Atzinums

Likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (turpmāk - Preses likums) 2. panta pirmā daļa pašreizējā redakcijā noteic: "Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā — masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli." Likumā attiecīgi arī tiek lietots termins masu informācijas līdzeklis, paredzot noteiktas prasības. Saistībā ar minēto lūdzam:
1) skaidrot, kas likumprojekta "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (turpmāk – likumprojekts) 1. pantā ietvertajā Preses likuma 2. panta pirmajā daļā ir domāts ar frāzi "saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) (turpmāk - Eiropas Mediju brīvības akts) 2. panta 1. punktā noteiktais mediju pakalpojums". Atgādinām, ka to, kas ir saprotams ar mediju pakalpojumu Eiropas Mediju brīvības akta izpratnē, definē pats regulas 2. panta 1. punkts. Ja ar minēto domāts noteikt, ka ar terminu "masu informācijas līdzeklis" saprotams termins "mediju pakalpojums" Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 1. punkta izpratnē, aicinām tā arī norādīt. Kā arī lūdzam izslēgt 2. panta pirmās daļas otro teikumu, jo nav pieļaujams likumprojektā interpretēt regulas normas;
2) ņemot vērā likumprojekta 1. pantu, izvērtēt citu Preses likuma normu, kuras netiek grozītas, tvērumu. Proti, lūdzam izvērtēt, vai ar likumprojekta 1. pantā paredzēto grozījumu nemainās tvērums arī kādām Preses likumā ietvertām tiesību normām, kuras ar likumprojektu netiek grozītas. Ja nepieciešams aicinām precizēt likumprojektu, vai sniegt atbilstošu skaidrojumu.

-

Anotācijā minēts: "Regulas 2. pantā "Definīcijas" ir dotas definīcijas virknei Regulā izmantoto terminu (piemēram, mediju pakalpojums, mediju pakalpojumu sniedzējs, valsts reklāma, publiska iestāde vai subjekts), un šie termini ar to skaidrojumu ir jāievieš arī Latvijas tiesību aktos. [..] Regulas 2. panta 2. punkts nosaka, ka "mediju pakalpojumu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona, kuras profesionālā darbība ir sniegt mediju pakalpojumu, kurai ir redakcionāla atbildība par mediju pakalpojuma satura izvēli un kura nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts. Izvērtējot Likumā pašlaik ietvertos jēdzienus, var secināt, ka Likuma jēdziens "masu informācijas līdzekļa izdevējs" ir uzskatāms par mediju pakalpojumu sniedzēju Regulas 2. panta 2. punkta izpratnē, kas arī ir iestrādāts Likumprojektā."
Vēršam uzmanību, ka to, kas ir mediju pakalpojumu sniedzējs, regulē pati regula (proti, tās 2. panta 2. punkts ietver mediju pakalpojumu sniedzēja definīciju). Attiecīgi to, vai masu informācijas līdzekļa izdevējs ir vai nav mediju pakalpojumu sniedzējs regulas izpratnē, nosaka pati regula. Līdz ar to šāda norāde ir lieka, kā arī, iespējams, varētu paplašināt vai sašaurināt regulas normas piemērošanu, kas nav pieļaujams. Skaidrojam, ka regula ir tieši piemērojama un tās piemērošanu nevar koriģēt ar nacionālo normatīvo aktu palīdzību. Ja ar minēto norādi likumā iecerēts skaidrības labad norādīt, ka masu informācijas līdzekļa izdevējs ir mediju pakalpojumu sniedzējs, jo tas atbilst mediju pakalpojumu sniedzēja definīcijai, kas paredzēta regulas 2. panta 2. punktā, un attiecīgi uz to ir attiecināmi regulā paredzētie mediju pakalpojumu sniedzēja pienākumi un tiesības, tad aicinām izvērtēt iespēju šādu skaidrojumu ietvert kādā skaidrojošā materiālā un, piemēram, publicēt ministrijas tīmekļa vietnē. Savukārt, ja ar likuma 2.¹ panta 1. punktu ir iecerēts noteikt, ka ar terminu "masu informācijas līdzekļa izdevējs" ir saprotams termins "mediju pakalpojumu sniedzējs" Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punkta izpratnē, lūdzam tā arī norādīt, reizē izvērtējot šādu terminoloģisku pielīdzināšanu un Preses likuma normu, tostarp to, kas netiek grozītas ar likumprojektu, tvērumu attiecīgas norādes gadījumā. Alternatīvi lūdzam izvērstāk skaidrot grozījuma nepieciešamību un mērķi, ņemot vērā iepriekš minēto.
Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī likuma 2.¹ panta 6. punktu. Citastarp vēršam uzmanību, ka Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkts definīcija aptver ne tikai publisku personu un iestādi Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ("“publiska iestāde vai subjekts” ir valsts vai zemāka līmeņa valdība, regulatīvā iestāde vai struktūra vai subjekts, ko tieši vai netieši kontrolē valsts vai zemāka līmeņa valdība"), kā tas norādīts arī anotācijā, savukārt anotācijā sniegtais skaidrojums ("Likumprojekts paredz, ka publiskās iestādes vai subjekti Regulas 25. panta 2. punktā noteikto informāciju katru gadu līdz noteiktam datumam publicē Valsts kases ePārskatu sistēmā, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus.") neatbilst likumprojekta 10. pantā ietvertajai Preses likuma 26.¹ panta otrajai daļai, kas attiecīgo pienākumu attiecina uz publisku personu un iestādi.
Visbeidzot, lūdzam terminu skaidrojumus ietvert vienkopus Preses likuma 1. pantā, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 18. punktā noteikto secību. Tostarp atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojektā skaidrot vienīgi terminus, kuri tiek lietoti likuma pamattekstā, attiecīgi lūdzam, piemēram, izslēgt likumprojekta 3. pantā ietverto termina "faktiskais īpašnieks" skaidrojumu , bet nepieciešamības gadījumā papildināt likumprojekta 2. punktu, skaidrojot terminu "patiesais labuma guvējs". Norādām, ka Preses likuma (arī likumprojekta redakcijā) pamattekstā termins "faktiskais īpašnieks" tālāk netiek lietots, savukārt termins "patiesais labuma guvējs" tiek lietots vairākkārtēji. Līdzīgi lūdzam izslēgt termina "valsts regulatīvā iestāde vai struktūra" skaidrojumu, bet tā vietā iekļaut likumprojektā normu, kas paredz, ka Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome īsteno valsts regulatīvās iestādes funkcijas Eiropas Mediju brīvības akta izpratnē.

