Atzinums

32.lpp. minēts, ka “Modelis ietver izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu atalgojuma aprēķinu, efektīvu izglītības iestādes atbalsta un administratīvā personāla sastāvu, kā arī papildu finansējumu iekļaujošas izglītības nodrošināšanai”. Lūdzam precizēt, vai un kā tas attiecināms uz mūzikas, mākslas un deju skolām, kas ir profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

-

Ja ziņojums atbilstoši iepriekš izteiktajiem iebildumiem tiek papildināts  ar pamatotu  izvērtējumu attiecībā uz  nepieciešamajām izmaiņām profesionālajā  izglītībā, tad kūdzam papildināt nodaļā 4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS 35.lpp. punktā 1.1.1.minēto par plānoto “izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti”, 1.2., 2.1. punktos iekļaujot Kultūras ministriju, attiecīgi veicot identisku izvērtējumu. Papildus lūdzam precizēt, vai plānotā profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes (pedagogu, materiāli tehniskā nodrošinājuma) izvērtēšana ietver plānu  piesaistīt papildu finansējumu profesionālās izglītības un pamatizglītības programmu īstenošanai.

-

Ja ziņojums atbilstoši iepriekš izteiktajiem iebildumiem tiek papildināts  ar pamatotu  izvērtējumu attiecībā uz  nepieciešamajām izmaiņām profesionālajā  izglītībā, tad lūdzam 4.nodaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS papildināt 1.1. apakšpunktu  par Kultūras ministrijas iesaisti. 

4.nodaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS papildināt 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “1.1. – Līdz 2023. gada 30. septembrim Ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, kuru padotībā ir profesionālās vidējās izglītības iestādes (Kultūras ministrija)”.

Ja Ziņojums atbilstoši iepriekš izteiktajiem iebildumiem tiek papildināts  ar pamatotu  izvērtējumu attiecībā uz  nepieciešamajām izmaiņām profesionālajā  izglītībā, tad lūdzam 4.nodaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS papildināt 1.2. apakšpunktu  par Kultūras ministrijas iesaisti.

4.nodaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS papildināt 1.2. apakšpunktu  šadā redakcijā:“1.2.Līdz 2023. gada 1.decembrim sadarbojoties pašvaldībām ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Kultūras ministrija viedokli.”

 Ja Ziņojums atbilstoši iepriekš izteiktajiem iebildumiem tiek papildināts  ar pamatotu  izvērtējumu attiecībā uz  nepieciešamajām izmaiņām profesionālajā  izglītībā, tad lūdzam 4.nodaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS papildināt 2.1. apakšpunktu  šādā par sadarbību arī ar Kultūras ministriju.

“2.1. ‒ “Līdz 2023. gada 31. oktobrim Ministrijai, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus,  nozaru ministrijas (Kultūras ministriju), pilnveidot un detalizēti izstrādāt finansēšanas modeli “Programmas skolā” (ieskaitot pirmsskolā, speciālajā izglītībā, vidējā profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā, profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās un izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu), t.sk.:veikt sadarbojoties arī ar Kultūras ministriju”. 

Lūdzam precizēt Ziņojumu tā, lai 4.sadaļā sniegtie priekšlikumi izrietētu no 1.-3.sadaļā konstatētajām problēmām, vai arī sašaurināt Ziņojuma 4.punktā dotos uzdevumus tikai attiecībā uz vispārējās izglītības iestādēm, vienlaikus indikatīvi iezīmējot nepieciešamību izvērtēt arī citu veidu programmas un norādot provizoriski veicamās darbības un reālus termiņus. Attiecīgi lūdzam precizēt arī protokollēmumu.

