Atzinums

Lūdzam skaidrot, kāpēc 15. pants būtu papildināms ar 5². daļu, kas nosaka, ka, ja būvniecības ierosinātājs nav būves vai zemes īpašnieks, tad būvatļauja un aktā par būves nodošanu ekspluatācija norāda būves īpašnieku. Proti, saskaņā ar Civillikuma 968. pantu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, līdz ar to nav saprotams, kāpēc būvatļaujā un aktā par būves nodošanu ekspluatācija būtu jānorāda būves īpašnieks, nevis zemes īpašnieks (kas saskaņā ar Civillikumu ir visa vienota nekustamā īpašuma īpašnieks).
Vienlaikus anotācijā vienā teikumā norādīts, ka risinājums nepieciešams, lai risinātu radušās neskaidrības ar situāciju, kurā nomnieks veic būvdarbus. Ņemot vērā, ka, pamatojoties uz nomas līgumu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav iespējams celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus, lūdzam anotācijā iekļaut izvērstu minētās problemātikas aprakstu un ietvert arī skaidrojumu par to, kāpēc nepieciešams šāds regulējums konkrētās problēmas risināšanai. 

-

Anotācijā pie 19.⁴ pants skaidrojuma norādīts, ka: "Ievērojot iepriekš minēto, attiecīgā pantā ir paredzēts, ka pienākums noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem." Vienlaikus minētais pants nosaka atbildību par pazemes ārējiem inženiertīkliem nodarītiem bojājumiem būvniecības procesā, bet nenosaka nekādus pienākumus pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekiem attiecībā uz iesaisti būvniecības procesā. Līdz ar to, lūdzam izvērstāk skaidrot par to, kā tad pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam būs jāiesaistās būvniecības procesos turpmāk.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 4. pantā iekļauto 14. panta pirmās daļas grozījumu redakciju, svītrojot vārdus "un iesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus".

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Persona ierosina būvniecību, būvniecības informācijas sistēmā iesniedzot būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā vai paskaidrojuma rakstā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.";

Ministru kabinets 2024. gada 2. aprīlī pieņēma Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu (24-TA-385) “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”, kura 8.8. sadaļā noteikti pasākumi zemes ierīcības procesu vienkāršošanai zemes atsavināšanas gadījumā lineāro būvju būvniecībai, tostarp:
1) paredzēt iespēju zemes vienības platības nodalīšanu un robežu pārkārtošanu veikt, balstoties uz kartogrāfisko materiālu (sadales projektu) bez zemes ierīcības projekta izstrādes;
2) atteikties no pienākuma uzmērīt paliekošo platību, ja lineārās būves būvniecības vajadzībām tiek nodalīta daļa no privātpersonai piederošās zemes vienības.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2. pantā noteikts, ka nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Attiecīgi, no minētā likuma 6.panta pirmās daļas izriet, ka sabiedrības vajadzībām nepieciešamās būves būvniecībai zeme atsavināma tādā apjomā, kāda tā nepieciešama būves uzturēšanai, un tikai gadījumos, ja to sadalot veidojas zemes platība, kuru privātpersona nevarēs izmantot atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam, nepietiekamās platības, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ, tā atsavināma visā privātpersonai piederošā platībā.
No minētā secināms, ka gadījumos, kad sabiedrības vajadzībām atsavināma zemes daļa, un sabiedrības vajadzībām nepieciešamo būvi paredzēt būvēt uz daudzu privātpersonu zemes, kā tas ir lineāras būves būvniecības gadījumā, būtiski ir samazināt būves būvniecības laiku administratīvo procesu jomā, tai skaitā laiku, kas nepieciešams zemes nodalīšanai.
Ievērojot Būvniecības likuma 2. pantā noteikto mērķi, kā arī augstāk minēto, kā arī to, ka zemes nodalīšana sabiedrības vajadzībām nepieciešamās būves būvniecībai ir daļa no būvniecības procesa, piedāvājam papildināt likumu ar 15.¹ pantu, kurā noteikta vienkāršota kārtība ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamās inženierbūves būvniecību saistītas zemes sadales realizācijai.