-

Likumprojekta 2. pantā ietvertais Preses likuma 2.¹ panta 6. punkts paredz, ka "publiska persona", "atvasināta publiska persona" un "iestāde" ir noteiktas Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Savukārt Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkts paredz, ka publiska iestāde vai subjekts ir valsts vai zemāka līmeņa valdība, regulatīvā iestāde vai struktūra vai subjekts, ko tieši vai netieši kontrolē valsts vai zemāka līmeņa valdība. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1. punkts paredz, ka publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējo tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punktu atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punkts paredz, ka iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. No minētā izriet, ka atvasināta publiska persona ir publiska persona, tādējādi, ja tiek lietots termins "publiska persona", nebūtu vienlaikus lietojams termins "atvasināta publiska persona". Ņemot vērā to, ka publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējo publisko tiesību juridiskā persona, izvērtējams, vai Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkts aptver arī Latvijas Republiku kā publisku personu. Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojektā lietotos Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā skaidrotos terminus un attiecīgi precizēt likumprojektu.

-

Informatīvajā ziņojumā (25-TA-1598) norādīts, ka, izvērtējot Preses likumā pašlaik ietvertos jēdzienus, var secināt, ka Preses likuma jēdzieni “masu informācijas līdzekļa (MIL) īpašnieks (dibinātājs)” un “MIL izdevējs” ir uzskatāmi par mediju pakalpojumu sniedzēju (MPS) Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punkta izpratnē. Attiecīgi paredzēts Preses likumā noteikt, ka MIL īpašnieks (dibinātājs) un izdevējs ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punkta izpratnē.
Taču likumprojekts tikai MIL izdevēju pielīdzina MPS. Minētais rada problēmas ar piedāvāto likuma 10.² panta "Atklāšanas pienākums" redakciju, kas paredz citas ES valsts vai trešās valsts MPS pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju (PLG). Ja MIL īpašnieks (dibinātājs) netiek pielīdzināts MPS, rodas situācija, kurā tikai MIL izdevējam ir pienākums atklāt savu PLG. Minētais ir pretrunā ar informatīvajā ziņojumā norādīto, ka PLG atklāšanas pienākums ir attiecināms uz ārvalsts tiesību subjektu, kurš ir īpašnieks, dibina vai izdod MIL.
Ņemot vērā, ka MIL īpašnieks var lemt jautājumus, kas saistīti ar MIL darbību, gadījumā, ja MIL izdevējs un īpašnieks nav viena un tā pati persona, informācija par PLG būtu jāatklāj gan MIL izdevējam, gan īpašniekam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka neatkarīgi no MPS definīcijas PLG atklāšanās pienākums ir attiecināms uz juridisko personu vai juridisko veidojumu, kas ir MIL īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs.

-

Tiek paredzēts, ka pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa izdevējs.
Lūdzam papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas noteiktu, kam ir pienākums un kam ir tiesības iesniegt pieteikumu katrā no šā likuma 9.1. pantā noteiktajiem gadījumiem, proti, 1) pieteikumu izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā un īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu;
2) pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra un tam pievienoto īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.
Ja tiek paredzēts, ka šos pieteikumus iesniedz izdevējs, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kā īpašnieks (dibinātājs) var panākt izmaiņu reģistrāciju un masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra, ja īpašnieks (dibinātājs) ir pieņēmis šādu lēmumu, bet izdevējs neiesniedz šajā pantā minēto pieteikumu un citus dokumentus.

-

Vēršam uzmanību, ka lēmumu par masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu pieņem dibinātājs. Masu informācijas līdzekļa nosaukums, ko ieraksta reģistrā, kā arī citas reģistrā ierakstāmās ziņas ir norādītas dibināšanas lēmumā.  Kā arī atbilstoši spēkā esošajam regulējumam visus dokumentus saistībā ar masu informācijas līdzekli Uzņēmumu reģistrā iesniedz (paraksta) masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs). Arī izmaiņu reģistrētajā informācijā vai masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanas reģistrācijas pamatojums ir masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) attiecīga satura lēmums (9.1 pants).
Atbilstoši Preses likuma 9. panta piektajai daļai tiesības uzsākt darbību, kas saglabājas vienu gadu no reģistrācijas lēmuma spēkā stāšanās dienas, ir noteiktas masu informācijas līdzekļa dibinātājam (izdevējam).
Turklāt šobrīd pienākums atklāt PLG ir noteikts masu informācijas līdzekļa dibinātājiem un īpašniekiem.
Atbilstoši likumprojektam arī tiek paredzēts, ka ierakstīšanai reģistrā ir piesakāma masu informācijas līdzekļa dibināšana. Līdz ar to un ņemot vērā augstāk minēto, aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt, ka pieteikumu par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju paraksta nevis tā izdevējs, bet gan tā dibinātājs vai dibinātājs (īpašnieks) izmaiņu un darbības izbeigšanas gadījumā.
Ja tiek saglabāts koncepts, ka pieteikumu iesniedz izdevējs, kā arī visa atbildība kā mediju pakalpojumu sniedzējam tiek noteikta tā izdevējam, bet ne dibinātājam (īpašniekam), lūdzam izvērtēt un sniegt skaidrojumu anotācijā par dibinātāja (īpašnieka) un izdevēja tiesību un atbildības izmaiņām kontekstā ar spēkā esošo regulējumu. Lūdzam arī anotācijā skaidrot dibinātāja (īpašnieka) tiesības un pienākumus, ja izdevējs neiesniedz pieteikumu par dibinātāja lēmumu par masu informācijas līdzekļa dibināšanu vai dibinātāja (īpašnieka) lēmumu par izmaiņām vai darbības izbeigšanu attiecīgo ziņu ierakstīšanai reģistrā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, ka šajā punktā noteiktais atzinums ir masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietas nepubliskās daļas dokuments, kā tas arī ir paredzēts šajā tiesību normā un kā to praktiski ir iespējams nodrošināt.

-

Lai nodrošinātu šajā punktā paredzētā atzinuma korektu pievienošanu masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai pareizā veidā un pareizā vietā sistēmā ir jāveic Uzņēmumu reģistra sistēmas pielāgošanas darbi, kam ir nepieciešams tostarp laiks pēc attiecīgā regulējuma konceptuālas apstiprināšanas Saeimā. Līdz ar to lūdzam noteikt, ka prasībā par minētā atzinuma pieprasīšanu stājas spēkā un ir piemērojama ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc šā regulējuma spēkā stāšanās brīža.
Attiecīgi lūdzam precizēt pārejas noteikumu 10. punktu.

