Atzinums

Neiebilstam, ja papildus tiek paredzēts, ka tiks izglītotas ārstniecības personas par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību VID vai atbilstošu uzņēmējdarbības formu Uzņēmumu reģistrā (ja tiek veiktas sistemātiska darbība par atlīdzību) un ĀI reģistrā.

Tomēr vienlaikus ir jāparedz uzdevums valsts pārvaldei, lai nebūtu iespējama situācija, kad darbība nav atbilstoši reģistrēta, bet pakalpojums tiek sniegts ārstniecības iestādē, kur tiek nomāta telpa, jo valsts informāciju sistēmās jau šobrīd ir dati, kas ļautu šādus gadījumus identificēt, ja vien valsts iestādes lietotu ne tikai savu reģistru datus.

-

Lūdzam skaidrot- kāpēc pasākumā "3.1.3 Pilnveidot datu apmaiņu starp BIS un VID uzturētajām informācijas sistēmām. "
netiek paredzēts, ka informācijas apmaiņa notiks caur DAGR, kas tiek veidota tāpēc, lai netiktu tērēti resursi individuāliem risinājumiem informācijas apmaiņai.

-

Tā kā 2.2.2.pasākumā ir paredzēts uzdevums arī pašvaldībām, lūdzam paredzēt, ka pasākuma izpilde tiks apmaksāta no valsts budžeta.

-

Lūdzam precizēt pasākumu 2.2.2.
"Valsts un pašvaldību iestādēm veikt savu informācijas sistēmu integrāciju ar DAGR, lai uzsāktu tajā pieejamo citu iestāžu datu saņemšanai, kuri nepieciešami analīzei un ēnu ekonomikas risku identifikācijai savos pamatdarbības procesos."
Papildinot ar šādu teikumu:
"Iestādēm- datu nodevējām nodrošināt unikālo identifikatoru esību datiem, kas tiks nodoti DAGR, kā arī gadījumos, kad potenciālie datu saņēmēji norāda uz nepieciešamiem pilnveidojumiem, lai dati būtu lietojami arī citos publiskās pārvaldes procesos, veikt lūgtos pilnveides darbus vai iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par lūguma izpildei nepieciešamanjām darbībām."

 

-

Tā kā  pasākumā 2.2.1.paredzēts uzdevums pašvaldībām, lūdzam paredzēt, ka pasākuma izpilde tiks apmaksāta no valsts budžeta.

Savukārt pilotprojekta nozarēs paredzētais-  pašvaldību piešķirto pabalstu informācija, ir jānoska atbildīgais - Labklājības ministrija, jo pašvaldības jau šobrīd nodod visu piešķirto pabalstu informāciju automatizēti Labklājības ministrijas informācijas sistēmai.

 

Lūdzam precizēt pasākumu 2.2.1.
"Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm veikt savu ārpus informācijas sistēmām uzturēto informācijas resursu apzināšanu, sakārtošanu strukturētu datu veidā un uzsākt citām iestādēm nepieciešamo datu kopu publicēšanu izplatīšanai DAGR, lai veicinātu  ēnu ekonomikas ierobežošanai nepieciešamās informācijas apmaiņu un datu izmantošanu starp iestādēm."

Izsakot to šādā redakcijā:
"Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm veikt savu ārpus informācijas sistēmām uzturēto informācijas resursu apzināšanu, sakārtošanu strukturētu datu veidā, lietojot unikālos indentifikatorus*, kas ļauj iestādes rīcībā esošos datus automatizēti savietot ar citu iestāžu datiem,  un uzsākt citām iestādēm nepieciešamo datu kopu publicēšanu izplatīšanai DAGR, lai veicinātu  ēnu ekonomikas ierobežošanai nepieciešamās informācijas apmaiņu un datu izmantošanu starp iestādēm. Noteikt pienākumu lietot unikālos identifikatorus arī visās valsts informācijas sistēmās.
*Unikālais identifikators- datu lauks, kas pēc būtības dažādus datus ļauj savietot automatizēt.,
Minimālie obligātie identifikatori:
-datiem, kas satur ziņas, kas saistītas ar konkrētu Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrētu tiesību subjektu- UR numurs,
-datiem, kas satur ziņas, kas saistītas ar konkrētu fizisko personu, - Fizisko personu reģistra personas kods,
-datiem, kas satur ziņas, kas saistītas ar konkrētu nekustamā īpašuma objektu- Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas kadastra apzīmējums"

-

Šo plāna pasākumu : "1.2.3.Nodrošināta publiski pieejamās informācijas par nodokļu maksātājiem izmantošana ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā."