-

Attiecībā uz 2.4.3. punktu, nav skaidrs, kādus grozījumus  ir plānots veikt pedagogu darba samaksas noteikumos. 
Papildus minētajam 33.lapā norādīts, ka modelī paredzēts papildu finansējums katrai izglītības iestādei 2% apmērā no kopējā algu fonda, kas izmantojams papildu piemaksām pedagogiem individuālās pieejas nodrošināšanai skolēniem, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības kvalitāti.  No Ziņojumā izklāstītā nav saprotams,  kā ir noteikts konkrēti šāds apmērs un kā tas korelē ar līdz šim finansējuma piešķiršanā izmantoto pozīciju, tā saukto motivācijas fondu 13 -14% apmērā (atkarībā no programmas veida), kas bija paredzēts pedagogu darba samaksas likmes paaugstināšanai, papildu pienākumu apmaksai un kvalitātes pakāpju apmaksai. Ņemot vērā, ka gan vispārējās izglītības, gan profesionālās izglītības programmu  pedagogu darba samaksas principi tiek parasti savstarpēji saskaņoti, lai ievērotu vienotus principus pedagogu darba samaksas noteikšanā, lūdzam sniegt vērtējumu par to, kāpēc tieši šāds papildu finansējuma apmērs ir noteikts un vai tas ietekmēs arī cita veida programmu īstenošanai piešķirto finansējumu. 
 

-

Attiecībā uz 2.punktā piedāvātajiem risinājumiem par jauna finansēšanas modeļa "Programmas skolā" ieviešanu, norādām, ka no Ziņojuma 1.-3.punktā ietvertās informācijas nav skaidrs, kāpēc piedāvātais risinājums ietver arī profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes programmu finansēšanu. Minēto programmu īstenošana nav tiešā veidā saistīta ar vispārējās izglītības  programmu īstenošanu  Ziņojumā vērtētajās iestādēs. Līdz ar to, no Ziņojuma teksta nav saprotams, kāpēc ir nepieciešamas izmaiņas šo programmu finansēšanā un kāpēc tās tiks piesaistītas modelim "Programma skolā".  Vienlaikus norādām, ka nav praktiski  iespējas līdz mēneša laikā no 2023.gada 30.septembra līdz 2023.gada 31.oktobrim gan izvērtēt  situāciju profesionālas vidējās izglītības iestādēs, gan izstrādāt  jaunu finansēšanas modeli, gan veikt modeļa aprobāciju profesionālās izglītības iestādēs.  Lai panāktu vienošanos par jaunu finansēšanas modeli (tajā skaitā profesionālās vidējās izglītības iestādēs)  un spriestu par aprobācijas rezultātiem, viens mēnesis ir nepietiekams periods.  
 

-

Attiecībā uz 1.5.punktu - no Ziņojumā iekļautās analīzes secināms, ka nav pilnvērtīgi izvērtēts, vai ir efektīvi ieguldīt aptuveni 500 miljonus euro  infrastruktūras uzlabojumiem un cik tas ir samērīgi pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kā arī, vai minētā finansējuma piesaistīšana  neietekmēs  iespējas nodrošināt jau uzņemtās saistības par pedagogu darba samaksas  pieaugumam atbilstoši apstiprinātajam grafikam.  Vienlaikus nav skaidri investīciju risinājumu finanšu avoti - un konkrēti, vai ir iespējams tos nodrošināt nevis no valsts budžeta līdzekļiem, bet piesaistot, piemēram, struktūrfondu finansējumu. 

-

Attiecībā uz 1.4.3.-1.4.5. apakšpunktiem, no Ziņojumā ietvertās analīzes un secinājumiem nav skaidrs, kāpēc jāveic izmaiņas šajos apakšpunktos norādītājos normatīvajos aktos.  Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Izglītības likuma 14.pantā nav 8.¹daļas, līdz ar to, nepieciešams precizēt atsauci uz 1.4.5. punktā norādīto Izglītības likuma punktu. 

-

4.nodaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS 1.4.6. norādīts  -  līdz 2023. gada 30. septembrim iesniegt grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības pašvaldībām kompensēt transporta izdevumus pedagogiem. Lūdzam precizēt šo punktu, jo nav saprotams, kas kompensēs transporta izdevumus pedagogiem, lai nodrošinātu pedagogu mobilitāti un racionāli izmantotu pieejamos pedagoģiskos resursus. Vai tas būs dibinātājs vai izglītības iestāde. Jāuzver, ka dibinātājs var būt gan pašvaldības, gan kultūrizglītības jomā  arī valsts (Kultūras ministrija).
 