-

Atbilstoši informatīvajam ziņojumam par Mediju brīvības akta ieviešanu un iepriekšējās saskaņošanas laikā ierobežojuma attiecībā uz “nepieciešamību” nebija.
Vēršam uzmanību, ja ir likumā ir paredzēts noteikt izvēli Uzņēmumu reģistram lūgt vai nelūgt attiecīgo atzinumu, jābūt arī likumā noteiktiem formāli pārbaudāmiem kritērijiem, kas nosaka minēto “nepieciešamību”. No Uzņēmumu reģistrā iesniegto ziņu apjoma nav iespējams veikt vērtējumu par nepieciešamību pieprasīt minēto atzinumu. Likums noteic, ka reģistrācijai reģistrā ir piesakāma masu informācijas līdzekļa dibināšana. Var uzskatīt, ka masu informācijas līdzeklis ir nodibināts ar brīdi, kad dibinātājs ir pieņēmis šādu lēmumu. Uzņēmumu reģistrs nevērtē, tam nav kompetences, zināšanu un attiecīgu resursu, lai veiktu jebkādu tam iesniegto dokumentu satura izvērtējumu. Uzņēmumu reģistrs var vērtēt tikai formāli pārbaudāmus kritērijus.
Ņemot vērā minēto, projektā nosakāms, ka Kultūras ministrijas atzinums ir pieprasāms ikreiz, kad iesniegts pieteikums par jauna masu informācijas līdzekļa reģistrēšanu.
Vienlaikus attiecībā uz Padomes atzinumu attiecināms augstāk minētais par augstāk minēto kritēriju neesamību, lai vērtētu nepieciešamību attiecīga atzinuma pieprasīšanai. Nosakot atzinuma pieprasīšanu no Padomes ikreiz, kad reģistrācijai tiek pieteikta masu informācijas līdzekļa dibināšana, sagaidāms, ka pozitīvs atzinums iespējams tikai nedaudzos gadījumos.
Vienlaikus, ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma regulējumu, norādāms attiecībā uz minētā likuma regulējuma jomā esošajiem subjektiem ir noteiktas pastiprinātas prasības, tostarp attiecībā uz PLG noskaidrošanu, kādas vispārīgā gadījumā neierobežo masu informācijas līdzekļa reģistrāciju reģistrā.
Līdz ar to lūdzam noteikt, ka šajā tiesību normā noteikto atzinumu Uzņēmumu reģistrs pieprasa ikreiz, kad ierakstīšanai reģistrā tiek pieteiks masu informācijas līdzeklis.
Kā arī Uzņēmumu reģistrs lūdz svītrot regulējumu par nepieciešamību Uzņēmumu reģistram pieprasīt Padomes atzinumu. Šādu atzinumu, ja atsevišķos gadījumos tiek saskatīta nepieciešamība, Padomei var pieprasīt Kultūras ministrija sava izvērtējuma ietvaros.

 

-

Informatīvajā ziņojumā (25-TA-1598) norādīts, ka Preses likumā paredzēts noteikt, ka pirms masu informācijas līdzekļa (MIL) reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs (UR) lūdz Kultūras ministrijas (KM) atzinumu par MIL atbilstību Preses likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atzinumu par MIL atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Sniedzot atzinumu, KM var vērsties pie pašregulējošajām institūcijām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam:
pirmkārt, izslēgt normā lietotos vārdus “nepieciešamības gadījumā”;
otrkārt, no normas teksta izriet, ka UR katrā gadījumā pieprasa atzinumu gan no KM, gan no NEPLP. Tomēr norādām, ka atzinuma prasīšana vienmēr arī no NEPLP ir lieka. Vienlaikus UR nevar izvērtēt, vai MIL ir EPL un vai ir pieprasāms arī NEPLP atzinums.
Attiecīgi būtu paredzams, ka UR pieprasa no KM atzinumu par MIL atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Savukārt KM izvērtē, vai nepieciešams pieprasīt NEPLP atzinumu par MIL atbilstību EPL likumam, ja MIL ir EPL. Attiecīgā gadījumā precizējams arī likumprojekta 7. pants, kas paredz ka ir saņemts NEPLP atzinums par to, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.

-

No 10. panta piektajā daļā paredzētā izriet, ka tajā paredzētais pienākums sniegt ziņas par PLG ir tikai masu informācijas līdzekļa izdevējam, bet ne dibinātājam (īpašniekam).
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējuma pienākums atklāt PLG konceptuāli tiek attiecināts uz masu informācijas līdzekļa dibinātājiem un īpašniekiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā skaidrot šāda koncepta izmaiņas.
 

-

Informatīvajā ziņojumā (25-TA-1598) (IZ) norādīts, ka jānosaka Preses likumā, ka ārvalsts tiesību subjekts, kurš ir īpašnieks, dibina vai izdod masu informācijas līdzekli (MIL) un nav reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, ne vēlāk kā 14 dienu laikā iesniedz informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem (PLG) UR reģistrācijai juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā. Attiecīgi precizējams 10. panta piektās daļas 3. punkts, paredzot, ka UR valsts notārs atsaka reģistrāciju arī gadījumā, ja nav atklāts MIL īpašnieka (dibinātāja) PLG.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem šādos gadījumos un valsts nodeva netiek atmaksāta, ja:
1) saņemts Kultūras ministrijas atzinums par to, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem;
2) saņemts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atzinums par to, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam;
3) ja masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, un Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nav reģistrētas ziņas par attiecīgās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju;
4) noteiktajā termiņā nav novērstas lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām;
5) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav ierakstāmas reģistrā."

Lūdzam anotācijā pamatot likumprojekta 8. pantā ietvertajā Preses likuma 10.¹ panta otrās daļas pirmajā teikumā paredzētā lēmuma pieņemšanas termiņa izvēli, ņemot vērā to, ka Preses likuma spēkā esošajā redakcijā ir paredzēts, ka lēmums tiek pieņemts 10 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, savukārt Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa noteic vispārīgo administratīvā akta izdošanas termiņu – viens mēnesis no iesnieguma saņemšanas dienas. Vienlaikus lūdzam norādīt, kāpēc šāds termiņš ir paredzēts tikai attiecībā uz lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā, bet uz citiem lēmumu veidiem tas paliek 10 dienas.

-

Lai nodrošinātu šajā pantā noteiktās informācijas par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā korektu reģistrāciju un mediju pakalpojuma sniedzēja – juridiskās personas un juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā un  un lai spētu tostarp nodrošināt datu apstrādi statistikas nolūkiem, t. i., to atlasi ērtā formā, minētā nodrošināšanai ir nepieciešami papildu resursi, tostarp laiks. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt regulējumu un noteikt, ka minētās ziņas un dokumenti ir reģistrējami Uzņēmumu reģistrā, sākot ar 2026. gada 1. martu.
Atbilstoši lūdzam precizēt pārejas noteikumu 11. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši paredzētajam šī panta pirmās daļas regulējumam informācija par PLG tiks iekļauta reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā atbilstoši likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajam un likumprojektā šobrīd paredzētajam. Līdzīgs regulējums ir noteikts arī attiecībā uz citiem gadījumiem, kad iesniedzama šā panta pirmajā daļā paredzētā satura informācija.
Attiecīgi minētais attiecināms arī uz paredzēto pārejas noteikumu 7. punkta 1. apakšpunktā noteikto informāciju.
Līdz ar to lūdzam anotācijā sniegt informāciju par to, ka šā panta pirmajā daļā paredzētais dokuments tiks iekļauts masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.

-

Lūdzam precizēt likumprojektā ietvertā Preses likuma 10.² panta pirmo daļu, lai tā attiektos arī uz masu informācijas līdzekļa īpašniekiem (dibinātājiem), ja tie nav viena un tā pati persona, kas izdevējs.

"10.² pants. Atklāšanas pienākums
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums, tad pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem).

Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanu, mediju pakalpojuma sniedzējs – juridiskā persona vai juridiskais veidojums – nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā."

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 10. pantā ietvertā Preses likuma 26.³ panta pirmā daļa dublē Eiropas Mediju brīvības akta 22. panta 2. punktu (tostarp no regulas pirmšķietami arī neizriet, ka būtu pieļaujams mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanā ņemt vērā ko papildus 2. punktā uzskaitītajiem elementiem, tomēr vienlaikus regulas 1. panta 3. punkts paredz iespēju pieņemt detalizētākus vai stingrākus noteikumus jomās, uz kurām attiecas III nodaļas 5. iedaļa). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, nedublējot regulas prasības, kā arī sniegt pamatotu skaidrojumu (nepieciešamības gadījumā piemērveidā) par to, kas varētu būt citi apstākļi, kas var ietekmēt novērtējuma rezultātu, ja tiek izmantota Eiropas Mediju brīvības akta 1. panta 3. punktā paredzētā iespēja.
Skaidrojam, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.

 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojektu vai anotācijā izvērstāk skaidrot likumprojekta 10. pantā ietvertā 26.² panta otrās daļas mērķi, jo pirmšķietami tas saturiski vismaz daļēji dublē Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā paredzētā termina "mediju tirgus koncentrācija" definīciju (proti, tā ir "koncentrācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā, kurā iesaistīts vismaz viens mediju pakalpojumu sniedzējs vai viens tādas tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas nodrošina piekļuvi mediju saturam"). Reizē norādām, ka 26.² panta trešā daļa saturiski dublē otro daļu. Attiecīgi aicinām vai nu izslēgt trešo daļu, vai anotācijā skaidrot normu tvērumu un piemērošanu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 10. pantā ietvertā likuma 26.¹ panta trešā daļa daļēji dublē Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punkta 1. teikumu, kas nosaka: "Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras vai citas kompetentas neatkarīgas iestādes vai struktūras dalībvalstīs uzrauga un katru gadu ziņo par valsts reklāmas izdevumu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, pamatojoties uz 2. punktā uzskaitīto informāciju." Attiecīgi lūdzam izvērtēt un vai nu precizēt likumprojektu, vai anotācijā sniegt skaidrojumu par regulas prasību dublēšanas pieļaujamību. Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī, vai 26.¹ panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu jau neparedz Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punkta otrā daļa.

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā pārejas noteikumu 8., 9. un 12.punktā paredzētie pasākumi un termiņi ir skatāmi kopsakarā, kā arī vērtējama iespēja apvienot 8. un 12. punktā noteikto. No paredzētā regulējuma un skaidrojuma anotācijā nav saprotams katra minētā regulējuma saturs un būtība. Uzņēmumu reģistra ieskatā 8.punkta regulējums varētu būt iekļauts 12.punktā paredzētā likumprojekta pārejas noteikumos.
Savukārt 9.punktā paredzētajai “reģistra aktualizēšanai” ir nepieciešams noteikt attiecīgu tiesisko pamatu likumā, lai Uzņēmumu reģistram būtu pamats un noteikta procedūra neatbilstošu masu informācijas līdzekļu izslēgšanai no reģistra. Līdz ar to visi minētie pasākumi veicami secīgi, savstarpēji saskaņojot termiņus.
Proti, pēc tam, kad no reģistra tiks izslēgti masu informācijas līdzekļi atbilstoši pārejas noteikumu 6.punkta pēdējam teikumam un būs redzams faktiskais aktuālo reģistra ierakstu apjoms, ir izstrādājams tiesiskais regulējums masu informācijas līdzekļu reģistra turpmākai vešanai. “Reģistra aktualizēšana” būtu veicama atbilstoši šim, pārejas noteikumu 12. punktā plānotajam regulējumam un attiecīgi – šajā nākotnes regulējumā arī tiktu noteikti pārejas noteikumi, kas paredzēti 8. punktā, lai atbilstoši aktualizētu reģistru.
Turklāt 12. un 8. punktā paredzētā nākotnes gulējuma praktiskai ieviešanai būs nepieciešami Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas pielāgojumi,  kuru izstrāde, ieviešana un uzturēšana ir iespējam tikai pēc attiecīga normatīvā regulējuma noteikšanas un atbilstoša papildu finansējuma piešķiršanas un tai ir nepieciešams noteikts laika resurss vismaz seši mēneši pēc tiesiskā pamata noteikšanas un atbilstošu resursu piešķiršanas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt pārejas noteikumu 8., 9. un 12. punktu un tajos noteiktos termiņus, tostarp attiecībā uz reģistra aktualizēšanu, un izvietot tos secīgi, nosakot savstarpēji saistītus un praktiski ievērojamus termiņus, kādi ir noteikti vai nepieciešami normatīvo aktu projektu virzībai un izdošanai, un piemērošanas uzsākšanai.
 

-

Attiecībā uz 7. punkta regulējumu, lūdzu, ņemot vērā izteikto iebildumu attiecībā uz 10.2 panta ieviešanas termiņiem, noteikt, ka 7.punktā paredzētā pienākuma izpilde uzsākama, sākot ar 2026. gada 1. martu.

-

Lūdzam papildināt paredzēto pārejas noteikumu 4. punktu, nosakot brīdi, ar kuru iestājas pienākums iesniegt tajā minēto dokumentu. Ņemot vērā projekta regulējumu, lūdzam noteikt, ka minēto dokumentu iesniedz, sākot ar 2027. gada 1. janvāri.
Papildus paskaidrojam, ka šā dokumenta saņemšanai, korektai reģistrācijai, klasifikācijai sistēmā un pieejamības nodrošināšanai attiecīgajos informācijas izplatīšanas kanālos Uzņēmumu reģistram ir vajadzīgi resursi, tostarp laiks.

-

Attiecībā uz paredzēto pārejas noteikumu 6. punktu - lūdzam svītrot no regulējuma norādi uz to, ka apliecinājumu par informācijas patiesumu ievieto masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietā.
Minētais pamatojams ar secinājumu no likumprojekta redakcijas un anotācijā pieejamās informācijas par šīs normas mērķi, proti, ka ir redzama aktivitāte saistībā ar konkrēto masu informācijas līdzekli un saņemta informācija par to, ka attiecīgais masu informācijas līdzeklis pastāv un ir aktīvs. 
Ja, kā norādīts, tiek paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs šo dokumentu pieņem, bet nevērtē tā saturu, tāds dokuments nav pievienojams reģistrācijas lietai. Uzņēmumu reģistrs šādu dokumentu uzskaitīs zināšanai, lai pēc noteiktā termiņa masu informācijas līdzekli neizslēgtu no reģistra, jo par to iz saņemta informācija par aktivitāti. Proti reģistrācijas lietai nav pievienojams dokuments, kurā ietvertās ziņas, piemēram, apliecina, ka visi reģistra ieraksti ir aktuāli, lai gan no Uzņēmumu reģistra rīcībā esošās vai pieejamās informācijas saprotams, ka informācija varētu nebūt aktuāla, piemēram, ir redzams, ka masu informācijas līdzekļa īpašnieks ir izslēgts no attiecīgā reģistra (piemēram, komercreģistra) vai ir mainījušās citas ziņas.
Ja tomēr tiek paredzēts, ka minētais apliecinājums ir pievienojams reģistrācijas lietai un Uzņēmumu reģistram ir tiesības pārbaudīt tā saturu un ja konstatē neatbilstības, arī uz nepieciešamību iesniegt pieteikumu par izmaiņu reģistrāciju, risinājuma, kas nodrošina dokumenta pievienošanu reģistrācijas lietai ieviešanai ir nepieciešams laiks, seši mēneši pēc regulējuma konceptuālas apstiprināšanas Saeima. Tādējādi attiecīgi būtu papildināms pārejas perioda regulējums ar norādi par to, ka tā piemērošana uzsākama sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.