Lūdzam izteikt šādā redakcijā:
"1.2.3. Pašvaldībām nodrošināta VID pieejamā nformācija par nodokļu maksātājiem  automatizētā režīmā, izmantošananai ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā."

Nav pieļaujami paredzēt, ka publiskās pārvaldes procesos, informāciju, kas ir valsts informācijas sistēmās, lietotu manuālā režīmā, turklāt "klikšķinot un apskatot", nevis paredzētu, ka tā ir integrēta un automatizēti lietojama informācija, tādejādi arī mazinot patērēto cilvēkstundu skaitu publiskās pārvaldes procesos.

Vienlaikus lūdzam paredzēt šim pasākumam finansējumu pašvaldībām no valsts budžeta, informācijas automatizētai lietošanai  ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā

-

Lūdzam paskaidrot, ko nozīmē plānā paredzētais šāds pasākums:
" Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, ieviešot prasību personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus:
Ja spēkā esošās normas jau šobrīd pēc būtības paredz pienākumu deklarēt visus neapliekamos ienākumus, ja to kopsumma gada laikā pārsniedz 10000 EUR. Vai pašākumā paredzēts noteikt, ka jādeklarē neapliekamie ienākumi pat, ja tie gada laikā veidojuši 1 EUR?

Kā arī vai pasākums paredz atcelt izņēmumus no šī spēkā esošā pienākuma? Vērsām uzmanību, ka izņēmumi - kurus neapliekamos var nedeklarēt- attiecas uz publiskā sektora izmaksātajiem pabalstiem, ienākumiem kas gūti, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem, uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes vai kas saņemti no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr. 260/68. Visus šos ar nodokli neapliekamos ienākumus valsts zina vai var uzzināt pati, neliekot šos ienākumus deklarēt, kā arī ir grūti iedomāties kā šādu izņēmumu atcelšana varētu ietekmēt ēnu ekonomikas mazināšanos.

Pievienojam arī spēkā esošā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" atbilstošo normu:
"19. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība
2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 euro gadā, izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38., 39. un 40.punktā minētos pabalstus vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātos pabalstus, kā arī šā likuma 9.panta pirmās daļas 29. un 31.punktā minētos ienākumus. Deklarācijā neuzrāda ienākumus, kurus apliek ar mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Deklarācijā neuzrāda šā likuma 8.panta 4.1 daļā minēto ienākumu."


9.panta pirmās daļa:
29) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības
31) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes;
8.panta 4.1 daļa:
4.1 Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr. 259/68 fiziskā persona — Latvijas Republikas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr. 260/68.

 

-

Plānā ir paredzētas šādas izmaksas šādam plāna pasākumam:

"Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, ieviešot prasību personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus:
Ieviešanas izmaksas (vienreizējās, ar PVN)  6 545,83  tūkst.EUR
Izmaksas uzturēšanai, darbināšanai (ar PVN) 3 210,25 tūkst.EUR"

Ņemot vērā faktu, ka pēdējos gadod gan dēļ prognozētā neapliekamā minimuma, gan nodokļa progresivitātes, gan pieaugošās iedzīvotāju izpratnes par iespējām, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atgūt daļu samaksātā nodokļa, deklarācijas jau iesniedz absolūti lielākā daļa no Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Lūdzam sniegt pamatojumu un detalizētu izmaksu sadalījumu - kam tad ir nepieciešami 6,5 miljoni kā ieviešanas izmaksas? Jo deklarēšanās sistēma jau ir izveidota, tas, ka tajā varētu tikt iesniegts lielāks skaits deklarāciju, nenozīmē, ka informācijas sistēma jāpārbūvē.

Lūdzam uzrādīt esošās izmaksas ikgadējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmai.

