Atzinums

Interpretāciju mazināšanai lūdzam sniegt skaidrojumu, vai projekta iesniedzējs var būt pašvaldības iestāde, kas atbilstoši tās kompetencei pārstāv pašvaldību.

-

Šobrīd nav paredzēta iespēja  divām vai vairākām pašvaldībām  apvienoties kopīga projekta iesniegšanai vai startēt kā sadarbības partneriem. Ūdensgūtves baseini un plūdu riski nebeidzas pie pašvaldības administratīvajām robežām. Piemēram, Mārupes novada hidroloģiskā sistēma ir tieši un nesaraujami saistīta ar Rīgas valstspilsētas un Olaines novada teritorijām (Mārupītes baseins, Hapaka grāvja sistēma u.c.). Izolēti vienas pašvaldības pretplūdu pasākumi var izrādīties neefektīvi vai pat pasliktināt situāciju kaimiņu teritorijā, ja tie netiek inženiertehniski sinhronizēti. Lūdzam papildināt Noteikumu projekta 16. punktu un anotāciju, paredzot tiesības pašvaldībām slēgt sadarbības līgumus vai iesniegt koppriekšlikumus ar citām pašvaldībām vai valsts kapitālsabiedrībām, ja projekts risina vienotu, pārrobežu hidroloģisko problēmu un sekmē abu teritoriju aizsardzību.                        

-

Bieži vien plūdu risku mazināšanai ir būtiski veikt savlaicīgu ūdenstilpnes līmeņa regulēšanu (slūžas, aizsprosti, regulatori), kas pēc definīcijas ir hidrotehniskās inženierbūves.    

 20.1. plūdu risku mazināšanas un novēršanas, kā arī noturības pret plūdiem veicināšanas infrastruktūras (tai skaitā hidrotehniskās inženierbūves) izbūve, pārbūve un atjaunošana

Noteikumu projektā kā attiecināmās izmaksas ir detalizēti uzskaitītas lietusūdens sistēmas un polderu sūkņu stacijas, taču nav skaidri izdalīti paši polderu aizsargdambji. Polderu sistēma ir vienots inženiertehnisks komplekss, kurā sūkņu stacija nespēj funkcionēt bez tehniski sakārtota un droša aizsargdambja. Ja dambis ir nolietojies, tas rada tiešus applūšanas draudus blakus esošajām blīvi apdzīvotajām vietām.

-

Lūdzam precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad ir attiecināma un ir nepieciešama izveikta izmaksu un ieguvumu analīze. 
Lai būtu nepārprotami skaidrs, lūdzam precizēt, kuros gadījumos un pēc kāda noteikta formāta, nosacījumiem projektam ir jābūt ieguldījumu ekonomiskajam pamatojumam, izmaksu un ieguvumu analīzei vai finanšu analīzei.

-

Noteikumu 23. punktā minētās iekārtas un tehnikas iegādes izmaksas būtu atbalstāmas ne tikai tieša pirkuma veidā, bet arī pieļaujama iegāde finanšu līzingā. 
Projekta pašreizējā redakcija uzliek nesamērīgu un neattaisnotu finanšu slogu pašvaldībām, ierobežojot tehnikas iegādes finanšu instrumentu izvēli. Tiesiskais regulējums bez skaidras norādes uz finanšu līzinga pieļaujamību ierobežo pašvaldību iespējas racionāli rīkoties ar budžeta līdzekļiem un palielina īstermiņa finanšu plūsmas spiedienu (atbalsta intensitāte nepārsniedz 85%, līdz ar to pašvaldības līdzfinansē 15%). Finanšu līzinga darījumu integrēšana atbilst publisko iepirkumu praksei un sekmē efektīvu pašvaldības funkciju izpildi.   Ierosinām noteikumu projektu papildināt ar jaunu apakšpunktu.

23.10. šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minētās tehnikas un iekārtu iegāde ir atbalstāma arī finanšu līzinga veidā, ja līzinga objekts pēc visu saistību izpildes pāriet projekta iesniedzēja īpašumā un šādas izmaksas atbilst šo noteikumu 28.7. apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem.

Lūdzam attiecināt arī sūkņu uzstādīšanas izmaksas.

