Atzinums

Aicinām ievērot vienlīdzīgu un taisnīgu pieeju attiecībā uz rādītāju vērtību attiecināmību, nosakot 1500 metru distanci neatkarīgi no teritoriālās vienības, līdz ar to lūdzam Noteikuma projekta 10.4. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“10.4. ir radušās projekta iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā vai ārpus projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas līdz 1 500 metriem, ja komersants pamato ārpus uzņēmējdarbības teritorijas radīto rādītāju sasaisti ar savu saimniecisko darbību, ko tas veic uzņēmējdarbības teritorijā. Informāciju norāda projektam pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā.”
Atbilstošas korekcijas nepieciešamas veikt arī Noteikuma projekta 35.3. apakšpunktā (skatīt 7. punktu).

-

LPS ir saņēmusi pašvaldību ierosinājumu palielināt attiecību 1  ERAF algas pieauguma uz lielāku ERAF, kas būtu 10 EUR no ERAF  pret 1 EUR algas pieauguma, un tas tiek pamatots ar algas fonda izvirzītām prasībām un faktisko vidējās algas līmeni reģionos. 

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu kārtībai (ietverot termiņus) un atlases kritērijiem, pēc kuriem tiks organizēta projektu atlase un to iekļaušana plānošanas reģiona attīstības programmā, kā arī projektu iesniedzēji, kas pirmās atlases kārtas ietvaros pretendēs uz atbalstu.
 

-

Lūdzam MK noteikumu anotācijā sniegt informāciju pēc kādiem kritērijiem un nosacījumiem plānošanas reģioni vērtēs iesniegtos pašvaldības projektu, lai plānošanas reģions varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par pirmās atlases kārtas atbalstāmajiem projektiem un virzītu to tālāk VARAM atbalsta saņemšanai atbilstoši MK noteikumu 18.punktam.

-

Lūdzam MK noteikumu anotācijā sniegt skaidrojumu par SAMP 5.1.1.1. atlašu izsludināšanas kārtību, t.i., par plānoto atlašu izsludināšanas grafiku pirmajai un otrajai atlasei (t.sk. priekšatlase), vai šīs atlases tiks izsludinātas vienlaikus vai secīgi viena aiz otras; kā arī vai Sadarbības iestāde izsludinās atlasi pēc 2024.gada 1.jūnija – datuma līdz kuram plānošanas reģionam ir jāpieņem lēmums par atbalstāmajiem projektiem

-

Lai vairotu vienotu izpratni un novērstu interpretācijas iespēju, lūdzam sniegt skaidrojumu MK noteikumu anotācijā, kurā brīdī plānošanas reģionam ir jāsaņem  pozitīvs  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, t.i., pirms projekta iesniegšanas CFLA vai pirms 01.06.2024. jeb pirms plānošanas reģiona lēmuma pieņemšanas, vai kāds cits no VARAM redzējuma variantiem.

-

Lai vairotu vienotu izpratni un novērstu interpretācijas iespēju, lūdzam skaidrot, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, vai šajā gadījumā tā pati tiek uzskatīta par komersantu un var garantēt rādītāju sasniegšanu, vai arī šajā gadījumā nepieciešama sadarbības partnera iesaiste, t.i., cita kapitālsabiedrība, juridiska persona u.tml.

-

Vēršam uzmanību, ka uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes pašvaldībā var tikt deleģētas nevalstisko organizāciju sektoram saskaņā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Pārvaldes uzdevumu deleģēšana pašvaldībās” (turpmāk – Vadlīnijas). Vadlīnijās norādīts: “Pašvaldība ir tiesīga deleģēt pārvaldes uzdevuma izpildi kādai citai publiskai personai, piemēram, citai pašvaldībai, kas ir bieži sastopama pašvaldību prakse, tā arī privātpersonai, ar to saprotot privāto tiesību subjektus, piemēram, kapitālsabiedrības (tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrības), biedrības, nodibinājumus.”
Norādām, ka nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi) var palīdzēt sasniegt 5.1.1.1. pasākuma „Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” mērķi – palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās – pie nosacījuma, ja to darbības mērķis ir saistīts ar uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu. Nevalstisko organizāciju, kurām deleģēti pašvaldības uzdevumi, darbību mērķi nav pretrunā ar pašvaldības doto uzdevumu un uzņēmējdarbības veicināšanu pašvaldībā.
Ņemot vērā to, ka pašvaldībās komercdarbības veicināšanā un attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedz biedrības un nodibinājumi, kas dibināti ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību pašvaldībās, rosinām:
papildināt Noteikumu projekta 26. punktu ar jaunu apakšpunktu:
“26. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus, ja to iesaiste ir pamatota un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai:
[..]
26.6. nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), kuras ir izveidotas ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību pašvaldībā.
2) izteikt Noteikumu projekta 26.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
“26.5. pašvaldības kapitālsabiedrību vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kas  veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

