcijā:
“4. Izmaksu skaidrojums VSAA datu rīka izstrādei:
- datu apmaiņas izstrādes darbietilpība novērtēta ar 80 cilvēkdienām;
- ņemot vērā VSAA ārpakalpojuma līgumā norādīto vienas cilvēkdienas cenu, kas ir 460,00 euro bez PVN, tad datu apmaiņas izstrādei un ieviešanai VSAA šogad papildus nepieciešami 36 800 euro bez PVN (summa ar PVN 44 528 euro).”

Ņemot vērā šos precizējumus, attiecīgi ir jāprecizē nepieciešamais finansējums 2023.gadam.
 

-