Atzinums

Izziņas 2. punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas 20.05.2022. atzinumā ietvertais 2. iebildums par nepieciešamību noteikt atšķirīgus vides trokšņa robežlielumus satiksmes, gaisa satiksmes un rūpnieciskajiem trokšņa avotiem, nav ņemts vērā. Līdz ar to, Satiksmes ministrija uztur minēto iebildumu.
Nepieciešams pilnveidot regulējumu, tostarp, lai salāgotu un pietuvinātu to pārējo Baltijas valstu regulējumam. Atšķirības vides trokšņa robežlielumu noteikšanas un piemērošanas kārtībā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nostāda Latviju nevienlīdzīgā situācijā ar kaimiņvalstīm un būtiski ierobežo Eiropas transporta tīkla (TEN-T) nozīmes objektu attīstības iespējas Latvijā, kā arī mazina Latvijas konkurētspēju.

-

Satiksmes ministrija uztur 20.05.2022. atzinumā ietverto 1.iebildumu (izziņas 1. punkts), jo Satiksmes ministrijas ieskatā tas nav ņemts vērā. Noteikumu projektā ietvertais regulējums arī pēc tā papildināšanas ir neskaidrs, nenodrošina nepieciešamo tiesisko noteiktību, kas ļautu prognozēt un plānot satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un ekspluatāciju.
Precizējumi nav veikti noteikumu projekta pielikumā un paredz atšķirīgu robežlielumu piemērošanas kārtību, nekā tas noteikts noteikumu projekta "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" (21-TA-849) 1.pielikumā (vienā gadījumā piemērojams apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids, otrā gadījumā apbūves teritorijas izmantošanas veids). Bez paskaidrojuma par ieguvumiem un seku izvērtējuma ir fundamentāli mainīta vides trokšņa robežlielumu piemērošanas pieeja, nepārņemot regulējumu, ka Ldiena, Lvakars un Lnakts ir izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis. Tāpat netiek saglabāts nozīmīgs regulējums, kas definē teritorijas robežas, kurā nodrošināma atbilstība, kas jo īpaši būtiski ir viensētu gadījumā. Tāpat kopumā iztrūkst regulējuma vides trokšņa prognozēšanai jaunu objektu projektēšanā un atļauju izdošanas procesā, jo noteikumu projekts kopumā noregulē novērtēšanas jautājumus tikai dabā esošiem objektiem (vienīgais novērtēšanas paņēmiens ir trokšņa mērīšana, bet plānotiem objektiem piemērojami aprēķini).

-

Tā kā satiksmes intensitāte valsts autoceļu tīklā ir mainīga, tad arī valsts autoceļu posmu skaits un garums, kuriem piemēro un piemēros prasības par karšu un rīcības plāna izstrādi ik pēc 5 gadiem, atšķiras un arī turpmāk atšķirsies.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt, kā identificēt valsts autoceļu posmus, kuriem piemēro prasības par karšu un rīcības plāna izstrādi, lai atbilstoši tam varētu identificēt valsts autoceļu posmus, uz kuriem attieksies noteikumu projekts.

-

Izziņas 18. punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas 20.05.2022. atzinumā ietvertais 5.iebildums daļēji ņemts vērā, tomēr Satiksmes ministrija ieskatā tas nav ņemts vērā. Līdz ar to, Satiksmes ministrija uztur minēto iebildumu. Joprojām nav viennozīmīgi secināms, kurās teritorijās noteikumu projekta pielikumā noteiktās vērtības ir robežlielumi un kurās mērķlielumi. Saskaņā ar noteikumu projekta 4.1. un 4.2. apakšpunktu vides trokšņa robežlielumi un mērķlielumi ir noteikti tā pielikumā, tomēr, iepazīstoties ar minētā pielikuma "Vides trokšņa robežlielumi" saturu, konstatējams, ka tajā ir noteikti tikai vides trokšņa robežlielumi (nav novērsta arī pretruna attiecībā uz likumīgo apbūvi – tikai viensētu gadījumā saskaņā ar pielikuma piezīmi vai jebkuru likumīgu apbūvi saskaņā ar noteikumu projekta 4.2.apakšpunktu). Lūdzam precizēt, vai nosacījumi par robežlielumu un mērķlielumu piemērošanu ir atšķirīgi, ja runa ir par esoša trokšņa avota pārvaldību vai tiek projektēts jauns trokšņa avots - pārbūvēts, paplašināts esošs trokšņa avots.