23.1. sūkņu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.

Projekta pašreizējā redakcija rada tiesisko nenoteiktību un nevienmērīgu interpretācijas praksi attiecībā uz attiecināmo izmaksu sastāvu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam pretplūdu pasākumi ir pašvaldības autonomā funkcija, kuras pilnvērtīgai realizācijai ir nepieciešama tieši polderu un meliorācijas infrastruktūras uzturēšanas tehnika. Normas precizēšana nepieciešama, lai pašvaldību darbiniekiem projekta plānošanas un ieviešanas stadijā nerastos šaubas par universālu, bet konkrētajam mērķim piesaistītu tehnisko vienību (piemēram, ekskavatoru) izmaksu attiecināmību.
Lūdzam precizēt, vai par šo noteikumu 23.4. punktā minēto specializēto plūdu risku mazināšanas tehniku var tikt uzskatīts ekskavators vai cita specializēta meliorācijas un polderu uzturēšanas tehnika, kas tiek izmantota plūdu risku mazināšanas infrastruktūras uzturēšanai un operatīvai plūdu seku novēršanai. 

23.4. specializētas plūdu novēršanas izraisīto seku un risku mazināšanas tehnikas tostarp meliorācijas un polderu sistēmu uzturēšanas un operatīvās plūdu seku novēršanas tehnikas (ekskavatoru un citu specializēto tehnisko vienību), iegādes  un uzstādīšanas izmaksas.

Projekta pašreizējā redakcija rada tiesisko nenoteiktību un nevienmērīgu interpretācijas praksi attiecībā uz attiecināmo izmaksu sastāvu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam pretplūdu pasākumi ir pašvaldības autonomā funkcija, kuras pilnvērtīgai realizācijai ir nepieciešama tieši polderu un meliorācijas infrastruktūras uzturēšanas tehnika. Normas precizēšana nepieciešama, lai pašvaldību darbiniekiem projekta plānošanas un ieviešanas stadijā nerastos šaubas par universālu, bet konkrētajam mērķim piesaistītu tehnisko vienību (piemēram, ekskavatoru) izmaksu attiecināmību.
Lūdzam precizēt, vai par šo noteikumu 23.7. punktā minēto specializēto plūdu risku mazināšanas tehniku var tikt uzskatīts ekskavators vai cita specializēta meliorācijas un polderu uzturēšanas tehnika, kas tiek izmantota plūdu risku mazināšanas infrastruktūras uzturēšanai un operatīvai plūdu seku novēršanai.                                                                         

23.7.  citas šo noteikumu 23.4. punktā minētās iekārtas vai tehnikas iegādes izmaksas, kas nodrošina izraisīto seku novēršanu vai noturības veicināšanu pret klimata pārmaiņām un ir pamatotas projekta iesniegumā;                                                        

Ierosinām noteikt, ka šo noteikumu 22.3. 22.4.  un 22.5. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.   Pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas darbi lielākoties tiek veikti zem esošajām ielām, ietvēm un citām publiskās infrastruktūras teritorijām, kuru atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas ir obligāts priekšnoteikums infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā un tās pilnvērtīgai funkcionēšanai. Līdz ar to ielu seguma atjaunošanas izmaksas nav uzskatāmas par papildus vai izvēles rakstura izmaksām, bet gan par neatņemamu projekta īstenošanas sastāvdaļu.
Vienlaikus praksē ielu segumu tehniskais stāvoklis pašvaldībās ir būtiski atšķirīgs, kā rezultātā objektīvi nepieciešamo atjaunošanas darbu apjoms dažādos projektos var ievērojami atšķirties. Esošais ierobežojums, kas kopīgi attiecināts uz šo noteikumu 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētajām izmaksām, var radīt situācijas, kurās nav iespējams pilnvērtīgi atjaunot būvdarbu rezultātā skarto publisko infrastruktūru vai arī tiek nepamatoti samazināts finansējuma apjoms projekta pamatdarbībām.
Turklāt pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugušas būvniecības izmaksas, īpaši ceļu un ielu segumu atjaunošanas darbos izmantoto būvmateriālu, energoresursu un būvdarbu izmaksas. Ņemot vērā minēto, pašreiz noteiktais 20 % ierobežojums var nebūt samērīgs ar faktiskajām izmaksām, kas nepieciešamas projekta rezultātā skartās infrastruktūras atjaunošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas būvniecības praksei.