Ja tiek paredzēts, ka šos dokumentus iesniedz izdevējs, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kā īpašnieks (dibinātājs) var panākt izmaiņu reģistrāciju, ja īpašnieks (dibinātājs) ir pieņēmis šādu lēmumu, bet izdevējs neiesniedz šajā punktā minētos dokumentus.


 

Visiem masu informācijas līdzekļu izdevējiem, kuru masu informācijas līdzekļi līdz grozījumu šā likuma 8. pantā par obligātu masu informācijas līdzekļa reģistrāciju spēkā stāšanās dienai ir reģistrēti reģistrā, ir pienākums līdz 2026. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram iesniegt vienu no turpmāk norādītajiem dokumentiem:
1) ja masu informācijas līdzekļu reģistra ieraksti nav aktuāli, izdevējs iesniedz pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu (pievienojot izmaiņas pamatojošos dokumentus);
2) ja masu informācijas līdzekļu reģistra ieraksti ir aktuāli, izdevējs iesniedz apliecinājumu, ka reģistrā esošā informācija ir aktuāla.
Ja tiek iesniegts apliecinājums, ka reģistrā esošā informācija ir aktuāla, valsts nodeva par šāda apliecinājuma iesniegšanu netiek maksāta. Uzņēmumu reģistrs nevērtē apliecinājumā norādītās informācijas saturu. Ja par masu informācijas līdzekli, kas līdz grozījumu šā likuma 8. pantā par obligātu masu informācijas līdzekļa reģistrāciju spēkā stāšanās dienai ir bijis reģistrēts reģistrā, minētajā termiņā nav sniegta nekāda informācija, Uzņēmumu reģistrs attiecīgo masu informācijas līdzekli līdz 2026. gada 31. decembrim izslēdz no reģistra. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav noteikts ieraksta statuss.

Lūdzam izslēgt likumprojektā ietverto Preses likuma pārejas noteikumu 8. punktu un papildināt 6. punktu ar rīcību konkrētajā gadījumā, piemēram, nosakot, kādā termiņā Uzņēmumu reģistrs lemj par aktualizēto informāciju un kādus lēmumus tā ietvaros var pieņemt, vai izvērtēt Preses likuma pārejas noteikumu 8. punktā paredzēto regulējumu un papildināt anotāciju ar pamatojumu šāda regulējuma nepieciešamībai, ņemot vērā to, ka:
1) minētā norma paredz, ka izstrādājams normatīvais regulējums. No šīs normas neizriet, kāds normatīvais regulējums tiks izstrādāts, proti, grozījumi Preses likumā, ņemot vērā to, ka Preses likums paredz kārtību, kādā reģistrē masu informācijas līdzekļus, vai Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādei ne Preses likumā, ne likumprojektā nav dots pilnvarojums Ministru kabinetam;
2) minētā norma paredz, ka normatīvais regulējums izstrādājams līdz 2027. gada 1. janvārim. Savukārt likumprojektā ietvertais Preses likuma pārejas noteikumu 6. punkta pirmais teikums paredz, ka aktualizēta informācija iesniedzama līdz 2026. gada 1. jūlijam. No minētā izriet, ka personas iesniegs aktualizēto informāciju vēlākais 2026. gada 1. jūlijā un līdz pat 2027. gada 1. janvārim nezinās, kāda būs iestādes rīcība ar tās iesniegtajiem dokumentiem. Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekts paredz divus lēmumu pieņemšanas termiņus – divi mēneši un 10 dienas. Minētajā normā paredzētajā gadījumā ar iesniegto aktualizēto informāciju (pieteikumu) netiks veiktas nekādas darbības vismaz sešus mēnešus un pēc tam, iespējams, normatīvajā regulējumā, kurš vēl tiks izstrādāts, būs noteikts, kādā termiņā iestādei reaģēt uz aktualizēto informāciju un kādus lēmumus attiecībā uz to var pieņemt. Tādējādi personai vairāk nekā sešus mēnešus būs nenoteiktība par to, vai tā ir izpildījusi visas Preses likuma un likumprojekta prasības.

-

Vēršam uzmanību, ka masu informācijas līdzeklis nav tiesību subjekts, bet gan tiesību objekts. Attiecīgi pārejas noteikumu 8. punktā ir nepamatoti lietots termins "subjektu" un būtu lietojama likumā noteiktā terminoloģija. 

8. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Uzņēmumu reģistru un citām kompetentajām iestādēm līdz 2027. gada 1. janvārim izstrādāt normatīvo regulējumu, kas nosaka, kādā veidā tiks veikta to reģistrā reģistrēto masu informācijas līdzekļu pārskatīšana, kas saskaņā ar šī likuma pārejas noteikumos 6. punktā noteikto būs snieguši aktualizēto informāciju līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Lūdzam pārejas noteikumu 7. punktā paredzēt arī masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju. 

7. Masu informācijas līdzekļu īpašnieki (dibinātāji) vai izdevēji, par kuriem ziņas šā likuma grozījumu, kas noteic 10.² panta izteikšanu jaunā redakcijā, spēkā stāšanās brīdī ir ierakstītas reģistrā, šā likuma 10.² pantā noteikto pienākumu izpilda līdz 2026. gada 1. jūlijam, ievērojot šādas prasības:
1) citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums iesniedz Uzņēmumu reģistrā šā likuma 10.² panta pirmajā daļā noteikto informāciju. Valsts nodeva par informācijas iesniegšanu netiek maksāta. Uzņēmumu reģistrs informāciju pievieno informācijā norādītā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja informācijas pamata, nevērtējot iesniegtā dokumenta saturu un nepieņemot atsevišķu lēmumu;
2) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums nodrošina tā patiesā labuma guvēja informācijas reģistrēšanu likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā.

Anotāciju nepieciešams papildināt ar skaidrojumiem par visiem 7. panta grozījumiem pēc būtības, skaidrojot grozījumu nepieciešamību un sniedzot pamatojumu. Lūgums atsaukties uz minētajiem Likumiem, ar ko grozījumi tiek saskaņoti, t.i. nepieciešama atsauce uz Kriminālprocesa likuma normām un citu likumu normām. 

