Atzinums

Veselības ministrijas ieskatā arī profesionālās tālākizglītības centros, neformālās izglītības iestādēs, koledžās, kurās īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, un augstskolās būtu jānosaka atbildīgos pedagogus par (pirmās) palīdzības sniegšanu izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos, ja tādi tiek organizēti. Tāpat varētu tikt izsniegts atbrīvojums no mācībām veselības traucējumu dēļ (akūtas saslimšanas, traumas vai hroniskas saslimšanas paasinājuma gadījumā), kā arī nodrošināmi atbalsta pasākumi izglītojamiem ar hronisku saslimšanu atbilstoši ārstējošā ārsta ieteikumiem un izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācībās atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem (piemēram, redzes traucējumu gadījumos vai pēc traumas atveseļošanās periodā ierobežot fiziskās aktivitātes).
Tādējādi lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt uz attiecīgajām izglītības iestādēm neattiecināmās prasības un noteikumu  3.punkta uzskaitījumā neiekļaut 6.4., 6.10., 6.21. un 6.22.apakšpunktus.

-

Ārstniecības likuma 1.panta 13.apakšpunkts nosaka, ka pirmā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
Tādējādi secināms, ka pirmo palīdzību sniedz jebkura persona, kura negadījuma brīdī atrodas pie cietušā/saslimušā. 
Savukārt noteikumu projekta 6.4. apakšpunkts paredz noteikt konkrētus atbildīgos pedagogus par pirmās palīdzības sniegšanu izglītības iestādes organizētos pasākumos, kas ir pretrunā ar Ārstniecības likumā noteiko, kā arī noteiko turpmākā redakcijā noteikumu projektā attiecībā uz pirmās palīdzības sniegšanu izglītības iestādē, ko vienlaikus paredzēts nodoršināt arī ārsntiecības personai. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 6.4. apakšpunkta redakciju, pēc būtības sasaistot ar pārējo pirmās palīdzības regulējumu noteikumu projektā, un preciēt to.

-

Noteikumu projekta 6.5.apakšpunkts paredz visu izglītības iestāžu dabinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā atbilstoši normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām apmācību programmām (atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumos Nr.557 "Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā" noteiktajam). Konceptuāli Veselības ministrija neiebilst pret šādu izglītības iestāžu darbinieku kompetences paaugstināšanu un zināšanu ieguvi papildus pamata  profesionālajai izglītībai, taču vienlaikus vērš uzmanību uz nepieciešamajiem resursiem šādu izmaiņu īstenošanai, kas saistās ne tikai ar papildus finanšu līdzekļiem izglītības iestādes dibinātājiem apmācību apmaksai, bet arī apmācīttiecīgo iestāžu resursiem programmu īstenošanā. 
Tādējādi šādas prasības ieviešanas nepieciešams samērīgs laika periods, lai visiem pedagogiem Latvijā īstenotu šādas apmācības. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar pārejas laiku attiecīgās prasības īstenošanai.

-

Lai izvērtētu darbam izglītības iestādēs paredzētos ārstniecības personu resursus un to ietekmi uz veselības nozares cilvēkresursiem, lūdzam noteikumu projektā precizēt šādu izglītības iestādē nodarbināto ārstniecības personu kvalifikāciju un specialitāti. Tāpat lūdzam precizēt pirmās palīdzības sniegšanā apmācītā darbinieka kvalifikāciju, piemēram, ka tas izglītības iestādes darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām.
Vienlaikus, ja tiek paredzēts pilnīgi visus izglītības iestādes darbiniekus saskaņā ar noteikumu projekta 6.5.apakšpunktā noteikto apmācīt šādās specifiskās pirmās palīdzības sniegšanas programmās, vērtējams, vai ir būtiski norādīt šādu informāciju par personu pieejamību, jo faktiski tas būs jebkurš skolas darbinieks.