-

Lūdzam precizēt līdzīgi kā 24.1. punktā – vai 20% ir jāskaita kopsummā 22.6., 22.7., 22.8. un 22.10. punktiem, vai 20% ierobežojums ir attiecināms uz katru no minētajiem punktiem atsevišķi?

-

Pašreizējais 50% ierobežojums uzliek nesamērīgu un nepamatotu finanšu slogu pašvaldības budžetam par objektu būvniecību, kas tieši risina blīvi apbūvētas teritorijas problēmas. Piemēram, Mārupes novada specifika rāda, ka primārie pretplūdu infrastruktūras objekti – maģistrālie novadgrāvji, polderi, sūkņu stacijas ir ārpus ciema robežām. Lai gan šī infrastruktūra atrodas lauku teritorijā, tās vienīgais funkcionālais uzdevums ir pasargāt blīvi apdzīvoto pilsētas un ciemu teritorijas no applūšanas.

-

Sadarbības partneri projekta ietvaros var būt arī publiski privāta kapitālsabiedrība, kurai deleģēti pārvaldes uzdevumi. Pašreizējā Noteikumu projekta V. nodaļas redakcijā atsevišķos punktos ir lietots “sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs”, savukārt citos “vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniedzēju”. Ņemot vērā, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs ir tikai viens no Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk – VTNP) sniedzējiem,  lai novērstu neskaidrības, rosinām precizēt noteikumu punktus paredzot, konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām piešķirtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot atbalstu, kas tiek piešķirts kā kompensācija par VTNP sniegšanu.                                                      

 30. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām piešķirtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot atbalstu, kas tiek piešķirts kā kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.
Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas ir būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, tā īstenošanas laikā vai pamatlīdzekļu amortizācijas periodā pēc projekta pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz kuru neattiecas šajā punktā minētais izņēmums par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, finansējuma saņēmējs atmaksā ministrijai visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Ņemot vērā iebildumu par 30. punktu, rosinām Noteikumu projekta 34.  punktu izteikt šādā redakcijā:

34. Ja projektā tiek iekļautas darbības, kas ir saistītas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

Ņemot vērā iebildumu par 30. punktu, rosinām Noteikumu projekta  35. punktu izteikt šādā redakcijā:

Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē individuāli vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniedzējam un ar to saistīto personu grupai, ja attiecināms.
 

Lūdzam precizēt  punktu, jo Meliorācijas kadastrs nav mantisko tiesību reģistrs. Tajā nav iespējams "reģistrēt tiesības" tādā izpratnē, kā to dara Zemesgrāmatā. Meliorācijas kadastrā reģistrē lietas (būves, grāvjus, sistēmas) un to tehniskos parametrus, piesaistot tos konkrētam zemesgabalam nenorādot tā īpašnieku/valdītāju. Būve ir reģistrācijas objekts, nav tiesību nesējs. 

-

Lūdzam papildināt  projekta iesnieguma 1. pielikuma 2.1.2. punktu, paredzot iespēju atzīmēt pašvaldību kā sadarbības partnera veidu.

-

Noteikumu projektā zem 3.7. tabulas norādīts, ka tabulas 1. un 2. punkts attiecas uz 20.1. un 20.2. apakšpunktu – tātad uz abām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm. Lūdzam skaidrot, uz kurām aktivitātēm tattiecas 3.7. tabulas 3. punkts. 