-

Dotā vides trokšņa robežlieluma termins atšķiras no Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ietvertā termina. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 4.1. apakšpunktu, salāgojot terminu lietojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka, lai arī izziņas 54.punktā ir norādīts, ka Satiksmes ministrijas 29.12.2021. atzinumā ietvertais iebildums ir ņemts vērā, atkārtoti lūdzam precizēt un papildināt noteikumu projekta 4.2. apakšpunktu ar norādi par lidlaukiem, kas licencēti gaisa pārvadājumu veikšanai, gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās sektoros.

4.2. vides trokšņa mērķlielums  šo noteikumu izpratnē ir vides trokšņa indikatora vērtība, kas noteikta šo noteikumu ​pielikumā un kuru  pēc iespējas jānodrošina noteiktā termiņā aizsargjoslās gar autoceļiem, dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30m no rūpnieciskā objekta, kura darbības rezultātā rodas troksnis, kā arī teritorijās, kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.  Aizsargjoslās gar autoceļiem, dzelzceļiem, lidlaukiem, kas licencēti gaisa pārvadājumu veikšanai, gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās sektoros un teritorijās, kuras atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem  trokšņa avotiem šo noteikumu ​pielikumā minētie vides trokšņa robežlielumi ir uzskatāmi par mērķlielumiem.

Izziņas 25. punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas 20.05.2022. atzinumā ietvertais 8.iebildums ir ņemts vērā, tomēr Satiksmes ministrijas ieskatā tas nav ņemts vērā. Līdz ar to, Satiksmes ministrija uztur minēto iebildumu.
Noteikumu projekts kopumā ietver regulējumu trokšņa novērtēšanai un pārvaldībai objektiem, kas jau eksistē dabā, nenoregulējot trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes gadījumos, kad tiek veikta vides trokšņa prognozēšana jeb teorētiskie aprēķini, lai prognozētu nākotnes troksni darbībai, kas vēl tikai paredzēta (ne metodes, ne robežlielumu/mērķlielumu attiecināšanas nosacījumi).
Noteikumu projekts paredz atteikties no līdz šim spēkā esošā nosacījuma par teritorijas robežām, kurās vērtē atbilstību, bet tas nebūtu pieļaujams. Lai arī izziņā skaidrots, ka tagad vides trokšņa robežlielumus noteiks tikai atkarībā no apbūves teritorijas galvenā izmantošanas veida, noteikumu projekta pielikumā nav noteikts, ka vides trokšņa robežlielumus nosaka atkarībā no apbūves teritorijas galvenā izmantošanas veida, bet vienkārši – izmantošanas veida (kas nozīmē arī papildizmantošanu). 
Noteikumu projektā netiek pārņemtas vides trokšņa novērtēšanai būtiskas normas no Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. Arī noteikumu projektā ir jāietver tie paši nosacījumi, kas ietverti noteikumu projekta "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" (21-TA-849) 1.pielikumā, tostarp, ka Ldiena, Lvakars un Lnakts ir izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis, kas noteikts, ņemot vērā visas dienas, vakarus un naktis (kā diennakts daļu) viena gada laikā. Piedāvātās izmaiņas regulējumā bez pamatojuma un izvērtējuma fundamentāli mainītu līdzšinējo pieeju uz tādu, ka vides trokšņa robežlielums ir vērtība, kas jāievēro katras diennakts katrā attiecīgajā daļā (nevis, ka tās ir izsvarotās vidējās vērtības). Tādiem mainīgas dabas (nevienmērīgas intensitātes) trokšņa avotiem kā satiksmes infrastruktūras objekti tas pilnībā mainītu pieeju, turklāt tas nonāktu pretrunā pieejai, kā vides troksni vērtē saskaņā ar minēto noteikumu projektu (21-TA-849).

