Atzinums

Atzinums
(par  MK rīkojuma projektu un anotāciju)

          Klimata un enerģētikas ministrija 2025.gada 22.decembrī vienotajā tiesību aktu izstrādes portālā (turpmāk – TAP) virzījusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā” (turpmāk – Darbības)  akceptu identifikācijas numurs 25-TA-1896 un anotāciju.
          Dienvidkurzemes novada pašvaldība pauž viedokli, ka SIA "K2 Ventum" paredzētā Darbība nav akceptējama un nesaskaņo Rīkojuma  projektu par minētās Darbības akceptu, pamatojot  to ar turpmāk norādīto:
         
1. Pāvilostas novada Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz, ka vēja elektrostaciju būvniecība ar maksimālo jaudu vairāk kā 20 kW  ir atļauta Lauku zemēs (L-R5 un L-R6),  TIAN 510.8.punkts.
SIA  "K2 Ventum" paredzējis Darbību īstenot Mežu teritorijā (M), tostarp Mežu teritorijā ar īpašiem noteikumiem (M-3).

2. Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmā daļā noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
SIA  "K2 Ventum" paredzējis Darbību īstenot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā līdz 5 kilometru platumā, neņemot vērā Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmā daļā paredzētos ierobežojumus.

Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēto ierobežojumu mērķis ir samazināt antropogēno slodzi Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslā, paredzot, ka būvniecība aizsargjoslā ir pieļaujama tikai noteiktā likumā paredzētā veidā. Tāpēc, lai piemērotu minētos ierobežojumus, nav nepieciešams individuāli pamatot, ka būvniecība konkrētajā vietā būtiski negatīvi ietekmēs vidi.

Enerģētikas un vides aģentūra, sniedzot pozitīvu atzinumu, Aizsargjoslu likuma ierobežojumus nav ņēmusi vērā.
Papildus  Dienvidkurzemes  novada pašvaldība pauž iebildumus pret  Rīkojuma projekta anotācijā norādīto:

3. Pašvaldību likuma  2.pantā noteikts, ka  Pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.
Izpildot, šo likuma doto uzdevumu Dienvidkurzemes novada  pašvaldība  norāda, ka  Rīkojuma projektā  paredzētās darbības ietekmi uz vidi  novērtēšanas procesā nav ievērots  tiesību aktos  noteikto uzdevumu izpildes kārtība. 

Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 45.punkts “Sabiedriskās apspriešanas sanāksmi vada pašvaldības pārstāvis. Ierosinātājs sniedz klātesošajiem informāciju par paredzēto darbību un nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā sanāksmes vadītājs nodrošina klātesošajiem iespēju uzdot jautājumus un izteikt viedokli.” Dienvidkurzemes novada pašvaldība nav izdevusi pilnvarojumu kādai citai personai vadīt sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Ir patvarīgi ierobežotas pašvaldības un sabiedrības tiesības.
Nevienā no ierosinātāja organizētām publiskās apspriešanas sanāksmi ,t.sk., arī 2025.gada 30.jūnijā, nevadīja pašvaldības pārstāvis.
 

-

Piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir uzskatāma par speciālo normu, pašvaldībai tiek liegta iespēja nodrošināt piekrastes teritoriju aizsardzības tiesiskumu, tādā veidā neievērojot esošo tiesību normu sistēmu un to piemērošanas kārtību.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma šī brīža piemērošana norāda uz tādu interpretāciju, kas vājina vai pat atceļ piekrastes aizsardzības režīmu.
 

-

Latvijas Republikas Satversmes 115. pants pašvaldībai pieprasa pienākumu sargāt vidi tās teritorijā. Pašvaldība ir tieši atbildīga par Teritorijas plānojuma ievērošanu, attiecīgi ar to nosakot konkrētās teritorijas attīstības perspektīvas šī plāna kontekstā, tāpēc sabiedrība sagaida, ka pašvaldība nodrošinās teritorijas izmantošanas tiesiskumu un attīstību.
Tādēļ, pašvaldības ieskatā, ir konstatēts apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
 

-

Nav vērtēts, ka paredzēto Darbību plānots īstenot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjoslā.

-