-

Lūdzam skaidrot, kāds pamatojums, t. sk. dokumenti nepieciešami, lai pamatotu pieprasījumu publiskās infrastruktūras izbūvei projekta ietvaros

-

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam par 5.1.1. specifisko atbalsta mērķi “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” nav noteikts ierobežojums, ka pašvaldības infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai neietver nepieciešamo aprīkojumu. Līdz ar to vēršam uzmanību, ka infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam var būt arī biznesa inkubatori, koprades centri, koplietošanas laboratorijas, testēšanas centri un digitālās inovācijas centri,  ieskaitot ar to darbību saistīto aprīkojumu.
Lūdzam noteikt, ka atbalsts tiek plānots arī koplietošanas iekārtu iegādei ar mērķi ļaut jauniem uzņēmējiem veidot produktu prototipus, rezultātā veicinot uzņēmējdarbību un attīstot komercdarbību privātajā sektorā.
Aicinām papildināt Noteikumu projekta 33. punktu ar diviem apakšpunktiem:
“33.8.  investoru piesaistes nodrošināšana, t. sk. mārketinga aktivitātes;
33.9. iekārtu un aprīkojuma, kuras nepieciešamas uzņēmējdarbības atbalstam, iegāde.”
 

-

Ņemot vērā 3. punktā minēto, lūdzam papildināt Noteikumu projekta 35. punktu ar jauniem apakšpunktiem:
“35.11.  investoru piesaistes un mārketinga izmaksas, nepārsniedzot 5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
35.12. iekārtu un aprīkojuma, kuras nepieciešamas uzņēmējdarbības atbalstam, izmaksas.”
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka siltuma sezonālās uzkrāšanas baseini, kas uzkrāj siltuma enerģijas atlikumus no zaļās industrijas ražotnēm, ir būves, nevis sistēmas. Rosinām terminu “inženiertehniskā sistēma” aizstāt ar terminu “inženiertehniskās būves un sistēmas”, Noteikuma projekta 33.5. apakšpunktu izsakot šādā redakcijā:
“33.5. inženiertehniskās būves, sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem;”
Atbilstoši nepieciešams veikt korekcijas arī Noteikumu projekta apakšpunktos Nr. 35.1.8.., 35.2.2., 35.3.5., 50.1., 50.2.
 

-

Lai vairotu vienotu izpratni un novērstu interpretācijas iespēju, lūdzam MK noteikumu anotācijā sniegt skaidrojumu un piemērus atbalstāmajai darbībai “mazās arhitekta formas ar māksliniecisko vērtību”.

-

Aicinām ievērot vienlīdzīgu un taisnīgu pieeju attiecībā uz rādītāju vērtību attiecināmību, nosakot 400 metru un 1500 metru distanci neatkarīgi no teritoriālās vienības.
Lūdzam Noteikuma projekta 35.3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“35.3. ielu, ceļu, funkcionālo savienojumu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas projekta iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā. Funkcionālais savienojums ir ielas vai ceļa posms, kas nepārsniedz divu kilometru garumu līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai un tā garumā neieskaita komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu starp funkcionālo savienojumu un projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju. Funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 400 metriem, izņemot gadījumu, kad funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas līdz publisko ceļu tīklam vai funkcionālais savienojums ir turpinājums tās pašas ielas vai tā paša ceļa posmam, kas nav garāks par 1 500 metriem. Tai skaitā attiecināmās izmaksas ir:”

-

33.5. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“33.5. inženiertehniskās būves, sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem;”
Atbilstoši nepieciešams veikt korekcijas arī Noteikumu projekta apakšpunktos Nr. 35.1.8.., 35.2.2., 35.3.5., 50.1., 50.2.

-

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, un ja zināms ka vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā dažādos uzņēmējdarbības sektoros būtiski atšķiras,  lūgums skaidrot kā ir plānots noteikt vidējo algu projekta teritorijā.  

