Atzinums

Vēršam uzmanību, ka projektā lietoti 2 radniecīgi jēdzieni: "studiju programma" un "augstākās izglītības programma". Aicinām izvērtēt iespējas vienkāršot projekta saturu, izvēloties vienu no minētajiem jēdzieniem.
 

-

2020.-2022. Saeima izskatīja un pieņēma IZM ierosinātus grozījumus Augstskolu likumā,* cita starpā paredzot, ka “studiju programmas ievaros var izveidot studiju programmas apakšprogrammu (apakšprogrammas)” (Augstskolu likums, 55. pants. https://likumi.lv/ta/id/37967#p55)

IZM izstrādātajā standarta projektā vai anotācijā apakšprogrammas nav minētas.

“Publiskās apspriešanas laikā 14.02.2025. - 01.03.2025. saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumā par Noteikumiem par valsts augstākās izglītības standartu””, kas pieejams TAP portālā, IZM – atbildot uz iesniegtajiem priekšlikumiem – paredz:
“Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta pirmo daļu - studiju programma ietver visas grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmas ietvaros var izveidot studiju programmas apakšprogrammu (apakšprogrammas), kas ir studiju programmas sastāvdaļa un atbilst konkrētai zinātnes nozarei , tautsaimniecības nozarei vai iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai.
Šobrīd jau pastāv iespēja veidot studiju programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilst gan zinātnes nozarei, gan tautsaimniecības nozarei gan iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai.”

Aicinām izvērtēt iespēju noteikumu projektā vai anotācijā paredzēt - kā noteikumi piemērojami gadījumos, ja tiek veidotas programmas ar vairākām apakšprogrammām.
__________
* 2022. gada 24. marta likums "Grozījumi Augstskolu likumā". Latvijas Vēstnesis, 69, 07.04.2022. https://likumi.lv/ta/id/331459
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=844/Lp13
https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40469493
 

-

Vēlamies vērst uzmanību uz 28. punktā minēto prasību par prakses apjomu 24 kredītpunktu apmērā pirmā cikla studiju programmās. Šāda apjoma noteikšana var būt piemērota profesionāli orientētām programmām, taču akadēmiskās bakalaura izglītības programmās, šāds prakses apjoms var tikt vērtēts kā nesamērīgi augsts un neatbilstošs šāda veida studiju specifikai.

Ja prakses apjoms tiks noteikts minētajā apjomā, tas būtībā nozīmēs to, ka lielai daļai augstskolu būs jāpārskata savas mācību programmas, samazinot kursu un lekciju apjomu vai arī jāpalielina kopējais studiju apjoms. Aicinām ļaut augstskolām pašām noteikt prakses apjomu.

Nobeigumā vēlamies uzsvērt, ka palielināts prakses apjoms bakalaura programmu studentiem var negatīvi ietekmēt viņu iespējas studēt maģistratūrā ārpus LV, jo maģistra programmās tiek dota priekšroka lielākam akadēmisko studiju īpatsvaram.
 

-

Viena no nozares aktualitātēm gan Latvijā, gan citās valstīs ir tautsaimniecībai nepieciešami un darba tirgus prasībām atbilstoši mikroapliecinājumi jeb mikrokvalifikācijas. Šobrīd likumā nav konkrēta regulējuma par to īstenošanu, tādēļ var izveidoties atšķirīga augstākās izglītības institūciju prakse, neradot pārskatāmu mikroapliecinājumu jeb mikrokvalifikāciju sistēmu.

Kopš 2024. gada tiek īstenots mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts, kas ilgs līdz 2027. gadam. Projekta ietvaros plānots augstskolās un koledžās attīstīt jaunus izglītības pakalpojumus (sk. https://www.mikroapliecinajumi.lv/).

Aicinām izvērtēt iespēju laika posmā līdz projekta noslēgumam 2027. gadā papildināt Noteikumu par valsts augstākās izglītības standartu projektu ar jaunu nodaļu par mikroapliecinājumu jeb mikrokvalifikāciju īstenošanu, regulējot būtiskākos to īstenošanas nosacījumus (minimālais / maksimālais kredītpunktu apjoms, kvalitātes novērtēšanas kārtība, studiju rezultāti, pārbaudījumi un apliecinājums par iegūto kvalifikāciju u.c.), kas ļautu augstskolām uzsākt mikroapliecinājumu jeb mikrokvalifikāciju īstenošanu.
 

-

Aicinām sasaukt saskaņošanas sanāksmi, lai apspriestu Rektoru padomes un citu institūciju un organizāciju paustos iebildumus un priekšlikumus.
 

-