-

Lūdzam redakcionāli korekti norādīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nosaukumu, kā arī vārdu "citu" aizstāt ar vārdu "citām" (atkarību izraisošām vielām), tādējādi precizējot vārda gramatikso lietojuma formu.
Tāpat lūdzam izvērtēt redakcijas precizējuma iespējas, skaidrāk norādot pirmās palīdzības un konkrētāko situāciju palīdzības algoritmu kontekstā ar pārējo redakciju par pirmās palīdzības un profilaktiskās veselības aprūpes nodrošināšanu izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos.

-

Sniedzam informāciju, ka Ārstniecības likuma 1.panta 13.apakšpunkts nosaka, ka pirmā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
Tādējādi secināms, ka pirmo palīdzību sniedz jebkura persona, kura negadījuma brīdī atrodas pie cietušā/saslimušā. 
Lai skaidrāk iezīmētu palīdzības sniegšanas organizēšanu izglītības iestādēs, lūdzam precizēt gan 6.9., gan 6.10 un 6.11 apakšpunktus sasaistē ar 6.7. apakšpunktu un 7.punktā un 22.2.apakšpunktā noteikto, skaidri nosakot palīdzības sniegšanas algoritmu un atbildīgās personas. Tāpat minētais vērtējams kontekstā ar izglītības un zinātnes ministrijas 6.5.apakšpunktā noteikto priekšlikumu apmācīt visus skolas darbiniekus pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām apmācību programmām.
Risinājumam iesakām 6.9.apakšpunktā svītrot vārdus "pirmo" pirms vārdiem "palīdzību izglītojamiem", vienlaikus pārskatot visu saistīto regulējumu par pirmās palīdzības nodrošinājumu izglītības iestādēs un tajās rīkotajos pasākumos.

-

Lūdzam svītrot vārdus "telpās ar paaugstinātu traumu rašanās iespējamību", tā kā pirmā palīdzība sniedzama un tās sniegšanai paredzētais aptieciņas medicīnisko materiālu minimums nodrošināmi visā izglītības iestādē, ne tikai telpās ar paaugstinātu traumu rašanās iespējamību.

-

Lūdzam sasaistē ar 6.12.apakšpunktu izvērtēt šāda (7.)punkta lietderību, vienlaikus skaidrāk nosakot pirmās palīdzības un cita veida palīdzības sniegšanu veselības stāvokļa dēļ, attiecīgi nosakot gadījumus, kādos un kura personu sniedz palīdzību veselības traucējumu gadījumos: kas sniedz pirmo palīdzību (jebkura persona), un kuras sniedz specializētu palīdzību akūtas saslimšanas, traumas un hronisku saslimšanu paasinājuma gadījumā (ārstniecības persona vai specializēti apmācīts darbinieks pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar atbilstošu apmmācību programmu).
Tāpat vēršam uzmanību uz noteikumu projekta 7.punkta dublēšanos ar 13.punkta redakciju, kas attiecīgi precizējums.

-

No noteikumu projekta 8.punkta redakcijas secināms, ka izglītības iestādes vadītājs var pieprasīt citām institūcijām veikt darbības, kas tām jānodrošina izglītojamajam bez jebkādām savstarpēji noteiktām (piemēram, darba līguma) saistībām. Vēršam uzmanību, ka šādas pilnvaras pārsniedz izglītības vadītāja tiesības un paredz papildus pienākumus citām institūcijām. Piemēram, ja izglītības iestādes vadītājs nolemj slimnīcā nodarbinātam ārstam pieprasīt izglītības iestādē veikt kašķa pārbaudi bez jebkādām līgumsaistībām ar izglītības iestādi. Šāds pieprasījums pārsniegtu ārsta darba pienākumu izpildi un darba līgumā, kā arī normatīvo aktu regulējumā noteiktos pienākumus, kā arī lieki noslogotu cilvēkresursus veselības nozarē.
Tādējādi lūdzam precizēt noteikumu projekta 8.punktu, nosakot, ka citas institūcijas pēc vadītāja pieprasījuma sniedz nepieciešamo atbalstu atbilstoši kompetencei, saistošam normatīvo aktu regulējumam un līgumsaistībām. Tāpat lūdzam papildināt redakciju ar konkrētu citu insitūciju un to sniedzamā atbalsta uzskaitījumu.