-

Lūgums papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā rīkoties masu informācijas līdzekļa (MIL) izdevējam, ja tā MIL nav reģistrēts MIL reģistrā, bet MIL izdevējam ir jāsniedz informācija par šim MIL piešķirto publisko finansējumu. Lai arī likumprojekts paredz obligātu MIL reģistrāciju, jāņem vērā, ka līdz grozījumu pieņemšanai šāda prasība nebija noteikta.
Aicinām anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka gadījumā, ja MIL nav reģistrēts MIL reģistrā, bet MIL ir saņēmis publisko finansējumu, MIL izdevējam ir pienākums atklāt gada laikā saņemto publisko finansējumu, reģistrējot MIL un iesniedzot attiecīgo informāciju UR.

-

Lūgums papildināt anotāciju ar skaidrojumu par citā ES dalībvalstī reģistrēta mediju pakalpojuma sniedzēja pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju - Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

-

Atzinuma prasīšana vienmēr arī no NEPLP ir lieka. Vienlaikus UR nevar izvērtēt, vai MIL ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis (EPL) un vai attiecīgi ir pieprasāms arī NEPLP atzinums.
Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju un skaidrot, ka UR pieprasa no Kultūras ministrijas (KM) atzinumu par MIL atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Savukārt KM izvērtē, vai nepieciešams pieprasīt NEPLP atzinumu par MIL atbilstību EPL likumam, ja MIL ir EPL. Skatīt kopsakarā ar iebildumu pie likumprojekta 6. panta.

-

Lai arī masu informācijas līdzekļa (MIL) izdevējam ir redakcionālā atbildība, jāņem vērā, ka arī MIL īpašnieks var ietekmēt tā darbību. Piemēram, saskaņā ar Preses likuma 9.¹ panta otrās daļas 1. punktu tieši īpašnieks lemj par MIL darbības izbeigšanu. Turklāt Informatīvajā ziņojumā (25-TA-1598) norādīts, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) būtu jāatklāj gan MIL izdevējam, gan īpašniekam (dibinātājam).
Lai arī Kultūras ministrijas kompetencē ir izvērtēt, kas ir uzskatāms par mediju pakalpojumu sniedzēju, aicinām anotācijā skaidrot, ka PLG atklāšanas pienākums ir attiecināms gan uz MIL izdevēju, gan īpašnieku.

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas likumprojektā ir iestrādāti likuma 7. panta grozījumi, kas saskaņos likumu ar citos Latvijas tiesību aktos noteikto par masu informācijas līdzekļos nepublicējamo informāciju. Ņemot vērā, ka anotācijā ir jāsniedz pamatojums likuma grozījumiem, lūdzam sniegt detalizētu informāciju, kas tieši ir mainīts, salīdzinot ar esošo regulējumu. Esošā informācija ir vispārīga. Ja regulējums skar kādas mērķgrupas pamattiesības, tad anotācijā ir sniedzams arī satversmības (personu pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes) izvērtējums.

-

Lūdzam anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā sniegt informāciju par visām Eiropas Mediju brīvības akta vienībām, kuras paredz kādu pienākumu vai rīcības brīvību dalībvalstij, norādot, kā attiecīgās vienības Latvijā ir ieviestas vai kā ir izmantota rīcības brīvība. Ja attiecīgo vienību vēl ir tikai paredzēts ieviest, aicinām sniegt skaidrojumu par to, kura iestāde(-s) ir atbildīga(-s) par normas ieviešanu un kādā termiņā to plānots ieviest. Pienākumi dalībvalstij ir paredzēti Eiropas Mediju brīvības akta 3. pantā, 4. panta apakšvienībās, 5. panta apakšvienībās, 7. panta 4. punktā, 17. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punkts, 25. panta 1. punkta otrā daļa. Savukārt dalībvalsts rīcības brīvība paredzēta arī, piemēram, 1. panta 3. punktā. Alternatīvi aicinām norādīt, kādā dokumentā sniegta informācija par minētajās normās paredzēto dalībvalsts pienākumu izpildi vai rīcības brīvības izmantošanu.
Citastarp lūdzam norādīt precīzu un pilnīgu informāciju par Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 2. punkta ieviešanu likumprojektā, jo likuma 8. panta trešā daļa paredz tikai to, ka masu informācijas līdzekļa dibināšana ir piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā, savukārt minētā regulas vienība paredz: "Dalībvalstis uztic valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām vai citām kompetentām iestādēm vai struktūrām izstrādāt valsts mediju īpašumtiesību datubāzes, kurās ir 1. punktā minētā informācija." Aicinām arī precizēt tabulu, ņemot vērā, ka Eiropas Mediju brīvības akta 23. pants neattiecas uz dalībvalsti (proti, neparedz kādu normu, kas dalībvalstij būtu jāievieš), savukārt 22. pantā ir apakšvienības.

-

Likumprojekts paredz, ka ziņas par MIL tiek glabātas 10 gadus pēc tā izslēgšanas no MIL reģistra. Lūgums papildināt anotāciju ar izvērtējumu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) viedokļa, pamatojot, kādēļ nepieciešams glabāt šīs ziņas 10 gadu periodā pēc MIL izslēgšanas.

-

Izvērtējot projektu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" pauž sekojošu viedokli:
šobrīd, analizējot likumprojektā piedāvāto jēdzienu “prese”, “masu informācijas līdzeklis” (mediju pakalpojumi), “mediju pakalpojumu sniedzējs” ietvaru un attiecināto regulu, ir neskaidra likumprojektā paredzēto izmaiņu ietekme:
uz Oficiālo publikācijas un tiesiskās informācijas likuma 14. pantā noteiktā deleģējuma izpildi VSIA “Latvijas Vēstnesis” (atbilstoši Regulas 2.1) mediju pakalpojums =piegādāt plašai sabiedrībai raidījumu vai preses izdevumu; raidījums savukārt ir kustīgu attēlu vai skaņu kopums (Regulas 2.4)). Piem. VSIA "Latvijas Vēstnesis" uzturētais portāls www.lvportals.lv piem.ne vienmēr satur kustīgu attēlu vai skaņu kopumu).
VSIA “Latvijas Vēstnesis” kā kapitālsabiedrības atzīšanu par mediju pakalpojumu sniedzēju (atbilstoši Regulas 2.2) t,i. juridiska persona, kuras profesionālā darbība ir sniegt mediju pakalpojumu + redakcionāla atbildība par mediju pak.satura izvēli + nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts); tāpat ir piem. aizturēt, sodīt vai tml. mediju pakalpojumu sniedzēju Iespējams, ka skaidrības nodrošināšanai ir jāveic grozījumi citos normatīvajos aktos.
Līdz šim kā  masu informācijas līdzeklis ir reģistrēts žurnāls “Jurista Vārds” un portāls “Cilvēks.Valsts.Likums”. Tieši minētais statuss ļauj funkciju izpildi nodrošināt augstā kvalitātē gan satura patērētājam, gan redakcijai, jo tas pieprasa ievērot gan visaugstākos profesionālos standartus un nodrošina redakcionālo neatkarību uz jautājumiem, kur tas attiecināms (ņemot vērā, ka piem. www.lvportals.lv izplata arī valsts informāciju).
nepieciešama nepārprotama skaidrība attiecībā uz “valsts reklāmas” izpratni, ņemot vērā funkcijas, kas uzticētas VSIA “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu. VSIA “Latvijas Vēstnesis” uztur valsts [..] informācijas portālu www.lvportals.lv , kā arī žurnālu "Jurista Vārds" un ievērojot minētā likuma 13.pantu šī portāla uzturēšanas izdevumus pilnībā sedz  tostarp no valsts budžeta dotācijas, savukārt žurnālu "Jurista Vārds" no valsts budžeta dotācijas sedz daļēji. Tāpat piem.žurnālā tiek publicēti paziņojumi kā reklāmas.