15.¹ pants. Zemes sadalīšana sabiedrības vajadzībām nepieciešamās inženierbūves būvniecībai

(1) Zemes sadalīšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamās būves būvniecībai veic, pamatojoties uz zemes sadales projektu. Zemes sadales projektu izstrādā inženierbūves īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, pamatojoties uz kompetentās iestādes akceptētu būvniecības ieceres dokumentāciju.
(2) Zemes sadales projekts ir grafisks materiāls, kas ir izstrādāts digitālā veidā vektordatu formātā (*.dwg, *.dgn vai *.shp datņu formātā) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā mērogā 1:10000, 1:5000, 1:2000, 1:1000, 1:500 vai 1:250 uz zemes robežu plāna pamatnes vai aktuāla topogrāfiskā plāna vai ortofotokartes mērogā 1:10000, 1:5000 vai 1:2000, kas savietota ar zemes robežu plānu, pamatnes.
(3) Zemes sadales projektā norāda:
1) sadalāmās zemes vienības robežu grafisko attēlojumu, kadastra apzīmējumu un platību;
2) sabiedrības vajadzībām nepieciešamai inženierbūvei atdalāmās zemes vienības robežas grafisko attēlojumu un platību;
3) paliekošās zemes vienības platību.
(4) Zemes sadales projektu īsteno, veicot vienkāršoto zemes kadastrālo uzmērīšanu normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajā kārtībā.

Saistīts ar priekšlikumu papildināt likumu ar 15.¹pantu. Anotācija jāpapildina ar skaidrojumu par nepieciešamību ieviest vienkāršotus principus zemes sadalīšanai sabiedrības vajadzībām nepieciešamās inženierbūves būvniecībai.

Zemes ierīcības likums paredz, ka zemes ierīcība ietver tiesiskus, ekonomiskus un tehniskus pasākumus teritorijas daļas pārkārtošanai vai sadalīšanai, tostarp paredz šīm darbībām izstrādāt zemes ierīcības projektu (turpmāk – ZIP). Tātad arī gadījumos, kad sabiedrības vajadzībām nepieciešama un atsavināma tikai nekustamā īpašuma daļa, zemes sadalei ir jāizstrādā ZIP. Tā izstrāde ietver vairākas pakārtotas sertificēta zemes ierīkotāja darbības un ZIP saskaņošanas procedūras, kas būtiski ietekmē ZIP izstrādei nepieciešamo laiku. Kad ZIP ir apstiprinājusi vietējā pašvaldība, ir jāvēršas pie sertificētas personas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai un jāierosina ZIP realizācija, lai apvidū tiktu noteiktas un nostiprinātas ZIP projektēto zemes vienību robežas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīlī pieņemtā Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (24-TA-385) 8.8. sadaļu “Vienkāršot zemes ierīcības procesu zemes atsavināšanai lineāro būvju būvniecības gadījumā”:
1) jāparedz iespēja zemes vienības platības nodalīšanu un robežu pārkārtošanu veikt, balstoties uz kartogrāfisko materiālu (sadales projektu) bez ZIP izstrādes;
2) jāatsakās no pienākuma uzmērīt paliekošo platību, ja lineārās būves būvniecības vajadzībām tiek nodalīta daļa no privātpersonai piederošās zemes vienības.
Likumprojekts paredz iespēju sabiedrības vajadzībām nepieciešamās inženierbūves būvniecības vajadzībām:
1) zemes vienības platības nodalīšanai izstrādāt zemes sadales projektu, tādējādi atdalīšanu īstenot ārpus zemes ierīcības ietvara;
2) zemes sadales projekta īstenošanai veikt vienkāršoto zemes kadastrālo uzmērīšanu normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajā kārtībā, kas nozīmē, ka kadastrālās uzmērīšanas darbus varēs veikt tikai robežposmos, kur nosakāma jauna robeža, bet pārējā daļā izpildīt kamerālos darbus.

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" pie 7. problēmas 3. apakšpunktā ir norādīts, ka aktuālie dati par zemes vienībā reģistrētiem apgrūtinājumiem saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu tiek reģistrēti un ir pieejami Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS). Šāds apgalvojums ir neprecīzs, jo ATIS iekļauj datu sniedzēju iesniegtos datus par apgrūtinātajām teritorijām (teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi) un to robežām, kā arī par objektiem (dabas veidojumi, būves vai citi mākslīgi veidojumi, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu) un to robežām, nevis par zemes vienībām. ATIS ir valsts informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas aktuālāku un vienuviet pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām. Apgrūtinājums ir apgrūtinātās teritorijas aizņemtā platība zemes vienībā vai zemes vienības daļā. Apgrūtinājumu reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un uz šī likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".
Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" pie 7. problēmas 3. apakšpunktā norādīto informāciju atbilstoši piedāvātajai redakcijai.

3) aktuālie dati par apgrūtinātajām teritorijām (teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi) un to robežām, kā arī par objektiem (dabas veidojumi, būves vai citi mākslīgi veidojumi, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu) un to robežām ir pieejami Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma Pārejas noteikumu 3.punktu pienākums pirmreizēji iesniegt datus bija no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim.