Atzinums

VM ziņojumā vairākkārt uzsver, ka mērķis ir nodrošināt "vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā valsts teritorijā", kas ir pretrunā ar 2.5. punktu, kurā skaidri norādīts, ka plānots finansiāli atbalstīt tikai tās iestādes, kurās būs kvalitates kritērijiem atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumi. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad arstniecības iestāde nesasniegs kritērijus, tiks samazināts tai jau plānotais finansējums. Ziņojumā vairākkārt uzsvērts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem VA budžetiem ES, kas nozīmē, ka slimnīcas ierobežotais budžets tiktu samazināts vēl vairāk. Šāda sodīšanas stila pieeja attiecīgo slimnīcu tikai iedzītu lejupejošā spirālē (nepeitiekams finansējums > kvalitātes kritums > zemāks finansējums > vēl zemākakvalitāte utml), bet nekādīgi nerisinātu problēmas sakni. To ņemot vērā, Slimnīca iebilst pret šādu plānu, bet atblastītu, ka gadījumos, kad slimnīca neizpilda kvalitātes kritērijus, tiek veidota neatkarīgu ekspertu komisija, kas pētītu un analizētu iemeslus, ar mērķi uzlabot kvalitāti, nevis tikai finansiāli sodīt.

Ziņojuma 1.1. punktā joprojām tike norādīts, ka "..ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām  — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem.  Savukārt 30,2% gadījumos ziņojumi tika saņemti no IV līmeņa slimnīcām par speciālistu nepieejamību." Nepieciešams arī izteikt minētos procentus absolūtos skaitļos, kā arī papipldināt ar informāciju vai minētie gadījumi vienmērīgi sadalās uz visām attiecīgā līmeņa ārstniecības iestādēm, vai tomēr tie ir individuāli gadījumi (vai pat viena slimnīca, kura nespēj nodrošināt speciālistus). Tāpat nav saprotama ziņojuma atsauce, ka tikai pilotprojekts sniedza datus par speciālistu npieejamību - vai līdz šim iestādes neziņoja SAIRIS par problēmām, kas ietekmē NMPUN darbību?

1.1. punktā norādīts, ka "Normatīvais regulējums nepieļauj situāciju, kurā ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD nogādātu pacientu, atsaucoties uz resursu nepieejamību.." - šāds regulējums ir pretrunā ar reālās dzīves situācijām, neparedzētām avārijām, iekārtu defektiem, kā arī netiek ņemts vērām fakts, ka mazākās ārstniecības iestādēs nav tādas personāla rezerves, lai varētu tulītēji aizpildīt slima darbinieka vakanci utml. Slimnīca aicina ziņojumā paredzēt izmaiņas normatīvajos aktos, lai precīzāk atspoguļotu ikdienas mainīgos apstākļus.

1.2. punkts - norādīts, ka "Vidēji dienā V līmeņa slimnīcas uzņemšanā vēršas vidēji 226,2 pacienti."- vai šie dati ir vidēji par visām trim KUS vai tomēr tikai par vienu? Aicinām norādīt plašāku informāciju, lai labāk analizētu esošo situāciju.
Papildus nepeiciešams atspoguļot paciientu skaitu ne tikai absolūtos skaitļos, bet to arī izteikt kā attiecību pret NMPUN dežūrējošajiem speciālistiem - tieši pacientu skaits uz 1 speciālistu precīzāk norādītu ārstniecības personu slodzi, nevis tikai absolūtais skaits (jo jāņem vērā, ka V līmeņa slimnīcām paredzēts krietni lielāks speciālistu skaits nekā IV slimnīcām).

2.plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā - "Pašreizējā situācija iezīmē nepieciešamību attīstīt slimnīcu.." - kā jau vairrākkārt uzsveŗts, tad LV ir zems VA finansējums un tik ierobežota finansējuma apstākļos iespējams ir tikai runāt par slimnīcu tīkla optimizēšanu, nevis attīstību.

2.1. - augstākā līmeņa slimnīcām paredzēts noteikt, ka radiologs ir klātienē visu diennakti, bet jau šobrīd to neizpilda pat visas V līmeņa slimnīcas un IV paredzēts radiologs attālināti - VM nav norādījusi kā ir paredzēts nodrošināt šo prasību jau vairākkārt minētā nepietiekamā finansējuma un personālresursa apstākļos.
lokālo slimnīcu aprakstā norādīts, ka "..būs pieejami laboratoriskajiem izmeklējumiem un rentgena izmeklējumiem.." - tā kā US pieejamība ir izteikti ierobežota ne tikai akūtajiem pacientiem, bet arī plānveida visā valstī, NMPUN darbība nav iespējama tikai ar RTG izmeklējumu modalitāti. NMPUN jāparedz CT kā obligāta prasība un tikai SMP var iztikt tikai ar RTG.

2.2. - prasības stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (un 2.2.3.) - pāc iepriekš izteiktajiem iebildumiem, VM ir būtiski mazinājusi ziņojumā iekļauto sadaļu, kas tika veidota sadarbībā ar nozares speciālistiem. Slimnīca šo ziņojumu atbalstītu tikai ar nosacījumu (kas iekļauts ziņojumā), ka jebkādas prasības slimnīcu profiliem/pakalpojumiem un to iekļaušana MK.60 iespējama tikai pēc darba grupas akcepta, kurā būtu iekļauti gan slimnīcu, gan attiecīgo asociāciju pārstāvji. Slimnīca norāda, ka līdz šim prezenētās prasības netika saskaņotas ar slimnīcām, to spēju nodrošināt šādas prasības, kā arī neatbilda ikdienas realitātei (ierobežotiem finanšu resursiem, nepietiekamam personālam un vājai slimnīcu konkurētspējai darba tirgū).

2.2.3 - "Ārstu un dežūrārstu skaits nodaļā tiek definēts atbilstoši pacientu komplicētības smagumam un ārstēšanas apjomam. Savukārt sarežģītos vai starpdisciplināros gadījumos slimnīcai ir jāspēj[ES1]  nodrošināt nepieciešamo ārstu speciālistu piesaisti atbilstoši pacienta medicīniskajām vajadzībām." - jau iepriekš ir norādīts, ka pacientu pārvešana uz attiecīga līmeņa slimnīcu un profilu ir sarežģīta un to iespējams īstenot tikai pateicoties personīgiem kontaktiem. Tāpat šādu eprsonīgo kontaktu izmantošana būtiski aizkavē savlaicīgas palīdzības sniegšanu komplicētos gadījumos, līdz ar to paredzēt mehānismu, kas būtu saistošs visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošinātu savlaicīgu palīdzības nodrošināšanu.

2.4. - slimnīcu sadarbības tīkls ir vairākkārt iepriekš minēts, bet bez konkrēta mērķa un sasniedzamiem rezultātiem. Slimnīca aicina izvērtēt vairāku slimnīcu apvienošanu (arī piespiedu darbību konsorcijā/apvienībā, ja netiek mainītas īpašumtiesības), kas noteiktu konkrētu darbības teritoriju. Esošajā modelī Slimnīcas balstītas uz vēsturisku izvietojumu un novadu robežām - ņemot vērā, ka slimnīcas sniedz dažādus pakalpojumus, ir ārkārtīgi grūti noteikt sadarbības teritorijas - līdz ar to Slimnīca piedāvā izskatīt variantu veidot modeli, kas balstīts principos kā NHS trust - slimnīcu apvienība nodrošina vesleības aprūpes pakalpojumus konkrētā reģionā (ņemot vērā valsts zimērus - ne mazākā vienībā kā Kurzeme/Zemgale utml. Drīzāk veidot Rietumlatvijas un Austrumlatvijas apvienības), kas tiktu finansētas ar tāmes finansējumu (bulks financing) un tiktu plānotas/vadītas nevis no KUS līmeņa, bet augstākas padomes (lai netiktu lobeētas vienas iestādes un dārgu procedūru intereses uz citu rēķina).

Turpmākā rīcība - ziņojums atbalstāms tikai, ja pakalpojumu profilu definēšanai, NMPUN prasību noteikšanai un slodzes aprēķinu veidošanai tiks sasaukta darba grupa, kurā būs iesaistīti slimnīcu un asociāciju pārstāvji. 
Slimnīca neredz iespēju kā VM līdz 2027.gada 1.janvārim plāno iegūt "pilnīgāku informāciju par faktiski nodrošinātajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profiliem un izmantot to lēmumu pieņemšanā par stacionāro ārstniecības iestāžu tīkla sakārtošanu." - tā kā jebkādas izmaiņas stacionāru sniegtajos pakalpojumos tiktu piņemtas ne ātrāk kā 2026.gada otrā pusē un stātos spēkā ne ātrāk kā 2027.gadā, tad nekādīgi nebūtu iespējams iegūt papildus informāciju, kāda jau nebūtu pieejama šobrīd.

Tāpat Slimnīca vēlas, lai VM precziētu, kā plānots nodrošināt, ka "Finansējuma nepietiekamības apstākļos novērsīs nevienlīdzīgu pieeju plānotā finansējuma samazināšanā stacionārajām ārstniecības iestādēm".

VM ziņojumā vairākkārt piemin finansējuma pārdali starp stacionāri veselības aprūpi uz ambulatorajiem - nav saprotams vai ir ņemts vērā, ka ambulatoro pakalpojumu sniegšanai ir jāparedz atlase atklātā konkursā. 

-