-

Lai būtu izprotams normas mērķis un to varētu efektīvāk piemērot praksē, lūdzam anotācijā sniegt detalizētāku skaidrojumu, kas pamatotu noteikto grozījumu veikšanu likumā. Norādām, ka ar likumu speciāli aizsargātai informācijai ir noteikta sevišķa apstrādes kārtība, ietverot arī aizliegumu to publicēt bez tiesiska pamata, tādēļ likumprojekta 4.pantā ietvertā norma attiecībā uz aizliegumu publicēt citu ar likumu aizsargātu informāciju būtu uzskatāma par deklaratīvu. Piemēram, ņemot vērā, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, tā būtu publicējama tikai tad, ja pastāv tiesisks pamats tās publicēšanai.

-

Ņemot vērā, ka daži no likumprojekta 7. pantā ietvertajiem grozījumiem skar bērnu tiesības, aicinām likumprojektā paredzētos grozījumus saskaņot ar Labklājības ministriju, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 49 "Labklājības ministrijas nolikums" 1. punktam. Papildus, ņemot vērā, ka Preses likumā ir pārņemtas divu direktīvu prasības, aicinām skaidrot, vai grozījumi atbilst direktīvās paredzētajām prasībām.

-

Preses likuma 9. panta pirmā daļā noteikts, ka MIL reģistrācija notiek, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikuma. Jānorāda, ka termins "ieinteresētā persona" Preses likumā nav skaidrots. Tomēr, ņemot vērā vārda "dibinātājs" nozīmi, proti, persona, kura konkrēto MIL ir izveidojusi, būtu secināms, ka dibinātājs ir atzīstams par ieinteresēto personu šī likuma izpratnē. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt, vai pieteikumu par MIL ierakstīšanai reģistrā nebūtu tiesīgs parakstīt arī dibinātājs.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"Masu informācijas līdzekļa dibināšana ir piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa dibinātājs vai izdevējs."

Tiesiskās noteiktības nolūkā aicinām izvērtēt un konkretizēt likumprojektā, vai MIL izdevēja pienākums iesniegt paziņojumu par gada summām valsts reklāmai veicams ik gadu un kādā termiņā (proti, līdz kuram kalendārā gada datumam).

-

Tiek paredzēts, ka pieteikumu par šajā daļā saņemtajām summām ir pienākums iesniegt masu informācijas līdzekļa izdevējam. Līdz ar to lūdzam vērtēt, vai nepastāv iespēja, ka finansējums ir piešķirts masu informācijas līdzekļa dibinātājam (īpašniekam), bet ne izdevējam, ja dibinātājs (īpašnieks) un izdevējs ir dažādas personas, un tādējādi pastāv risks par paredzētā regulējuma apiešanu, un sniegt attiecīgu skaidrojumu anotācijā.

-

Lūgums precizēt, ka šā likuma 9. panta otrajā daļā noteiktās ziņas tiek glabātas 10 gadus pēc masu informācijas līdzekļa izslēgšanas no reģistra.

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"Uzņēmumu reģistrs šā likuma 9. panta otrajā daļā noteiktās ziņas glabā 10 gadus pēc masu informācijas līdzekļa izslēgšanas no reģistra."

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādā termiņā tiek pieņemts lēmums gadījumos, kad pirms gala lēmuma pieņemšanas ir ticis pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, ņemot vērā to, ka pēc šāda lēmuma pieņemšanas netiek atkārtoti iesniegts pieteikums, bet gan tiek novērsti konstatētie trūkumi.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par to, kuras varētu būt kompetentās valsts institūcijas, uz kuru lēmuma pamata varētu tikt pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu reģistrā. Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 8. pantā ietvertajam Preses likuma 10.¹ panta otrās daļas pēdējam teikumam līdzīgu regulējumu paredz likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 8. panta 17. daļas pēdējais teikums, 18.⁸ panta trešās daļas pēdējais teikums un 18.¹⁴ panta pirmās daļas pēdējais teikums, taču tajā ir minēti tikai tādi lēmumi, kas pieņemti uz tiesas nolēmuma pamata.

-

Ņemot vērā, ka abi termiņi ir ietverti vienā panta daļā un izteikti secīgi, var rasties interpretācijas iespējas attiecībā uz to, vai panta daļas pēdējais teikums nosaka divu mēnešu vai 10 dienu termiņu.

izteikt otro daļu šādā redakcijā
"Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai lēmuma saņemšanas."

Lūdzam izvērtēt un skaidrot, kas likumprojekta 9. pantā domāts ar atsauci uz "Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām". Ja ar atsauci domātas kādas Eiropas Savienības regulas prasības, aicinām tā arī norādīt vai atsaukties uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem . Ja domāta kāda direktīva, vēršam uzmanību, ka likumprojektā pieļaujams atsaukties tikai uz tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, un minētajā gadījumā lūdzam atsauci izslēgt. 
Papildus lūdzam likumprojekta 6. pantā ("un citiem normatīvajiem aktiem") norādīt konkrētu normatīvo aktu jomu, ievērojot juridiskās tehnikas prasības.

-

Ņemot vērā pašreizējo Preses likuma 10.² panta redakciju un to, ka to paredzēts aizstāt ar likumprojekta 9. pantā ietverto Preses likuma 10.² pantu, lūdzam anotācijā skaidrot, kāds tiesiskais regulējums (konkrēts normatīvais akts un tā vienība vai vienības) kontekstā ar PLG atklāšanas pienākumu attiecas uz UR vestajos reģistros reģistrētajām juridiskajām personām. 
Papildus aicinām anotācijā norādīt, vai likumprojekta 9. pantā paredzētās prasības ievieš kādu Eiropas Mediju brīvības akta vai citas Eiropas Savienības regulas prasības, vai arī tās ir nacionālās prasības.