Lūdzam sniegt pamatojumu un detalizētu izmaksu sadalījumu- kā veidojas papildus plānotās izmaksas deklarēšanas sistēmas uzturēšanai, darbināšanai 1,845 milj.EUR 2024-2026.gados un sākot no 2027.gada - ik gadu  1,36515 milj.EUR.

 

-

Plāna kopsavilkuma daļa pēc būtības neatbilst kopsavilkuma būtībai, lūdzam to precizēt, papildinot tieši ar paša plāna kopsavilkumu, kura nav.

Plāna kopsavilkumā noteikti nav ietverama infromācija, kas tikai skaidro plāna projekta izveides procesu, tādu informāciju parasti norāda projekta pavaddokumentos vai pievieno pielikumā, vai norāda atsevišķā sadaļā- plāna projekta izstrādes procesa apraksts.

Piemēram, kopsvilkumā ir šāda informācija, kas neatbilst plāna kopsvilkuma būtībai:

"Lai izstrādātu priekšlikumus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns) projektam tika izveidotas četras darba grupas:
par skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos (FM);
par informācijas un datu apmaiņu starp valsts institūcijām (FM);
būvniecības – specializēto būvdarbu, ēku būvniecības un inženierbūvniecības – nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai (EM);
veselības aizsardzības nozares, kā arī skaistumkopšanas jomas, politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai (VM).
Darba grupu darbā tika iesaistīti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, kā arī vairāk nekā 30 nozaru asociācijām. Laikposmā no 2023. gada aprīļa līdz maijam četras darba grupas kopumā izstrādāja vairāk nekā 50 priekšlikumus pasākumiem plāna projektam, iezīmējot galvenos rīcības virzienus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.
Atbilstoši MK rīkojumā noteiktajam Ekonomikas ministrija un Veselības ministrija maija beigās informēja Finanšu ministriju par darba grupu secinājumiem, sniedzot plāna projektam priekšlikumus pasākumiem konkrētas tautsaimniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai un turpmākai rīcībai ēnu ekonomikas ierobežošanai konkrētā nozarē. Savukārt Finanšu ministrija, izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu nākamajam periodam, lika uzsvaru uz komunikāciju ar nozaru ministrijām un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai identificētu pasākumus, kas gan mazinās ēnu ekonomiku, gan sakārtos prioritāro nozaru uzņēmējdarbības vidi, mazinot konkurences kropļošanu."

"Izstrādājot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi”, sākotnēji tika iecerēts izstrādāt plānu trīs gadu periodam. Plāna rīcības virzienu izstrādes procesā īstenošanas periods būtu precizējams un sasaistāms ar Nodokļu politikas pamatnostādnēm, nosakot četru gadu laika posmu jeb 2024.–2027. gadam."

"Izstrādātā plāna projekts apspriests un saskaņots ar nozaru ministrijām, VID, IUB un nozaru asociācijām. Vairāki darba grupās identificētie priekšlikumi plāna pasākumiem iesniegti izvērtēšanai un apspriedei darba grupai, kas izstrādā Nodokļu politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam. Jāatzīmē, ka plānā iekļauti speciāli izstrādāti ēnu ekonomikas risku mazinoši pasākumi, kas nedublē Nodokļu politikas pamatnostādnēs un citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos iekļautos uzdevumus, kā arī VID darba plānā iekļautos nodokļu administrēšanas, operatīvos un uzraudzības pasākumus.
VID turpinās savu darbu, efektivizējot pakalpojumu sniegšanas procesu, īstenojot jaunu pieeju nodokļu administrēšanā – nodokļu kontroli, ieviešot viedus risinājumus kontroles procesa darbību plūsmu nodrošināšanai, kas ir noteikti VID iekšējos rīcības plānos."

-

Tā kā tiek piedāvāts apstiprināt plānu, nevis informatīvo ziņojumu, apraksti (projekta 6.līdz 16.lpp jeb 11 lappuses), piemēram, par to, kas ir ēnu ekonomika, kā to dažādos veidos mēra, ir noderīga, bet būtu jāpievieno plāna projekta pielikumā, tas uzlabotu plāna uztveramību.
 

-