-

Lai nodrošinātu agrīnu palīdzību izglītojamajiem, kuri ir pamēģinājuši vai sākuši lietot atkarību izraisošās vielas un lai nodrošinātu lietošanas pārtraukšanu, tādējādi novēršot vai mazinot veselības traucējumu attīstību un sociālo seku padziļināšanos, būtiski ir savlaicīgi ziņot pašvaldības sociālajam dienestam par izglītības iestādē konstatēto, ja izglītojamie iegādājušies, ienesuši, lietojuši, glabājuši, izplatījuši vai pamudinājuši lietot atkarību izraisošas vielas.
Veselības ministrijas īstenotajā pētījumā par "Atkarību izraisošo vielu profilaksi Latvijas vispārizglītojošās izglītības iestādēs" [1] , kas veikts 2021/2022.mācību gadā, secināts, ka mazāk kā puse vispārizglītojošās izglītības iestādes ziņo par to, ka skolā ir kompetents darbinieks, kurš spēj sniegt palīdzību skolēnam, kurš ir lietojis, glabājis vai izplatījis atkarību izraisošās vielas. Kā arī vien nedaudz vairāk kā puse (53,7%) aptaujāto izglītības darbinieku ziņoja par skolēnu vecāku iesaisti atkarību profilaksē. 
Vienlaikus lielo pilsētu skolās, kuras, piemēram, apmeklē vairāk ka 500 izglītojamo, izglītības iestādes personāla faktiskā iespēja apzināt  izglītojamo nodrošinājumu ar uzraudzību un aprūpi ģimenes vidē vai informāciju par atkarību izraisošo vielu lietošanu vecāku vidū, ir mazāk iespējama nekā skolās ar mazāku skolēnu skaitu, tādēļ būtiska ir nekavējoša sociālā dienesta iesaiste, lai uz tiesiska pamata nekavējoties apzinātu skolēna uzturēšanās vides apstākļus ārpus izglītības vides. Secīgi - nepieciešamības gadījumā, piesaistīt sociālo darbinieku darbam ar izglītojamā vecākiem vai aizbildņiem un palīdzēt nodrošināt izglītojamam speciālistu palīdzību.

[1] - https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18489/download?attachment

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izteikt Noteikumu projekta 9.punkta 10.apakšpunktu šādā redakcijā :  
"ziņo pašvaldības policijai vai Valsts policijai, pašvaldības sociālam dienestam,  kā arī vecākiem un dibinātājam, izņemot valsts dibinātu izglītības iestādi, ja saņemta informācija vai rodas aizdomas, ka izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā, izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas, ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus;  

Kā arī izteikt Pielikuma 8.punktu šādā redakcijā:
“Par konkrēto gadījumu:
8.1. izglītības iestādes vadītājs informē pašvaldības sociālo dienestu;
8.2. atbildīgā persona nodrošina situācijas un tās risināšanas gaitas dokumentēšanu, atzīmējot visas darbības, iesaistītās personas un institūcijas."
Vienlaikus lūdzam svītrot Pielikuma 10.punktu.

-

Lai mazinātu moderno tehnoloģiju ietekmi uz izglītojamo veselību, kā arī veicinātu vienotu izpratni par psihiskās veselības profilaksi, lūdzam papildināt noteikuma projekta 15.punktu, ietverot, ka Iekšējās kārtības noteikumi nosaka: 
"drošu un veselībai nekaitīgu moderno tehnoloģiju lietošanu";

"paredz kārtību kā tiek veicināta vecāku iesaiste vardarbības, tai skaitā ņirgāšanās, prevencijas īstenošanā".

