Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādu iebildumu – Saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Projekta anotācijā šobrīd tiek sniegta informācija par to, ka ir būtiski samazinājies to personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, bet joprojām Valsts robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, maija mēnesī ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 20 personas, jūnija mēnesī - 96 personas, savukārt jūlijā - 5 personas. Šāda informācija nevarētu būt par pamatu ārkārtējās situācijas saglabāšanai (pagarināšanai) Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 1. punkta apakšpunktos noteiktajās pierobežas teritorijās (pašvaldībās). Tāpat arī pieļāvums, ka žoga būvniecība Polijā vai Lietuvā var palielināt nelikumīgu robežas šķērsotāju skaitu, un žoga neesamība Latvijā nevar būt par pamatu izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanai. Tādējādi projekta anotācijā izklāstītie faktiskie apstākļi neatbilst likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantā noteiktajiem nosacījumiem par valsts apdraudējumu un ārkārtējās situācijas pagarināšanas nepieciešamību. Papildus norādām, ka ārkārtējā situācija kā tiesisks režīms, kad Ministru kabinets var ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, demokrātiskā un tiesiskā valstī nevar būt kā līdzeklis (instruments) dažādu valsts institūciju darba organizācijas jautājumu risināšanai. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija šobrīd neatbalsta ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu.
 

-