Atzinums

LBAS ieskatā, pienākums “pamatojis brīvo darba vietu skaitu” ir vispārīgs un neskaidro, kas tiks vērtēts. Anotācijā ir minēts tikai viens piemērs šim vērtējumam, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigušās ar iepriekšējo darbinieku.
Pastāv šaubas, ka aģentūra savu šī brīža resursu ietvars spēs pēc būtības izvērtēt katru pieprasījumu, nosakot vai tas ir vai nav pamatots. Tādēļ pastāv iespēja, ka šī būs deklaratīva norma, kuras izpildei darba devēji nosūtīts “šablonveida” paskaidrojumus.
Lai mazinātu negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu ir būtiski ar normatīvo regulējumu noteikt minimālās prasības darba devējam, kurš vēlas uzaicināt ārzemnieku. Cita starpā būtu nepieciešamas vērtēt proporciju starp uzaicinātajiem ārzemniekiem un jau šobrīd nodarbinātajiem, kā arī jau nodarbināto darbinieku darba samaksas apmēru.
Aplūkojot aģentūras vakanču portālu vairākkārt esam identificējuši sekojošu situāciju (reāls piemērs uz 06.03.2024.): darba devējam 2022. gadā ir divi darbinieki, par kuriem ir nomaksāts VSAOI 200 eiro apmērā. Zinot VSAOI apmēru un mēnešu skatu var aprēķināt, ka vidējā bruto mēneša darba samaksa vienam darbiniekam ir 25 eiro. Tajā pat laikā, darba devējs meklē 49 palīgstrādniekus, kuram ir gatavs maksāt 1373 eiro. Atspoguļotajā piemērā piedāvātā redakcija ļautu darba devējam “pamatot brīvo darba vietu skaitu”, uzaicināt 24 reizes vairāk (49/2) ārzemnieku nekā tas jau šobrīd nodarbina un maksāt tiem 55 reizes vairāk (1373/25) nekā tas maksā šobrīd nodarbinātajiem.
Lūdzam papildināt tiesību normu, izvirzot konkrētus kritērijus, kuriem izpildoties darba devējs varētu pieaicināt darba spēku no trešajām valstīm, piemēram:
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, algoti nodarbinājis un uzaicināmo ārzemnieku īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no darba devēja nodarbināto skaita iepriekšējā gadā.
 - darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, maksājis uzņēmuma darbiniekiem mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas atbilst samaksai, kas būs jānodrošina ārzemniekam.

Papildus lūdzam papildināt anotāciju, norādot, vai aģentūras personāla un ekspertīzes resursi tiks papildināti, lai nodrošinātu aģentūras spējas izvērtēt uzņēmuma darbību un sniegt atzinumu par nepieciešamību piesaistīt ārzemju darba spēku, proti, izvērtēt uzņēmuma noslēgtos līgumus un darba spēka nepieciešamību to izpildei (piemēram, kāpēc viena stāva ēku būvniecībai ir nepieciešami 10 liftu montieri).  Pievēršam uzmanību, ka jau šobrīd valsts pārvaldei ir grūtības izkontrolēt prasības, kas attiecas uz ārzemnieku nodarbināšanu. 2022.gada VID dati par būvniecības uzņēmumiem nodarbinātajiem darba ņēmējiem ar TUA norāda, ka 455 profesijās kopumā tika nodarbināti 3195 darba ņēmēji. Skatot vidējo atalgojumu šajās profesiju grupās ir redzams, ka mazāk par 1373 eiro saņem 1850 darba ņēmēji (58 % no visiem būvniecībā nodarbinātajiem ar termiņuzturēšanās atļaujām). Tātad vairāk kā puse nesaņem ar normatīvajiem aktiem noteikto minimālo algu! Piemēram, 304 palīgstrādnieki (932909) vidēji saņēma 1013 eiro, kas ir par 360 eiro mazāk nekā vidējā alga. Piemēram, 40 remontstrādnieki (931302) vidēji saņēma 892 eiro, kas ir par 481 eiro mazāk nekā vidējā alga.
 

Lūdzam papildināt tiesību normu, izvirzot konkrētus kritērijus, kuriem izpildoties darba devējs varētu pieaicināt darba spēku no trešajām valstīm, piemēram:
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, algoti nodarbinājis un uzaicināmo ārzemnieku īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no darba devēja nodarbināto skaita iepriekšējā gadā.
 - darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, maksājis uzņēmuma darbiniekiem mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas atbilst samaksai, kas būs jānodrošina darbiniekam ārzemniekam.

LBAS ieskatā, lai izsniegtu atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību, nav pietiekami konstatēt, ka Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā nav darba devēja prasībām atbilstoša kandidāta. Lūdzam vērtēt nepieciešamību ņemt vērā, ka uz vakanci var pieteikties Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā nereģistrētie bezdarbnieki, kā arī darbinieki vai pašnodarbinātās personas, kuras vēlas mainīt vai iegūt nodarbinātību. Līdz ar to lūdzam apsvērt tāda mehānisma ieviešanu, kura ietvaros personas, kuras ir ieinteresētas konkrētajā publicētajā vakancē nosūta savus pieteikumus gan darba devējam, gan aģentūrai.

 

3.pirm 3 Ja uzsākot darba vietas prasībām piemērotu pretendentu atlases procesu aģentūra konstatē, ka tās administrētajā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā nav darba devēja prasībām atbilstoša kandidāta, kā arī neviens kandidāts nav atsūtījis savu pieteikumu aģentūrai, aģentūra atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību izsniedz darba devējam triju darba dienu laikā no šī fakta konstatēšanas brīža.
 

Lūdzam to dzēst šo normu, jo tā ir pretrunā anotācijā minētajiem mērķiem: (1) neierobežot nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem (2) mazināt negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu.
Pievēršam uzmanību, ka atbilstoši 3.pirm 4 punkta esošās redakcijas prasībām darba devējam būs nepieciešams tikai vienu reizi pamatot, kādēļ ir nepieciešami darbinieki-ārzemnieki, norādot konkrētu amata vietu skaitu. Tas savukārt ļaus darba devējam 365 dienas uz šo darba vietu uzaicināt neierobežotu darbinieku skaitu. Šīs darba vietas līdz ar to būs zaudētas vietējam darba spēkam.
Ja minētā norma netiek dzēsta, tā ir jāprecizē, norādot, ka darba devējs ir tiesīgs vērsties pārvaldē, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, nepiesakot aģentūrā vakanci, 12 mēnešu laikā no aģentūras izsniegtā atzinuma saņemšanas dienas, tikai darbinieka, ar kuru tika izbeigtas darba attiecības, amata vietas aizpildīšanai. Ir būtiski novērst gadījumus, kad darba devējs vienreiz piesaka un pamato 10 vakances un pēc tam caur 3.pirm 4 punktā ietverto atviegloto procesu bez pamatojuma piesaista vēl 40 darbiniekus.

dzēst normu