-

Projekta 3. pielikuma 4. kritērija pašreizējā gradācija rada tiesisko nekonsekvenci un neatbilstību lietderības apsvērumiem, jo vērtē tikai administratīvi teritoriālās vienības (vietas, apdzīvotos punktus), ignorējot hidrotehnisko būvju specifiku. Polderu un meliorācijas sistēmu pārbūves projektos ietekme ir vērsta uz plašām fiziskām teritorijām (lauksaimniecības un meža zemēm, autoceļiem), kas savukārt pasargā arī apdzīvotās vietas. Bez šāda rādītāja vērtēšanas process nav objektīvs un diskriminē tos pašvaldību projektus, kas vērsti uz liela mēroga hidrotehnisko mezglu sakārtošanu.                                             

Ņemot vērā, ka plānotas darbības saturiski var būt atšķirīgas, kas veido skaitlisku ietekmi uz iedzīvotāju tvērumu, vienlaikus būtiskas, mazinot plūdu riskus, aicinām samazināt vērtējuma slieksni, izsakot kritēriju “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” šādā redakcijā: 
•    “Aizsargāto apdzīvotās vietas / administratīvās daļas (rajona) iedzīvotāju skaits vairāk kā 10% (neieskaitot) no kopējā iedzīvotāju skaita pašvaldībā – 3 punkti;
•    Aizsargāto apdzīvotās vietas/administratīvās daļas (rajona) iedzīvotāju skaits līdz 10% (neieskaitot) no kopējā iedzīvotāju skaita pašvaldībā – 2 punkti;
•    Aizsargāto apdzīvotās vietas/administratīvās daļas(rajona) iedzīvotāju skaits līdz 5% (neieskaitot) no kopējā iedzīvotāju skaita pašvaldībā – 1 punkts.”

-

 Rosinām Noteikumu projektu papildināt ar iespēju piešķirt atbalstu arī saskaņā ar de minimis regulējumu, jo praksē VTNP sniedzēji nereti vienlaikus veic gan pilnvarojumā noteiktās darbības, gan citas saimnieciskās darbības, kas nav kvalificējamas kā VTNP. 
Šāds papildinājums nodrošinātu elastīgāku un praktiski piemērojamāku atbalsta regulējumu, novēršot situācijas, kad finansējums netiek piešķirts tikai tādēļ, ka projekta ietvaros paredzētās darbības nav pilnībā attiecināmas uz pilnvaroto VTNP izpildi, bet vienlaikus ir saistītas ar atbalsta programmas mērķu sasniegšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka pēdējo gadu laikā būtiski pieaugušas būvniecības, projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, tādēļ plūdu risku mazināšanas infrastruktūras projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums nereti pārsniedz 1 000 000 euro. Maksimālā finansējuma palielināšana līdz 2 000 000 euro ļautu pašvaldībām īstenot kompleksus un savstarpēji saistītus risinājumus vienā projektā, nodrošinot augstāku pasākumu efektivitāti un lielāku plūdu risku samazinājumu. 

-

Prasība par īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā pašvaldībām rada papildu izmaksas, tādēļ aicinām Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētās aktivitātes ietvaros kā attiecināmās izmaksas paredzēt arī ar īpašumtiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā saistītās izmaksas.

-

 Lūdzam papildināt kvalitātes vērtēšanas kritērija Nr. 5 “Projekta īstenošanas gatavības pakāpe” gradāciju, paredzot atsevišķu vērtējumu gadījumiem, kad ir uzsākta būvprojekta izstrāde vai noslēgts projektēšanas līgums. Pašreizējā redakcijā projektiem, kuriem ir tikai projektēšanas uzdevums un indikatīva izmaksu tāme, kā arī projektiem, kuriem jau ir uzsākta būvprojekta izstrāde un veikti būtiski sagatavošanās darbi, tiek piešķirts vienāds punktu skaits. Tas pilnvērtīgi neatspoguļo projekta faktisko gatavības pakāpi.
Pašreizējā kritērija gradācija rada tiesisko nevienlīdzību un pilnvērtīgi neatspoguļo projektu faktisko gatavības pakāpi un pašvaldību veikto finanšu un administratīvo ieguldījumu. Projektu iesniegumu vērtēšanā vienāda punktu skaita piešķiršana stadijai, kurā ir tikai sagatavots uzdevums, un stadijai, kurā pašvaldība jau ir uzņēmusies finansiālas saistības un noslēgusi projektēšanas līgumu, ir nesamērīga. Kritērija detalizācija nepieciešama, lai objektīvi identificētu tos projektus, kurus iespējams uzsākt un realizēt visīsākajā laika periodā, tādējādi mazinot finanšu līdzekļu apguves riskus.