Atzinums

Plāna projektā paredzētajiem energoresursu ieguves veidiem ir detalizētāk jāvērtē, kā tie ietekmēs gaisa kvalitāti, to aprakstot vai nu Plāna projektā (4. nodaļa – "Plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekmes novērtējums") vai turpmākajā gaisa piesārņojuma samazināšanas plānojumā. Iespējamo ietekmi nepieciešams izvērtēt gan pret spēkā esošajiem gaisa kvalitātes normatīvajiem aktiem, gan arī, ņemot vērā paredzamās izmaiņas pārskatītajā Eiropas Savienības direktīvā par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, ko plāno apstiprināt līdz 2024.gada beigām.
Šobrīd Plāna projekta 4.6. apakšnodaļā – "Mijiedarbība ar gaisa piesārņojošo vielu emisijām" ir vispārīgi norādīts, ka atsevišķos gadījumos pasākumi, kas saistīti ar dabasgāzes aizvietošanu ar biomasu palielina smalko daļiņu (putekļu) emisijas un, ka šādos gadījumos pasākumu īstenošanas gaitā jāseko, lai tiktu uzstādītas tehnoloģijas, kas atbilst augstākajām prasībām. Plāna projektā ir jānorāda, kas ir šie atsevišķie pasākumi un cik lielā mērā putekļu emisijas palielinātos, kā arī jānorāda vai 5. tabulā norādītais aprēķins iekļauj arī emisiju palielināšanās gadījumus. Nepieciešams izvērtēt un Plāna projektā norādīt, vai Latvijā ir spēkā normatīvie akti, kas nosaka, lai tiktu uzstādītas tehnoloģijas, kas atbilst augstākajām prasībām, kā arī kas ir šīs prasības.
Plāna projektā ir jāprecizē, vai rindkopā "Plānā paredzēto rīcībpolitiku un pasākumu sagaidāmā lielākā ietekme uz izmaiņām gaisu piesārņojošo vielu emisijām Latvijā ir attiecībā uz smalko daļiņu (putekļu) emisijām, slāpekļa oksīda emisijām, nemetāna gaistošo vielu emisijām un amonjaka emisijām" ir domāta emisiju samazināšanās vai palielināšanās.
Tāpat, vērtējot ietekmi uz gaisa kvalitāti, jāpievērš uzmanība arī iespējamam lokālam smaku piesārņojumam un trokšņa piesārņojumam, kuru var radīt atsevišķi energoresursu ieguves veidi, piemēram, šķeldas ražošanas procesos no koksnes, un jāparedz pasākumi, kā šādu piesārņojumu nepieļaut vai novērst lokālā mērogā.    
 

-

Plāna pasākumam Nr. 3.1.3.6. "Izstrādāt regulējumu un robežlielumus attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem u.c. vēja parkiem raksturīgām radītām ietekmēm" VM tiek noteikta kā otra atbildīgā institūcija, kā arī paredzēts izpildes termiņš - 2024. gads. Lūdzam VM nenorādīt kā atbildīgo institūciju, VM ir gatava iesaistīties projekta izstrādē kā līdzatbildīgā institūcija savas kompetences ietvaros kopā ar citām iesaistītajām institūcijām (piem., VARAM, EM, SM, TM, FM). Ņemot vērā normatīvo aktu izstrādes prasības, gadījumā, ja attiecīgā regulējuma izstrāde nav vēl uzsākta, aicinām pasākuma izpildei noteikt garāku izpildes termiņu.


 

-

Plāna sadaļā 3.6. "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" attiecībā uz infekcijas slimībām ir minēts: 
"Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas; ugunsgrēki; kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; elpošanas sistēmu slimību izplatība; infekcijas slimības, karstuma dūrieni; nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi; elektropadeves traucējumi; noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; eitrofikācija; infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā."
Ierosinājums - atdalīt infekcijas slimības no karstuma dūriena vai apvienot, un, piemēram, minēt, kā cilvēku veselības apdraudējumus - elpošanas sistēmu un infekcijas slimību izplatība un karstuma dūrieni.

-

Plāna projekta skaidrojumā par pasākumu Nr.3.2.1.6. – "Energoefektivitāte pirmajā vietā” principa izvērtēšanas ieviešana attīstības plānošanas sistēmā" (80. lpp.) un 3.2.3. apakšnodaļā – "Ēku energoefektivitāte" ierosinam papildināt tekstu ar apsvērumiem, ka energoefektivitātes nodrošināšanā būtiski ņemt vērā arī citu aspektu - "Veselība visās politikās". Analoģiski šo aspektu var attiecināt arī uz citiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem un pašvaldību informēšanas pasākumiem par šo tēmu, kas iekļauti Plāna projektā. Tas ir nepieciešams, jo saistībā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ēkās ir jāvērtē un jāplāno, kā tie ietekmēs iekštelpu gaisa kvalitāti. Šiem pasākumiem bez atbilstošas ēku ventilācijas sistēmu renovācijas vai ierīkošanas var būt ļoti negatīva ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti, ne tikai attiecībā uz CO2 līmeņa paaugstināšanos (Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums, Gala ziņojums, 2023. https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-10/Gala%20zi%C5%86ojums%20%281%29.pdf), bet arī gaisa mitruma un pelējuma izraisīto seku dēļ. Tas ievērojami pazemina cilvēka darbaspējas (piemēram, izglītības iestādēs, daudzdzīvokļu ēkās, birojos u.c.) un dzīves kvalitāti kopumā, radot arī riskus veselībai.
 

-