-

34.lpp. minēts, ka modelis tiks izstrādāts arī profesionālās izglītības jomā, nenosaucot profesionālās izglītības programmu veidus, tādēļ lūdzam precizēt.

-

Lūdzam papildināt 28.lpp. minētos ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīkla principus un kritērijus ar nosacījumu par transporta nodrošinājumu, radot iespēju apmeklēt interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības nodarbības (organizēti vairāki transporta reisi piemērotos laikos).

-

Ziņojuma 3.lpp. minēts, ka Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas valstīm skolēnu pāridarījuma (bullying) rādītājos, kam savukārt ir arī novērota tieša sakarība ar mācību snieguma rādījumiem. Ziņojuma 6.‒7.lpp. minēts, ka, lai īstenotu izglītības sistēmas mērķi – nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Proti, katrā vispārizglītojošā vispārējās izglītības iestādē jānodrošina moderns mācību process un vide: motivējoša, droša, atbalstoša vide, kurā skolēni attīsta līderības, pašvaldības, sadarbības un komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, problēmu risināšanu un radošumu. Ziņojumā nav minēts, kādi ir plānotie pasākumi, lai  skolēnu pāridarījuma (bullying) rādītājs Latvijā samazinātos, tādēļ lūdzam papildināt Ziņojumu.

-

Ziņojuma ievadā un nodaļās “Tālākās darbības un laika grafiks”, “Kritēriji ilgtspējīga skolu tīkla izveidei” nav noteikts, vai informācija, kritēriji, tai skaitā statistikas dati un tālāko darbību izklāsts ir attiecināms tikai uz pašvaldību vai arī citu dibinātāju izglītības iestādēm, piemēram, Kultūras ministrijas profesionālās izglītības iestādēm, t.sk. Mākslu izglītības kompetences centru „Nacionālā Mākslu vidusskola (turpmāk - MIKC NMV). Ja plānotās darbības attiecināmas arī uz citu dibinātāju (valsts) izglītības iestādēm, tad ziņojumā jābūt norādei  - kā tieši šie ieteikumi ir vai nav attiecināmi. Kā arī norādām, ka valsts pārbaudījumu rezultāti apliecina, ka izglītības kvalitātes rādītāji MIKC NMV pamatizglītības programmās ir augsti (augstāki par vidējo valstī, lai gan izglītojamo skaits klasēs, kuras īsteno, ir vidēji 20 skolēni), kas ir pretrunā ar 28.lpp. minēto 3. secinājumu. Līdz ar to ir secināms, ka izglītojamo sasniegumi un sekmju līmeņa korelācija ar izglītojamo skaitu klasē var būt atšķirīga. Turklāt lielāks klašu piepildījums MIKC NMV nav iespējams, ņemot vērā gan specifisko mācību procesa īstenošanu, higiēnas prasības par skolēnu skaitu klasēs, kā arī pedagogu mācību metodes un nozīmīgo individuālo atbalstu audzēkņiem ikdienas mācību procesā, kas nepieciešams, lai kompensētu koncertdarbību, mācību slodzes intensitāti un mācību satura apjomu, apgūstot arī papildu mācību priekšmetus profesionālās ievirzes izglītības programmā. Kopumā, vērtējot ziņojumā norādīto par optimālo izglītojamo skaitu mācību klasēs, nevar piekrist apgalvojumam, ka klasē ar izglītojamo skaitu – 36 skolēni, būtu iespējams sasniegt pozitīvus mācību rezultātus, nodrošinot gan individuālu atbalstu, gan motivējot, gan sniedzot atgriezenisko saiti katram skolēnam. Par Ziņojumā  minēto nozīmīgo lomu grupu darbam (28.lpp. 5.secinājums), kas ir viens no iemesliem lielākam izglītojamo skaitam, jānorāda, ka grupu darbs iespējams arī ar mazāku izglītojamo skaitu (attiecīgi samazinās grupu skaits un/vai grupas dalībnieku skaits). Tikpat liela nozīme ir nepieciešamībai pedagogam sniegt katram skolēnam atgriezenisko saiti, pamanīt un sniegt atbalstu gadījumos, ja tas nepieciešams, tieši šiem faktoriem jāpievērš lielāka uzmanība, kā būtiskiem izglītības kvalitātes veicinošiem aspektiem. Lūdzam Ziņojumu papildināt ar atbilstošiem secinājumiem par iepriekš minētajiem jautājumiem. Lūdzam Ziņojumu papildināt ar atsaucēm uz pētījumiem, kuri pamato 27.‒28.lpp. sniegtos secinājumus.