-

Norādām, ka noteikumu projekta 8. punktā paredzētā kārtība prasīs papildu resursus gan no transporta infrastruktūras objektu pārvaldītajiem, gan valsts kapitāla daļu turētājiem, gan arī Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra.
Lielā daļā teritoriju, attiecībā uz gaisa kuģu troksni, nav tehniski iespējams nodrošināt trokšņa līmeni, kas mazāks par trokšņa robežlielumiem. Jānorāda, ka citos gadījumos attiecībā uz gaisa kuģu troksni tas ir iespējams tikai veicot izmaiņas, kas palielinās trokšņa līmeni citās teritorijās. Šādi trokšņa mazinoši/izmainoši pasākumi ir veicami visaptveroši izvērtējot situāciju, kas nav iespējams reaģējot uz katru iesniegumu, ko saņem Veselības inspekcija, tāpēc rosinām noteikt, ka šādi iesniegumi ir jāvērtē rīcības plāna vides trokšņa pārvaldībai izstrādes gaitā.
Situācijās, kurās vai nu tehniski nav iespējams nodrošināt trokšņa līmeni, kas zemāks par trokšņa robežlielumu, vai arī tas prasa nesamērīgi lielas izmaksas, nav samērīgi pieprasīt, sevišķi no transporta infrastruktūras objektu pārvaldītājiem, nodrošināt trokšņa līmeni, kas zemāks par trokšņa robežlielumu, tāpēc rosinām noteikt noteikumu projektā kritērijus, kuri būtu izmantojami, lai novērtētu vai rīcības plānā vides trokšņa pārvaldībai iekļautie pasākumi ir pietiekami.
Tāpat norādām uz nepieciešamību noteikumu projekta 8. punktā ietverto terminu “vides trokšņa rīcības plāns” aizvietot ar noteikumu projektā “Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi” (21-TA-849) ietverto terminu “rīcības plāns vides trokšņu pārvaldībai”.

-

Nav skaidra rīcība gadījumā, ja Veselības inspekcija saņems iesniegumu par troksni valsts autoceļa, kuram saskaņā ar noteikumu projektu jāizstrādā trokšņa kartes un rīcības plāns. Lūdzam papildināt redakciju ar informāciju par to, vai šādā gadījumā Veselības inspekcija veiks noteikumu projekta 7. un 8. punktā noteiktās darbības vai arī iesniegumu noraidīs.
Daudzviet gar valsts autoceļiem ar pašvaldību izstrādāto teritoriju plānojumu palīdzību ir likvidētas valsts autoceļu aizsargjoslas un atļauta tādu teritoriju apbūve, uz kurām attiecas trokšņa robežlielumi. Tā kā šāda veida apbūvi valsts autoceļu tuvumā plāno un akceptē pašvaldības, tad teritorijās, kuras ir apbūvētas valsts autoceļu tuvumā trokšņa robežlielumu pārsniegumu zonās pēc 2004.gada, proti, laika, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”, trokšņa samazināšanas pasākumi ir jāsagatavo nevis VSIA "Latvijas Valsts ceļi", bet attiecīgajai pašvaldībai.

-

Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.pielikuma “Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana” tabulā publiskajai un jauktas apbūves teritorijai iekavās ir norādīts, ka minētie robežlielumi attiecas tikai uz tādām publiskās un jauktas apbūves teritorijām, kurās atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam galvenais (primārais) teritorijas izmantošanas veids ir ar dzīvojamo apbūvi.
Noteikumu projekta pielikuma “Vides trokšņa robežlielumi” attiecībā uz publiskās apbūves teritoriju un jauktas centra apbūves teritoriju iekavās nav norādīts, ka minētie robežlielumi attiecas tikai uz teritorijām, kurās galvenais (primārais) teritorijas izmantošanas veids ir ar dzīvojamo apbūvi. Tas nozīmē, ka:
1) trokšņa robežlielumi tādā gadījumā tiks attiecināti uz jauktas un publiskās apbūves teritorijām pilnā apjomā, neņemot vērā to, vai tajās kā galvenā (primārā) izmantošana ir vai nav noteikta dzīvojamā apbūve;
2) trokšņa robežlielumi tiks pārsniegti lielākās platībās un tādējādi rīcības plānā paredzēto pasākumu izmaksas pieaugs, jo trokšņa samazinoši pasākumi būs jāparedz arī jauktas un publiskās apbūves teritorijām, kur ir uzbūvēti vai tiek plānoti, piemēram, biroji, tirdzniecības un pakalpojumu objekti, sporta būves, dzīvnieku aprūpes iestādes  un pat labiekārtota ārtelpa u.c, bet nav atļauta dzīvojamā apbūve.
Ņemot vērā minēto, lūdzam publiskās un jaukta centra apbūves teritorijām saglabāt iekavās doto norādi uz dzīvojamo apbūvi kā galveno atļauto izmantošanu atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” redakcijai.