-

Paredzētajā 10.2 pantā pienākums sniegt ziņas par PLG ir noteikts “mediju pakalpojumu sniedzējam”. Ņemot vērā likumā lietoto terminoloģiju un to, ka formāli masu informācijas līdzekļu reģistrā ieraksta ziņas par masu informācijas līdzekļa "izdevēju” , bet ne “mediju pakalpojumu sniedzēju”, lūdzam atbilstoši precizēt 10.2  pantā (un citviet likumprojektā) lietoto terminoloģiju.

-

Likumprojekta 10. pantā ietvertā likuma 26.² panta ceturtā daļa paredz, ka mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot NEPLP par darījumu vai darījumiem, kuru rezultātā būtiski var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā neatkarība. Savukārt 26.² panta piektā daļa paredz, ka par šā panta ceturtajā daļā minēto darījumu vai darījumiem tajā iesaistītajām personām ir jāpaziņo NEPLP, ja konstatējams vismaz viens no Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā noteiktajiem gadījumiem. Ja no minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot NEPLP par darījumu vai darījumiem, kuru rezultātā būtiski var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā neatkarība un ja konstatējams vismaz viens no Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā noteiktajiem gadījumiem (proti, abiem nosacījumiem jāizpildās kumulatīvi - sk. arī panta sesto daļu, kas ietver atsauci tikai uz piekto daļu), tad aicinām apvienot abas daļas vienā. Alternatīvi lūdzam sniegt izvērstāku skaidrojumu par abu daļu nepieciešamību un piemērošanu. Papildus aicinām sniegt skaidrojumu anotācijā par to, kā regulējumā ievērota atbilstība Eiropas Mediju brīvības akta 22. panta 1. punkta otrajai daļai: "Šajā punktā minēto mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu nošķir no Savienības un valstu konkurences tiesību aktos paredzētās novērtēšanas, ieskaitot to, kas paredzēta apvienošanās kontroles noteikumos. Attiecīgos gadījumos tā neskar Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punktu."
Lūdzam arī likumprojektā konkretizēt vai izvērstāk skaidrot anotācijā, kāda ir likuma 26.² un 26.³ pantā minētā novērtējuma nozīme un tiesiskās sekas.

-

Lūdzam precizēt 26.¹ panta ceturtajā daļā noteiktās NEPLP tiesības pieprasīt informāciju, norādot pieprasāmās informācijas nolūku, tādējādi  skaidri nosakot piešķirto tiesību izmantošanas apjomu. Tāpat lūdzam anotācijā sniegt plašāku skaidrojumu par nepieciešamību piešķirt šādas tiesības.

-

Lūdzam precizēt vai izvērstāk anotācijā skaidrot likumprojektā ietvertā Preses likuma pārejas noteikumu 12. punktā paredzēto uzdevumu, tostarp, kas domāts ar Latvijas mediju regulējuma "modernizēšanu". Papildus atgādinām, ka Eiropas Mediju brīvības akts, Digitālo pakalpojumu akts un Mākslīgā intelekta akts ir Eiropas Savienības regulas, kas ir tieši piemērojamas, reizē arī satur pienākumus un rīcības brīvības normas dalībvalstīm. Attiecīgi aicinām skaidrot, kas domāts ar minēto regulu "ņemšanu vērā". Reizē arī norādām, ka Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumi nav tiesību akti, tādēļ lūdzam izslēgt atsauci uz minētajiem ieteikumiem, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 59. punktā noteikto.

-

Aicinām izvērtēt iespēju likumprojektā ietvertajā Preses likuma pārejas noteikumu 7. punkta 1. un 2. apakšpunktā vēlreiz nepārrakstīt likuma 10.² panta prasības, bet gan ietvert atsauci. Papildus aicinām vienādot normu vārdiskās izteiksmes vai skaidrot, kādēļ tās ir atšķirīgas (piemēram, 7. punkta 2. apakšpunktā: "[..] Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums nodrošina tā patiesā labuma guvēja informācijas reģistrēšanu likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā").

-

Aicinām tiesiskās skaidrības un efektīvas normas izpildes nolūkā izvērtēt iespēju konkretizēt vai anotācijā skaidrot, par ko tieši attiecīgais subjekts iesniedz aktualizētu informāciju, kā arī aicinām anotācijā izvērstāk skaidrot normas nepieciešamību un mērķi, ņemot vērā 7. punktā jau ietverto pārejas noteikumu. Līdzīgi aicinām skaidrot, kas saprotams ar subjektu pārskatīšanu 8. punktā un reģistra aktualizēšanu 9. punktā.

-

Šobrīd nav iespējams prognozēt masu informācijas līdzekļu skaitu, kas būs aktualizējuši datus par sevi vai paziņojuši UR, ka dati ir aktuāli. Līdz ar to nav zināms, kāda kārtība būs jāizstrādā, lai pilnībā aktualizētu reģistru. Attiecīgi aicinām izslēgt pārejas noteikumu 9. punktu, jo pastāv būtisks risks, ka noteiktais termiņš līdz 2027. gada 31. martam netiks ievērots.

-

Attiecībā uz pārejas noteikumu 6. punktu norādām, ka nav izšķirošas nozīmes tam, ka tieši MIL izdevējs iesniedz pieteikumu UR, nevis alternatīvi – MIL īpašnieks (dibinātājs). Svarīgi ir tikai tas, lai pieteikumu neiesniedz ar MIL nesaistīta trešā persona. Attiecīgi būtu paredzams, ka papildus MIL izdevējam arī īpašnieks (dibinātājs) var iesniegt minētās ziņas.

6. Visiem masu informācijas līdzekļu īpašniekiem (dibinātājiem) vai izdevējiem, kuru masu informācijas līdzekļi līdz grozījumu šā likuma 8. pantā par obligātu masu informācijas līdzekļa reģistrāciju spēkā stāšanās dienai ir reģistrēti reģistrā, ir pienākums līdz 2026. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram iesniegt aktualizētu informāciju vai informēt Uzņēmumu reģistru, ka reģistrā esošā informācija ir aktuāla. Ja tiek iesniegta informācija, ka reģistrā esošā informācija ir aktuāla, valsts nodeva par šāda apliecinājuma iesniegšanu netiek maksāta. Uzņēmumu reģistrs apliecinājumu pievieno apliecinājumā norādītā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, nevērtējot iesniegtā dokumenta saturu un nepieņemot atsevišķu lēmumu. Ja par masu informācijas līdzekli, kas līdz grozījumu šā likuma 8. pantā par obligātu masu informācijas līdzekļa reģistrāciju spēkā stāšanās dienai ir bijis reģistrēts reģistrā, minētajā termiņā nav sniegta nekāda informācija, Uzņēmumu reģistrs attiecīgo masu informācijas līdzekli līdz 2026. gada 31. decembrim izslēdz no reģistra.

Lūdzam likumprojektā ietvertā Preses likuma pārejas noteikumu 12. punktā minēt pilnus tiesību aktu nosaukumus.

-

Aicinām papildināt izpildē iesaistītās institūcijas, jo likumprojektā paredzētais skars arī Konkurences padomi.

-

Aicinām precizēt 4.punktu, sniedzot skaidrojumu, kāda tieši kompetence tiks paplašināta.

-