-

Ziņojuma ievaddaļā minēts, ka Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28 1.§) 2.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai noteikts uzdevums, sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem sagatavot un līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar skaidriem kritērijiem tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Vēršam uzmanību, ka Kultūras ministrijas padotībā ir 9 profesionālās vidējās izglītības iestādes, no kurām viena ‒ Mākslu izglītības kompetences centrs „Nacionālā Mākslu vidusskola”, īsteno arī pamatizglītības programmas.  Minētās profesionālās vidējās izglītības iestādes ir Latvijas izglītības ekosistēmas sastāvdaļa, kurā, ietilpst arī 150 izglītības iestādes, kurās tiek īstenota profesionālās ievirzes izglītība mākslu jomā un kuras veido kultūrizglītības sistēmas pamatu. Tādēļ lūdzam iesaistīt Kultūras ministriju šī Ziņojuma sagatavošanā un turpmāk norādīt kā atzinuma sniedzēju.

-

Izskatot Ziņojumu, Kultūras ministrija secināja, ka  Ziņojuma 1.-3. sadaļās iekļautā informācija ir attiecināmā tikai uz vispārējās izglītības programmām un attiecīgi pašvaldību dibinātājām vispārējās izglītības iestādēm.  Tā kā ziņojumā tiek analizētas tikai vispārējās izglītības iestādes,  nav skaidrs, kāpēc  Ziņojuma   4.sadaļā "Tālākās darbības un laika grafiks"  ir iekļauti veicamie uzdevumi gan profesionālās vidējās izglītības iestādēs, gan profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un programmās, jo nav konstatējama vairāku doto uzdevumu sasaiste ar Ziņojumā konstatētajām problēmām.  Kultūras ministrijas ieskatā,  turpmākajām darbībām un laika grafikam būtu jāizriet no Ziņojumā konstatētajiem faktiem un problēmām, kas šajā gadījumā nav ievērots.
Ņemot vērā minēto, nav saprotams, kāpēc 1.1.apakšunktā noteiktajā termiņā - līdz 2023.gada 30.septembrim, ir nepieciešams veikt darbības attiecībā uz profesionālās izglītības iestādēm un kā tas ir saistīts ar Ziņojumā konstatēto problēmu risināšanu vispārējā izglītībā.  Turklāt vēršam uzmanību, ka šajā procesā būtu jāiesaista ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī citas ministrijas  un pašvaldību pārstāvji, kuru pakļautībā ir profesionālās vidējās izglītības iestādes. 
 

-

Izskatot Informatīvo ziņojumu (turpmāk - Ziņojums), Kultūras ministrija secināja, ka  Ziņojuma 1.-3. sadaļās iekļautā informācija ir attiecināmā tikai uz vispārējās izglītības programmām un attiecīgi pašvaldību dibinātājām vispārējās izglītības iestādēm. 
Kultūras ministrijas ieskatā,  turpmākajām darbībām un laika grafikam būtu jāizriet no Ziņojumā konstatētajiem faktiem un problēmām, kas šajā gadījumā nav ievērots.
Ņemot vērā minēto, nav saprotams, kāpēc 1.1.apakšunktā noteiktajā termiņā - līdz 2023.gada 30.septembrim, ir nepieciešams veikt darbības attiecībā uz profesionālās izglītības iestādēm un kā tas ir saistīts ar Ziņojumā konstatēto problēmu risināšanu vispārējā izglītībā.  Turklāt vēršam uzmanību, ka šajā procesā būtu jāiesaista ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī citas ministrijas  un pašvaldību pārstāvji, kuru pakļautībā ir profesionālās vidējās izglītības iestādes. 

 

-

Jā Ziņojumā ir sniegts pamatojums par profesionālās izglītības iekļaušanu, lūdzam protokollēmuma 3.punktu papildināt ar Kultūras ministriju.
 