-

Anotācija paredz: Programmas rezultāta rādītāja “66 555 000 euro darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos” sasniegšanā ir pieļaujama gan jaunu darbavietu radīšana, gan esošo darbavietu algu fonda palielināšana, paredzot, ka jaunu darbavietu radīšanas gadījumā nepieciešams radīt vismaz vidējo darba algu fondu, savukārt esošo darbavietu gadījumos nepieciešams palielināt darba algu fondu, proti, rādītāja izpildē tiks ieskaitīts gan jaunradīto darbavietu, gan esošo darbavietu darba samaksas pieaugums kumulatīvi – izmaksas, kas radušās komersantam.

Lūgums precizēt uzstādījumu -vidējais darba algu fonds ar plašāku skaidrojumu kā precīzi ir jāveic šis aprēķins.  Tāpat nepieciešams plašāks skaidrojums MK noteikumos tieši par darba algu fonda pieauguma rādītāja būtību, lai pašvaldībām būtu skaidrs, kā to rēķināt.

 

-

LPS aicina izvērtēt rādītāju sasniegšanas laika periodu, kur kā piemērs tiek minēta iznomājama infrastruktūra, kas var būt gan rūpnieciska teritorija vai ražošanas ēka. Rādītājus uzņēmēju pusē varēs uzskaitīt no brīža, kad būs noslēgts nomas tiesību līgums pēc  pretendentu atlases caur atklātas izsoles procedūru. Procesā no valsts atbalsta viedokļa nevienam saimnieciskās darbības veicējam nebūs piešķirtas priviliģētas tiesības, kas nozīmē, ka rādītāju sasniegšanas laiks nebūs garāks par 3 gadiem. Vienlaicīgi ja atbalsta pasākums ir vērsts uz  vispārējas nozīmes mērķi, kas būs ceļu infrastruktūra (izaugsme, nodarbinātība, atbalsts MVU), tad mēs varam ieskaitīt rādītājus 2 gadus pirms projekta uzsākšanas un tas kopumā pagarina atskaites periodu līdz 5 gadiem.  Ņemot vērā ka dalībvalstis var izvēlēties, pamatojoties uz pieredzi, sev labāko risinājumu rezultātu sasniegšanā, lūgums izvērtēt šo divu scenāriju rādītāju laika rāmi.

-

Lai vairotu vienotu izpratni un novērstu interpretācijas iespēju, lūdzam sniegt skaidrojumu, vai projekti tiks savstarpēji salīdzināti pēc sadarbības partneru skaitu, t.i., priekšroka atlases ietvaros tiks dota projektiem ar lielāku sadarbības partneru skaitu vai arī pietiek, ka viens projekta sadarbības partneris nodrošina pilnīgu rādītāju sasniegšanu

-

LPS ir saņēmusi Rīgas pilsētas pašvaldības iebildumu, kur ņemot vērā, ka SAMP 5.1.1.1. mērķis un atbalstāmās darbības pārklājas ar Programmas 6.1.1.3. pasākuma „Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” (turpmāk – 6.1.1.3. pasākums) un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – 3.1.1.3.i. investīcija) mērķiem un atbalstāmajām darbībām, tikai 6.1.1.3. pasākuma un 3.1.1.3.i. investīcijas atbalstāmajā teritorijā nav iekļauta Rīgas reģions, aicinām VARAM izvērtēt iespēju, ka SAMP 5.1.1.1. 1.kārtas un 2.kārtas atlikumus, kas radušies  reģionos, kas nav Rīgas reģions, novirzīt Rīgas plānošanas reģiona un tās pašvaldības projektiem. Vēršam uzmanību, ka 6.1.1.3.pasākumā un 3.1.1.3.i investīciju kopumā Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionu pašvaldību projektiem tiek novirzītas ES investīcijas vairāk kā 137 milj. euro un netiek izvirzīts tik “stingrs” sasniedzamais radītājs kā darba algu fonda palielinājums, kas dod šo plānošanas periodu pašvaldībām attīstīt stratēģiski nozīmīgākus un finansiāli apjomīgākus infrastruktūras projektus kā Rīgas plānošanas reģionam.
Aicinām izvērtēt iespēju plānošanas reģionam noteikt minimālo pieejamo ERAF finansējumu ERAF maksimālās likmes apmērā 5 milj. euro, kas noteikts MK noteikumu 23.punktā.
 

-