-

Ņemot vērā iebildumus par noteikumu projekta 6.7., 6.8. un 6.9. apakšpunktos, kā arī saistītā redakcijā attiecībā uz pirmās palīdzības sniegšanas nodrošinājumu un organizēšanu, lūdzam precizēt, kāda informācija iekļaujama par ārpus izglītības iestādes īstenojamo pasākumu (kas pirmo palīdzību un kas sniedz specifisku palīdzību).

-

Noteikumu projekta 22.2.apakšpunkts paredz izglītojamam nelaimes gadījumā sniegt pirmo palīdzību, izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Skaidrojam, ka ne visos nelaimes gadījumos cietušajam nepieciešama palīdzība ārstniecības iestādēs vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā palīdzība, atsevišķos gadījumos pietiekot ar sniegtu palīdzību negadījuma vietā, piemēram, veicot nelielu brūču pārsiešanu. Tādējādi pārvērtējama obligāta prasība par nogādāšanu ārstniecības iestādē vai arī precizējamas konkrētas situācijās, kādās tas veicams. Tāpat skaidrojam, ka ārstniecības iestādes ir atšķirīgas pēc savas darbības, piemēram, ir stacionārās ārstniecības iestādes jeb slimnīcas, turklāt dažādu darbības profilu, un ir ambulatoras ārstniecības iestādes, piemēram, ģimenes ārsta prakses, zobārstniecības prakses un tamlīdzīgi. No noteikumu redakcijas nav skaidrs, pēc kādiem principiem atbildīgajam pedagogam jāizvēlas ārstniecības iestāde, uz kuru izglītojamo nogādāt. Tāpat vērtējams, vai šāda prasība atbilstoši pedagoga kompetencēm ir samērīga- izvērtēt, uz kuru ārstniecības iestādi izglītojamais nogādājams, un vēl papildus arī organizēt nogādāšanu.
Vienlaikus minētais "algoritms" par palīdzības sniegšanu pasākumos vērtējams kontekstā ar kopējo pirmās un profilaktiskās palīdzības nodrošināšanu izglītības iestādē.

-

No esošās 6.8.apakšpunkta redakcijas izriet, ka pirmā palīdziba sniedzama tikai gadījumos, ja gaidāma Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, taču vienlaikus pastāv situācijas, kad šāda veida NMP dienesta palīdzība nav nepieciešama un pietiekami sniegt pirmo palīdzibu izglītības iestādē.
Lūgums precizēt noteikumu projekta redakciju sasaistē ar skaidra organizatoriska algoritma iezīmēšanu attiecībā uz pirmās palīdzības un profilaktiskās veselības aprūpes sniegšanu izglītojamiem un par to atbildīgajām personām.

-

Lūdzam 6.12.apakšpunktu pārvietot redakcionāli augstāk, tādējādi sniedzot pamatinformāciju par pirmās palīdzības sniegšanu, un secīgi norādīt konkrētākus gadījumus, kur un kura personu sniedz palīdzību veselības traucējumu gadījumos.
Algoritma neskaidrību apliecina arī 7.punkta un 22.2.apakšpunkta redakcijas, tādējādi norādot uz neskaidrību, kuras personas tad īsti sniedz pirmo palīdzību (jebkura persona), un kuras sniedz specializētu palīdzību akūtas saslimšanas, traumas un hronisku saslimšanu paasinājuma gadījumā (ārstniecības persona vai specializēti apmācīts darbinieks pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar atbilstošu apmmācību programmu)

-

Lūgums izvērtēt iespēju papildināt ar apakšpunktu, kurā ietverts, ka Drošības noteikumi nosaka: "atbildīgo par drošības noteikumu ievērošanu" un "atbildību par drošības noteikumu neievērošanu".

-