3.punktu izteikt šādā redakcijā: “3.Līdz 2023. gada 1.decembrim pašvaldībām sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Kultūras ministrijas viedokli

No Ziņojuma 1.-3.punktā ietvertās informācijas nav skaidrs, kāpēc piedāvātais risinājums ietver arī profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes programmu finansēšanu. Minēto programmu īstenošana nav tiešā veidā saistīta ar vispārējās izglītības  programmu īstenošanu  Ziņojumā vērtētajās iestādēs. Līdz ar to, no Ziņojuma teksta nav saprotams, kāpēc ir nepieciešamas izmaiņas šo programmu finansēšanā un kāpēc tās tiks piesaistītas modelim "Programma skolā". Ja Ziņojumā ir sniegts pamatojums par profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes programmu iekļaušanu, lūdzam Protokollēmuma 8.punktu papildināt ar nozaru ministrijām, tajā skaitā ar Kultūras ministriju.

“8.Līdz 2023. gada 31. oktobrim Izglītības un zinātnes ministrijai, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus, nozaru ministriju (tostarp Kultūras ministrijas) pārstāvjus, pilnveidot un detalizēti izstrādāt finansēšanas modeli “Programmas skolā” (ieskaitot pirmsskolā, speciālajā izglītībā, vidējā profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā, profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās un izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu), t.sk.:”

Norādām, ka nav praktiski  iespējams līdz 2023.gada 31.oktobrim gan izvērtēt  situāciju profesionālas vidējās izglītības iestādēs (kurai termiņš ir līdz 2023.gada 30.septembrim, gan izstrādāt jaunu finansēšanas modeli, gan veikt modeļa aprobāciju profesionālās izglītības iestādēs.  Lai panāktu vienošanos par jaunu finansēšanas modeli ( tajā skaitā profesionālās vidējās izglītības iestādēs)  un spriestu par aprobācijas rezultātiem viens mēnesis ir nepietiekams periods.  

 

-

Nav skaidrs, kādus grozījumus ir plānots veikt pedagogu darba samaksas noteikumos un to sasaiste ar Ziņojumu. 

 

-

Ziņojuma 4.lpp. minēts viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, vērtējot izglītības kvalitāti un to ietekmējošos faktorus, proti, neefektīvs izglītības iestāžu tīkls veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību un pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina katram pedagogam jūtamu darba samaksas pieaugumu. Lūdzam Ziņojumā norādīt, vai minētajam pedagogu skaitam jeb % (64,8%), kas izglītības iestādēs strādā nepilna laika slodzes darbu, pēdējos 10‒15 gados ir tendence krasi pieaugt.
Lai sniegtu pilnvērtīgu un visaptverošu informāciju, apskatot šo jautājumu, visā Ziņojumā, t.sk. 17.‒18.lpp., informācija jāpapildina ar būtisku faktu, ka valsts pamatizglītības standarts un tajā iekļautie programmu paraugi ir izveidoti tā, lai atsevišķiem priekšmetu, piemēram, Latvijas un pasaules vēsture, Teātra māksla, Fizika, Ķīmija, Bioloģija, Ģeogrāfija, pedagogam nevarētu nodrošināt pilna laika slodzes darbu, ja izglītības iestāde īsteno tikai pamatizglītības programmu. Papildu būtu nepieciešama datu analīze par to, kā mainīsies pedagogu slodzes izglītības iestādēs, kurās līdz šim tika īstenota gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības programma, kuras īstenošanu pārtraucot, tiem pedagogiem, kuri tika nodarbināti abās programmās, slodze mazināsies. Lūgums papildināt Ziņojumu ar secinājumu daļu, cik ir šādu pedagogu un kā tas ietekmēs mērķi – nodarbināt pedagogus, nodrošinot pilnu slodzi.

-

Lūdzam precizēt un skaidrot 28.lpp. minēto 6. secinājumu ‒ pamatojumu un sasaisti ar minēto secinājumu, proti, kāda izglītības kvalitātei ir saistība ar skolēnu skaitu.