Tabulā dotie vides trokšņa robežlielumi ir noteikti ļoti zemi un līdzšinējā valsts autoceļu posmu kartēšana aptuveni 300 km garumā, uz kuriem satiksmes intensitāte ir lielāka, nekā 3 miljoni transportlīdzekļi gadā, parāda, ka:
- Trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti lielā attālumā, līdz pat 500 m, no valsts autoceļiem;
- Ir ļoti liels – vairāki desmiti tūkstoši -  trokšņa robežlielumu pārsniegumu zonā dzīvojošo iedzīvotāju skaits;
- Lai īstenotu trokšņa samazināšanas rīcības plānā paredzētos pasākumus, nepieciešami aptuveni 30 milj. EUR bez PVN.
Neraugoties uz to, ka trokšņa pasākumi pakāpeniski varētu tikt īstenoti, daļai ietekmēto iedzīvotāju, ņemot vērā ļoti stingros trokšņa robežlielumus, arī pēc pasākumu īstenošanas trokšņa robežlielumi tiks pārsniegti. Vienlaicīgi, ņemot vērā pēctecības un tiesiskās paļāvības principus, un balstoties uz izstrādātajiem un turpmāk izstrādājamajiem teritorijas plānošanas dokumentiem, kuru izstrādi vada un nosaka pašvaldības, joprojām tiek un tiks turpināta apbūves paplašināšanās valsts autoceļu tuvumā.
- Balstoties uz publiski pieejamiem datiem, tostarp https://mp.nl/sites/default/files/publications/IG%20Noise_Critical%20noise%20values%20in%20EU.pdf - lielākajai daļai ES valstu trokšņa robežlielumi gar ceļiem apdzīvotās vietās ir noteikti ievērojami augstāki, nekā Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktie un noteikumu projektā piedāvātie.

Ņemot vērā minēto, lūdzam palielināt trokšņa robežlielumus gar ceļiem, nosakot Ldiena =65dB(A), Lvakars=60dB(A) un Lnakts =55dB(A)

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” atsevišķi nav izdalītas viensētu apbūves teritorijas, tāpēc lūdzam tās atsevišķi neizdalīt. Arī noteikumu projektā par trokšņa karšu un rīcības plāna izstrādi viensētu apbūves teritorijas netiek atsevišķi izdalītas.
Lūdzam likumīgo apbūvi attiecināt nevis uz šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, bet uz Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” spēkā stāšanās dienu.

-

Izziņas 64.punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas 20.05.2022. atzinumā ietvertais 11.iebildums nav ņemts vērā. Satiksmes ministrija joprojām uztur minēto iebildumu un lūdz saglabāt jaukta centra apbūves un publiskās apbūves teritorijām iekavās doto norādi uz dzīvojamo apbūvi ar nepārprotamu nosacījumu, ka tā nevar būt papildizmantošana, bet viens no galvenajiem (primārajiem) izmantošanas veidiem atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” redakcijai.

-

Izziņas 74. punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas 20.05.2022. atzinumā ietvertais 12.iebildums ir ņemts vērā, tomēr Satiksmes ministrijas ieskatā, tas nav ņemts vērā. Līdz ar to, Satiksmes ministrija uztur minēto iebildumu un lūdz papildināt noteikumu projekta anotāciju ar izvērtējumu par noteikumu projekta ietekmi un sekām uz trokšņa pārvaldības kārtību, nozari un tautsaimniecību atbilstoši iebilduma būtībai.
Noteikumu projekta anotācija ir papildināta ar punktu uzskaitījumu, kas pārņemti no Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” un vispārīgu informāciju par vides trokšņa avotu iespējamās ietekmes uz cilvēka veselības novērtēšanu, taču nav sniegts raksturojums par galvenajām un būtiskajām izmaiņām, salīdzinājumā ar noteikumu projektā noteikto (konkrētu prognozēšanas metožu neattiecināšana, izmaiņas nosacījumos, kā nosakāmas teritorijas, kur piemērojami vides trokšņa indikatori, izmaiņas teritorijās, kurās vides trokšņa indikatori ir mērķlielumi). Šīs un citas izmaiņas ir būtiskas, tādēļ to ietekme un piemērošanas kārtība noteikumu projekta anotācijā ir obligāti skaidrojama.

-