-

Lūdzam precizēt Ziņojuma 27.lpp. minēto statistiskās informācijas avotu “akreditācijā stundu vērošanā pieejamā statistika”, kas izmantota secinājumos par izglītības kvalitāti un tās saistību ar skolēnu skaitu klasē, norādot, kā tiek uzkrāta un kur ir pieejama statistika par stundu vērošanu akreditācijas procesā.

-

Aicinām visā Ziņojumā precizēt informāciju par pedagogu un izglītojamo proporciju, piemēram, 27.lpp., nav saprotams, vai minēts skolēnu skaits klasē vai skolēnu skaits uz vienu pedagogu. Nav ņemts vērā faktors, ka daudzās valstīs, īpaši tajās, kurās ir ievērojami labāka izglītības kvalitāte, mācību stundas norisē tiek piesaistīts otrs pedagogs vai pedagoga palīgs. Kopumā Ziņojumā nav statistiskas informācijas un faktu, kas varētu ļaut secināt par papildu pedagoga iesaistes ietekmi uz izglītojamo mācību sasniegumiem un vecumposmu vai mācību priekšmetiem, kuros tas būtu nozīmīgi.

-

Lūdzam ar drošticamiem datiem pamatot Ziņojuma 27.lpp. minēto secinājumu “kad skolēnu skaits ir zemāks par 10 skolēniem klasē, pētījumi norāda uz izglītības kvalitātes būtisku samazināšanos”, norādot statistisko informāciju par sasniegumiem valsts pārbaudījumos izglītojamiem, kuri mācās klasē, kurā ir mazāk par 10 izglītojamiem klasē. Lūdzam pamatot apgalvojumus, ka “klasē, kurā ir neliels izglītojamo skaits, pieaug uzvedības problēmu skaits, kā arī vecāko klašu skolēnu mācību sasniegumi samazinās”.

-

Lūdzam Ziņojuma 2.2. nodaļā PEDAGOGU NODROŠINĀJUMS precizēt informāciju – statistiku par pedagogiem, kuri strādā nepilnu slodzi, jo minētā informācija par to, ka 2022./2023. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu pedagogi, t.sk. administrācijas un atbalsta personāls, 64,8%, strādāja nepilnu slodzi, attiecināms uz visiem pedagogiem, arī tiem, kuriem normatīvais regulējums nosaka slodzes ierobežojumu (izglītības iestāžu vadītāji, vietnieki un metodiķi), kā arī citi – 18.lpp. minētie objektīvie nepilnas slodzes izvēli ietekmējošie faktori. Līdz ar to nav minēts objektīvs statistikas rādītājs par to pedagogu īpatsvaru, kuri izvēlētos darbu ar pilnu slodzi, bet to nespēj īstenot.

-

Ziņojuma nodaļā 2.1.3. SKOLĒNU UN PEDAGOGU LABIZJŪTAS NOVĒRTĒJUMS 15.lpp. norādītais par pedagogu un izglītojamo labizjūtas nozīmīgo lomu mācību procesā nesakrīt ar faktu, ko aptaujās norāda pedagogi. Proti, viens no pedagogam atbalstošas darba vides aspektiem ir arī izglītojamo skaits klasē, kam jābūt atbilstošam iespējām sniegt katram izglītojamajam nepieciešamo atbalstu, nodrošināt pozitīvu komunikāciju, kā arī – īpaši pamatizglītības posmā, nodrošināt disciplīnu klasē, t.i., kopumā tādus apstākļus, kas būtu labvēlīgi mācību procesa norisei pozitīvā gaisotnē, tādējādi veidojot psiholoģiski un emocionāli drošu vidi. Ziņojumā minētais maksimālais izglītojamo skaits 36 var arī negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti. Šie aspekti Ziņojumā nav minēti un analizēti, un tas ir  zināmā mērā pretrunā ar argumentāciju izglītojamo skaita palielināšanai. Lūdzam attiecīgi precizēt Ziņojumu, minot faktu, ka pārlieku liels izglītojamo skaits klasē arī rada papildu riskus – nespēju  nodrošināt iepriekš minētos aspektus ‒ psiholoģiski un emocionāli drošu vidi, pedagogu labizjūtu, tai skaitā veicinot pedagogu profesijas pievilcību.
 

-